Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Brēmene

Indekss Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

133 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II, Alberts II (Rīga), Alberts no Štādes, Alfrēds Ričers, Andreass no Felves, ASV okupācijas zona Vācijā, Ave Sol (koris), Ģedimina vēstules, Ēriks Dālbergs, Ērnsts Lāšons, Ādolfs Knigge, Bartolomejs Hēneke, Bertolds (Livonijas bīskaps), Borgward, Brēmene (federālā zeme), Brēmenes "Werder", Brēmenes arhibīskapi, Brēmenes Augstskola, Brēmenes Ādams, Brēmenes iela (Rīga), Brēmenes muzikantu skulptūra, Brēmerhāfene, Brimmeri, Bukshēvdeni, Centrs (Rīga), Dīters Bahs (aktieris), Dirks Galuba, Dmitrijs Kollars, Dzintari, Eberhards fon Monheims, Eduards Dalmanis, Eiropas autoceļš E22, Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita, Emīls Janningss, Ernsts Hopenbergs, Eurolot, Frīdrihs Beselis, Freds Rebels, Futbola klubu uzskaitījums, Gotlande, Grobiņa, Grobiņas vēsture, Hamburga, Hanzas savienība, Harijs Marnics, Heinrihs Barkhauzens, Heinrihs Himlers, Heinrihs Raspe, Heinrihs Vāgners, ..., Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Hermans Balke, Impērijas brīvpilsēta, Ivans Klasničs, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Johans IV fon Minhauzens, Johans Nikolajs Tīlings, Johans Renners, Johans Valentīns Mēders, Kārlis Ahuess, Kārlis Hartlaubs, Kārlis Karlss, Kārlis Karstenss, Knigges, Koge, Krenholmas manufaktūra, Krusta kari, Kuršu ķoniņi, Kursa (valsts), Kurzeme, Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Lībieši, Lejassaksija, Ludvigs Kvide, Meinards, Mellīni, Melngalvji, Melngalvju nams, Metropole, Mindaugs, Nikolauss fon Himzels, OHB, Padomju republikas, Pasaules koru olimpiāde, Pēteris Latvietis, Rīga, Rīgas loža "Hanziešu uzticība", Rīgas Reformātu baznīca, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rimberts, Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā, Smagsvara kravu pārvadātājs, Tamperes Pirkalas lidosta, Teoderihs no Turaidas, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vācijas eiro monētas, Vācijas federālās zemes, Vācijas futbola Bundeslīga, Vācijas Impērija, Vācijas piļu uzskaitījums, Vācijas pilsētu uzskaitījums, Vācu ordenis, Vēzere, Venta-1, Vilhelms Pīks, Villekens fon Endorps, Weserstadion, Zemās grīdas tramvajs, Ziemeļjūra, Ziemeļvācija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, 1076. gads, 1081. gads, 1186. gads, 1196. gads, 1427. gads, 1604. gads Latvijā, 2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 6. marts, 801. gads, 845. gads, 865. gads. Izvērst indekss (83 vairāk) »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Brēmene un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II

Alberts II var būt.

Jaunums!!: Brēmene un Alberts II · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Brēmene un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Alberts no Štādes

Alberts no Štādes (miris ap 1264. gadu) bija vācu hronists, Pasaules hronikas autors.

Jaunums!!: Brēmene un Alberts no Štādes · Redzēt vairāk »

Alfrēds Ričers

Alfrēds Ričers (dzimis Badlauterbergā, miris Hamburgā) bija vācu kapteinis un polārpētnieks.

Jaunums!!: Brēmene un Alfrēds Ričers · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Brēmene un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

ASV okupācijas zona Vācijā

ASV okupācijas zona (vācu: Amerikanische Besatzungszone, angļu: American occupation zone) bija viena no četrām okupācijas zonām, ko 1945.

Jaunums!!: Brēmene un ASV okupācijas zona Vācijā · Redzēt vairāk »

Ave Sol (koris)

Rīgas kamerkoris "Ave Sol" ir 1969.

Jaunums!!: Brēmene un Ave Sol (koris) · Redzēt vairāk »

Ģedimina vēstules

Ģedimins, Lietuvas dižkunigaitis Lietuvas pasta 2008. gadā Ģedimina vēstulēm veltīta pastmarka Ģedimina vēstules ir seši līdz mūsdienām saglabājušies Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstuļu noraksti.

Jaunums!!: Brēmene un Ģedimina vēstules · Redzēt vairāk »

Ēriks Dālbergs

Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Jaunums!!: Brēmene un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »

Ērnsts Lāšons

Ērnsts Lāšons (1897. gads — 1963. gads) bija Zviedrijas šahists.

Jaunums!!: Brēmene un Ērnsts Lāšons · Redzēt vairāk »

Ādolfs Knigge

Ādolfs Knigge. Ādolfs Francs Frīdrihs Ludvigs fon Knigge (dzimis 1752. gada 16. oktobrī Bredenbekā, miris 1796. gada 6. maijā Brēmenē), bija vācu rakstnieks un brīvmūrnieks.

Jaunums!!: Brēmene un Ādolfs Knigge · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Hēneke

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.

Jaunums!!: Brēmene un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »

Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Brēmene un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Borgward

Borgward bija autobūves kompānija, kas atradās Brēmenē, Vācijā, un ko dibināja Karls Borgvards (1890–1963).

Jaunums!!: Brēmene un Borgward · Redzēt vairāk »

Brēmene (federālā zeme)

Brīvā Hanzas pilsēta Brēmene ir mazākā no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmene (federālā zeme) · Redzēt vairāk »

Brēmenes "Werder"

SV Werder Bremen ir Vācijas sporta klubs no Brēmenes, kurš visvairāk ir atpazīstams pēc tā futbola komandas.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes "Werder" · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Brēmenes Augstskola

Brēmenes Augstskola (Hochschule Bremen) ir valsts lietišķo zinātņu augstskola (Fachhochschule) Brēmenē, Vācijā.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes Augstskola · Redzēt vairāk »

Brēmenes Ādams

Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »

Brēmenes iela (Rīga)

Brēmenes iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Brēmenes muzikantu skulptūra

Brēmenes muzikanti ir 1990.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes muzikantu skulptūra · Redzēt vairāk »

Brēmerhāfene

Brēmerhāfene ir ostas pilsēta Vācijā, Brēmenes federālajā zemē.

Jaunums!!: Brēmene un Brēmerhāfene · Redzēt vairāk »

Brimmeri

Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.

Jaunums!!: Brēmene un Brimmeri · Redzēt vairāk »

Bukshēvdeni

Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Brēmene un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »

Centrs (Rīga)

Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.

Jaunums!!: Brēmene un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »

Dīters Bahs (aktieris)

Dīters Bahs (dzimis Ķelnē) ir vācu aktieris un dziedātājs.

Jaunums!!: Brēmene un Dīters Bahs (aktieris) · Redzēt vairāk »

Dirks Galuba

Dirks Galuba (dzimis) ir vācu aktieris un balss aktieris.

Jaunums!!: Brēmene un Dirks Galuba · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Kollars

Dmitrijs Kollars (dzimis, Brēmenē) ir Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (2017).

Jaunums!!: Brēmene un Dmitrijs Kollars · Redzēt vairāk »

Dzintari

Dzintari ir viena no Jūrmalas pilsētas daļām tās centrā.

Jaunums!!: Brēmene un Dzintari · Redzēt vairāk »

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Jaunums!!: Brēmene un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »

Eduards Dalmanis

Eduards Dalmanis (dzimis, miris) bija vācu vaļu mednieks, jūrasbraucējs un pirmatklājējs.

Jaunums!!: Brēmene un Eduards Dalmanis · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E22

| | E22 ir Eiropas nozīmes transporta ceļš, kas sākas Lielbritānijā un ved līdz Krievijas Federācijas vidienei.

Jaunums!!: Brēmene un Eiropas autoceļš E22 · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās Eiropas Savienības pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Brēmene un Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita · Redzēt vairāk »

Emīls Janningss

Emīls Janningss (īstajā vārdā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs (Theodor Friedrich Emil Janenz), dzimis, miris) bija vācu aktieris un producents.

Jaunums!!: Brēmene un Emīls Janningss · Redzēt vairāk »

Ernsts Hopenbergs

Ernsts Hopenbergs (dzimis, miris) bija vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs.

Jaunums!!: Brēmene un Ernsts Hopenbergs · Redzēt vairāk »

Eurolot

Polijas lidsabiedrības LOT galvenais ofiss, kur ir arī ''Eurolot'' galvenais birojs. ''Eurolot'' ''Dash Q400 New Generation''. Eurolot S.A. (agrāk — EuroLOT) ir lidsabiedrība, kas bāzēta Varšavā, Polijā.

Jaunums!!: Brēmene un Eurolot · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Beselis

Frīdrihs Vilhelms Beselis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: Brēmene un Frīdrihs Beselis · Redzēt vairāk »

Freds Rebels

Paula Sproģa (Freda Rebela) ceļojums vienatnē (1931—1933). Freds Rebels, īstajā vārdā Paulis Sproģis (1886—1968), bija latviešu burātājs, rakstnieks un dēkainis, pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja Kluso okeānu no Austrālijas līdz Kalifornijai (1932—1933).

Jaunums!!: Brēmene un Freds Rebels · Redzēt vairāk »

Futbola klubu uzskaitījums

Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.

Jaunums!!: Brēmene un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Brēmene un Gotlande · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Brēmene un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Brēmene un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Brēmene un Hamburga · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Brēmene un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Harijs Marnics

Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.

Jaunums!!: Brēmene un Harijs Marnics · Redzēt vairāk »

Heinrihs Barkhauzens

Heinrihs Georgs Barkhauzens (Heinrich Georg Barkhausen, dzimis 1881. gada 2. decembrī, miris 1956. gada 20. februārī) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Barkhauzens · Redzēt vairāk »

Heinrihs Himlers

Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »

Heinrihs Raspe

Heinrihs Raspe (dzimis, miris) bija Tīringenes landgrāfs no 1231.

Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Raspe · Redzēt vairāk »

Heinrihs Vāgners

Heinrihs Vāgners (Hamburga — Hamburga) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1953).

Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Vāgners · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.

Jaunums!!: Brēmene un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Hermans Balke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).

Jaunums!!: Brēmene un Hermans Balke · Redzēt vairāk »

Impērijas brīvpilsēta

Impērijas brīvpilsētas 18. gadsimtā Impērijas brīvpilsēta (vai Freie Reichsstadt) bija pilsētas juridiskā forma Svētās Romas impērijā, kas parasti norādīja uz to, ka pilsēta pakļaujas tieši imperatoram (nevis vietējiem augstmaņiem).

Jaunums!!: Brēmene un Impērijas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Ivans Klasničs

Ivans Klasničs (dzimis) ir bijušais Horvātijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, pārstāvējis Horvātijas futbola izlasi.

Jaunums!!: Brēmene un Ivans Klasničs · Redzēt vairāk »

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Jaunums!!: Brēmene un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Minhauzens

Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.

Jaunums!!: Brēmene un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »

Johans Nikolajs Tīlings

Johans Nikolajs Tīlings. Johans Nikolajs Tilings (Johann Nicolaus Tiling, 1739-1798).

Jaunums!!: Brēmene un Johans Nikolajs Tīlings · Redzēt vairāk »

Johans Renners

Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.

Jaunums!!: Brēmene un Johans Renners · Redzēt vairāk »

Johans Valentīns Mēders

Johans Valentīns Mēders (dzimis, miris 1719. gada jūlijā) bija baroka laika vācu komponists, ērģelnieks un dziedātājs, kurš daļu no mūža pavadījis Rīgā.

Jaunums!!: Brēmene un Johans Valentīns Mēders · Redzēt vairāk »

Kārlis Ahuess

Kārlis Oskars Ahuess (Brēmene — Hamburga) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1950).

Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Ahuess · Redzēt vairāk »

Kārlis Hartlaubs

Kārlis Hartlaubs (Brēmerhāfene —, Brēmene) bija Vācijas šahists.

Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Hartlaubs · Redzēt vairāk »

Kārlis Karlss

Kārlis Karlss (Farela — Brēmene) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1951).

Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Karlss · Redzēt vairāk »

Kārlis Karstenss

Kārlis Karstens (dzimis, miris) bija Vācijas jurists un Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības politiķis.

Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Karstenss · Redzēt vairāk »

Knigges

Baronu Knigges dzimtas ģerbonis. Knigges ir sena vācu dižciltīgo dzimta, kas cēlusies no Brēmenes apkārtnes un ir izsekojama līdz 13.

Jaunums!!: Brēmene un Knigges · Redzēt vairāk »

Koge

Koge burukuģis Koge ir burukuģu veids, kura uzbūves princips bija aizgūts no vikingu garajiem kuģiem.

Jaunums!!: Brēmene un Koge · Redzēt vairāk »

Krenholmas manufaktūra

Krenholmas manufaktūra jeb Krēnholmas manufaktūra bija 1857.

Jaunums!!: Brēmene un Krenholmas manufaktūra · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Brēmene un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Jaunums!!: Brēmene un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Brēmene un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Brēmene un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.

Jaunums!!: Brēmene un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Brēmene un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Brēmene un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Ludvigs Kvide

Ludvigs Kvide (dzimis, miris) bija vācu pacifists un politiķis.

Jaunums!!: Brēmene un Ludvigs Kvide · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Brēmene un Meinards · Redzēt vairāk »

Mellīni

Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Brēmene un Mellīni · Redzēt vairāk »

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Jaunums!!: Brēmene un Melngalvji · Redzēt vairāk »

Melngalvju nams

krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.

Jaunums!!: Brēmene un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »

Metropole

Metropole (mētēr — ‘māte’,, pólis — ‘pilsēta’) ir liela pilsēta, iedzīvotāju skaits tajā (nevis administratīvajās robežās, bet nepārtrauktajā pilsētas apbūves zonā) parasti pārsniedz miljonu.

Jaunums!!: Brēmene un Metropole · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Brēmene un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Nikolauss fon Himzels

Ārsta Nikolausa fon Himzela portrets. Nikolauss fon Himzels, arī Nikolajs Himzels (1729—1764), bija vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsts, muzeologs, bibliofils un kolekcionārs.

Jaunums!!: Brēmene un Nikolauss fon Himzels · Redzēt vairāk »

OHB

OHB SE ir Vācijas kosmisko sistēmu un tehnoloģiju uzņēmumu grupa.

Jaunums!!: Brēmene un OHB · Redzēt vairāk »

Padomju republikas

Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs"). Padomju republikas bija komunistu dibināti valstiski veidojumi, kas pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja dažādās Eiropas un Āzijas zemēs.

Jaunums!!: Brēmene un Padomju republikas · Redzēt vairāk »

Pasaules koru olimpiāde

Pasaules koru olimpiādes logo Pasaules koru olimpiāde Austrijā 2008. gadā Pasaules koru olimpiāde ir pasaulē lielākais koru mūzikas festivāls, to organizē Vācijas kultūras organizācija "Interkultur Management".

Jaunums!!: Brēmene un Pasaules koru olimpiāde · Redzēt vairāk »

Pēteris Latvietis

Megrē statuja Delfzeilā Nīderlandes ziemeļos, kur Simenons uzrakstīja savu pirmo romānu par detektīvu. "Pēteris Latvietis" ir 1931.

Jaunums!!: Brēmene un Pēteris Latvietis · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Brēmene un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Hanziešu uzticība"

Rīgas loža "Hanziešu uzticība" bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā.

Jaunums!!: Brēmene un Rīgas loža "Hanziešu uzticība" · Redzēt vairāk »

Rīgas Reformātu baznīca

Rīgas Reformātu baznīca Rīgas Reformātu baznīca ir sens reformātu (kalvinistu) dievnams Mārstaļu iela 10, Vecrīgā.

Jaunums!!: Brēmene un Rīgas Reformātu baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.

Jaunums!!: Brēmene un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Jaunums!!: Brēmene un Rimberts · Redzēt vairāk »

Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā

thumb Vācijas dzelzceļos “luksoforus” dēvē tikai par signāliem (Vācu val. – das Signal vai die Eisenbahnsignale), kas atšķiras no Latvijas platsliežu (1520 mm) dzelzceļa infrastruktūras signālsistēmas.

Jaunums!!: Brēmene un Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā · Redzēt vairāk »

Smagsvara kravu pārvadātājs

Folklendu kara laikā 1982. gadā piedzīvotiem smagiem bojājumiem Tukšs smagsvara kravu pārvadātājs Valletas ostā (Malta) ''Cole'' ''Adelaide'' uz ''Blue Marlin'' Smagsvara kravu pārvadātājs ir kuģis, kurš būvēts, lai pārvadātu ļoti lielas un smagas kravas, kuras nav iespējams pārvadāt ar parastiem kuģiem.

Jaunums!!: Brēmene un Smagsvara kravu pārvadātājs · Redzēt vairāk »

Tamperes Pirkalas lidosta

Tamperes Pirkalas lidosta (IATA: TMP, ICAO: EFTP) atrodas Pirkalā, Somijā, 13 kilometrus no Tamperes centra.

Jaunums!!: Brēmene un Tamperes Pirkalas lidosta · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Brēmene un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Brēmene un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums

Vācbaltieši, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

Jaunums!!: Brēmene un Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Brēmene un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas administratīvais iedalījums

Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža

Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža · Redzēt vairāk »

Vācijas eiro monētas

Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas eiro monētas · Redzēt vairāk »

Vācijas federālās zemes

Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »

Vācijas futbola Bundeslīga

Vācijas futbola Bundeslīga ir augstākā līga Vācijas futbola līgu sistēmā.

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas futbola Bundeslīga · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vācijas piļu uzskaitījums

Vācijas piļu uzskaitījums ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas Vācijas pilis, kas sadalīts pa federālajām zemēm.

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas piļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.

Jaunums!!: Brēmene un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Brēmene un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vēzere

Vēzere ir upe Vācijā.

Jaunums!!: Brēmene un Vēzere · Redzēt vairāk »

Venta-1

Venta-1 ir Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas polārā orbītā palaists 2017.

Jaunums!!: Brēmene un Venta-1 · Redzēt vairāk »

Vilhelms Pīks

Frīdrihs Vilhelms Reinholds Pīks (dzimis, miris) bija VDR valsts darbinieks.

Jaunums!!: Brēmene un Vilhelms Pīks · Redzēt vairāk »

Villekens fon Endorps

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.

Jaunums!!: Brēmene un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »

Weserstadion

Weser-Stadion ir stadions Brēmenē, Vācijā.

Jaunums!!: Brēmene un Weserstadion · Redzēt vairāk »

Zemās grīdas tramvajs

Zemās grīdas tramvaja durvis Augstas grīdas tramvaja durvis Zemās grīdas tramvajs ir tāda veida tramvajs, kam nav pakāpienu pie durvīm, kas ļauj tajā bez problēmām iekāpt arī invalīdiem un cilvēkiem ar bērnu ratiņiem.

Jaunums!!: Brēmene un Zemās grīdas tramvajs · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Brēmene un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Ziemeļvācija

Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.

Jaunums!!: Brēmene un Ziemeļvācija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces

Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.

Jaunums!!: Brēmene un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »

1076. gads

1076.

Jaunums!!: Brēmene un 1076. gads · Redzēt vairāk »

1081. gads

1081.

Jaunums!!: Brēmene un 1081. gads · Redzēt vairāk »

1186. gads

1186.

Jaunums!!: Brēmene un 1186. gads · Redzēt vairāk »

1196. gads

1196.

Jaunums!!: Brēmene un 1196. gads · Redzēt vairāk »

1427. gads

1427.

Jaunums!!: Brēmene un 1427. gads · Redzēt vairāk »

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Jaunums!!: Brēmene un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

Vācijas futbola Bundeslīgas 2009.—2010.

Jaunums!!: Brēmene un 2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

2016.—2017.

Jaunums!!: Brēmene un 2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

2017.—2018.

Jaunums!!: Brēmene un 2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

2018.—2019.

Jaunums!!: Brēmene un 2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

2019.—2020.

Jaunums!!: Brēmene un 2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

2020.—2021.

Jaunums!!: Brēmene un 2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

2022.—2023.

Jaunums!!: Brēmene un 2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona

2023.—2024.

Jaunums!!: Brēmene un 2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »

6. marts

6.

Jaunums!!: Brēmene un 6. marts · Redzēt vairāk »

801. gads

801.

Jaunums!!: Brēmene un 801. gads · Redzēt vairāk »

845. gads

845.

Jaunums!!: Brēmene un 845. gads · Redzēt vairāk »

865. gads

865.

Jaunums!!: Brēmene un 865. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bremen.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »