Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Akmeņsalas draudzes novads, Aksels Sparre, Bauskas vēsture, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Indriķis Nariņš, Johans Reinholds fon Patkuls, Krēmera muiža, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes rajons, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas vēstures hronoloģija, Lielais Ziemeļu karš, Lucavsala, Lucavsalas muiža, Mūrmuižas kauja, Narvas kauja (1700), Oto Arnolds fon Paikuls, Oto Velinks, Pārdaugava, Peldošais tilts (Rīga), Polijas—Lietuvas ūnija, Poltavas kauja, Rīgas vēstures hronoloģija, Spilve (Rīga), Uzbrukums Rīgai, 1701. gads, 1701. gads Latvijā, 9. jūlijs.
Akmeņsalas draudzes novads
Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Akmeņsalas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Aksels Sparre
Aksels Sparre (dzimis, miris) bija Zviedrijas grāfs (no 1720.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Aksels Sparre · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Indriķis Nariņš
Indriķis Nariņš (miris) bija zvejnieku vecākais Rīgā.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Indriķis Nariņš · Redzēt vairāk »
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Krēmera muiža
Krēmera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Krēmera muiža, arī Zunda muiža (Sundemoise), bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē (šobrīd – aptuveni Voleru iela 59, agrāk – Krēmeru iela 3), kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Krēmera muiža · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes rajons
Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Kurzemes rajons · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lucavsala
Lucavsala ir liela sala, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Lucavsala · Redzēt vairāk »
Lucavsalas muiža
Lucavmuiža ar nocietinājumiem Lielā Ziemeļu kara Daugavas kaujas laikā (1701). Lucavsalas muiža Rīgas kartē (1930). Lucavsalas muiža jeb Lucavmuiža bija privātā muižiņa Lucavsalā, Akmeņsalas draudzes novadā.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Lucavsalas muiža · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Narvas kauja (1700)
1700.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »
Oto Arnolds fon Paikuls
Ģenerāļa Paikuļa sodīšana ar nāvi Stokholmā (1707). Oto Arnolds fon Paikuls jeb Paijkuls (vācu: Otto Arnold von Paykull, 1662-1707) bija vācbaltiešu virsnieks un alķīmiķis, kas Lielā Ziemeļu kara laikā komandēja apvienotās Saksijas armijas uzbrukumu Vidzemei 1700.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Oto Arnolds fon Paikuls · Redzēt vairāk »
Oto Velinks
Oto Velinks (1649—1708) bija Zviedrijas armijas ģenerālmajors, grāfs. Ingrijas ģenerālgubernators (1698—1703).
Jaunums!!: Daugavas kauja un Oto Velinks · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Peldošais tilts (Rīga)
Peldošais tilts bija pats pirmais tilts Rīgā pār Daugavu, ko uzcēla Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Peldošais tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Spilve (Rīga)
Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »
Uzbrukums Rīgai
Uzbrukums Rīgai var būt.
Jaunums!!: Daugavas kauja un Uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »
1701. gads
1701.
Jaunums!!: Daugavas kauja un 1701. gads · Redzēt vairāk »
1701. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1701.
Jaunums!!: Daugavas kauja un 1701. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
9. jūlijs
9.
Jaunums!!: Daugavas kauja un 9. jūlijs · Redzēt vairāk »
