Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: AnimeFest, Baumaņa skvērs, Brīvdiena, Darba svētki (ASV), Ešborna—Frankfurte, Esplanāde (Rīga), Fizkultūriešu parāde, Igaunija, Islande, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas, Pērkonkrusts, Pervomajska (Luhanskas apgabals), Pirmdiena, Pripjatas atrakciju parks, Toronto Starptautiskais kinofestivāls, Ukrainizācija, Vācija, 1. maijs, 1905. gada revolūcija Latvijā.
AnimeFest
AnimeFest ir anime fanu festivāls, kas norisinās četras dienas pēc Darba svētku brīvdienām Dalasā, ASV.
Jaunums!!: Darba svētki un AnimeFest · Redzēt vairāk »
Baumaņa skvērs
Baumaņa skvēra iela. Baumaņa skvērs ir skvērs Rīgā, Centra rajonā, Centra apkaimē pie Brīvības bulvāra un Tērbatas ielas krustojuma.
Jaunums!!: Darba svētki un Baumaņa skvērs · Redzēt vairāk »
Brīvdiena
Brīvdiena ir diena, kad strādājošajiem nav jāierodas darbā.
Jaunums!!: Darba svētki un Brīvdiena · Redzēt vairāk »
Darba svētki (ASV)
Darba svētki Amerikas Savienotajās Valstīs tiek svinēti septembra pirmajā pirmdienā.
Jaunums!!: Darba svētki un Darba svētki (ASV) · Redzēt vairāk »
Ešborna—Frankfurte
Ešborna–Frankfurte, iepriekš Rund um den Henninger Turm Frankfurt, ir ikgadējas viendienas riteņbraukšanas sacensības Vācijā, kas sākas Ešbornā un noslēdzas Frankfurtē.
Jaunums!!: Darba svētki un Ešborna—Frankfurte · Redzēt vairāk »
Esplanāde (Rīga)
Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.
Jaunums!!: Darba svētki un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Fizkultūriešu parāde
Vissavienības Fizkultūriešu parāde. Padomju pastmarka, 1946. gads Fizkultūriešu parādes bija Padomju Savienībā rīkoti pasākumi, kuriem bija jāparāda padomju tautas fiziskā sagatavotība un jāpievērš iedzīvotāji fiziskajai kultūrai.
Jaunums!!: Darba svētki un Fizkultūriešu parāde · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Darba svētki un Igaunija · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Darba svētki un Islande · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ir 1. maijā atzīmējama svētku diena, kas pasludināts par svinamu dienu jau 1920.
Jaunums!!: Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Jaunums!!: Darba svētki un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas · Redzēt vairāk »
Pērkonkrusts
Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.
Jaunums!!: Darba svētki un Pērkonkrusts · Redzēt vairāk »
Pervomajska (Luhanskas apgabals)
Pervomajska ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas austrumos Luhanskas apgabalā.
Jaunums!!: Darba svētki un Pervomajska (Luhanskas apgabals) · Redzēt vairāk »
Pirmdiena
Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.
Jaunums!!: Darba svētki un Pirmdiena · Redzēt vairāk »
Pripjatas atrakciju parks
Bufermašīnas 2016. gadā Pripjatas atrakciju parks ir pamests atrakciju parks, kas atrodas Pripjatā, Ukrainā.
Jaunums!!: Darba svētki un Pripjatas atrakciju parks · Redzēt vairāk »
Toronto Starptautiskais kinofestivāls
Kinofestivāla logotips Toronto Starptautiskais kinofestivāls, saīsināti TIFF, bieži stilizēts kā tiff, ir viens no lielākajiem publiski apmeklētajiem kinofestivāliem pasaulē, kas katru gadu piesaista vairāk nekā cilvēku.
Jaunums!!: Darba svētki un Toronto Starptautiskais kinofestivāls · Redzēt vairāk »
Ukrainizācija
Ukrainiski runājošo iedzīvotāju īpatsvars Krievijas Impērijā 1897. gadā. Ukraiņi (brūnā krāsā) Austrumeiropā 1918. gada kartē. Ukrainizācija, pārukraiņošana jeb ukraiņošana ir politiski un/vai praktiski centieni palielināt ukraiņu valodas izmantošanu, veicināt tās attīstību un atbalstīt ukraiņu kultūras elementus dažādās sabiedrības dzīves jomās, piemēram, izglītībā, izdevējdarbībā, pārvaldē un reliģijā.
Jaunums!!: Darba svētki un Ukrainizācija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Darba svētki un Vācija · Redzēt vairāk »
1. maijs
1.
Jaunums!!: Darba svētki un 1. maijs · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Darba svētki un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Starptautiskā strādnieku diena, Starptautiskā strādnieku solidaritātes diena, Strādnieku diena.
