Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Bresta (Baltkrievija)

Indekss Bresta (Baltkrievija)

Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.

92 attiecības: Abrahams Kupčiks, Aleksejs Avečkins, Anna Šareviča, Ansis Daumanis, Autoceļš M1 (Baltkrievija), Šepetivka, Ķēdaiņu ūnija, Žitomira, Baltkrievija, Baltkrievijas administratīvais iedalījums, Baltkrievijas ģenerālapgabals, Baltkrievijas Ekstralīga, Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga, Baltkrievijas milicija, Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums, Baranaviči, Belpošta, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bresta, Brestas "Dinamo", Brestas apgabals, Brestas ūnija, Brestas cietoksnis, Brestas rajons, Brestļitovskas miera līgums, Buga, Bugas ofensīva, Butvīds, Centrālās lielvalstis, Edvards Ridzs-Smiglijs, Eiropas autoceļš E30, Erevānas Krievu drāmas teātris, Futbola klubu uzskaitījums, Gļinski, Gorlices-Tarnovas ofensīva, Heincs Guderians, HK Brest, Jans Šadurskis, Jans Tadeušs Zībergs, Jānis Lībietis (ārsts), Jātvingi, Jūlija Nescjarenka, Jēkabs Mors, Jons Jablonskis, Kamjaņecas tornis, Kazaņa (stacija), Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Latvijas rekordi peldēšanā, Lielā atkāpšanās (1915), Lietuvas guberņa, ..., Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas—Krievijas miera līgums, Menahems Begins, Minska, Miras pils, Molotova līnija, Muhaveca, Oberosts, OMON (Baltkrievija), Oskars Kalpaks, Ostlande, Otrais Ziemeļu karš, Otrā pasaules kara hronoloģija (1939), Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums, Pagānu izloksnes no Narevas, Petrozavodska, Pirmais pasaules karš, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Plāns 19, Polijas Otrā republika, Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums, Polonne, Pripetes purvi, S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Sapjehas, Tatjana Berlina, Terespole, Tiškeviči, Trolejbusu satiksme pasaulē, Turovas kņaziste, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas neatkarības deklarācija (1918), Ukrainas Tautas Republika, Ukrainas varoņpilsēta, Vācu-padomju militārā parāde Brestā, Vītauta privilēģija, Vītauts Dižais, Vītenis, Zībergi, 22. Daugavas policijas bataljons, 23. Gaujas policijas bataljons, 9. februāris. Izvērst indekss (42 vairāk) »

Abrahams Kupčiks

Abrahams Kupčiks (Bresta — Ņūdžersija) bija ASV šahists.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Abrahams Kupčiks · Redzēt vairāk »

Aleksejs Avečkins

Aleksejs Avečkins (dzimis Brestā, Baltkrievijā, miris Rīgā) bija baltkrievu izcelsmes Latvijas baletdejotājs, Latvijas Nacionālās operas premjers.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Aleksejs Avečkins · Redzēt vairāk »

Anna Šareviča

Anna Šareviča (dzimusi Brestā) ir Baltkrievijas starptautiskā lielmeistare šahā (2006), kas kopš 2014.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Anna Šareviča · Redzēt vairāk »

Ansis Daumanis

Ansis Daumanis (1885—1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ansis Daumanis · Redzēt vairāk »

Autoceļš M1 (Baltkrievija)

Autoceļš M1 Baltkrievijā. Autoceļš M1 (Магістраль М1) ir Baltkrievijas maģistrālais autoceļš, kas no Polijas robežas caur Minsku ved līdz Krievijas robežai.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Autoceļš M1 (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »

Šepetivka

Šepetivka ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabalā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Šepetivka · Redzēt vairāk »

Ķēdaiņu ūnija

Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ķēdaiņu ūnija · Redzēt vairāk »

Žitomira

Žitomira ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabala centrs.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Žitomira · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas administratīvais iedalījums

Baltkrievijas novietojums Baltkrievijas administratīvo iedalījumu veido 6 apgabali un galvaspilsēta — Minska, kurai ir īpašs statuss.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas ģenerālapgabals

Baltkrievijas ģenerālapgabals Ostlandes kartē (brūnā krāsā). Baltkrievijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Baltkrievijas PSR un okupētās Polijas teritorijā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Ekstralīga

Baltkrievijas Ekstralīga ir Baltkrievijas hokeja čempionāta augstākā līga.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas Ekstralīga · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga

Baltkrievijas Augstākā līga ir Baltkrievijas augstākā futbola līga, kas dibināta 1992.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas milicija

Baltkrievijas Republikas milicija ir Baltkrievijas tiesībsargājošā iestāde, kas atbild par regulāru policijas darbu valstī.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas milicija · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Baltkrievijas pilsētas.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Baranaviči

Baranaviči jeb Baranoviči ir apgabala pakļautības pilsēta Baltkrievijas rietumos, Brestas apgabalā, Baranaviču rajona administratīvais centrs.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baranaviči · Redzēt vairāk »

Belpošta

Belpošta, pilns nosaukums Republikāniskais unitārais pasta sakaru uzņēmums «Belpošta» (Рэспубліканскае ўнітарнае прадпрыемства паштовай сувязі «Белпошта») ir Baltkrievijas nacionālais pasta dienests.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Belpošta · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Bresta

Bresta var būt.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Bresta · Redzēt vairāk »

Brestas "Dinamo"

Brestas "Dinamo" ir Baltkrievijas futbola klubs no Brestas, kurš spēlē Baltkrievijas augstākajā futbola līgā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas "Dinamo" · Redzēt vairāk »

Brestas apgabals

Brestas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas apgabals · Redzēt vairāk »

Brestas ūnija

Brestas ūnija bija Polijas-Lietuvas Konstantinopoles patriarhāta Kijivas mitropolijas bīskapu 1596.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas ūnija · Redzēt vairāk »

Brestas cietoksnis

Brestas cietoksnis ir daļēji saglabājušies nocietinājumi Brestas pilsētā Baltkrievijā pie Muhavecas ietekas Bugā un tās pretējā krastā Polijā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Brestas rajons

Brestas rajons ir Brestas apgabala rajons Baltkrievijā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas rajons · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Buga

Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Buga · Redzēt vairāk »

Bugas ofensīva

Bugas ofensīva un Lielā atkāpšanās, 1915 Bugas ofensīva bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku uzbrukums Krievijas Impērijai no 1915.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Bugas ofensīva · Redzēt vairāk »

Butvīds

Butvīds vai Butivīds, citos avotos Pukuvers (dzimis pēc 1240. gada, miris ap 1295. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1290—ap 1295) bija viens no pirmajiem Ģedimina dinastijas valdniekiem, Butigeida brālis un Vīteņa, iespējams, arī Ģedimina, tēvs.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Butvīds · Redzēt vairāk »

Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »

Edvards Ridzs-Smiglijs

Edvards Ridzs-Smiglijs (dzimis, miris) bija Polijas maršals, politiķis, kā arī gleznotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Edvards Ridzs-Smiglijs · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E30

| | Eiropas autoceļš E30 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Rietumu-Austrumu maršruta, kas savieno Īrijas ostas pilsētu Korku rietumos, ar Krievijas pilsētu Omsku austrumos.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Eiropas autoceļš E30 · Redzēt vairāk »

Erevānas Krievu drāmas teātris

Erevānas Valsts krievu drāmas teātris ir drāmas teātris Armēnijas galvaspilsētā Erevānā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Erevānas Krievu drāmas teātris · Redzēt vairāk »

Futbola klubu uzskaitījums

Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Gļinski

Kņaza Mihaila Gļinska zīmogs ar tatāru tamgu (1501). Gļinski bija Krimas tatāru izcelsmes Lietuvas lielkņazistes un Maskavijas kņazu un bajāru dzimta, kura krita nežēlastībā, apvainota Maskavas dedzināšanā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Gļinski · Redzēt vairāk »

Gorlices-Tarnovas ofensīva

Augusts fon Makenzens Gorlices-Tarnovas ofensīva bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas uzbrukuma operācija Krievijas Impērijai 1915.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Gorlices-Tarnovas ofensīva · Redzēt vairāk »

Heincs Guderians

Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Heincs Guderians · Redzēt vairāk »

HK Brest

HK Brest ir hokeja komanda, kas bāzēta Brestā, Baltkrievijā, un spēlē Baltkrievijas Ekstralīgā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un HK Brest · Redzēt vairāk »

Jans Šadurskis

Jans Šadurskis (miris) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jans Šadurskis · Redzēt vairāk »

Jans Tadeušs Zībergs

Jans Tadeušs Zībergs (dzimis 1739. gadā, miris 1806. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1775. līdz 1778. gadam, Brestas vaivads no 1778. līdz 1795. gadam.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jans Tadeušs Zībergs · Redzēt vairāk »

Jānis Lībietis (ārsts)

Jānis Lībietis (1885-1946) bija latviešu ārsts.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jānis Lībietis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jātvingi · Redzēt vairāk »

Jūlija Nescjarenka

Jūlija Nescjarenka (dzimusi) ir baltkrievu vieglatlēte, sprintere.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jūlija Nescjarenka · Redzēt vairāk »

Jēkabs Mors

Jēkabs Mors (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu un latviešu izcelsmes pedagogs, slepenpadomnieks un Carskoje Selo ģimnāzijas direktors.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jēkabs Mors · Redzēt vairāk »

Jons Jablonskis

Jons Jablonskis (dzimis, miris) bija lietuviešu valodnieks un viens no lietuviešu literārās valodas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jons Jablonskis · Redzēt vairāk »

Kamjaņecas tornis

Kamjaņecas tornis ir 13.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Kamjaņecas tornis · Redzēt vairāk »

Kazaņa (stacija)

Kazaņa ir Gorkijas dzelzceļa Kazaņas reģiona stacija, kas atrodas Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, Krievijā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Kazaņa (stacija) · Redzēt vairāk »

Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas rekordi peldēšanā

Šajā rakstā ir apkopoti Latvijas rekordi peldēšanā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Latvijas rekordi peldēšanā · Redzēt vairāk »

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »

Lietuvas guberņa

Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Krievijas miera līgums

Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā).Viļņas apgabals un Lietuvas teritoriālās pretenzijas sarunu sākumā. Lietuvas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Lietuvas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Menahems Begins

Menahems Begins (dzimis, miris) bija Izraēlas politiķis, valsts premjerministrs no 1977.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Menahems Begins · Redzēt vairāk »

Minska

Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Minska · Redzēt vairāk »

Miras pils

Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Miras pils · Redzēt vairāk »

Molotova līnija

Aptuvenā Molotova līnija ar numurētiem nocietinātajiem rajoniem. Sarkanās armijas bunkurs uz Molotova līnijas 13 km no Šilales Lietuvā. Molotova līnija ir nosaukums pēc Ribentropa-Molotova pakta noslēgšanas no 1940.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Molotova līnija · Redzēt vairāk »

Muhaveca

Muhaveca ir Bugas labā krasta pieteka Baltkrievijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Muhaveca · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Oberosts · Redzēt vairāk »

OMON (Baltkrievija)

OMON (– 'Milicijas īpašo mērķu vienība') jeb AMAP ir Baltkrievijas tiesībaizsardzības iestāde Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un OMON (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no  — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ostlande · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara hronoloģija (1939)

Šajā lapā ir apkopota Otrā pasaules kara pirmā gada (1939) hronoloģija.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Otrā pasaules kara hronoloģija (1939) · Redzēt vairāk »

Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums

Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums (bija Otrais pasaules kara laikā 1939. gada 28. septembrī Maskavā noslēgtā vienošanās starp PSRS un Vāciju, kas noteica abu valstu robežu pēc 1939. gada Polijas kampaņas. Saskaņā ar šo līgumu Vācija ieguva Polijas Ļubļinas un Varšavas apgabalus, bet PSRS — visu Lietuvu.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums · Redzēt vairāk »

Pagānu izloksnes no Narevas

„Pagānu izloksnes no Narevas” ir 1978.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Pagānu izloksnes no Narevas · Redzēt vairāk »

Petrozavodska

Petrozavodska ( — 'Pētera rūpnīca';;, arī Zavod) ir Karēlijas Republikas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Petrozavodska · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Plāns 19

Plāna autors Ģenerālštāba pulkvedis Jurijs Daņilovs. Plāns 19 bija Krievijas Impērijas militārais plāns kara darbībai pret Centrālajām lielvalstīm.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Plāns 19 · Redzēt vairāk »

Polijas Otrā republika

Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Polijas Otrā republika · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju. Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Polonne

Polonne ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Šepetivkas rajonā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Polonne · Redzēt vairāk »

Pripetes purvi

Pripetes purvi jeb Pinskas purvi ir plaša purvu sistēma, kas atrodas Baltkrievijas dienvidos un Ukrainas ziemeļrietumos gar Pripetes upi apmēram no Brestas līdz Luņiņecai.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Pripetes purvi · Redzēt vairāk »

S. Kirova Kara medicīnas akadēmija

Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »

Sapjehas

Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Sapjehas · Redzēt vairāk »

Tatjana Berlina

Tatjana Berlina (dzimusi kā Martiņuka Kobrinā) ir Baltkrievijas starptautiskā meistare šahā.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Tatjana Berlina · Redzēt vairāk »

Terespole

Terespole ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, uz austrumiem no Bjalas Podlaskas pie Rietumu Bugas.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Terespole · Redzēt vairāk »

Tiškeviči

Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Tiškeviči · Redzēt vairāk »

Trolejbusu satiksme pasaulē

Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »

Turovas kņaziste

Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Turovas kņaziste · Redzēt vairāk »

Ukrainas Centrālā Rada

Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ukrainas Centrālā Rada · Redzēt vairāk »

Ukrainas neatkarības deklarācija (1918)

Ceturtais universāls Ukrainas Centrālās Radas Ceturtais universāls jeb 1918.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ukrainas neatkarības deklarācija (1918) · Redzēt vairāk »

Ukrainas Tautas Republika

Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Ukrainas varoņpilsēta

Ukrainas varoņpilsēta ir goda atzinība, ko Ukrainas prezidents iedibināja 2022.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ukrainas varoņpilsēta · Redzēt vairāk »

Vācu-padomju militārā parāde Brestā

Vācu-padomju militārā parāde Brestā bija oficiāla ceremonija 1939.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Vācu-padomju militārā parāde Brestā · Redzēt vairāk »

Vītauta privilēģija

Par Vītauta privilēģiju dēvē 1388.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Vītauta privilēģija · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Vītenis · Redzēt vairāk »

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Zībergi · Redzēt vairāk »

22. Daugavas policijas bataljons

22.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un 22. Daugavas policijas bataljons · Redzēt vairāk »

23. Gaujas policijas bataljons

23.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un 23. Gaujas policijas bataljons · Redzēt vairāk »

9. februāris

9.

Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un 9. februāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Berestje, Brestļitovska.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »