Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dainas

Indekss Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

179 attiecības: Aglonas maizes muzejs, Aiz upītes es uzaugu, Aldonis Kalniņš, Aleksandrs Daškovs, Aleksandrs Vēbers, Aliterācija, Allikabänd, Andrievs Niedra, Andrivs Jūrdžs, Arturs Lielais, Asonanse, Atis Kronvalds, Auļi, Augustīns Pētersons, Augusts Vilhelms Hūpels, Aun, meitiņa, balti kājas, Austras koks, Austrumkalns, Ģederts Ramans, Čolēni, Baltā cielava, Bandinieka rudzi auga, Bangpūtis, Baumaņu Kārlis, Bez PVN, Borowa MC, Bramanis, Brāļi Jurjāni, Bruno Skulte, Carnikava, Daina, Dainu skapis, Džemma Skulme, Džuzepe Verdi, Dievs, Dievs (latviešu mitoloģija), Dievs latviešu folklorā, Div' dūjiņas gaisā skrēja, Divi dienas mežā gāju, Draudzes novads, Dziesma, Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem, Edmunds Goldšteins, Ej, bāliņi, lūkoties, Ej, saulīte, drīz pie Dieva, Elza Stērste, Es mācēju danci vest, Folklora, Frīdrihs Mēnijs, Fricis Brīvzemnieks, ..., Grāmata, Gustavs fon Bergmanis, Gustavs Manteifelis, Gvido Augusts, Haiku, Henrijs Visendorfs, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Imanta Kalniņa dziesmu spēles, Indoeiropieši, Ita Saksa, Janna Terze, Jāņa dziesma, Jānis Ilsters, Jēkabs Graubiņš, Jēkabs Zvaigznīte, Jelgavas pilsētas bibliotēka, Johans Kristiāns Stenders, Kalevipoegs, Kalju Lepiks, Karavīri bēdājās, Kas tie tādi sijātāji, Kas tie tādi, kas dziedāja, Kārlis Kraukliņš, Kārlis Kristiāns Ulmanis, Kāzas, Klēts, Kokle, Krauklīts sēž ozolā, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Kur gāji, puisīti, Kur tu skriesi, vanadziņi, Kur, priedīte, tavas skujas, Laima, Latgale, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latviešu ornamenti, Latviešu tautastērpi, Latvijas ebreji, Latvijas igauņi, Latvijas karogs, Latvijas krievi, Latvijas kultūras kanons, Latvijas lietuvieši, Latvijas poļi, Latvijas romi, Latviskā dzīvesziņa, Līgo, laiva, uz ūdeņa, Lieldienas, Lizete Iesmiņa-Mihelsone, Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Maza biju, neredzēju, Māra, Mūsdienu tautas mūzika, Mūzika Latvijā, Mēness (dievība), Meža parks, Miķeļi, Mikrofona aptauja 1985, Mikus Skruzītis, Mirušo ofīcijs, Mutvārdu tradīcija, Nikolajs fon Tranzē, Novads, Nu ar Dievu, Vidzemīte, Oskars Šepskis, Ozolīti, zemzarīti, Pagasts, Parastā egle, Pūt, vējiņi (dziesma), Pūtin pūta melnais mednis, Pēteris Korāts, Pēteris Vasks, Pieguļa, Piens, Pirmā atmoda, Plastilina pasaule, Precēj' mani precinīki, Raimonda Paula dziesmas, Rīga dimd, Rīgā pirku sirmu zirgu, Rihards Zariņš, Rija, Rindām auga ozoliņi, Ritms, Saulīt tecēj' tecēdama, Saule (dievība), Saules meita (dziesma), Sēņošana, Sergejs Duks, Seti (etnoss), Sidrabe (koris), Sniedziņš sniga, putināja, Somija, Spanxti, Spēlmaņu nakts 2011/2012, Stādīju ieviņu, Strauja upe, Sutartine, Symbolic, Taurs, Tautiešam roku devu, Tālis Matīss, The Flowers of Romance, Thundertale, Toli dzeivoj, Trīs jaunas māsas, Trejasmens, Trepis iz nakurīni, Tumša nakte, zaļa zāle, Uguns, Vaidelotis, Valentīns Bērzkalns, Valsts, Vērši, Veļu māte, Vilis Plūdons, Vilks (mitoloģija), Voldemārs Vimba, Volfgangs Dārziņš, X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki, Zalkša zīme, Zobena Dziesma (albums), Zviedri, 1632. gads Latvijā, 1894. gads Latvijā. Izvērst indekss (129 vairāk) »

Aglonas maizes muzejs

Aglonas maizes muzejs. Aglonas maizes muzejs ir privāts muzejs un vienīgais maizes muzejs Baltijas valstīs, kas iepazīstina ar labības audzēšanu un maizes tapšanu.

Jaunums!!: Dainas un Aglonas maizes muzejs · Redzēt vairāk »

Aiz upītes es uzaugu

„Aiz upītes es uzaugu” sākuma notis. Aiz upītes es uzaugu ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas un Mūzikas svētkos 1895.

Jaunums!!: Dainas un Aiz upītes es uzaugu · Redzēt vairāk »

Aldonis Kalniņš

Aldonis Kalniņš (1928) ir latviešu komponists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Dainas un Aldonis Kalniņš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Daškovs

Aleksandrs Daškovs (dzimis, miris) bija Latvijas operdziedātājs, bass.

Jaunums!!: Dainas un Aleksandrs Daškovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: Dainas un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Aliterācija

Aliterācija (no — 'alfabēta burti') ir vienāds, saskanīgs vai mērķtiecīgs noteiktu līdzskaņu atkārtojums.

Jaunums!!: Dainas un Aliterācija · Redzēt vairāk »

Allikabänd

''Allikabänd'' 2013. gadā. Allikabänd ir 2010.

Jaunums!!: Dainas un Allikabänd · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Dainas un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Andrivs Jūrdžs

Andrivs Jūrdžs vai Andrievs Jurdžs (1845 — 1925) bija latgaliešu literāts un grāmatnieks latīņu drukas aizlieguma laikā.

Jaunums!!: Dainas un Andrivs Jūrdžs · Redzēt vairāk »

Arturs Lielais

Arturs Lielais ( —) bija latviešu rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Dainas un Arturs Lielais · Redzēt vairāk »

Asonanse

Asonanse ir vienāds, saskanīgs vai mērķtiecīgs patskaņu un divskaņu atkārtojums.

Jaunums!!: Dainas un Asonanse · Redzēt vairāk »

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (—), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Jaunums!!: Dainas un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »

Auļi

Auļi ir 2003.

Jaunums!!: Dainas un Auļi · Redzēt vairāk »

Augustīns Pētersons

Augustīns Pētersons (1873—1955) bija pirmais Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts no 1936.

Jaunums!!: Dainas un Augustīns Pētersons · Redzēt vairāk »

Augusts Vilhelms Hūpels

Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.

Jaunums!!: Dainas un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »

Aun, meitiņa, balti kājas

„Aun, meitiņa, balti kājas” sākuma notis. Aun, meitiņa, balti kājas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: Dainas un Aun, meitiņa, balti kājas · Redzēt vairāk »

Austras koks

Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.

Jaunums!!: Dainas un Austras koks · Redzēt vairāk »

Austrumkalns

Austrumkalns ir 2011.

Jaunums!!: Dainas un Austrumkalns · Redzēt vairāk »

Ģederts Ramans

Ģederts Ramans (dzimis Jelgavā, miris) bija latviešu komponists, pasniedzējs un skaņu režisors.

Jaunums!!: Dainas un Ģederts Ramans · Redzēt vairāk »

Čolēni

Čolēni ir mājkopa Briņģu ziemeļu daļā, Čolēnu kalnā (207 m virs jūras līmeņa) pie Inešu - Briņģu ceļa.

Jaunums!!: Dainas un Čolēni · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Dainas un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Bandinieka rudzi auga

Dziesmas „Bandinieka rudzi auga” sākuma notis. Bandinieka rudzi auga ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā bija iekļauta 1895.

Jaunums!!: Dainas un Bandinieka rudzi auga · Redzēt vairāk »

Bangpūtis

Bangpūtis (senprūšu: Bangāpūtis) ir rietumlietuviešu un prūšu jūras vēja dievs.

Jaunums!!: Dainas un Bangpūtis · Redzēt vairāk »

Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: Dainas un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »

Bez PVN

Bez PVN ir grupa no Latgales, kura tika izveidota 2003.gadā.

Jaunums!!: Dainas un Bez PVN · Redzēt vairāk »

Borowa MC

Borowa MC ir latviešu mūzikas grupa, kas atpazīstamību izpelnījās 2005.

Jaunums!!: Dainas un Borowa MC · Redzēt vairāk »

Bramanis

accessdate.

Jaunums!!: Dainas un Bramanis · Redzēt vairāk »

Brāļi Jurjāni

Juris Jurjāni Brāļi Jurjāni (Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940) un Pāvuls (1866—1948) Jurjāni) bija latviešu mūziķi un pedagogi, komponisti un folkloristi.

Jaunums!!: Dainas un Brāļi Jurjāni · Redzēt vairāk »

Bruno Skulte

Bruno Skulte ar vecākiem 1906. gadā Bruno Skulte (1905-1976) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Dainas un Bruno Skulte · Redzēt vairāk »

Carnikava

Carnikava ir apdzīvota vieta un Carnikavas novada centrs Vidzemes rietumos netālu no Gaujas ietekas Rīgas jūras līcī.

Jaunums!!: Dainas un Carnikava · Redzēt vairāk »

Daina

Daina var būt.

Jaunums!!: Dainas un Daina · Redzēt vairāk »

Dainu skapis

Dainu skapja autors Krišjānis Barons Dainu skapis ir skapis, kurā glabājas latviešu folklorista Krišjāņa Barona apkopotās latviešu tautasdziesmas.

Jaunums!!: Dainas un Dainu skapis · Redzēt vairāk »

Džemma Skulme

Džemma Lija Skulme (dzimusi Rīgā) ir latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām.

Jaunums!!: Dainas un Džemma Skulme · Redzēt vairāk »

Džuzepe Verdi

Džuzepe Fortunīno Frančesko Verdi ( —) bija itāļu komponists.

Jaunums!!: Dainas un Džuzepe Verdi · Redzēt vairāk »

Dievs

Dievs dažādos reliģiskajos pasaules uzskatos ir pārdabiska būtne vai augstāka vara, kam piemīt īpašs spēks.

Jaunums!!: Dainas un Dievs · Redzēt vairāk »

Dievs (latviešu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Jaunums!!: Dainas un Dievs (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Dievs latviešu folklorā

Dievs latviešu folklorā ir galvenokārt saistīts ar visaptverošo kārtību, likumsakarībām gan dabā, gan cilvēka dzīvē.

Jaunums!!: Dainas un Dievs latviešu folklorā · Redzēt vairāk »

Div' dūjiņas gaisā skrēja

„Div' dūdiņas gaisā skrēja” sākuma notis. Div' dūjiņas gaisā skrēja ir latviešu tautasdziesma Dāvja Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā „Dziesmu rota” (1872—1884).

Jaunums!!: Dainas un Div' dūjiņas gaisā skrēja · Redzēt vairāk »

Divi dienas mežā gāju

Divi dienas mežā gāju ir latviešu tautasdziesma.

Jaunums!!: Dainas un Divi dienas mežā gāju · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Dainas un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dziesma

Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar dzejisko.

Jaunums!!: Dainas un Dziesma · Redzēt vairāk »

Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem

"Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem" ir Raimonda Paula mazā skaņuplate (EP), kas izdota 1971.

Jaunums!!: Dainas un Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem · Redzēt vairāk »

Edmunds Goldšteins

Edmunds Goldšteins (1927—2008) bija latviešu komponists, pianists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Dainas un Edmunds Goldšteins · Redzēt vairāk »

Ej, bāliņi, lūkoties

„Ej, bāliņi, lūkoties” sākuma notis. Ej, bāliņi, lūkoties ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā „Dziesmu rota”.

Jaunums!!: Dainas un Ej, bāliņi, lūkoties · Redzēt vairāk »

Ej, saulīte, drīz pie Dieva

"Ej, saulīte, drīz pie Dieva" sākuma notis. Ej, saulīte, drīz pie Dieva ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Daiņa" (1877).

Jaunums!!: Dainas un Ej, saulīte, drīz pie Dieva · Redzēt vairāk »

Elza Stērste

Elza Stērste (1885—1976) bija latviešu dzejniece un skolotāja.

Jaunums!!: Dainas un Elza Stērste · Redzēt vairāk »

Es mācēju danci vest

Es mācēju danci vest ir latviešu tautasdziesma.

Jaunums!!: Dainas un Es mācēju danci vest · Redzēt vairāk »

Folklora

Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.

Jaunums!!: Dainas un Folklora · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Mēnijs

Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.

Jaunums!!: Dainas un Frīdrihs Mēnijs · Redzēt vairāk »

Fricis Brīvzemnieks

Fricis Brīvzemnieks, īstā vārdā Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr.Brihwsemneeks-Treuland, dzimis, miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Dainas un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »

Grāmata

Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.

Jaunums!!: Dainas un Grāmata · Redzēt vairāk »

Gustavs fon Bergmanis

Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs.

Jaunums!!: Dainas un Gustavs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis (—) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Dainas un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Gvido Augusts

Gvido Augusts (1932) ir latviešu izcelsmes amerikāņu gleznotājs grafiķis, mākslas grāmatu un grafisku darbu iespiedējs un izdevējs, gleznu izstāžu organizētājs.

Jaunums!!: Dainas un Gvido Augusts · Redzēt vairāk »

Haiku

Haiku arī hoku (hokku) jeb haikas ir Japānai raksturīga, īpaša, īsa bezatskaņu dzejas forma, kas savas uzbūves ziņā līdzinās tankai, tikai bez divām pēdējām rindām, tātad tā sastāv tikai no 17 zilbēm, veidojot 5 — 7 — 5 zilbju trīsrindi.

Jaunums!!: Dainas un Haiku · Redzēt vairāk »

Henrijs Visendorfs

Henrijs Visendorfs (dzimis 1861. gada 24. (12.) martā, miris 1916. gadā) bija latviešu žurnālists un grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Dainas un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Dainas un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Imanta Kalniņa dziesmu spēles

"Imanta Kalniņa dziesmu spēles" ir 2006.

Jaunums!!: Dainas un Imanta Kalniņa dziesmu spēles · Redzēt vairāk »

Indoeiropieši

Indoeiropieši - novecojušā literatūrā arī ārieši - ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.

Jaunums!!: Dainas un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »

Ita Saksa

Ita Saksa (dzimusi Valgā, mirusi) bija ebreju izcelsmes igauņu tulkotāja un publiciste, pazīstama ar latviešu literatūras tulkojumiem igauņu valodā.

Jaunums!!: Dainas un Ita Saksa · Redzēt vairāk »

Janna Terze

Janna Terze (dzimusi Salonikos, Grieķijā) ir grieķu dziedātāja un dziesmu autore.

Jaunums!!: Dainas un Janna Terze · Redzēt vairāk »

Jāņa dziesma

Cimzes "Jāņu dziesmu" fragmenta notis. Jāņa dziesma ir populārāko Jāņu tautasdziesmu virkne Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Jāņa dziesma · Redzēt vairāk »

Jānis Ilsters

Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija pirmais latviešu botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, skolotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Dainas un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »

Jēkabs Graubiņš

Jēkabs Graubiņš (1886-1961) bija latviešu komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs.

Jaunums!!: Dainas un Jēkabs Graubiņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Zvaigznīte

Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Jaunums!!: Dainas un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »

Jelgavas pilsētas bibliotēka

Jelgavas pilsētas bibliotēka Jelgavas pilsētas bibliotēka (līdz 2016. gada 27. aprīlim — Jelgavas Zinātniskā bibliotēka) ir kultūras iestāde, kas pilda savas funkcijas saskaņā ar Latvijas Republikas bibliotēku likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Jaunums!!: Dainas un Jelgavas pilsētas bibliotēka · Redzēt vairāk »

Johans Kristiāns Stenders

Johans Kristiāns Stenders (Johann Christian Stender, 1787–1862) bija luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, Aleksandra Johana Stendera (Jaunā Stendera) dēls.

Jaunums!!: Dainas un Johans Kristiāns Stenders · Redzēt vairāk »

Kalevipoegs

Oskara Kallisa ilustrācija "Kalevipoegs". Kalevipoegs (latviskojot — Kaleva dēls"Latvijas Kareivis" (24.02.1938.)) ir igauņu eposs, kuru uz tautas dziesmu un teiku pamata 19. gadsimta vidū izveidoja igauņu literāts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.

Jaunums!!: Dainas un Kalevipoegs · Redzēt vairāk »

Kalju Lepiks

Kalju Lepiks (—) bija igauņu dzejnieks.

Jaunums!!: Dainas un Kalju Lepiks · Redzēt vairāk »

Karavīri bēdājās

"Karavīri bēdājās" sākuma notis. Karavīri bēdājās ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Karavīri bēdājās · Redzēt vairāk »

Kas tie tādi sijātāji

Kas tie tādi sijātāji ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota".

Jaunums!!: Dainas un Kas tie tādi sijātāji · Redzēt vairāk »

Kas tie tādi, kas dziedāja

Dziesmas "Kas tie tādi, kas dziedāja" sākuma notis. Kas tie tādi, kas dziedāja ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Kas tie tādi, kas dziedāja · Redzēt vairāk »

Kārlis Kraukliņš

Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (1792-1873) bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists, Gētes draugs.

Jaunums!!: Dainas un Kārlis Kraukliņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristiāns Ulmanis

Kārlis Kristiāns Ulmanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā.

Jaunums!!: Dainas un Kārlis Kristiāns Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kāzas

Anša Cīruļa glezna „Kāzas” Kāzas jeb vedības ir ceremonija, kuras laikā tiek noslēgta laulība.

Jaunums!!: Dainas un Kāzas · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Dainas un Klēts · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir sens latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Dainas un Kokle · Redzēt vairāk »

Krauklīts sēž ozolā

Krauklīts sēž ozolā ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota".

Jaunums!!: Dainas un Krauklīts sēž ozolā · Redzēt vairāk »

Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.

Jaunums!!: Dainas un Krišjāņa Barona iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Dainas un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Dainas un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Kur gāji, puisīti

Kur gāji, puisīti ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: Dainas un Kur gāji, puisīti · Redzēt vairāk »

Kur tu skriesi, vanadziņi

"Kur tu skriesi, vanadziņi" sākuma notis. Kur tu skriesi, vanadziņi ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: Dainas un Kur tu skriesi, vanadziņi · Redzēt vairāk »

Kur, priedīte, tavas skujas

"Kur, priedīte, tavas skujas" sākuma notis. Kur, priedīte, tavas skujas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: Dainas un Kur, priedīte, tavas skujas · Redzēt vairāk »

Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Dainas un Laima · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Dainas un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Dainas un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Dainas un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latviešu ornamenti

Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.

Jaunums!!: Dainas un Latviešu ornamenti · Redzēt vairāk »

Latviešu tautastērpi

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past". Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.

Jaunums!!: Dainas un Latviešu tautastērpi · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

Latvijas ebreji ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Latvijas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas kultūras kanons · Redzēt vairāk »

Latvijas lietuvieši

Latvijas lietuvieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas lietuvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas poļi

Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »

Latvijas romi

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.

Jaunums!!: Dainas un Latvijas romi · Redzēt vairāk »

Latviskā dzīvesziņa

Latviskā jeb latviešu dzīvesziņa ir viena no Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā iekļautajām vērtībām, kas Eiropas kultūrtelpā veido Latvijas identitāti.

Jaunums!!: Dainas un Latviskā dzīvesziņa · Redzēt vairāk »

Līgo, laiva, uz ūdeņa

Dziesmas "Līgo, laiva, uz ūdeņa" sākuma notis. Līgo, laiva, uz ūdeņa ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Līgo, laiva, uz ūdeņa · Redzēt vairāk »

Lieldienas

Lieldienas (aramiešu: פֶּסחא‎, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.

Jaunums!!: Dainas un Lieldienas · Redzēt vairāk »

Lizete Iesmiņa-Mihelsone

Lizete Iesmiņa-Mihelsone (dzimusi, mirusi) bija latviešu dziedātāja un aktrise.

Jaunums!!: Dainas un Lizete Iesmiņa-Mihelsone · Redzēt vairāk »

Malvīne Vīgnere-Grīnberga

Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949) bija latviešu operdziedātāja un vokālā pedagoģe.

Jaunums!!: Dainas un Malvīne Vīgnere-Grīnberga · Redzēt vairāk »

Maza biju, neredzēju

"Maza biju, neredzēju" sākuma notis. Maza biju, neredzēju ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Maza biju, neredzēju · Redzēt vairāk »

Māra

Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir augstākā mātes dievība latviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Dainas un Māra · Redzēt vairāk »

Mūsdienu tautas mūzika

Mūsdienu tautas mūzika jeb postfolklora ir mūzikas žanrs, kas ir radies rūpnieciskajā kultūrā modernisma vai postmodernisma apstākļos no tradicionālās tautas mūzikas, tostarp tautasdziesmām.

Jaunums!!: Dainas un Mūsdienu tautas mūzika · Redzēt vairāk »

Mūzika Latvijā

stabulētāja tēlu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Latvijā mūzikai ir senas tradīcijas, sākot ar tradicionālo tautas mūziku līdz pat mūsdienu klasiskajai un populārajai estrādes mūzikai.

Jaunums!!: Dainas un Mūzika Latvijā · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Dainas un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Meža parks

Meža parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei.

Jaunums!!: Dainas un Meža parks · Redzēt vairāk »

Miķeļi

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.

Jaunums!!: Dainas un Miķeļi · Redzēt vairāk »

Mikrofona aptauja 1985

1985.

Jaunums!!: Dainas un Mikrofona aptauja 1985 · Redzēt vairāk »

Mikus Skruzītis

Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists.

Jaunums!!: Dainas un Mikus Skruzītis · Redzēt vairāk »

Mirušo ofīcijs

Mirušo ofīcijs (ir stundu lūgšanu paveids katoļu baznīcā.

Jaunums!!: Dainas un Mirušo ofīcijs · Redzēt vairāk »

Mutvārdu tradīcija

Mutvārdu tradīcija ir tautas, novada vai ļaužu grupas kultūras mantojuma sastāvdaļa, kuru veido no paaudzes uz paaudzi nodotais mantojums.

Jaunums!!: Dainas un Mutvārdu tradīcija · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Tranzē

Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).

Jaunums!!: Dainas un Nikolajs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Novads

Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.

Jaunums!!: Dainas un Novads · Redzēt vairāk »

Nu ar Dievu, Vidzemīte

"Nu ar Dievu, Vidzemīte" sākuma notis. Nu ar Dievu, Vidzemīte ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Nu ar Dievu, Vidzemīte · Redzēt vairāk »

Oskars Šepskis

Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Dainas un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »

Ozolīti, zemzarīti

"Ozolīti, zemzarīti" sākuma notis. Ozolīti, zemzarīti ir latviešu tautasdziesma Dāvja Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Dziesmu rota" (1872-1884).

Jaunums!!: Dainas un Ozolīti, zemzarīti · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Dainas un Pagasts · Redzēt vairāk »

Parastā egle

Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.

Jaunums!!: Dainas un Parastā egle · Redzēt vairāk »

Pūt, vējiņi (dziesma)

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.

Jaunums!!: Dainas un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »

Pūtin pūta melnais mednis

Dziesmas "Pūtin pūta melnais mednis" sākuma notis. Pūtin pūta melnais mednis ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota".

Jaunums!!: Dainas un Pūtin pūta melnais mednis · Redzēt vairāk »

Pēteris Korāts

Pēteris Korāts (dzimis 1871. gada 20. decembrī, Alšvangā, Kurzemes guberņā, miris 1957. gada 15. septembrī Durbē, Latvijas PSR) bija suitu tautas muzikants (koklētājs, dūdinieks, taures un āžraga pūtējs), kokļu meistars, kā arī tautas paražu un tautasdziesmu teicējs.

Jaunums!!: Dainas un Pēteris Korāts · Redzēt vairāk »

Pēteris Vasks

Pēteris Vasks (dzimis) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20.

Jaunums!!: Dainas un Pēteris Vasks · Redzēt vairāk »

Pieguļa

Aleksandra Romana glezna „Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā” (ap 1910. gadu) Pieguļa bija sena tradīcija, kopīgs zirgu ganīšanas veids naktī, kas pastāvēja aptuveni līdz 20.

Jaunums!!: Dainas un Pieguļa · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Dainas un Piens · Redzēt vairāk »

Pirmā atmoda

Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.

Jaunums!!: Dainas un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »

Plastilina pasaule

"Plastilina pasaule" ir 2007.

Jaunums!!: Dainas un Plastilina pasaule · Redzēt vairāk »

Precēj' mani precinīki

Precēj' mani precinīki ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: Dainas un Precēj' mani precinīki · Redzēt vairāk »

Raimonda Paula dziesmas

Nav apraksta.

Jaunums!!: Dainas un Raimonda Paula dziesmas · Redzēt vairāk »

Rīga dimd

Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis. Rīga dimd ir populāra latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Rīga dimd · Redzēt vairāk »

Rīgā pirku sirmu zirgu

Rīgā pirku sirmu zirgu ir Jāzepa Vītola kora dziesma ar latviešu tautasdziesmas vārdiem, kas atskaņota Devītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1938.

Jaunums!!: Dainas un Rīgā pirku sirmu zirgu · Redzēt vairāk »

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Jaunums!!: Dainas un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »

Rija

Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.

Jaunums!!: Dainas un Rija · Redzēt vairāk »

Rindām auga ozoliņi

"Rindām auga ozoliņi" sākuma notis. Rindām auga ozoliņi ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: Dainas un Rindām auga ozoliņi · Redzēt vairāk »

Ritms

Ritms ir cits citam kādam sekojoša elementa (piemēram, skaņu, zilbju, kustību) periodiska vai vienmērīga atkārtošanās noteiktā secībā un kas viegli uztverama mūzikā un literatūrā, kur ritmu veido pantmērs.

Jaunums!!: Dainas un Ritms · Redzēt vairāk »

Saulīt tecēj' tecēdama

Saulīt tecēj' tecēdama ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvja un Jāņa Cimžu apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Dziesmu rota".

Jaunums!!: Dainas un Saulīt tecēj' tecēdama · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

19. gadsimtā pielūgtais mītiskais saules veidols, Lietuvas Nacionālais muzejs. Saule (prūšu: Saule) ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Dainas un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Saules meita (dziesma)

Saules meita kroņus pina ir mitoloģiskā latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē par Saules meitām un Dieva dēliem, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: Dainas un Saules meita (dziesma) · Redzēt vairāk »

Sēņošana

Sēņošana ir ēdamo savvaļas sēņu vākšana.

Jaunums!!: Dainas un Sēņošana · Redzēt vairāk »

Sergejs Duks

Sergejs Duks arī Sergejs Duka (1902-1973) bija latviešu mūziķis, koru diriģents.

Jaunums!!: Dainas un Sergejs Duks · Redzēt vairāk »

Seti (etnoss)

Setu sievietes tautastērpos Seti (pašnosaukums setoq) ir neliela etniskā grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā un Krievijā pie Igaunijas—Krievijas robežas.

Jaunums!!: Dainas un Seti (etnoss) · Redzēt vairāk »

Sidrabe (koris)

Sidrabe ir Jelgavas novada Lielplatones, Platones un Elejas pagastu jauktais koris.

Jaunums!!: Dainas un Sidrabe (koris) · Redzēt vairāk »

Sniedziņš sniga, putināja

Sniedziņš sniga, putināja ir 1892.

Jaunums!!: Dainas un Sniedziņš sniga, putināja · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Dainas un Somija · Redzēt vairāk »

Spanxti

Spanxti (no senprūšu valodas — 'dzirkstele') ir 2001.

Jaunums!!: Dainas un Spanxti · Redzēt vairāk »

Spēlmaņu nakts 2011/2012

Spēlmaņu nakts 2011/2012 logo Teātra balvas Spēlmaņu nakts 2011/2012 svinīgā noslēguma ceremonija norisinājās Latvijas Nacionālajā teātrī.

Jaunums!!: Dainas un Spēlmaņu nakts 2011/2012 · Redzēt vairāk »

Stādīju ieviņu

Stādīju ieviņu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: Dainas un Stādīju ieviņu · Redzēt vairāk »

Strauja upe

Dziesmas "Strauja upe" sākuma notis. Strauja upe ir populāra latviešu tautasdziesma Vīgneru Ernesta apdarē jauktajam korim, kas pirmo reizi dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: Dainas un Strauja upe · Redzēt vairāk »

Sutartine

Sutartines (no darbības vārda sutarti — 'saskaņot, saderināt, sadziedāties') ir lietuviešu daudzbalsīgās tautasdziesmas, ko visbiežāk dziedāja sievietes, bet vīrieši parasti spēlēja šāda veida instrumentālo mūziku.

Jaunums!!: Dainas un Sutartine · Redzēt vairāk »

Symbolic

Symbolic ir 2003.

Jaunums!!: Dainas un Symbolic · Redzēt vairāk »

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Dainas un Taurs · Redzēt vairāk »

Tautiešam roku devu

Tautiešam roku devu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: Dainas un Tautiešam roku devu · Redzēt vairāk »

Tālis Matīss

Tālis Matīss (dzimis, miris) bija latviešu estrādes un operas dziedātājs, tenors, pedagogs un skolotājs.

Jaunums!!: Dainas un Tālis Matīss · Redzēt vairāk »

The Flowers of Romance

The Flowers of Romance ir vienas no spilgtākās personības Sīlendas mūzikā Tony Blackplait projekts.

Jaunums!!: Dainas un The Flowers of Romance · Redzēt vairāk »

Thundertale

Thundertale ir 2004.

Jaunums!!: Dainas un Thundertale · Redzēt vairāk »

Toli dzeivoj

Toli dzeivoj ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: Dainas un Toli dzeivoj · Redzēt vairāk »

Trīs jaunas māsas

"Trīs jaunas māsas" sākuma notis. Trīs jaunas māsas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: Dainas un Trīs jaunas māsas · Redzēt vairāk »

Trejasmens

Trejasmens ir 2000.

Jaunums!!: Dainas un Trejasmens · Redzēt vairāk »

Trepis iz nakurīni

"Trepis iz nakurīni" ir grupas Borowa MC debijas albums, kas izdots 2005.

Jaunums!!: Dainas un Trepis iz nakurīni · Redzēt vairāk »

Tumša nakte, zaļa zāle

Dziesmas "Tumša nakte, zaļa zāle" sākuma notis. Tumša nakte, zaļa zāle ir populāra latviešu tautasdziesma Emiļa Melngaiļa apdarē, kas izdota krājuma "Birzēs i norās" otrajā burtnīcā (1912).

Jaunums!!: Dainas un Tumša nakte, zaļa zāle · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšanas process, kura rezultātā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Dainas un Uguns · Redzēt vairāk »

Vaidelotis

koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: waidelotte) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

Jaunums!!: Dainas un Vaidelotis · Redzēt vairāk »

Valentīns Bērzkalns

Valentīns Bērzkalns (1914-1975) bija latviešu mūzikas vēsturnieks, komponists un mūzikas pedagogs, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja ASV.

Jaunums!!: Dainas un Valentīns Bērzkalns · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Dainas un Valsts · Redzēt vairāk »

Vērši

Vērši, vēršu ģints (Bos) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).

Jaunums!!: Dainas un Vērši · Redzēt vairāk »

Veļu māte

Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.

Jaunums!!: Dainas un Veļu māte · Redzēt vairāk »

Vilis Plūdons

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Dainas un Vilis Plūdons · Redzēt vairāk »

Vilks (mitoloģija)

vilks - Dieva suns. Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu. Vilks latviešu mitoloģijā tiek saukts par Dieva suni, Die­va iz­re­dzē­to ka­ro­tā­ju pret ļau­nu­mu, dēvēts arī par pelēci, pelēksvārci, brāli, meža vīru, ceļa vīru vai ciemiņu.

Jaunums!!: Dainas un Vilks (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Voldemārs Vimba

Voldemārs Vimba (1904—1985) bija latviešu gleznotājs, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām, gleznojis arī žanra kompozīcijas.

Jaunums!!: Dainas un Voldemārs Vimba · Redzēt vairāk »

Volfgangs Dārziņš

Volfgangs Dārziņš (dzimis vai pēc citiem avotiem, miris) bija latviešu komponists, pianists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Dainas un Volfgangs Dārziņš · Redzēt vairāk »

X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas I Dziesmu svētku kopkoncerts. Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas I Dziesmu svētki jeb X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1948.

Jaunums!!: Dainas un X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki

Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu un Desmitie latviešu Deju svētki notika no 1990.

Jaunums!!: Dainas un XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki · Redzēt vairāk »

Zalkša zīme

Zalkša zīme. Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.

Jaunums!!: Dainas un Zalkša zīme · Redzēt vairāk »

Zobena Dziesma (albums)

Zobena dziesma ir Skyforger pašizdots tautas mūzikas albums.

Jaunums!!: Dainas un Zobena Dziesma (albums) · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Dainas un Zviedri · Redzēt vairāk »

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Jaunums!!: Dainas un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894.

Jaunums!!: Dainas un 1894. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviešu dainas, Latviešu tautas dziesma, Latviešu tautas dziesmas, Latviešu tautasdziesma, Latviešu tautasdziesmas, Latvju Dainas, Latvju dainas, Tautas dziesma, Tautasdziesma, Tautasdziesmas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »