342 attiecības: Aļģes, Adeles pingvīns, Adenīns, AHHAA, Aita, Aitas, Akmeņkuitalas, Akmeņkuitalu dzimta, Amerikas ūdri, Amerikas melnais grifs, Andalūzijas zirgs, Andu kondors, Andu vilks, Arktikas stērstu dzimta, Arsēns, Augu biotehnoloģija, Ausainais cīrulis, Austrālijas pudeļdeguna delfīns, Austrālijas somaiņi, Austrumu ķauķīši, Šūna, Šūnas kodols, Šimpanzes, Špics, Ģenētika, Ģenētiski modificēta pārtika, Ūdeles, Ūdens bifelis, Ūpji, Īstās karpas, Īstie raibeņi, Ķauķīši, Ķauķīšu dzimta, Ķīvītes, Žagatas, Žņaudzējčūsku dzimta, Žirafes, Čakstīšu apakšdzimta, Čakstītes, Ērgļu apakšdzimta, Ērgļu ģints, Ādolfs Ramanausks, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks, Āfrikas kukaiņēdāji, Āfrikas placentāļi, Āfrikas zalkšu dzimta, Āfrikas zeltainais vilks, Āfrikas zilzīlīte, Āpši, ..., Āpsis, Āzijas āpsis, Āzijas lauva, Āzijas ziloņi, Āzijas zilonis, Bafina zoss, Bahamu jenots, Baktēriju konjugācija, Baktēriju transformācija, Bakteriofāgi, Baltā pūce, Bārdaino grifu apakšdzimta, Benzpirēns, Bezdelīga, Bezdzimumvairošanās, Bifeļi, Bioķīmija, Bioloģija, Biomedicīna, Biotehnoloģija, Bonobo, Brazīlijas dižūdrs, Bridējputni, Brieži, Bušmeņi, Ceļotājpūcīte, Cekulainie pingvīni, Cekulzīlīte, Cekulzīlītes, Ciesas, Cilpmediēta izotermiska amplifikācija, Cilvēka papilomas vīrusa infekcija, Cilvēki, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Cilvēks, Citokinīni, Citozīns, Dadzīši, Daleki, Dators, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džeimss Votsons, Degu dzimta, Delfīni, Dižpīļu apakšdzimta, Dienvidamerikas kaķi, Difterijas toksīns, Dimetilsulfoksīds, Dingo, DNS (nozīmju atdalīšana), DNS reparācija, DNS replikācija, Dodo, Dzīvniekutis, Eikarioti, Eirāzijas brūnais lācis, Eiropas alu lauva, Eiropas muflons, Elektromagnētiskais starojums, Epiģenētika, Eritrocīti, Filadelfijas hromosoma, Finvalis, Fosfors, Fotomorfoģenēze, Frānsiss Kriks, Gaišzilā zīlīte, Galapagu bruņurupucis, Gēns, Gēnu inženierija, Gērijs Ridžvejs, Genoms, Gepards, Giboni, Glābējsilīte, Gorillas, Gugatnis, Hantingtona slimība, Harpiju apakšdzimta, Heidelbergas cilvēks, Himēnijsēnes, Himēra (ģenētika), Hinokitiols, Histons, Hloroplasts, Hromatīns, Hromosoma, Indijas mazais ērglis, Indoķīnas tīģeris, Informatīvā ribonukleīnskābe, Interfāze, Jaks, Japānas āpsis, Japānas ūdrs, Japānas jenotsuns, Japānas zebiekste, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Javas smirdīgais āpsis, Jūras ērgļu apakšdzimta, Jūrascūciņu apakšdzimta, Jūraszirdziņu apakšdzimta, Kašalotu virsdzimta, Kaķu dzimta, Kadjakas lācis, Kaijveidīgie, Kailā mietene, Kalāns, Kalifornijas kondors, Kanādas zoss, Kapibaru apakšdzimta, Karaliskais grifs, Karaliskie pingvīni, Kaspijas tīģeris, Kastaņbrūnā samtbeka, Katartas, Kazas, Kazu apakšdzimta, Kāmju dzimta, Kešatmiņa, Kembridžas Universitāte, Kipras muflons, Kladistika, Klienta servera arhitektūra, Klijas, Klijānu apakšdzimta, Koraļļpolipi, Kotiks, Kotingu dzimta, Krauklis, Kriminālistika, Kristalogrāfija, Krustknābji, Ksenacelveidīgie, Kukaiņēdāji, Kvaga, Labradoras pīle, Lapseņu virsdzimta, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Laurāzijas placentāļi, Lauva, Lauvroņu apakšdzimta, Lauvtīģeris, Lāču dzimta, Leduslācis, Leopardkaķi, Leopards, Lezgīni, Lielā panda, Liellops, Liju apakšdzimta, Lokuss, Makfarlena lācis, Maklarena ziņojums, Maltas vēsture, Martins Bormanis, Mazais mušķērājs, Mazo pandu dzimta, Mājas cūka, Mākslīga šūna, Meža pīles, Meža zīlīte, Meža zīlītes, Mežastrazdi, Mežābele, Melnais mušķērājs, Melnā klija, Mikoloģija, Mikroviļņi, Milzu alks, Mistikas elementi seriālā "Viņpus", Mitohondrijs, Molekulārā bioloģija, Morfoloģija (bioloģija), Moriss Vilkinss, Mušķērāju apakšdzimta, Mutagēns, Mutants, Mutācija, Nanotehnoloģija, Nīlzirgs, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Node.js, Nukleīnskābes, Nukleotīdi, Olīvija Danhema, Orangutani, Otas astes pingvīni, Paceplītis, Palavanas smirdīgais āpsis, Panteru apakšdzimta, Papagaiļu un zvirbuļu virskārta, Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija, Parastais jenots, Paviānu cilts, Pūčveidīgie, Pļavas biezlapīte, Peļkājīte, Pelēkais vilks, Pelēkais zaķis, Pelēkās zīlītes, Pelēkcekula zīlīte, Peldpīles, Pelikānveidīgie, Piens, Piepjvaboļu dzimta, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Pireneju zilspārnu žagata, Pirmprimātu placentāļi, Polārie vaļi, Polimerāzes ķēdes reakcija, Polimorfisms (bioloģija), Primāti, Princis Filips, Pundurlamantīns, Purva zīlīte, Puspērtiķi, Raibeņu cilts, Raunda, Reifi (tēls), Rekviēmhaizivjveidīgās, Retrovīrusi, Ribonukleīnskābe, Rožu rinda, Rozalinda Franklina, Savvaļas aita, Savvaļas divkupru kamielis, Sešstarainie koraļļi, Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons, Senais alu lācis, Senie (tēls), Sepse, Sermuļu dzimta, Slapjdeguna pērtiķi, Smirdīgie āpši, Sniedziņš, Sniega leopards, Somaiņi, Somaklonālā mainība, Somatiskā embrioģenēze, Staltbriedis, Stārķveidīgie, Sumatras tīģeris, Suns, Taksonomija, Tarsiji, Taurs, Tārtiņveidīgie, Tīrasiņu zirgs, Tītaru grifs, Telegonija, Teleportācija, Tilbītes, Tinis, Tuksneša kārpcūka, Uriāls, Vaļi un nīlzirgi, Valodu saime, Vanagveidīgie, Vapiti, Vīruss, Vētrasputni, Vētrasputnu dzimta, Vestindijas lamantīns, Viņpus, Vidējie ērgļi, Viela, Vikunjas, Viljams Lorenss Bregs, Vistu un zosu virskārta, Volters Bišops, Zaļā dzilna, Zaļvārnveidīgie, Zīlīšu dzimta, Zīlītes, Zīriņi, Zeltainais šakālis, Ziemeļu placentāļi, Zilknābju apakšdzimta, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zilzīlīte, Zilzīlītes, Zobenvalis, .ax, .uk, 1953. gads, 2. tūkstošgade, 2008. gads, 2010. gads, 21. februāris, 25. aprīlis, 5. janvāris. Izvērst indekss (292 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Aļģes · Redzēt vairāk »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Adenīns
Adenīna struktūrformula Adenīns (A) ir viena no divām DNS un RNS nukleotīdos ietilpstošajām purīna bāzēm.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Adenīns · Redzēt vairāk »
AHHAA
AHHAA galvenā ēka Zinātnes centrs AHHAA ir lielākais zinātnes centrs Igaunijā un Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un AHHAA · Redzēt vairāk »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Aita · Redzēt vairāk »
Aitas
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Aitas · Redzēt vairāk »
Akmeņkuitalas
Akmeņkuitalas jeb lielači (Burhinus) ir viena no divām akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas, neskatoties uz to, ka pieder bridējputnu grupai, mājo sausos biotopos — savannā un pustuksnesī, kā arī akmeņainās pludmalēs, jūras un upju krastos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Akmeņkuitalas · Redzēt vairāk »
Akmeņkuitalu dzimta
Akmeņkuitalu dzimta jeb lielaču dzimta (Burhinidae) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas divās ģintīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Akmeņkuitalu dzimta · Redzēt vairāk »
Amerikas ūdri
Amerikas ūdri (Lontra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Amerikas ūdri · Redzēt vairāk »
Amerikas melnais grifs
Amerikas melnais grifs (Coragyps atratus) ir vienīgā suga Amerikas melno grifu ģintī, kas ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Amerikas melnais grifs · Redzēt vairāk »
Andalūzijas zirgs
Andalūzijas zirgs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Andalūzijas zirgs · Redzēt vairāk »
Andu kondors
Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Andu kondors · Redzēt vairāk »
Andu vilks
Andu vilks (Dasycyon hagenbecki) jeb Hagenbeka vilks ir nenoskaidrotas izcelsmes un piederības suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Andu vilks · Redzēt vairāk »
Arktikas stērstu dzimta
Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »
Arsēns
Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Arsēns · Redzēt vairāk »
Augu biotehnoloģija
Augu biotehnoloģija ir biotehnoloģijas nozare, kas izmanto augus, lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas, un uzlabo augu īpašības.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Augu biotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Austrālijas pudeļdeguna delfīns
Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo Austrālijas dienvidkrastu tuvumā, vietā, kur satiekas Indijas un Klusais okeāns, uzturoties galvenokārt gar Viktorijas šata krastu.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Austrālijas pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »
Austrālijas somaiņi
Austrālijas somaiņi (Australidelphia) ir viena no divām somaiņu (Marsupialia) virskārtām, kurā ir 5 kārtas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Austrālijas somaiņi · Redzēt vairāk »
Austrumu ķauķīši
Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Austrumu ķauķīši · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šimpanzes
Šimpanzes (Pan) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir 2 sugas: parastā šimpanze (Pan troglodytes) un bonobo šimpanze (Pan paniscus).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Šimpanzes · Redzēt vairāk »
Špics
Špics ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Špics · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »
Ūdeles
Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ūdeles · Redzēt vairāk »
Ūdens bifelis
Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ūdens bifelis · Redzēt vairāk »
Ūpji
Ūpji, ūpju ģints (Bubo) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ūpji · Redzēt vairāk »
Īstās karpas
Īstās karpas (Cyprininae) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimta, kura apvieno karpas un karūsas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Īstās karpas · Redzēt vairāk »
Īstie raibeņi
Īstie raibeņi, raibeņu apakšdzimta (Nymphalinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Īstie raibeņi · Redzēt vairāk »
Ķauķīši
Ķauķīši jeb lapuķauķi (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ķauķīši · Redzēt vairāk »
Ķauķīšu dzimta
Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Ķīvītes
Ķīvītes, ķīvīšu ģints (Vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 23 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ķīvītes · Redzēt vairāk »
Žagatas
Žagatas ir vidēji lieli, garastaini zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putni, kas tiek sistematizēti četrās atšķirīgās vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Žagatas · Redzēt vairāk »
Žņaudzējčūsku dzimta
Žņaudzējčūsku dzimta (Boidae) ir viena no čūsku apakškārtas (Serpentes) dzimtām, kas pieder pie zemāko čūsku virsdzimtas (Henophidia).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Žņaudzējčūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Žirafes
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Žirafes · Redzēt vairāk »
Čakstīšu apakšdzimta
Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kuras sugas mājo Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Čakstīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Čakstītes
Čakstītes, čakstīšu ģints (Saxicola) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Čakstītes · Redzēt vairāk »
Ērgļu apakšdzimta
Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ērgļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ērgļu ģints
Ērgļu ģints (Aquila) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ērgļu ģints · Redzēt vairāk »
Ādolfs Ramanausks
Ādolfs Ramanausks ar vanagiem uz pleciem (1947) Ādolfs Ramanausks (1918—1957) bija lietuviešu skolotājs un virsnieks, Lietuvas nacionālo partizānu bruņoto spēku komandieris ar segvārdu Vanags (Vanagas).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ādolfs Ramanausks · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks
Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīnu apakšdzimta (Homininae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Ponginae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Āfrikas kukaiņēdāji
Āfrikas kukaiņēdāji (Afroinsectiphilia) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder Āfrikas placentāļiem (Afrotheria).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āfrikas kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »
Āfrikas placentāļi
Āfrikas placentāļi (Afrotheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āfrikas placentāļi · Redzēt vairāk »
Āfrikas zalkšu dzimta
Āfrikas zalkšu dzimta jeb mājas čūsku dzimta (Lamprophiidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas izveidota balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āfrikas zalkšu dzimta · Redzēt vairāk »
Āfrikas zeltainais vilks
Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder pie suņu ģints (Canis).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āfrikas zeltainais vilks · Redzēt vairāk »
Āfrikas zilzīlīte
Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »
Āpši
Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āpši · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas āpsis
Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas lauva
Āzijas lauva jeb Indijas lauva, arī Persijas lauva (Panthera leo persica) ir lauvas pasuga, kas mūsdienās sastopama tikai Gudžarātas štatā Indijā, Gīra nacionālajā parkā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āzijas lauva · Redzēt vairāk »
Āzijas ziloņi
Āzijas ziloņi (Elephas) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga - Āzijas zilonis (Elephas maximus) un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āzijas ziloņi · Redzēt vairāk »
Āzijas zilonis
Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »
Bafina zoss
Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bafina zoss · Redzēt vairāk »
Bahamu jenots
Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »
Baktēriju konjugācija
Baktēriju konjugācija ir divu šūnu savienošanās ar speciālu olbaltumvielu pavedienu- F-pillu (dzimum pills), kas piestiprinājies pie baktērijas sieniņas, tie daļēji apmainās ar ģenētisko informāciju.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Baktēriju konjugācija · Redzēt vairāk »
Baktēriju transformācija
Baktēriju transformācija ir šveša DNS uzņemšana, līdz ar to iegūstot jaunas īpašības.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Baktēriju transformācija · Redzēt vairāk »
Bakteriofāgi
Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bakteriofāgi · Redzēt vairāk »
Baltā pūce
Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Baltā pūce · Redzēt vairāk »
Bārdaino grifu apakšdzimta
Bārdaino grifu apakšdzimta (Gypaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bārdaino grifu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Benzpirēns
Benzpirēns (benzopirēns, benzpirēns, 3,4-benzpirēns, C20H12) pieder pie policikliskajiem arēniem ar kondensētiem cikliem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Benzpirēns · Redzēt vairāk »
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bezdelīga · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Bifeļi
Bifeļi, bifeļu ģints (Bubalus) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bifeļi · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Biomedicīna
Biomedicīna ir medicīnas daļa, kas balstās uz bioloģijas, fizioloģijas un citu dabaszinātņu principu pielietošanu klīniskajā praksē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Biomedicīna · Redzēt vairāk »
Biotehnoloģija
insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Biotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Bonobo
Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bonobo · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Bridējputni
Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bridējputni · Redzēt vairāk »
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Brieži · Redzēt vairāk »
Bušmeņi
Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Bušmeņi · Redzēt vairāk »
Ceļotājpūcīte
Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »
Cekulainie pingvīni
Cekulainie pingvīni (Eudyptes) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģints.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cekulainie pingvīni · Redzēt vairāk »
Cekulzīlīte
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »
Cekulzīlītes
Cekulzīlītes, cekulzīlīšu ģints (Lophophanes) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cekulzīlītes · Redzēt vairāk »
Ciesas
Ciesas ir plaši izplatīta graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 260 sugas, kas sastopamas galvenokārt zemeslodes mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ciesas · Redzēt vairāk »
Cilpmediēta izotermiska amplifikācija
Cilpmediēta izotermiska amplifikācija (jeb LAMP) ir vienas mēģenes metode DNS amplifikācijai (daudzuma pavairošanai) un lēta alternatīva noteiktu slimību noteikšanai.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cilpmediēta izotermiska amplifikācija · Redzēt vairāk »
Cilvēka papilomas vīrusa infekcija
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV vai HPV no angļu human papillomavirus) infekcija ir vīrusa infekciju grupa, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cilvēka papilomas vīrusa infekcija · Redzēt vairāk »
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cilvēki · Redzēt vairāk »
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Citokinīni
zeatīna struktūrformula Citokinīni ir augu specifiski regulatorie ķīmiskie savienojumi, jeb fitohormoni.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Citokinīni · Redzēt vairāk »
Citozīns
Citozīna struktūrformula Citozīns (C) ir viena no divām DNS un RNS nukleotīdos ietilpstošajām pirimidīna bāzēm.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Citozīns · Redzēt vairāk »
Dadzīši
Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dadzīši · Redzēt vairāk »
Daleki
Daleki ir ārpuszemes mutantu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Daleki · Redzēt vairāk »
Dators
Dators (— ‘datu apstrādātājs’) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dators · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Džeimss Votsons
Džeimss Djūijs Votsons (dzimis) ir amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Džeimss Votsons · Redzēt vairāk »
Degu dzimta
Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Degu dzimta · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Delfīni · Redzēt vairāk »
Dižpīļu apakšdzimta
Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas pamatā apvieno dienvidu puslodes tropu pīļu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dižpīļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Dienvidamerikas kaķi
Dienvidamerikas kaķi, Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dienvidamerikas kaķi · Redzēt vairāk »
Difterijas toksīns
Difterijas toksīns (DT) ir polipeptīds, kas sastāv no 535 aminoskābēm ar molekulāro masu aptuveni 62000 Da.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Difterijas toksīns · Redzēt vairāk »
Dimetilsulfoksīds
Dimetilsulfoksīds (DMSO) ir organisks savienojums, kas pieder pie sulfoksīdiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dimetilsulfoksīds · Redzēt vairāk »
Dingo
Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dingo · Redzēt vairāk »
DNS (nozīmju atdalīšana)
DNS var nozīmēt.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un DNS (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
DNS reparācija
DNS bojājumi - hromosomu dalīšanās DNS reparācija ir attiecināma uz vairāku procesu kopumu, kad šūna identificē un izlabo bojājumus DNS molekulās, kurās ir iekodēts tā genoms.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un DNS reparācija · Redzēt vairāk »
DNS replikācija
Viena DNS dubultvirkne sadalās divās virknēs, tad karta jaunā virkne ir kā paraugs priekš replikācijas virknes Molekulārajā bioloģijā DNS replikācija ir bioloģisks process, kura rezultātā no vienas oriģinālās DNS molekulas rodas divas identiskas replikas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un DNS replikācija · Redzēt vairāk »
Dodo
Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dodo · Redzēt vairāk »
Dzīvniekutis
Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Eirāzijas brūnais lācis
Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lauva
Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »
Eiropas muflons
Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Eiropas muflons · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Epiģenētika
Epiģenētika ir mūsdienu bioloģijas zinātne, kas pēta gēnu aktivitātes, kuras nav saistītas ar DNS primārās struktūras izmaiņām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Epiģenētika · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Filadelfijas hromosoma
Filadelfijas hromosoma jeb Filadelfijas translokācija ir specifiska hromosomu anomālija, kura izraisa hronisko mieloleikozi (HML).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Filadelfijas hromosoma · Redzēt vairāk »
Finvalis
Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Finvalis · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Fosfors · Redzēt vairāk »
Fotomorfoģenēze
Fotomorfoģenēze ir augu augšanas un attīstības izmaiņas gaismas signālu ietekmē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Fotomorfoģenēze · Redzēt vairāk »
Frānsiss Kriks
Frānsiss Harijs Komptons Kriks (Francis Harry Compton Crick, dzimis, miris) — britu molekulārbiologs, kurš kopā ar Džeimsu Votsonu un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Frānsiss Kriks · Redzēt vairāk »
Gaišzilā zīlīte
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Gēns · Redzēt vairāk »
Gēnu inženierija
Gēnu inženierija, arī saukta par ģenētisko modifikāciju, ir tiešas manipulācijas ar organisma genomu, izmantojot biotehnoloģijas metodes. Tas ir tehnoloģiju un metožu kopums, ko izmanto, lai izmainītu šūnas ģenētisko materiālu, nododot gēnus sugu un ārpus sugu robežām, lai radītu uzlabotus vai pilnīgi jaunus organismus. Jaunu DNS fragmentu var iekļaut mērķorganisma genomā sākotnēji izolējot un pēc tam kopējot interesējošo fragmentu, izmantojot molekulārās klonēšanas metodes, vai sintezējot DNS, un pēc tam ievietojot jaunizveidoto sekvenci mērķorganismā. Gēni var tikt izņemti, vai "izsisti" (knock-out), izmantojot nukleāzes.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Gēnu inženierija · Redzēt vairāk »
Gērijs Ridžvejs
Gērijs Ridžvejs (dzimis), pazīstams arī kā Grīnriveras slepkava (Green River Killer), ir amerikāņu sērijveida slepkava.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Gērijs Ridžvejs · Redzēt vairāk »
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Genoms · Redzēt vairāk »
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Gepards · Redzēt vairāk »
Giboni
Giboni, gibonu ģints (Hylobates) ir gibonu dzimtas (Hylobatidae) ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas primātu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Giboni · Redzēt vairāk »
Glābējsilīte
Vācijā Glābējsilīte (agrāk saukta par Baby Box) ir vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Glābējsilīte · Redzēt vairāk »
Gorillas
Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Gorillas · Redzēt vairāk »
Gugatnis
Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Gugatnis · Redzēt vairāk »
Hantingtona slimība
''On Chorea'' — pirmā publikācija par Hantingtona slimību ar Dž. Hantingtona fotogrāfiju Hantingtona slimība, ko dažreiz sauc par Hantingtona horeju, ir progresējoša neirodeģeneratīva ģenētiskā (iedzimtā) slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Hantingtona slimība · Redzēt vairāk »
Harpiju apakšdzimta
Harpiju apakšdzimta (Harpiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Harpiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Heidelbergas cilvēks
Heidelbergas cilvēks ir izmiris ''Homo'' ģints atzars, kas dzīvojis Āfrikā, Eiropā, kā arī Āzijas rietumu daļā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Heidelbergas cilvēks · Redzēt vairāk »
Himēnijsēnes
Himēnijsēnes (Agaricomycetes, pirms 2001. gada lietoti arī nosaukumi Hymenomycetes, Homobasidiomycetes un Basidiomycetes) ir lielākā bazīdijsēņu klase, kuru bazīdijas ar bazīdijsporām un sterilajiem izaugumiem starp tām veido nepārtrauktu slāni — himēniju.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Himēnijsēnes · Redzēt vairāk »
Himēra (ģenētika)
Pele — himēra (pa labi) Himēra ģenētikā nozīmē organismu vai audus, kas sastāv no šūnām, kam ir dažāda ģenētiskā informācija (vismaz divu dažādu veidu DNS).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Himēra (ģenētika) · Redzēt vairāk »
Hinokitiols
Hinokitiols (β-thujaplicin) ir naturāls monoterpenoīds, kas atrodams ciprešu dzimtas koku mizā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Hinokitiols · Redzēt vairāk »
Histons
Histons ir hromosomās esoša hromatīnu olbaltumviela, kas veic DNS organizāciju un kompaktās struktūras nodrošināšanu.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Histons · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Hromatīns
Hromatīns ir no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Hromatīns · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Indijas mazais ērglis
Indijas mazais ērglis (Clanga hastata) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Indijas mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Indoķīnas tīģeris
Indoķīnas tīģeris (Panthera tigris corbetti) ir viena no tīģera pasugām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Indoķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »
Informatīvā ribonukleīnskābe
kodonu secība RNS molekulā. Katrs kodons atbilst vienai aminoskābei un sastāv no trim nukleotīdiem. Šādā veidā iRNS "norāda" ribosomām, kā sintezēt olbaltumvielu atbilstoši ģenētiskajam kodam Informatīvā ribonukleīnskābe (informatīvā RNS vai iRNS), saukta arī par matrices ribonukleīnskābi (matrices RNS vai mRNS) ir ribonukleīnskābes veids, kas satur informāciju par olbaltumvielas pirmējo struktūru (aminoskābju secību olbaltumvielas molekulā).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Informatīvā ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Interfāze
Interfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Interfāze · Redzēt vairāk »
Jaks
Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Jaks · Redzēt vairāk »
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »
Japānas ūdrs
Japānas ūdrs (Lutra nippon) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Japānas ūdrs · Redzēt vairāk »
Japānas jenotsuns
Japānas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides viverrinus) ir jenotsuņu ģints (Nyctereutes) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Japānas jenotsuns · Redzēt vairāk »
Japānas zebiekste
Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Javas smirdīgais āpsis
Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Jūras ērgļu apakšdzimta
Jūras ērgļu apakšdzimta (Haliaeetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Jūras ērgļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Jūrascūciņu apakšdzimta
Jūrascūciņu apakšdzimta (Caviinae) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) apakšzimta, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas 3 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Jūrascūciņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņu apakšdzimta
Jūraszirdziņu apakšdzimta (Hippocampinae) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) apakšdzimta un atkarībā no tā, kurai sistemātikai seko, šajā apakšdzimtā ir tikai viena ģints — jūraszirdziņiN.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Jūraszirdziņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Kašalotu virsdzimta
Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae). Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kašalotu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Kaķu dzimta
Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Kadjakas lācis
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »
Kaijveidīgie
Kaijveidīgie, kaijveidīgo apakškārta (Lari) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) apakškārtām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kaijveidīgie · Redzēt vairāk »
Kailā mietene
No augšas var līdzināties cūcenei, taču atšķiras ar piensulas trūkumu Apakšdaļa ir brūnējoša Sēnes lapiņas Sporu birumraksts Nelīdzenās vietās kailās mietenes bieži aug viena virs otras Sporas Kailā mietene (Paxillus involutus) ir Latvijā ļoti bieža liela mieteņu ģints sēne.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kailā mietene · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalifornijas kondors
Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »
Kanādas zoss
Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kanādas zoss · Redzēt vairāk »
Kapibaru apakšdzimta
Kapibaru apakšdzimta (Hydrochoerinae) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) apakšdzimta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas 2 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kapibaru apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Karaliskais grifs
Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Karaliskais grifs · Redzēt vairāk »
Karaliskie pingvīni
Karaliskie pingvīni, karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) ir viena no pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģintīm.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Karaliskie pingvīni · Redzēt vairāk »
Kaspijas tīģeris
Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Kastaņbrūnā samtbeka
Kastaņbrūnā samtbeka (Xerocomus ferrugineus jeb Xerocomus spadiceus, agrāk arī Boletus ferrugineus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kastaņbrūnā samtbeka · Redzēt vairāk »
Katartas
Katartas, katartu ģints (Cathartes) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) ģints, kura apvieno 3 maitas putnu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Katartas · Redzēt vairāk »
Kazas
Kazas jeb kalnu kazas, kazu ģints (Capra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kazas · Redzēt vairāk »
Kazu apakšdzimta
Kazu apakšdzimta (Caprinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kazu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Kāmju dzimta
Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »
Kešatmiņa
Kešatmiņa (no — 'krātuve') ir atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kešatmiņa · Redzēt vairāk »
Kembridžas Universitāte
Kembridžas Universitāte (vai Cambridge University) ir sabiedriski finansēta universitāte Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kembridžas Universitāte · Redzēt vairāk »
Kipras muflons
Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kipras muflons · Redzēt vairāk »
Kladistika
Kladogrammas piemērs, kurā attēlotas savstarpējās evolūcijas attiecības starp dažādiem kukaiņiem. Kladistika ir sugu hierarhiska klasifikācija, kura balstīta uz evolūcijas priekštečiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kladistika · Redzēt vairāk »
Klienta servera arhitektūra
Klienta/servera arhitektūra ir skaitļošanas modelis, kurā vairāki komponenti strādā stingri noteiktās lomās, lai sazinātos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Klienta servera arhitektūra · Redzēt vairāk »
Klijas
Klijas jeb klījas (Milvus) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Klijas · Redzēt vairāk »
Klijānu apakšdzimta
Klijānu apakšdzimta (Buteoninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas ģintis un vienu izmirušu ģinti.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Klijānu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Koraļļpolipi
Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Koraļļpolipi · Redzēt vairāk »
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kotiks · Redzēt vairāk »
Kotingu dzimta
Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kotingu dzimta · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Krauklis · Redzēt vairāk »
Kriminālistika
Kriminālistika (no — 'noziedzīgs') ir juridiskās zinātnes nozare, kurai ir visbūtiskākā loma noziedzīgu nodarījumu pētīšanā, nodrošinot līdzekļus un metodes to atklāšanai, izmeklēšanai un novēršanai.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kriminālistika · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Krustknābji
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Krustknābji · Redzēt vairāk »
Ksenacelveidīgie
Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »
Kukaiņēdāji
Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »
Kvaga
Kvaga jeb savannas zebra (Equus quagga quagga) ir līdzenumu zebras (Equus quagga) viena no pasugām, kas ir izmirusi.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Kvaga · Redzēt vairāk »
Labradoras pīle
Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) ir izmirusi pīļu dzimtas (Anatidae) pīle, kas kādreiz bija sastopama Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Labradoras pīle · Redzēt vairāk »
Lapseņu virsdzimta
Lapseņu virsdzimta (Vespoidea) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) virsdzimtām, kas apvieno lapsenes, sirseņus un skudras.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lapseņu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir vadošā pētniecības iestāde molekulārās bioloģijas, biomedicīnas un biotehnoloģijas jomā Latvijā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs · Redzēt vairāk »
Laurāzijas placentāļi
Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Laurāzijas placentāļi · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lauva · Redzēt vairāk »
Lauvroņu apakšdzimta
Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae) ir viena no divām ausroņu dzimtas (Otariidae) apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas un vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lauvroņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lauvtīģeris
Lauvtīģeris jeb līģeris ir lauvas un tīģerienes mazulis — hibrīds, kura vecāki ir vienas ģints, taču atšķirīgas sugas pārstāvji.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lauvtīģeris · Redzēt vairāk »
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Leopardkaķi
Leopardkaķi (Prionailurus) ir kaķu dzimtas (Felidae) ģints, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Leopardkaķi · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Leopards · Redzēt vairāk »
Lezgīni
Lezgīni ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lezgīni · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Liellops · Redzēt vairāk »
Liju apakšdzimta
Liju apakšdzimta (Circinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu apakšdzimta.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Liju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lokuss
Lokuss (- vieta) - fiksēta novietojuma vieta hromosomā, kas nosaka gēnu lokalizāciju.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Lokuss · Redzēt vairāk »
Makfarlena lācis
Makfarlena lācis (Ursus inopinatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Makfarlena lācis · Redzēt vairāk »
Maklarena ziņojums
Maklarena ziņojums ir 2016.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Maklarena ziņojums · Redzēt vairāk »
Maltas vēsture
Maltas vēsture aptver notikumus Maltas salu valsts teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Maltas vēsture · Redzēt vairāk »
Martins Bormanis
Martins Ludvigs Bormanis (dzimis Vēgelēbenē (Wegeleben), mūsdienās Saksijā-Anhaltē, miris, visticamāk, Berlīnē) bija NSDAP partijas kancelejas (Parteikanzlei) vadītājs un Hitlera privātsekretārs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Martins Bormanis · Redzēt vairāk »
Mazais mušķērājs
Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Mazo pandu dzimta
Mazo pandu dzimtas (Ailuridae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mazo pandu dzimta · Redzēt vairāk »
Mājas cūka
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mājas cūka · Redzēt vairāk »
Mākslīga šūna
Mākslīga šūna ir no mākslīgām sastāvdaļām izveidota šūna.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mākslīga šūna · Redzēt vairāk »
Meža pīles
Meža pīles, meža pīļu ģints, arī pīļu ģints (Anas) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Meža pīles · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Meža zīlītes
Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »
Mežastrazdi
Mežastrazdi (Turdus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 84 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mežastrazdi · Redzēt vairāk »
Mežābele
Mežābele ir rožu dzimtas koks.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mežābele · Redzēt vairāk »
Melnais mušķērājs
Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Melnā klija
Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Melnā klija · Redzēt vairāk »
Mikoloģija
''Coprinopsis phlyctidospora (Romagn.)'' Zaķu tintene Mikoloģija (no sengrieķu: μύκης (mikēs) — 'sēne' un λογία (logíā) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta sēnes, to sistemātiku, taksonomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioloģiju un bioķīmiju.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mikoloģija · Redzēt vairāk »
Mikroviļņi
Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mikroviļņi · Redzēt vairāk »
Milzu alks
Milzu alks jeb dižais alks, arī bezspārnu gārgale (Pinguinus impennis) ir izmirusi alku dzimtas (Alcidae) nelidojoša jūras putnu suga, kas bija vienīgā suga milzu alku ģintī (Pinguinus).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Milzu alks · Redzēt vairāk »
Mistikas elementi seriālā "Viņpus"
Mistikas elementi seriālā "Viņpus" palīdz veidot tā sižeta vadlīniju un ļauj pieskaitīt seriālu pie mistikas filmu žanra.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mistikas elementi seriālā "Viņpus" · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Molekulārā bioloģija
Molekulārā bioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvības izpausmes un īpašības molekulārā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu un nukleīnskābju (DNS un RNS) savstarpējai mijiedarbībai.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Molekulārā bioloģija · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Moriss Vilkinss
Moriss Hjū Frederiks Vilkinss (dzimis, miris) — Jaunzelandē dzimis britu molekulārbiologs, kurš kopā ar Džeimsu Votsonu un Frānsisu Kriku atklāja DNS struktūru, par ko 1962.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Moriss Vilkinss · Redzēt vairāk »
Mušķērāju apakšdzimta
Mušķērāju apakšdzimta (Muscicapinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kas apvieno 65 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mušķērāju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Mutagēns
Mutagēni (no — 'izmaiņa' un (gennáō) — 'radu') ir eksogēni un endogēni fizikāli, ķīmiski un bioloģiski faktori, kas izraisa mutācijas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mutagēns · Redzēt vairāk »
Mutants
Mutants — omārs zilā krāsā Mutants ir tāds organisms, kurš ir pārmantojis mutējušu (mutantu) gēnu, vai kura gēnos ir radušās mutācijas organisma dzīves laikā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mutants · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Mutācija · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Node.js
Node.js ir atvērtā pirmkoda, starpplatformu JavaScript reāllaika vide, kas ļauj izpildīt JavaScript kodu servera pusē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Node.js · Redzēt vairāk »
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »
Nukleotīdi
Nozīmīgākie nukleotīdi (angļu valodā) Nukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Nukleotīdi · Redzēt vairāk »
Olīvija Danhema
Olīvija Danhema ir tēls ASV zinātniskās fantastikas teleseriālā "Viņpus", kas amerikāņu televīzijas kanālā Fox tika demonstrēts no 2008.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Olīvija Danhema · Redzēt vairāk »
Orangutani
Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Orangutani · Redzēt vairāk »
Otas astes pingvīni
Otas astes pingvīni jeb Antarktikas pingvīni (Pygoscelis) ir viena no pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģintīm.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Otas astes pingvīni · Redzēt vairāk »
Paceplītis
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Paceplītis · Redzēt vairāk »
Palavanas smirdīgais āpsis
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »
Panteru apakšdzimta
Panteru apakšdzimta (Pantherinae) ir viena no divām kaķu dzimtas (Felidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Panteru apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Papagaiļu un zvirbuļu virskārta
Papagaiļu un zvirbuļu virskārta jeb papagaiļu un zvirbuļu klada (Psittacopasserae) ir viena no putnu klases (Aves) virskārtām, kas pieder piekūnu, papagaiļu un zvirbuļu kladai (Eufalconimorphae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Papagaiļu un zvirbuļu virskārta · Redzēt vairāk »
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija (arī PSD) ir viens no paraneoplastiskiem neiroloģiskiem sindromiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Paviānu cilts
Paviānu cilts (Papionini) ir viena no divām mērkaķu apakšdzimtas (Cercopithecinae) ciltīm, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas savukārt tiek iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Paviānu cilts · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Pļavas biezlapīte
Pļavas biezlapīte jeb pļavu biezlapīte (Cuphophyllus pratensis, agrāk Camarophyllus pratensis, Agaricus pratensis, Hygrocybe pratensis u.c.) ir Latvijā reta neliela gliemezeņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pļavas biezlapīte · Redzēt vairāk »
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Peļkājīte · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »
Pelēkās zīlītes
Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »
Pelēkcekula zīlīte
Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »
Peldpīles
Peldpīles, peldpīļu apakšdzimta (Anatinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, iegremdējot ķermeni tikai līdz pusei ūdenī.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Peldpīles · Redzēt vairāk »
Pelikānveidīgie
Pelikānveidīgie, pelikānveidīgo kārtas putni (Pelecaniformes) ir lieli vai vidēji lieli ūdensputni, kas izplatīti visā pasaulē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pelikānveidīgie · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Piens · Redzēt vairāk »
Piepjvaboļu dzimta
Piepjvaboles ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst ap 3500 sugu.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Piepjvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Pilnas pārvērtības kukaiņi
Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Pireneju zilspārnu žagata
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Pirmprimātu placentāļi
Pirmprimātu placentāļi, pirmprimātu placentāļu virskārta (Euarchontoglires) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) visrkārtām, kas apvieno 5 kārtas un kuras tiek iedalītas divās lielās grupas: grauzējveidīgajos (Glires) un euarhontos (Euarchonta).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pirmprimātu placentāļi · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Polimerāzes ķēdes reakcija
Polimerāzes ķēdes reakcijas termiskais cikls: (1) nukleīnskābes denaturācija 94-96 °C (2) praimeru saistīšanās ar DNS komplementārajām sekvencēm ~ 65 °C (3) Jaunas DNAS sintēze 72 °C. Polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR;, PCR) ir plaši izmantota metode miljoniem līdz miljardiem konkrēta DNS parauga kopiju (pilnīgas vai daļējas kopijas) izgatavošanai.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Polimerāzes ķēdes reakcija · Redzēt vairāk »
Polimorfisms (bioloģija)
Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Polimorfisms (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Primāti
Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Primāti · Redzēt vairāk »
Princis Filips
Filips Mauntbatens (dzimis Korfu, Grieķijā, miris Vindzoras pilī, Vindzorā, Bārkšīrā, Anglijā, Apvienotajā Karalistē) bija britu karaliskās ģimenes loceklis, Edinburgas hercogs, bijušais Grieķijas un Dānijas princis, Merionetes grāfs un Grinvičas barons, Lielbritānijas konsorts (oficiāli šo titulu netika pieņēmis), karalienes Elizabetes II vīrs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Princis Filips · Redzēt vairāk »
Pundurlamantīns
Pundurlamantīns (Trichechus pygmaeus) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Pundurlamantīns · Redzēt vairāk »
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »
Puspērtiķi
Par puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Puspērtiķi · Redzēt vairāk »
Raibeņu cilts
Raibeņu cilts (Nymphalini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie raibeņu apakšdzimtas (Nymphalinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Raibeņu cilts · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Raunda · Redzēt vairāk »
Reifi (tēls)
Reifs Zinātniskās fantastikas televīzijas seriālā "Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" reifi ir būtnes, kuras eksperimentu rezultātā radījuši Senie.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Reifi (tēls) · Redzēt vairāk »
Rekviēmhaizivjveidīgās
Rekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Rekviēmhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Retrovīrusi
Retrovīruss ir RNS saturošs vīruss, kas vairojas, transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Retrovīrusi · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Rožu rinda
Rožu rinda, rožveidīgo rinda (Rosales) ir augu rinda, kurā apvienotas 9 līdzīgas augu dzimtas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Rožu rinda · Redzēt vairāk »
Rozalinda Franklina
Rozalinda Elsī Franklina (Rosalind Elsie Franklin, dzimusi, mirusi) bija angļu biofiziķe un rentgendifraktometrijas speciāliste.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Rozalinda Franklina · Redzēt vairāk »
Savvaļas aita
Savvaļas aita, Eirāzijas savvaļas aita jeb rudā aita (Ovis orientalis) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) zīdītājs, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Savvaļas aita · Redzēt vairāk »
Savvaļas divkupru kamielis
Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuru bieži uzskata par divkupru kamieļa (Camelus bactrianus) savvaļas formu un neizdala kā atsevišķu sugu.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Savvaļas divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Sešstarainie koraļļi
Sešstarainie koraļļi (Hexacorallia) ir koraļļpolipu klases (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 4300 ūdenī dzīvojošas dzēlējzarndobumaiņu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Sešstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »
Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons
Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons ir bijušais kodolieroču izmēģinājumu poligons, pirmais un viens no lielākajiem PSRS militārajiem objektiem, izvietots Kazahstānas teritorijā netālu no Kurčatovas pilsētas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons · Redzēt vairāk »
Senais alu lācis
Senais alu lācis jeb Deningera lācis (Ursus deningeri) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi suga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Senais alu lācis · Redzēt vairāk »
Senie (tēls)
Senie ir izdomāta cilvēku rase ASV un Kanādas militārās zinātniskās fantastikas televīzijas seriāla "Zvaigžņu vārti" visumā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Senie (tēls) · Redzēt vairāk »
Sepse
Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Sepse · Redzēt vairāk »
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Slapjdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Smirdīgie āpši
Smirdīgie āpši (Mydaus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Smirdīgie āpši · Redzēt vairāk »
Sniedziņš
Sniedziņš, Sniedziņš II, Sniedziņš III, Koltreins, Sniedziņš V ir pieci izdomāti tēli animētajā seriālā "Simpsoni".
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Sniedziņš · Redzēt vairāk »
Sniega leopards
Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Sniega leopards · Redzēt vairāk »
Somaiņi
Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Somaiņi · Redzēt vairāk »
Somaklonālā mainība
Somaklonālā mainība ir iedzimstošas izmaiņas no augu audu kultūrām iegūtajos augos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Somaklonālā mainība · Redzēt vairāk »
Somatiskā embrioģenēze
Dabiskos apstākļos embrioģenēze sākas no zigotas izveidošanās brīža.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Somatiskā embrioģenēze · Redzēt vairāk »
Staltbriedis
Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Staltbriedis · Redzēt vairāk »
Stārķveidīgie
Stārķveidīgie, stārķveidīgo kārtas putni (Ciconiiformes) ir lieli, garkājaini putni.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Stārķveidīgie · Redzēt vairāk »
Sumatras tīģeris
Sumatras tīģeris (Panthera tigris sumatrae) ir vienīgā līdz mūsdienām izdzīvojusī Zunda salu tīģera pasuga, kas sastopama tikai Sumatras salā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Sumatras tīģeris · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Suns · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Tarsiji
Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Tarsiji · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Taurs · Redzēt vairāk »
Tārtiņveidīgie
Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Tārtiņveidīgie · Redzēt vairāk »
Tīrasiņu zirgs
Tīrasiņu zirgs ir viena no retajām tīrasiņu šķirnēm pasaulē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Tīrasiņu zirgs · Redzēt vairāk »
Tītaru grifs
Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »
Telegonija
Telegonija ir iedzimtības teorija, kas paredz, ka pēcnācēji var pārmantot vecāka iepriekšējā partnera īpašības; tādējādi sievietes bērnam var būt raksturīgas iepriekšējā seksuālā partnera īpašības.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Telegonija · Redzēt vairāk »
Teleportācija
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Teleportācija · Redzēt vairāk »
Tilbītes
Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Tilbītes · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Tinis · Redzēt vairāk »
Tuksneša kārpcūka
Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »
Uriāls
Par uriālu jeb arkaru sauc savvaļas aitu, kas pieder uriālu jeb arkaru grupai (Ovis orientalis vignei grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Uriāls · Redzēt vairāk »
Vaļi un nīlzirgi
Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārta, kas pieder vaļu un atgremotāju kladai (Cetruminantia).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vaļi un nīlzirgi · Redzēt vairāk »
Valodu saime
Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Valodu saime · Redzēt vairāk »
Vanagveidīgie
Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vanagveidīgie · Redzēt vairāk »
Vapiti
Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vapiti · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vētrasputnu dzimta
Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Vestindijas lamantīns
Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »
Viņpus
"Viņpus", arī "Mala" ir ASV zinātniskās fantastikas seriāls, tā režisori ir Dž. Dž. Eibramss, Alekss Kurcmans un Roberto Orci.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Viņpus · Redzēt vairāk »
Vidējie ērgļi
Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints (Clanga) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vidējie ērgļi · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Viela · Redzēt vairāk »
Vikunjas
Vikunjas (Vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vikunjas · Redzēt vairāk »
Viljams Lorenss Bregs
Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »
Vistu un zosu virskārta
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas un vairākas izmirušas putnu grupas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Vistu un zosu virskārta · Redzēt vairāk »
Volters Bišops
Doktors Volters Harolds Bišops ir televīzijas seriāla "Viņpus" (Fringe) personāžs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Volters Bišops · Redzēt vairāk »
Zaļā dzilna
Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »
Zaļvārnveidīgie
Zaļvārnveidīgie jeb krāšņvārnveidīgie (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 6 dzimtas ar 175 sugām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zaļvārnveidīgie · Redzēt vairāk »
Zīlīšu dzimta
Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Zīlītes
Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas mūsdienās apvieno 4 zīlīšu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zīlītes · Redzēt vairāk »
Zīriņi
Zīriņi jeb jūras zīriņi (Sterna) ir kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas jūras putnu sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zīriņi · Redzēt vairāk »
Zeltainais šakālis
Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu placentāļi
Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Ziemeļu placentāļi · Redzēt vairāk »
Zilknābju apakšdzimta
Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zilknābju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zilspārnu žagata
Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Zilspārnu žagatas
Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »
Zilzīlītes
Zilzīlītes, zilzīlīšu ģints (Cyanistes) ir zvirbuļveidīgo kārtas zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zilzīlītes · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
.ax
.ax ir Ālandu salu lēnes Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un .ax · Redzēt vairāk »
.uk
.uk ir Apvienotās Karalistes Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un .uk · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un 1953. gads · Redzēt vairāk »
2. tūkstošgade
2.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un 2. tūkstošgade · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un 2008. gads · Redzēt vairāk »
2010. gads
2010.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un 2010. gads · Redzēt vairāk »
21. februāris
21.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un 21. februāris · Redzēt vairāk »
25. aprīlis
25.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un 25. aprīlis · Redzēt vairāk »
5. janvāris
5.
Jaunums!!: Dezoksiribonukleīnskābe un 5. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
DNS.