16 attiecības: Braslava, Eimunda sāga, Ingvara sāga, Izjaslavičs, Izjaslavs Vladimirovičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Latvijas vēstures hronoloģija, Lietava (zeme), Polockas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Polockas vēsture, Vseslavs Bračislavičs, 1041. gads, 1044. gads, 11. gadsimts, 997. gads.
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Braslava · Redzēt vairāk »
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »
Ingvara sāga
14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Ingvara sāga · Redzēt vairāk »
Izjaslavičs
Izjaslavičs var būt.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
1041. gads
1041.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un 1041. gads · Redzēt vairāk »
1044. gads
1044.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un 1044. gads · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
997. gads
997.
Jaunums!!: Bračislavs Izjaslavičs un 997. gads · Redzēt vairāk »