Ātrāk nekā pārlūku!
13 attiecības: Berlīne, Berlīnes kauja, Berlīnes mūris, Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Hanna Reiča, Kamenna Gura, Memoriāls nogalinātajiem Eiropas ebrejiem, Parīzes laukums (Berlīne), Pēteris Bīrons, Vācija, Vācijas atkalapvienošana, Vācijas eiro monētas, Vācijas vēsture.
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes kauja
Berlīnes kauja bija pēdējā lielā ofensīva Eiropas karadarbības laukā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Berlīnes kauja · Redzēt vairāk »
Berlīnes mūris
Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Hanna Reiča
Hanna Reiča (dzimusi, mirusi) bija vācu aviatore un izmēģinātājpilote.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Hanna Reiča · Redzēt vairāk »
Kamenna Gura
Kemenna Gura (vēsturiski arī Landeshute)) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz rietumiem no Valbžihas pie Bobras upes. Septiņgadu karā 1760. gada 23. jūnijā pie pilsētas notika Landeshutes kauja, kurā austrieši Ernesta Gideona fon Laudona vadībā smagi sakāva prūšu armiju. Līdz 1945. gadam pilsēta ietilpa Vācijas sastāvā, bet, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti. Vācu arhitekta, Brandenburgas vārtu autora Kārļa Gustava Langhansa (Carl Gotthard Langhans, 1732 - 1808) dzimtā pilsēta. 150px 150px 150px 150px 150px Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistes pilsētas.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Kamenna Gura · Redzēt vairāk »
Memoriāls nogalinātajiem Eiropas ebrejiem
Holokausta memoriāls Memoriāls nogalinātajiem Eiropas ebrejiem, pazīstams arī kā Holokausta memoriāls (Holocaust-Mahnmal), ir memoriāls ebreju Holokausta upuriem, kas atrodas Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Memoriāls nogalinātajiem Eiropas ebrejiem · Redzēt vairāk »
Parīzes laukums (Berlīne)
Parīzes laukums ar Brandenburgas vārtiem Parīzes laukums (vācu: Pariser Platz) ir laukums Berlīnes vēsturiskajā centrā, Vācijā, kas atrodas pie Brandenburgas vārtiem.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Parīzes laukums (Berlīne) · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas atkalapvienošana
Zilajā krāsā iekrāsota Rietumvācija, sarkanajā — Austrumvācija, bet dzeltenajā — Rietumberlīne Vācijas atkalapvienošana ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai, kas notika.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Vācijas atkalapvienošana · Redzēt vairāk »
Vācijas eiro monētas
Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Vācijas eiro monētas · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Brandenburgas vārti un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
