Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dienvideiropa

Indekss Dienvideiropa

#00FF00 — Dienvideiropa Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.

154 attiecības: Afroeirāzija, Airas, Akmeņkuitala, Albāņu valoda, Alpīnā sūrene, Amerikas Savienotās Valstis, Aposēres, Armēriju plaukšķene, Artišoks, Atlantropa, Auglīgais pusmēness, Austrumeiropa, Šķeltā gandrene, Šultesa madara, Ģeopolitika, Ūdeņu čipste, Ūdens bifelis, Ūdens krustaine, Īspirkstu mizložņa, Īstā jumtauza, Čemuru neļķe, Četrsēklu vīķis, Ārstniecības melisa, Ārstniecības ziepjusakne, Balkānu pussala, Baltā apse, Baltā cielava, Baltgalvas grifs, Baltmugurdzenis, Barbarosa (plāns), Baziliks, Bārdainais grifs, Bišu dzenis, Brūnkakla gārgale, Centrāleiropa, Dadzītis, Daudzstublāju pameldrs, Dārza salāti, Džovanni Belconi, Dižais pelašķis, Doņu vārpata, Dyspessa ulula, Dzeltenais vīķis, Efejlapu veronika, Eirāzijas sloka, Eiropa, Eiropas autoceļš E65, Eiropas autoceļš E77, Eiropas kurmis, Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums, ..., Eiropas Savienības valodas, Espreso, Feniķiešu raksts, Gallijas plaukšķene, Garlapu rasene, Grieķija, Grieķu trigonella, Horvātu valoda, Ibn Batūta, ICAO valstu un teritoriju kodi, Ilinoisa, Irbeņlapainā balanda, Itāļi, Itāļu valoda, Itālija, Japānas lāčauza, Jogurts, Kailā krustmadara, Kalnu dzelzene, Kalnu lauvmutīte, Kalnu veronika, Karūsa, Koniskā plaukšķene, Krūmāja vīķis, Lakrica, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lauka veronika, Lauku balodis, Legņica, Levrete, Lielais dižkoksngrauzis, Lielā stērste, Lielvārpu eragroste, Ligūriešu valoda, Malta, Mazais susuris, Mazā kapmirte, Mazā mazvīrcele, Mājas zvirbulis, MEASAT-3d, Meža susuris, Megascolia maculata, Melitaea didyma, Melnais erickiņš, Melnais plūškoks, Melnā dzilna, Melnā klija, Melnā naktene, Melnsakne, Menas Sala, Narcises, Neapoliešu valoda, Neļķu aira, Niedru stērste, Nora (personvārds), Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Parastā mandele, Parastā prīmula, Pūkainais vīķis, Pēdveida grīslis, Pireneju gandrene, Pireneju pussala, Plankumainā salamandra, Platknābis, Portugāle, Rietumberlīnes gaisa koridori, Rietumeiropa, Rodopi, Romāņu valodas, Rostovas rezervāts, Rubiju madara, Sanmarīno, Sarainā magone, Sarkanā uzpirkstīte, Sārtais flamings, Sārtgalvītis, Sējas vīķis, Senā Roma, Sierāboliņi, Sirmā veronika, Skrajā veronika, Skropstainā krustmadara, Smiltāja kāpuniedre, Smiltāja vīķis, Smirdīgā rožvabole, Somzīlīte, Spānija, Spānijas ģeogrāfija, Spānijas vēsture, Starainā dzelzene, Stensils, Stepes piekūns, Svirlītis, Tamburīns, Tūsklapes, Termosbenvēži, Tumšā čakstīte, Turcija, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā, Upes zīriņš, Vakarlēpis, Vidējais ērglis, Viveru dzimta, Ziemeļeiropa. Izvērst indekss (104 vairāk) »

Afroeirāzija

Afroirāzijas kontūra Afroeirāzija, retāk arī Afrāzija vai Eirafrāzija, ir termini, kas lietoti, lai aprakstītu Eirāziju un Āfriku kā vienu kontinentu.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Afroeirāzija · Redzēt vairāk »

Airas

Airas ir augu ģints graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Airas · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Albāņu valoda

Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Albāņu valoda · Redzēt vairāk »

Alpīnā sūrene

Alpīnā sūrene ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Alpīnā sūrene · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Aposēres

Aposēres ir monotipiska kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Aposēres · Redzēt vairāk »

Armēriju plaukšķene

Armēriju plaukšķene ir dekoratīvs augs neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Armēriju plaukšķene · Redzēt vairāk »

Artišoks

Lapu artišoks (Cynara cardunculus) jeb dzeloņainais artišoks (Cynara scolymus) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Artišoks · Redzēt vairāk »

Atlantropa

Atlantropas projekts. Atlantropa ir futūristisks inženiertehnisks vācu arhitekta Hermana Zergela 1920.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Atlantropa · Redzēt vairāk »

Auglīgais pusmēness

Auglīgais pusmēness Auglīgais pusmēness ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions Tuvajos Austrumos, kur auglīgā augsne apņem pārējo Arābijas pussalu tās ziemeļos pusmēness formā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Auglīgais pusmēness · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Šķeltā gandrene

Šķeltā gandrene (Geranium dissectum) ir augu suga gandreņu ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Šķeltā gandrene · Redzēt vairāk »

Šultesa madara

Šultesa madara (Galium schultesii Vest., sinonīms Galium intermedium Schult.)) ir a augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos, tostarp ļoti reti sastopama Latvijas valsts vidū un dienvidaustrumu daļā, platlapju vai jauktos mežos un krūmājos. Šultesa madara ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Šultesa madara · Redzēt vairāk »

Ģeopolitika

Ģeopolitika ir vēstures un politoloģijas starpdisciplīna, kurā tiek pētīta ģeogrāfisko faktoru, piemēram, valsts ģeogrāfiskā stāvokļa, dabas resursu, ietekme uz valsts ārējo politiku.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ģeopolitika · Redzēt vairāk »

Ūdeņu čipste

Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ūdeņu čipste · Redzēt vairāk »

Ūdens bifelis

Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ūdens bifelis · Redzēt vairāk »

Ūdens krustaine

Ūdens krustaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ūdens krustaine · Redzēt vairāk »

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »

Īstā jumtauza

Īstā jumtauza ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Īstā jumtauza · Redzēt vairāk »

Čemuru neļķe

Čemuru neļķe ir augu suga neļķu ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Čemuru neļķe · Redzēt vairāk »

Četrsēklu vīķis

Četrsēklu vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Četrsēklu vīķis · Redzēt vairāk »

Ārstniecības melisa

Ārstniecības melisa jeb citronmētra (Melissa officinalis) ir daudzgadīgs mētru grupas lūpziežu dzimtas augs.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ārstniecības melisa · Redzēt vairāk »

Ārstniecības ziepjusakne

Ārstniecības ziepjusakne ir augu suga ziepjusakņu ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ārstniecības ziepjusakne · Redzēt vairāk »

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »

Baltā apse

Baltā apse, arī baltapse, (Populus alba) ir vītolu dzimtas koks.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Baltā apse · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Baziliks

Parastais baziliks jeb saldais baziliks (Ocimum basilicum) ir viengadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kura lapas tiek izmantotas kā garšvielas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Baziliks · Redzēt vairāk »

Bārdainais grifs

Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Bārdainais grifs · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Daudzstublāju pameldrs

Daudzstublāju pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Daudzstublāju pameldrs · Redzēt vairāk »

Dārza salāti

Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Dārza salāti · Redzēt vairāk »

Džovanni Belconi

Džovanni Batista Belconi (saukts arī Lielais Belconi; dzimis Padujā, miris Beninas Karalistē, mūsdienu Nigērijā) bija itāļu ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs, viens no Senās Ēģiptes arheoloģiskās izpētes pionieriem, pirmajiem eģiptologiem.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Džovanni Belconi · Redzēt vairāk »

Dižais pelašķis

Dižais pelašķis (Achillea nobilis) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Dižais pelašķis · Redzēt vairāk »

Doņu vārpata

Doņu vārpata ir graudzāļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama jūru un Atlantijas okeāna piekrastē Eiropas ziemeļu un dienvidu daļā. Latvijā doņu vārpata ir reti sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča ziemeļrietumu daļas piekrastē. Nelielas grupas aug kāpās un liedagā. Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Doņu vārpata · Redzēt vairāk »

Dyspessa ulula

Dyspessa ulula ir urbēju dzimtas naktstauriņš.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Dyspessa ulula · Redzēt vairāk »

Dzeltenais vīķis

Dzeltenais vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā, izolēti arī Lielbritānijas dienviddaļā, kur tā aug tīrumos, sausās nogāzēs un ceļmalās.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Dzeltenais vīķis · Redzēt vairāk »

Efejlapu veronika

Efejlapu veronika (Veronica hederifolia) ir ļoti mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Efejlapu veronika · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E65

| | Eiropas autoceļš E65 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Ziemeļu-Dienvidu maršruta, kas savieno Malmi, Zviedrijā ar Hanju, Grieķijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Eiropas autoceļš E65 · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E77

| | E77 ir A klases Ziemeļu-Dienvidu Eiropas autoceļš, kas savieno Pleskavu ar Budapeštu.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Eiropas autoceļš E77 · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums

Šajā sarakstā apkopoti Eiropas 50.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienības valodas

Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »

Espreso

Espreso ir itāļu izcelsmes kafijas pagatavošanas metode, kurā neliels daudzums gandrīz verdoša ūdens (apmēram 90 °C) tiek izspiests caur smalki maltām kafijas pupiņām ar 9—10 bāru (900—1000 kPa) spiedienu.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Espreso · Redzēt vairāk »

Feniķiešu raksts

Feniķiešu raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Feniķiešu raksts · Redzēt vairāk »

Gallijas plaukšķene

Gallijas plaukšķene ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā un Rietumeiropā, taču ir plaši izplatījusies arī Centrāleiropā un ir ievazāta Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Gallijas plaukšķene · Redzēt vairāk »

Garlapu rasene

Garlapu rasene (Drosera anglica) ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Garlapu rasene · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Grieķija · Redzēt vairāk »

Grieķu trigonella

Grieķu trigonella (Trigonella foenum-graecum), arī grieķu sierāboliņš vai grieķu sieramoliņš, ir viengadīga tauriņziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Grieķu trigonella · Redzēt vairāk »

Horvātu valoda

Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbhorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Horvātu valoda · Redzēt vairāk »

Ibn Batūta

Abū Abdallāhs Muhammeds Ibn Abdallāhs al Lavātī at Tandžī Ibn Batūta (dzimis, miris 1369. gadā) bija berberu ceļotājs un ceļojošais tirgotājs, apceļojis daudzas pasaules zemes — Ziemeļāfriku un Austrumāfriku, Tuvo Austrumu zemes, Centrālāziju, Indiju, Dienvidrietumāziju, Ķīnu un Dienvideiropu.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ibn Batūta · Redzēt vairāk »

ICAO valstu un teritoriju kodi

pasaules karte ar iedalījumu reģionos pēc koda pirmā burta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas valstu un teritoriju kodi ir četru burtu un ciparu kods, kas tiek lietots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu lidlauku un gaisa telpas identificēšanai.

Jaunums!!: Dienvideiropa un ICAO valstu un teritoriju kodi · Redzēt vairāk »

Ilinoisa

Ilinoisa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas vidējo rietumu reģionā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ilinoisa · Redzēt vairāk »

Irbeņlapainā balanda

Irbeņlapainā balanda ir amarantu dzimtas suga, kura izcēlusies no Eiropas dienviddaļā un Rietumāzijā, taču mūsdienās diezgan plaši sastopama arī Viduseiropā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Irbeņlapainā balanda · Redzēt vairāk »

Itāļi

Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Itāļi · Redzēt vairāk »

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Itālija · Redzēt vairāk »

Japānas lāčauza

Japānas lāčauza ir graudzāļu dzimtas suga, kura savvaļā sastopama Eiropas dienvidos, dienvidaustrumos un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Japānas lāčauza · Redzēt vairāk »

Jogurts

zemeņu jogurts trauciņā Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Jogurts · Redzēt vairāk »

Kailā krustmadara

Kailā krustmadara (Cruciata glabra) ir a augu suga rubiju dzimtas krustmadaru ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Kailā krustmadara · Redzēt vairāk »

Kalnu dzelzene

Kalnu dzelzene (Centaurea montana) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Kalnu dzelzene · Redzēt vairāk »

Kalnu lauvmutīte

Kalnu lauvmutīte ir augu suga ceļteku dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Kalnu lauvmutīte · Redzēt vairāk »

Kalnu veronika

Kalnu veronika (Veronica montana) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Kalnu veronika · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Karūsa · Redzēt vairāk »

Koniskā plaukšķene

Koniskā plaukšķene ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama rietumu, dienvidu un dienvidrietumu Eiropā, kā arī dažviet Āzijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Koniskā plaukšķene · Redzēt vairāk »

Krūmāja vīķis

Krūmāja vīķis (Vicia dumetorum) ir tauriņziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Krūmāja vīķis · Redzēt vairāk »

Lakrica

Kailā lakrica (Glycyrrhiza glabra) ir tauriņziežu dzimtas augs.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Lakrica · Redzēt vairāk »

Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts

Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Lauka veronika

Lauka veronika (Veronica agrestis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Lauka veronika · Redzēt vairāk »

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Lauku balodis · Redzēt vairāk »

Legņica

Legņica ir sena pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Legņica · Redzēt vairāk »

Levrete

Levrete pazīstama arī ar nosaukumu itāļu greihaunds, ir Itālijas izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Levrete · Redzēt vairāk »

Lielais dižkoksngrauzis

Lielais dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga, kura ir oficiāli aizsargājama Latvijā kā pirmās kategorijas aizsargājamā sugaDmitrijs Teļnovs (2004).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Lielais dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielvārpu eragroste

Lielvārpu eragroste ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Lielvārpu eragroste · Redzēt vairāk »

Ligūriešu valoda

Ligūriešu valoda (ligure, zeneize) ir Itālijas ziemeļos esošajā Ligūrijas reģionā, Francijas dienvidos esošajā reģionā Provansā un Monako runāta romāņu saimes valoda.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ligūriešu valoda · Redzēt vairāk »

Malta

Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Malta · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazā kapmirte

Mazā kapmirte ir mūžzaļš sīkkrūms kapmiršu ģintī, kas savukārt pieder pie oleandru dzimtas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Mazā kapmirte · Redzēt vairāk »

Mazā mazvīrcele

Mazā mazvīrcele (pazīstama arī kā "Mazvīrcele") ir augu suga ceļteku dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Mazā mazvīrcele · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

MEASAT-3d

MEASAT-3d ir Malaizijas uzņēmuma MEASAT sakaru pavadonis.

Jaunums!!: Dienvideiropa un MEASAT-3d · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Megascolia maculata

Megascolia maculata ir vislielākais plēvspārņu kārtas pārstāvis Eiropā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Megascolia maculata · Redzēt vairāk »

Melitaea didyma

Melitaea didyma ir raibeņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Melitaea didyma · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais plūškoks

Melnais plūškoks (Sambucus nigra) ir viena no plūškoku sugām.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Melnais plūškoks · Redzēt vairāk »

Melnā dzilna

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnā naktene

Melnā naktene (Solanum nigrum) ir indīga nakteņu dzimtas viengadīga lakstaugu suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Melnā naktene · Redzēt vairāk »

Melnsakne

Melnsakne (Scorzonera hispanica) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas sakņaugs, kuru izmanto uzturā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Melnsakne · Redzēt vairāk »

Menas Sala

Menas Sala (vai vienkārši Mannin) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Menas Sala · Redzēt vairāk »

Narcises

Narcises (Narcissus) ir amariļļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Narcises · Redzēt vairāk »

Neapoliešu valoda

Neapoliešu valoda (neapoliešu: lengua napulitana, napulitane) ir galvenokārt Itālijas Abruco, Apūlijas, Bazilikatas, Lacio, Kampānijas, Markes un Molizes reģionos izplatīta romāņu grupas valoda, ko prot no aptuveni 5 līdz 8 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Neapoliešu valoda · Redzēt vairāk »

Neļķu aira

Neļķu aira ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Neļķu aira · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Nora (personvārds)

Nora (vai) ir latviešu sieviešu priekšvārds; tas sastopams arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, Anglijā un Īrijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Nora (personvārds) · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Parastā mandele

Parastā mandele (Prunus dulcis) ir plūmju ģints suga, neliels koks vai krūms.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Parastā mandele · Redzēt vairāk »

Parastā prīmula

Parastā prīmula (Primula vulgaris) ir prīmulu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Parastā prīmula · Redzēt vairāk »

Pūkainais vīķis

Pūkainais vīķis (Vicia hirsuta) ir augu suga tauriņziežu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā un Dienvidrietumāzijā, taču tā mūsdienās plaši izplatījusies arī citviet Eirāzijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Pūkainais vīķis · Redzēt vairāk »

Pēdveida grīslis

Pēdveida grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Pēdveida grīslis · Redzēt vairāk »

Pireneju gandrene

Pireneju gandrene (Geranium pyrenaicum) ir suga gandreņu ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Pireneju gandrene · Redzēt vairāk »

Pireneju pussala

Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »

Plankumainā salamandra

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Platknābis · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Portugāle · Redzēt vairāk »

Rietumberlīnes gaisa koridori

Aukstā kara laikā (1945–1991) Rietumberlīnes gaisa koridori bija trīs regulēti gaisa ceļi Rietumu sabiedroto civilajai un militārajai gaisa satiksmei starp Rietumberlīni un Rietumvāciju, kas šķērsoja Austrumvācijas teritoriju.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Rietumberlīnes gaisa koridori · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Rodopi

Rodopi ir kalnu grēda Dienvidaustrumeiropā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Rodopi · Redzēt vairāk »

Romāņu valodas

Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »

Rostovas rezervāts

Rostovas rezervāts ir biosfēras rezervāts Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvi atrodas Krievijas Federācijas Dienvidu federālā apgabala Rostovas apgabala dienvidaustrumos Orlovskas un Remontņenskas rajonu teritorijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Rostovas rezervāts · Redzēt vairāk »

Rubiju madara

Rubiju madara (Galium rubioides) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Rubiju madara · Redzēt vairāk »

Sanmarīno

Gaišā Sanmarīno Republika ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sanmarīno · Redzēt vairāk »

Sarainā magone

Sarainā magone ir augu suga magoņu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sarainā magone · Redzēt vairāk »

Sarkanā uzpirkstīte

Sarkanā uzpirkstīte ir augu suga ceļteku dzimtā (senāk — cūknātru dzimtā).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sarkanā uzpirkstīte · Redzēt vairāk »

Sārtais flamings

Sārtais flamings (Phoenicopterus roseus) ir flamingu dzimtas suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sārtais flamings · Redzēt vairāk »

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »

Sējas vīķis

Sējas vīķis (Vicia sativa) ir augu suga tauriņziežu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sējas vīķis · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sierāboliņi

Sierāboliņi ir ģints tauriņziežu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sierāboliņi · Redzēt vairāk »

Sirmā veronika

Sirmā veronika (Veronica incana) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Sirmā veronika · Redzēt vairāk »

Skrajā veronika

Skrajā veronika (Veronica prostrata) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Skrajā veronika · Redzēt vairāk »

Skropstainā krustmadara

Skropstainā krustmadara (Cruciata laevipes) ir augu suga rubiju dzimtas krustmadaru ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Skropstainā krustmadara · Redzēt vairāk »

Smiltāja kāpuniedre

Smiltāja kāpuniedre ir suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Smiltāja kāpuniedre · Redzēt vairāk »

Smiltāja vīķis

Smiltāja vīķis (Vicia villosa) ir augu suga vīķu ģintī, kura ir plaši sastopama Dienvideiropā, Rietumeiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Smiltāja vīķis · Redzēt vairāk »

Smirdīgā rožvabole

Smirdīgā rožvabole (Oxythyrea funesta) ir vaboļu suga, kas izplatīta Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Smirdīgā rožvabole · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Spānija · Redzēt vairāk »

Spānijas ģeogrāfija

Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no Pireneju pussalas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Spānijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Spānijas vēsture

Spānijas karalistes ģerbonis 20. gadsimtā Spānijas vēsture ir Dienvideiropas valsts Spānijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Spānijas vēsture · Redzēt vairāk »

Starainā dzelzene

Starainā dzelzene (Centaurea calcitrapa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Starainā dzelzene · Redzēt vairāk »

Stensils

Čikāgas mēra Deilijam stensila tehnikā veltīta karikatūra Stensils (no  — 'trafarets') ir ielu mākslas žanrs, kurā, izmantojot trafaretu, spiežamotu vai krāsas aerosolu, veido grafisku vienkrāsas vai vairākkrāsu attēlu uz virsmas pilsētvidē (sienas, pamestas vai apdzīvotas mājas, tilti, ceļu pārvadi utt.). Visbiežāk tie ir asprātīgi attēli, īsi izteikumi vai abi kopā, kas aktualizē kādu sociālu vai politisku problēmu.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Stensils · Redzēt vairāk »

Stepes piekūns

Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Stepes piekūns · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Tamburīns

Tamburīns Tamburīns ir sitamais mūzikas instruments, kuru veido koka vai plastmasas apaļš rāmis ar iestiprinātiem zvārgulīšiem un šis rāmis pārvilkts ar ādu.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Tamburīns · Redzēt vairāk »

Tūsklapes

Tūsklapes ir ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Tūsklapes · Redzēt vairāk »

Termosbenvēži

Termosbenvēži (Thermosbaenacea) ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Termosbenvēži · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Turcija · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Dienvideiropa un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »

Viveru dzimta

Viveru dzimta (Viverridae) ir kaķveidīgo apakškārtas plēsēju dzimta.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Viveru dzimta · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Dienvideiropa un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »