Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Alkaloīdi, Asterveidīgie, Atvārsnītes, Augu veģetatīvā pavairošana, Avene, Ūdensrožu dzimta, Ūdensrozes, Ķirbju rinda, Čemurziežu dzimta, Bārbeļu dzimta, Cacopsylla, Dipsaku rinda, Genciānu rinda, Gundegu rinda, Koks, Krīts (periods), Krustziežu dzimta, Krustziežu rinda, Kurvjziežu dzimta, Lūpziežu dzimta, Malpīgiju rinda, Miršu rinda, Neļķu rinda, Pākšaugu rinda, Piparu rinda, Rožu dzimta, Rožveidīgie, Rubiju dzimta, Saknenis, Santalu rinda, Sēkla, Segaudi (augi), Segliņu rinda, Segsēkļi, Sistemātika, Viršu rinda, Zaķskābeņu rinda, Ziepjkoku rinda.
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Asterveidīgie
Asterveidīgo klada (Asteridae), arī Asteru apakšklase, iekļauj sevī visattīstītākās divdīgļlapju augu grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Asterveidīgie · Redzēt vairāk »
Atvārsnītes
elektronu mikroskopa attēlā. Atvārsnītes šķērsgriezums. hlorofila dēļ atvārsnītes ir zaļas, kamēr karotīns ir iekrāsojis epidermas šūnas sarkanas. Atvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Atvārsnītes · Redzēt vairāk »
Augu veģetatīvā pavairošana
Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »
Avene
Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Avene · Redzēt vairāk »
Ūdensrožu dzimta
Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ūdensrožu dzimta · Redzēt vairāk »
Ūdensrozes
Ūdensrozes (Nymphaea) ir viena no piecām ūdensrožu dzimtas ģintīm.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ūdensrozes · Redzēt vairāk »
Ķirbju rinda
Ķirbju rinda ir divdīgļapju rinda, kuras pārstāvji ir galvenokārt sastopami tropu reģionos, ar ierobežotu klātbūtni subtropu un mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ķirbju rinda · Redzēt vairāk »
Čemurziežu dzimta
Čemurziežu dzimta (Apiaceae, Umbelliferae), tiek saukta arī par seleriju dzimtu, ir divdīgļlapju dzimta.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Čemurziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Bārbeļu dzimta
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Bārbeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Cacopsylla
Cacopsylla ir lapblusiņu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Cacopsylla · Redzēt vairāk »
Dipsaku rinda
Dipsaku rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 2 dzimtas un 46 ģintis, kuru sugas ir izplatītas visā pasaulē, bet galvenokārt ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Dipsaku rinda · Redzēt vairāk »
Genciānu rinda
Genciānu rinda ir daudzveidīga divdīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 5 augu dzimtas un vairāk nekā 20 000 sugas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Genciānu rinda · Redzēt vairāk »
Gundegu rinda
Gundegu rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir klasificētas 7 dzimtas, aptuveni 164 ģintis un 2830 sugas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Gundegu rinda · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Koks · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Krustziežu dzimta
Krustziežu dzimta, kāpostu dzimta (Brassicaceae) ir divdīgļlapju klases augi.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Krustziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Krustziežu rinda
Krustziežu rinda (Brassicales) ir divdīgļlapju rinda, kurā ietilpst kāposti, kaperi, sinepes, papaja un citi pārtikai kultivēti augi.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Krustziežu rinda · Redzēt vairāk »
Kurvjziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Kurvjziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Lūpziežu dzimta
Lūpziežu jeb panātru dzimta (Lamiaceae vai Labiatae) ir divdīgļlapju klases augu dzimta.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Lūpziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Malpīgiju rinda
Malpīgiju rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir iekļautas aptuveni 36 augu dzimtas un vairāk nekā 16 000 augu sugu, jeb aptuveni 7,8% no visiem divdīgļapjiem.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Malpīgiju rinda · Redzēt vairāk »
Miršu rinda
Miršu rinda (Myrtales) ir asterveidīgo divdīgļapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Miršu rinda · Redzēt vairāk »
Neļķu rinda
''Echinocereus triglochidiatus'' var. ''arizonicus'' ''Aptenia cordifolia'' Lusonā ''Tamarix gallica'' Neļķu rinda (Caryophyllales) ir segsēkļu grupas rinda, kuru veido 38 dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Neļķu rinda · Redzēt vairāk »
Pākšaugu rinda
Pākšaugu rinda ir divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Pākšaugu rinda · Redzēt vairāk »
Piparu rinda
Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Piparu rinda · Redzēt vairāk »
Rožu dzimta
Rožu dzimta (Rosaceae) ir vidēji liela divdīgļlapju klases augu dzimta.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Rožu dzimta · Redzēt vairāk »
Rožveidīgie
Rožveidīgo klada (Rosidae), arī rožu apakšklase, atkarībā no klasifikācijas veida, ietver 16 līdz 20 dažādas divdīgļlapju klases augu rindas ar apmēram 140 dzimtām un ap 70 000 sugām.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Rožveidīgie · Redzēt vairāk »
Rubiju dzimta
Rubiju dzimta (Rubiaceae), arī madaru dzimta, ir divdīgļlapju klases dzimta.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Rubiju dzimta · Redzēt vairāk »
Saknenis
lotosa sakneņi (no kreisās uz labo). Saknenis ir horizontāli zemes virsmai pazemē augošs stumbrs, kas veido pazemes vasas pārveidni un nākamajā gadā dzen jaunus dzinumus, kamēr auga virszemes daļa ziemā iet bojā.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Saknenis · Redzēt vairāk »
Santalu rinda
Santalu rinda divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Santalu rinda · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Sēkla · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Segliņu rinda
Segliņu rinda (Celastrales) jeb kokžņaudzēju rinda ir rožveidīgo divdīgļlapju rinda, kas sastopama tropos un subtropos, un tikai dažas sugas ir aug mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Segliņu rinda · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Sistemātika
Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Sistemātika · Redzēt vairāk »
Viršu rinda
Viršu rinda (Ericales) ir divdīgļapju rinda, kas pieder asterveidīgo kladai (Asteridae).
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Viršu rinda · Redzēt vairāk »
Zaķskābeņu rinda
Zaķskābeņu rinda (Oxalidales) ir divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Zaķskābeņu rinda · Redzēt vairāk »
Ziepjkoku rinda
Ziepjkoku rinda ir divdīgļlapju rinda, kurā (pēc APG III sistēmas) ietilpst 9 dzimtas, aptuveni 460 ģintis un aptuveni 5700 krūmu, koku un kāpelējošu augu sugu.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ziepjkoku rinda · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dicotyledoneae, Divdīgļlapju klase, Magnoliopsida, Magnoliopsidi.
