Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Bērzaines ģimnāzija

Indekss Bērzaines ģimnāzija

A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826.

60 attiecības: Aksels Treijs, Alberts Bērs, Alberts Holanders, Alberts Ponzolds, Aleksandrs Klots, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Kampe, Arnolds Moltrehts, Auseklis Veģis, Ādolfs Gerhards fon Vulfs, Baltijas pārkrievošana, Bērzaine, Burhards fon Etingens, Burhards Zīlmanis, Cēsu reālskola, Cēsu Skolotāju institūts, Cēsu Valsts ģimnāzija, Cēsu vēsture, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, Emanuels fon Zīverss, Ernests Putniņš, Ernsts fon Bergmanis, Francis Adolfi, Frīdrihs fon Meijendorfs, Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs), Georgs Apinis, Georgs Vilhelms Timms, Gerhards Dēterss, Gustavs Kīzerickis, Hanss fon Rozens, Haralds Loudons, Harijs Marnics, Hermanis Eduards Hartmanis, Hermanis Ernsts Adolfi, Holanderi, Jēnas Universitāte, Johans Heinrihs Pestaloci, Johans Rūdolfs Adolfi, Kārlis Georgs fon Zīverss, Konstantīns Grēvinks, Leonhards Peičs, Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds, Makss Hildeberts Bēms, Meinhards Marnics, Muižeļu dzimta, Oto fon Siverss, Otomārs Oškalns, Pauls Gailītis, Pauls Jordans, Rīgas licejs, ..., Rīgas Skolotāju institūts, Reinhards Vitrams, Roberts Lencs, Teodors Debners (gleznotājs), Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā, Vīlandes ģimnāzija, Voldemārs fon Knīrīms, Voldemārs Zāmuēls, Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš), 12. armija (Krievijas Impērija). Izvērst indekss (10 vairāk) »

Aksels Treijs

Aksels Treijs (arī Aksels Fromholds-Treijs; dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu Igaunijas mācītājs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Aksels Treijs · Redzēt vairāk »

Alberts Bērs

Alberts Bērs (Albert Behr, 1860-1919) bija ārsts psihiatrs, dr.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Alberts Bērs · Redzēt vairāk »

Alberts Holanders

Kopā ar sievu Šarloti. Alberts Voldemārs Holanders (Albert Woldemar Hollander, 1796—1868) bija vācbaltiešu pedagogs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Alberts Holanders · Redzēt vairāk »

Alberts Ponzolds

Alberts Ponzolds (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu tiesu medicīnas ārsts un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Alberts Ponzolds · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Klots

Aleksandrs Klots Aleksandrs Vilhelms Klots (1855—1925) bija vācbaltiešu muižnieks, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Aleksandrs Klots · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Andrejs Kampe

Andrejs Kampe (1905-1942) bija Latvijas diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1927-1940), Līgumu departamenta direktors.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Andrejs Kampe · Redzēt vairāk »

Arnolds Moltrehts

Arnolds Kristiāns Aleksandrs Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts - oftalmologs un neirologs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Arnolds Moltrehts · Redzēt vairāk »

Auseklis Veģis

Auseklis Veģis (1903—1973) bija latviešu biologs, augu fiziologs, Latvijas Universitātes docents un Augu fizioloģijas katedras vadītājs (1940- 1944), Upsalas Universitātes docents, goda doktors. Veģis pētījis un aprakstījis augu miera periodu atkarībā no ekoloģiskajiem faktoriem dabā un kā to ietekmēt ar augšanas apstākļu un stimulatoru palīdzību kultūrā. Viņa pētījumiem bija liela nozīme gan fundamentālā zinātnē, gan lauksaimniecībā, dārzkopībā un augu introdukcijā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Auseklis Veģis · Redzēt vairāk »

Ādolfs Gerhards fon Vulfs

Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857-1904) bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas no 1890.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Ādolfs Gerhards fon Vulfs · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Bērzaine

Bērzaine var būt.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Bērzaine · Redzēt vairāk »

Burhards fon Etingens

Burhards fon Etingens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes zirgkopības speciālists.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Burhards fon Etingens · Redzēt vairāk »

Burhards Zīlmanis

Burhards Georgs Zīlmanis (dzimis, miris) bija Straupē dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Burhards Zīlmanis · Redzēt vairāk »

Cēsu reālskola

Cēsu reālskolas ēka (pēc 1894). Cēsu reālskola jeb Kārļa Millera reālskola bija privāta mācību iestāde Cēsīs, kas darbojās no 1892.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Cēsu reālskola · Redzēt vairāk »

Cēsu Skolotāju institūts

Cēsu Skolotāju institūts 1938.—1940. gadā. Cēsu Skolotāju institūts (CSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas no 1938.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Cēsu Skolotāju institūts · Redzēt vairāk »

Cēsu Valsts ģimnāzija

Cēsu Valsts ģimnāzija ir valsts ģimnāzija, kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (Humanitārā un sociālā (valodu) virziena; Matemātikas, dabaszinību un tehnikas (matemātika) virziena), un divas vidējās izglītības programmas — Matemātikas, dabaszinību un vispārizglītojošo mācību programmu.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Cēsu Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija (saīsināti DACVĢ) ir valsts ģimnāzija, kas izveidota 1939.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Emanuels fon Zīverss

thumbnail Emanuels fon Zīverss (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas, Blusumuižas, Dukuru muižas, Kārļumuižas īpašnieks un Cēsu alus darītavas izveidotājs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Emanuels fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Ernests Putniņš

Ernests Putniņš (1867—1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928—1939), profesors (1931).

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Ernests Putniņš · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Bergmanis

Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Ernsts fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Francis Adolfi

Francis Eduards Oto Adolfi (dzimis, pazudis bez vēsts 1945. gadā) bija vācbaltiešu izcelsmes pedagogs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Francis Adolfi · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Meijendorfs

Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs brīvkungs fon Meijendorfs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Frīdrihs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs)

Frīdrihs Gustavs Bīnemanis Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (1860—1915) bija vācbaltiešu pedagogs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (skolotājs) · Redzēt vairāk »

Georgs Apinis

Johans Georgs Apinis (—) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Georgs Apinis · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Timms

Pašportrets. Georgs Vilhelms Timms (1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms bija vācbaltu gleznotājs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Georgs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »

Gerhards Dēterss

Gerhards Ulrihs Voldemārs Dēterss (dzimis, miris) bija Mālpilī dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu valodnieks.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Gerhards Dēterss · Redzēt vairāk »

Gustavs Kīzerickis

Johans Georgs Gustavs Kīzerickis (1830—1896) bija Rīgas Politehniskās augstskolas matemātikas profesors (no 1864. gada) un direktors (1875—1885).

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Gustavs Kīzerickis · Redzēt vairāk »

Hanss fon Rozens

Johans "Hanss" Oto fon Rozens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, pēdējais Lielstraupes pils īpašnieks un politiķis.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Hanss fon Rozens · Redzēt vairāk »

Haralds Loudons

Haralds Georgs Gideons fon Loudons (dzimis 1876. gadā Ķeižu muižā, miris 1959. gadā Berlīnē, Vācijā) bija vācbaltiešu ornitologs, Berlīnes Universitātes ornitoloģijas profesors.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Haralds Loudons · Redzēt vairāk »

Harijs Marnics

Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Harijs Marnics · Redzēt vairāk »

Hermanis Eduards Hartmanis

Hermanis Eduards Hartmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Hermanis Eduards Hartmanis · Redzēt vairāk »

Hermanis Ernsts Adolfi

Hermanis Ernsts Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu anatoms, Tērbatas Universitātes anatomijas profesors.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Hermanis Ernsts Adolfi · Redzēt vairāk »

Holanderi

Holanderu dzimtas gerbonis. Johana Zamuela Holandera nams Šķūņu ielā 17 (sārtā krāsā). Johana Holandera (1669–1732) epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Holanderi bija vācbaltiešu cilmes Rīgas patriciešu dzimta.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Holanderi · Redzēt vairāk »

Jēnas Universitāte

Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Jēnas Universitāte · Redzēt vairāk »

Johans Heinrihs Pestaloci

Johans Heinrihs Pestaloci (dzimis, miris) bija šveiciešu pedagogs un filantrops.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Johans Heinrihs Pestaloci · Redzēt vairāk »

Johans Rūdolfs Adolfi

Johans Rūdolfs Adolfi (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un šahists.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Johans Rūdolfs Adolfi · Redzēt vairāk »

Kārlis Georgs fon Zīverss

Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss (1814—1879) bija vācbaltiešu cilmes Latvijas arheologs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Kārlis Georgs fon Zīverss · Redzēt vairāk »

Konstantīns Grēvinks

Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Konstantīns Grēvinks · Redzēt vairāk »

Leonhards Peičs

Leonhards Peičs (dzimis, miris) bija latviešu jurists un šahists, 1940.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Leonhards Peičs · Redzēt vairāk »

Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds

Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes mākslinieks, mākslas vēsturnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds · Redzēt vairāk »

Makss Hildeberts Bēms

Makss Hildeberts Bēms (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes nacionālistisks vācu publicists, sociologs un politiķis.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Makss Hildeberts Bēms · Redzēt vairāk »

Meinhards Marnics

Meinhards Johaness Marnics (dzimis, miršanas datums nezināms) bija Ikšķilē dzimis vācbaltiešu izcelsmes inženieris un SA grupenfīrers (atbilst ģenerālleitnanta dienesta pakāpei).

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Meinhards Marnics · Redzēt vairāk »

Muižeļu dzimta

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Muižeļa nams 1794. gadā (Broce). Muižeļu dzimta (Muischel) bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga Rīgas vietniecības laikā (1783–1796), galvenokārt pateicoties mastu šķirotāju amatam.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Muižeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Oto fon Siverss

Oto fon Siverss (1836—1909) bija vācbaltiešu izcelsmes būvinženieris un arhitekts.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Oto fon Siverss · Redzēt vairāk »

Otomārs Oškalns

Otomārs Aleksandrs Oškalns (segvārds Mazais; —) bija latviešu skolotājs un Latvijas Komunistiskās partijas darbinieks.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Otomārs Oškalns · Redzēt vairāk »

Pauls Gailītis

Pauls Oto Gailītis (1869—1943) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Pauls Gailītis · Redzēt vairāk »

Pauls Jordans

Pauls Eduards Jordans (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks un statistiķis.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Pauls Jordans · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas Skolotāju institūts

Rīgas Skolotāju institūta internāta (R.S.I.I.) ēka Talsu ielā 7a Āgenskalnā. Agrākā Rīgas Skolotāju institūta ēkas koka barakās. Rīgas (Valsts) Skolotāju institūts (RSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas atradās Liepājas ielā Rīgā (tagadējās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikas un citās apkārtējās vienstāva koka ēkās).

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Rīgas Skolotāju institūts · Redzēt vairāk »

Reinhards Vitrams

Reinhards Vitrams (1902—1973) bija vācbaltiešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Reinhards Vitrams · Redzēt vairāk »

Roberts Lencs

Roberts Lencs (1833-1903) bija vācbaltiešu fiziķis un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Roberts Lencs · Redzēt vairāk »

Teodors Debners (gleznotājs)

Teodors Debners (dzimis, miris) bija Veckalsnavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes gleznotājs un grafiķis, kurš lielāko daļu no mūža pavadījis Osnabrikā.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Teodors Debners (gleznotājs) · Redzēt vairāk »

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā

Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā · Redzēt vairāk »

Vīlandes ģimnāzija

Vīlandes valsts ģimnāzijas ēka 2012. gadā Vīlandes ģimnāzija bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija, kas ar pārtraukumu darbojās no 1875.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Vīlandes ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Knīrīms

Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916).

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Voldemārs fon Knīrīms · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zāmuēls

Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls;  —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)

J. Millers (''Миллер''). Ziemeļu fronte bija Krievijas Impērijas bruņoto spēku formācija Pirmā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1915.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš) · Redzēt vairāk »

12. armija (Krievijas Impērija)

12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.

Jaunums!!: Bērzaines ģimnāzija un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bērzaines klasiskā ģimnāzija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »