Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Ahāts, Antimons, Avanturīns, Cērijs, Cēzijs, Cietviela, Cirkons, Dārgakmens, Dimants, Frīdrihs Moss, Gels, Hlorīti, Indijs, Irīdijs, Kalcīts, Kauls, Laukšpats, Materiāls, Mehāniskās īpašības, Minerāls, Mosa skala, Niķelis, Plankumainā tekstūra, Rodijs, Rutēnijs, Sārmu metāli, Stikls, Tūlijs, Telūrs, Viela.
Ahāts
Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām.
Jaunums!!: Cietība un Ahāts · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Cietība un Antimons · Redzēt vairāk »
Avanturīns
Avanturīna paraugs Avanturīns (no — 'pie izdevības', atsaucoties uz avanturīna stikla nejaušu izgudrošanu XVIII gadsimtā Murāno darbnīcās)) ir kvarca paveids. Tas ir daļēji caurspīdīgs akmens ar plāniem vizlas plātnīšu ieslēgumiem, kas liek akmenim mirdzēt (avanturescence). Visbiežāk avanturīns ir zaļā krāsā, bet tas var būt arī oranžs, brūns, dzeltens, zils vai pelēks. Visbiežāk avanturīna īpašo mirdzumu rada fuksīta (viens no vizlu minerāliem) ieslēgumi — tie dod sudrabainu mirdzumu. Oranžu vai brūnu mirdzumu rada hematīts vai getīts. Nereti avanturīns ir joslains. Liels daudzums vizlas ieslēgumu var padarīt to necaurspīdīgu. Avanturīnam ir gan ieža, gan minerāla iezīmes — tas sastāv no vairākiem minerāliem, tomēr kvarcs ir lielā pārsvarā. Vairākas tā īpašības nedaudz atšķiras no kvarca īpašībām. Avanturīna blīvums ir 2,64—2,69 un cietība — ap 6,5. Tiek izgatavots arī avanturīna stikls — populārs avanturīna viltojums no stikla un vara. Stiklā tiek iekausētas redzama lieluma vara plātnītes kas izkliedētas ļoti vienmērīgi, kamēr īstā avanturīna ieslēgumi ir ļoti maziņi un tie izkliedēti nevienmērīgi. Sākotnējā Murāno avanturīna recepte tika turēta noslēpumā — tas bija krāšņs sarkans stikls ar zelta mirdzumu, kas bija skaistāks nekā jebkurš dabiskais avanturīns. Šī stikla izgatavošanas noslēpums ir zudis, taču ir attīstītas līdzīgas tehnoloģijas avanturīna stikla ieguvei. Zaļu avanturīna stiklu pirmoreiz ieguva 1865. gadā Francijā ar hroma piemaisījumu palīdzību un lielā daudzumā ražoja bižutērijai. Tiek ražota (galvenokārt Japānā) arī īpaši mirdzoša avanturīna laka. Pulēts avanturīna olis Par avanturīnu nereti sauc arī cita minerāla — oligoklaza mirdzošu paveidu. No avanturīna izgatavo pērlītes, figūriņas, apdares akmeni, akvāriju akmeņus, pieminekļus. Labas kvalitātes avanturīnu izmanto juvelierizstrādājumiem.
Jaunums!!: Cietība un Avanturīns · Redzēt vairāk »
Cērijs
Cērijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ce un atomskaitli 58.
Jaunums!!: Cietība un Cērijs · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Cietība un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Cietība un Cietviela · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Cietība un Cirkons · Redzēt vairāk »
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Jaunums!!: Cietība un Dārgakmens · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Cietība un Dimants · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Moss
Kārlis Frīdrihs Kristiāns Moss (dzimis, miris) bija vācu/austriešu mineralogs.
Jaunums!!: Cietība un Frīdrihs Moss · Redzēt vairāk »
Gels
Silīcija kserogēls Gels ir želejveidīgs mīksts materiāls, kas var būt gan mīksts un trausls, gan ciets un izturīgs.
Jaunums!!: Cietība un Gels · Redzēt vairāk »
Hlorīti
Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.
Jaunums!!: Cietība un Hlorīti · Redzēt vairāk »
Indijs
Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.
Jaunums!!: Cietība un Indijs · Redzēt vairāk »
Irīdijs
Irīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ir un atomskaitli 77.
Jaunums!!: Cietība un Irīdijs · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Cietība un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Cietība un Kauls · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Cietība un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Materiāls
Materiāls (— 'vielisks') ir viela vai vielu maisījums, no kā kaut kas tiek izgatavots vai kas nepieciešams kaut kādām izgatavošanas darbībām.
Jaunums!!: Cietība un Materiāls · Redzēt vairāk »
Mehāniskās īpašības
Mehāniskās īpašības apraksta materiāla izturēšanos mehānisku slodžu iedarbībā.
Jaunums!!: Cietība un Mehāniskās īpašības · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Cietība un Minerāls · Redzēt vairāk »
Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.
Jaunums!!: Cietība un Mosa skala · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Cietība un Niķelis · Redzēt vairāk »
Plankumainā tekstūra
Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.
Jaunums!!: Cietība un Plankumainā tekstūra · Redzēt vairāk »
Rodijs
Rodijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rh un atomskaitli 45.
Jaunums!!: Cietība un Rodijs · Redzēt vairāk »
Rutēnijs
Rutēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ru un atomskaitli 44.
Jaunums!!: Cietība un Rutēnijs · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Cietība un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Cietība un Stikls · Redzēt vairāk »
Tūlijs
Tūlijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tm (agrāk Tu) un atomskaitli 69.
Jaunums!!: Cietība un Tūlijs · Redzēt vairāk »
Telūrs
Telūrs ir ķīmiskais elements ar simbolu Te un atomskaitli 52.
Jaunums!!: Cietība un Telūrs · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Cietība un Viela · Redzēt vairāk »
