Ātrāk nekā pārlūku!
223 attiecības: Abava, Abavas rumba, Abavas senleja, Abavas Velnala, Abruci, Adzeles pacēlums, Ainavu krauja, Aizkraukles novads, Aklais ezers (Jūrmala), Akmens tilts (Rīga), Aknīstes Velnala, Aktinolīts, Ala, Alūksnes augstiene, Alūksnes novads, Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes, Amata, Amatas senleja, Amatas svīta, Amulas svīta, Ape, Apes dolomīta atsegums, Apes novads, Apriķu līdzenums, Aronas paugurlīdzenums, Artēziskā aka, Asfaltbetons, Augšdaugavas novads, Aumeisteru paugurvalnis, Austrumeiropas platforma, Austrumkursas augstiene, Austrumlatvijas zemiene, Avots, Azerbaidžāna, Špannāgela ala, Ģibuļu pagasts, Ģipšdolomīts, Ķeguma ūdenskrātuve, Ķengarags, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Ķieģelis, Žagares svīta, Žagatu klints, Žumberaki, Ābeļi (dabas liegums), Ātraiskalns, Baldone, Baldones novads, Bauska (dabas parks), Bauskas apriņķis, ..., Bauskas pils, Bauskas svīta, Bauskas vēsture, Bārtavas līdzenums, Birži (Salas pagasts), Brīvības piemineklis (Jēkabpils), Briņķu ūdensrijējs, Briežu krāču atsegums, Bronzas kareivis, Bruņa ala, Cēsu novads, Cēsu pils, Cehšteins, Cepļa dolomīta atsegums, Ceplis (Mežotnes pagasts), Daugavas ieleja, Daugavas svīta, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Daugavpils apriņķis, Dārzciems (Kalnciema pagasts), Degslāneklis, Dienvidkurzemes novads, Dignāja, Dobeles apriņķis, Dokučajevska, Dolomītmerģelis, Drupieži, Eksogēnie procesi, Elejas svīta, Frānas stāvs, Gaujas senieleja, Gaujas svīta, Grūbes dolomīta atsegums, Grundzāles pagasts, Gulbju ciems, Iecava (upe), Igaunija, Igaunijas ģeogrāfija, Ikšķiles novads, Ikšķiles viduslaiku pils, Jaunžagatu krauja, Jaunjelgavas apriņķis, Jāns Korts, Jēkabnieku riņķa krusts, Jēkabpils, Jēkabpils apriņķis, Jelgavas novads, Jezerca, Jonišķu svīta, Kaļķis (ciems), Kaņieris, Kalcīts, Kalcija karbonāts, Kalcijs, Kalnu asinszāle, Kanālmalas apstādījumi, Karbonātu minerāls, Karbons, Katlešu svīta, Kazu grava, Kāli meteorīta krāteris, Kolkasrags, Krustpils pagasts, Krustpils—Jēkabpils tilts, Kuldīgas novads, Kurmenes katoļu baznīca, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas pamatieži, Lauciņu dolomīta karjers, Līvānu katoļu baznīca, Līvānu novads, Līvānu stikla fabrika, Lejasbindu krauja, Lielie Kangari (dabas liegums), Lielupe, Lielvārde, Lielziedu uzpirkstīte, Liepavots, Lilijas, Lokstenes viduslaiku pils, Lubāns, Ludzas novads, Madonas novads, Magnijs, Manitulina, Mazā Jugla, Māras kambari, Mūru svīta, Mežaparks (Jēkabpils), Meņģeles riņķa krusts, Melnupe (Mustjegi pieteka), Merģelis, Minerālu uzskaitījums no Č līdz G, Narvas svīta, Niagāras ūdenskritums, Nogulumieži, Nordkalk, Oglekļa dioksīds, Ogleklis, Ogre, Ogre (upe), Ogres Brāļu kapi, Ogres novads, Ogres rajons, Ogres svīta, Ogresgals, Palsmanes pagasts, Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga", Pazemes ūdeņi, Pļaviņas, Pļaviņu ūdenskrātuve, Pļaviņu svīta, Pērnavas svīta, Pērses ūdenskritums, Pešna, Peņigas, Perms, Piejūras zemiene, Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, Preiļu novads, Proterozojs, Radžu akmens, Radžu ūdenskrātuve, Randātu klintis un Tilderu krauja, Rīdzene (bijusī upe), Rīgas Kongresu nams, Rīgas nocietinājumi, Rīgas pils, Rīgas radio un televīzijas tornis, Rēzeknes novads, Reuge, Ropaži, Ropažu novads, Ropažu pagasts, Salaspils novads, Salaspils svīta, Salaspils viduslaiku pils, Saldus novads, Saldus pauguraine, Saulkalne (stacija), Sāmsala, Sēlpils riņķa krusti, Seces Putraskroga kapu riņķa krusti, Sfalerīts, Sikspārņu alas, Siverska, Smiltenes novads, Stromatolīti, Sudmaļu ūdenskritumi, Svalbāra, Talka slāneklis, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Tērvetes svīta, Trejzobu akmeņlauzīte, Trigonālā singonija, Tukuma novads, Tukuma novads (2009—2021), Tumes pagasts, Utarpradēša, Vaidava (upe), Vanemas pauguraine, Vārmes nolaidenums, Veģupītes ūdenskritums, Ventspils novads, Vidusdaugavas zemiene, Viktors Grāvītis, Virsaišu ūdenskritums, Vizlas lejteces atsegumi, Zemes atmosfēra, Zviedru vārti Vecrīgā. Izvērst indekss (173 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Dolomīts un Abava · Redzēt vairāk »
Abavas rumba
Abavas rumba ir vairākpakāpju ūdenskritums Abavas upes vidustecē 4 km lejpus Sabiles Abavas senlejas dabas parka teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Abavas rumba · Redzēt vairāk »
Abavas senleja
Abavas senleja, dažkārt arī Abavas—Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos.
Jaunums!!: Dolomīts un Abavas senleja · Redzēt vairāk »
Abavas Velnala
Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Tukuma novada Kandavas pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Abavas Velnala · Redzēt vairāk »
Abruci
Abruci vai Abruco Apenīni ir augstkalnu masīvs Centrālajos Apenīnos, starp Tronto un Sangro upi Itālijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Abruci · Redzēt vairāk »
Adzeles pacēlums
Adzeles pacēlums ir dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni.
Jaunums!!: Dolomīts un Adzeles pacēlums · Redzēt vairāk »
Ainavu krauja
Ainavu krauja (arī Bizene, Kārļumuižas iezis) ir viena no augstākajām un senākajām kraujām Latvijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ainavu krauja · Redzēt vairāk »
Aizkraukles novads
Aizkraukles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Aizkraukles novads · Redzēt vairāk »
Aklais ezers (Jūrmala)
Aklais ezers (arī Beltes ezers) ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā Slokas purvā starp Sloku un Ķemeriem.
Jaunums!!: Dolomīts un Aklais ezers (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Akmens tilts (Rīga)
Akmens tilts ir vairāk nekā puskilometru garš ielas satiksmes tilts pār Daugavu Rīgā.
Jaunums!!: Dolomīts un Akmens tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aknīstes Velnala
Aknīstes Velnala jeb Radžupes ala atrodas Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, Aknīstes pilsētas ziemeļaustrumu pievārtē.
Jaunums!!: Dolomīts un Aknīstes Velnala · Redzēt vairāk »
Aktinolīts
Aktinolīts (no (aktis) — 'stars' (kristāla formas dēļ) un λίθος (litos) — 'akmens') ir plaši izplatīts amfibolu grupas minerāls.
Jaunums!!: Dolomīts un Aktinolīts · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Dolomīts un Ala · Redzēt vairāk »
Alūksnes augstiene
Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Dolomīts un Alūksnes augstiene · Redzēt vairāk »
Alūksnes novads
Alūksnes novads ir 2009.
Jaunums!!: Dolomīts un Alūksnes novads · Redzēt vairāk »
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes ir aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1977. gada) Smiltenes novada Gaujienas pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes · Redzēt vairāk »
Amata
Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Amata · Redzēt vairāk »
Amatas senleja
Amatas senleja ir dabas apvidus Vidzemes augstienē, viena no dziļākajām un savdabīgākajām Vidzemes un Latvijas upju ielejām.
Jaunums!!: Dolomīts un Amatas senleja · Redzēt vairāk »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Dolomīts un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Amulas svīta
Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Dolomīts un Amulas svīta · Redzēt vairāk »
Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.
Jaunums!!: Dolomīts un Ape · Redzēt vairāk »
Apes dolomīta atsegums
Apes dolomīta atsegums ir kopš 1977.
Jaunums!!: Dolomīts un Apes dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Apes novads
Apes novads bija 2009.
Jaunums!!: Dolomīts un Apes novads · Redzēt vairāk »
Apriķu līdzenums
Apriķu līdzenums ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes rietumu malā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.
Jaunums!!: Dolomīts un Apriķu līdzenums · Redzēt vairāk »
Aronas paugurlīdzenums
Aronas paugurlīdzenums ir dabas apgabals Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novados.
Jaunums!!: Dolomīts un Aronas paugurlīdzenums · Redzēt vairāk »
Artēziskā aka
Artēziskā aka ir inženiertehniskā būve, speciāli aprīkots urbums pazemes (artēzisko) ūdeņu ņemšanai.
Jaunums!!: Dolomīts un Artēziskā aka · Redzēt vairāk »
Asfaltbetons
Asfaltbetona ieklājējs Asfaltbetons jeb vienkārši asfalts ir būvmateriāls, ar dolomīta vai granīta šķembām un pildvielu (samaltu dolomītu) sajaukta bitumena masa.
Jaunums!!: Dolomīts un Asfaltbetons · Redzēt vairāk »
Augšdaugavas novads
Augšdaugavas novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Augšdaugavas novads · Redzēt vairāk »
Aumeisteru paugurvalnis
Aumeisteru paugurvalnis ir dabas apgabals Vidzemes augstienes ziemeļos, tās ziemeļu atzars.
Jaunums!!: Dolomīts un Aumeisteru paugurvalnis · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Dolomīts un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Austrumkursas augstiene
Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.
Jaunums!!: Dolomīts un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »
Austrumlatvijas zemiene
Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.
Jaunums!!: Dolomīts un Austrumlatvijas zemiene · Redzēt vairāk »
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Jaunums!!: Dolomīts un Avots · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Dolomīts un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Špannāgela ala
Špannāgela ala ir publiski apmeklējama alu sistēma Hintertuksas tuvumā, Cillertāles Alpos, Austrijas federālajā zemē Tirolē.
Jaunums!!: Dolomīts un Špannāgela ala · Redzēt vairāk »
Ģibuļu pagasts
Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība.
Jaunums!!: Dolomīts un Ģibuļu pagasts · Redzēt vairāk »
Ģipšdolomīts
Ģipšdolomīts ir nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no dolomīta un ģipša, kur dominē dolomīts.
Jaunums!!: Dolomīts un Ģipšdolomīts · Redzēt vairāk »
Ķeguma ūdenskrātuve
Ķeguma ūdenskrātuve vai Ķeguma HES ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē 70 km no upes grīvas.
Jaunums!!: Dolomīts un Ķeguma ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Ķengarags
Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ķengarags · Redzēt vairāk »
Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.
Jaunums!!: Dolomīts un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »
Ķieģelis
Ķieģelis. Ludzas pilsdrupas. Ķieģelis ir celtniecības materiāls, kas tiek gatavots, saulē izkaltējot vai krāsnī apdedzinot no māla, smiltīm un/vai kaļķa izgatavotu taisnstūra paralēlskaldni.
Jaunums!!: Dolomīts un Ķieģelis · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Žagatu klints
Žagatu klints ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Žagatu klints · Redzēt vairāk »
Žumberaki
Žumberaki jeb Gorjanci ir kalnu grēda Horvātijas ziemeļrietumos un Slovēnijas dienvidaustrumos 430 km² platībā starp Krkas upi ziemeļos un Kupas upi dienvidos.
Jaunums!!: Dolomīts un Žumberaki · Redzēt vairāk »
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Ātraiskalns
Ātraiskalns, arī Ātrais kalns, Straujais kalns, ir atsegums Ventas kreisajā krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ātraiskalns · Redzēt vairāk »
Baldone
Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.
Jaunums!!: Dolomīts un Baldone · Redzēt vairāk »
Baldones novads
Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Dolomīts un Baldones novads · Redzēt vairāk »
Bauska (dabas parks)
Bauskas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija Bauskas novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Bauska (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Bauskas apriņķis
Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Dolomīts un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Dolomīts un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Dolomīts un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Dolomīts un Bārtavas līdzenums · Redzēt vairāk »
Birži (Salas pagasts)
Birži ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Salas pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Birži (Salas pagasts) · Redzēt vairāk »
Brīvības piemineklis (Jēkabpils)
Brīvības piemineklis Jēkabpilī. Brīvības piemineklis Jēkabpilī. Pieminekļa atklāšana 1925. gada 27. septembrī. Skats uz pieminekli no Daugavas pusi, 1930. gadi. Brīvības piemineklis ir viens no kultūrvēsturiskajiem objektiem Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Rīgas ielā, pretim Krustpils pilij.
Jaunums!!: Dolomīts un Brīvības piemineklis (Jēkabpils) · Redzēt vairāk »
Briņķu ūdensrijējs
Briņķu ūdensrijējs ir karsta ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Briņķu ūdensrijējs · Redzēt vairāk »
Briežu krāču atsegums
Briežu krāču atsegums ir dolomīta atsegums Ventas kreisajā krastā Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Briežu krāču atsegums · Redzēt vairāk »
Bronzas kareivis
Bronzas kareivis ir neformāls nosaukums pretrunīgi vērtētajam PSRS Otrā pasaules kara memoriālam, kas atrodas Tallinā, Igaunijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Bronzas kareivis · Redzēt vairāk »
Bruņa ala
Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā, vecākā ala Latvijā — tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 — 15 000 gadu, kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Bruņa ala · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cehšteins
Perma laikmeta Cehšteina jūras aizņemtā teritorija. Cehšteins (— 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi.
Jaunums!!: Dolomīts un Cehšteins · Redzēt vairāk »
Cepļa dolomīta atsegums
Cepļa dolomīta atsegums ir ģeoloģiskais dabas piemineklis Aizkraukles novadā Daugavas ielejas dabas parka teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Cepļa dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Ceplis (Mežotnes pagasts)
Ceplis ir ciems Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ceplis (Mežotnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Daugavas ieleja
Daugavas ieleja ir dabas parks Vidzemē, Daugavas krastos.
Jaunums!!: Dolomīts un Daugavas ieleja · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Dolomīts un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas viduslaiku pils
poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.
Jaunums!!: Dolomīts un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Dārzciems (Kalnciema pagasts)
Dārzciems ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Dārzciems (Kalnciema pagasts) · Redzēt vairāk »
Degslāneklis
Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).
Jaunums!!: Dolomīts un Degslāneklis · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Dignāja
Dignāja ir ciems Jēkabpils novadā, Dignājas pagasta centrs.
Jaunums!!: Dolomīts un Dignāja · Redzēt vairāk »
Dobeles apriņķis
Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Dobeles apriņķis · Redzēt vairāk »
Dokučajevska
Dokučajevska ir pilsēta Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Dolomīts un Dokučajevska · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Dolomīts un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Dolomīts un Drupieži · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Dolomīts un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Dolomīts un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Dolomīts un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Dolomīts un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Dolomīts un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Grūbes dolomīta atsegums
Grūbes dolomīta atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Apes novada Apes pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Grūbes dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Grundzāles pagasts
Grudzāles pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā austrumos.
Jaunums!!: Dolomīts un Grundzāles pagasts · Redzēt vairāk »
Gulbju ciems
Gulbju ciems ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Gulbju ciems · Redzēt vairāk »
Iecava (upe)
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
Jaunums!!: Dolomīts un Iecava (upe) · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Dolomīts un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģeogrāfija
Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.
Jaunums!!: Dolomīts un Igaunijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Ikšķiles novads
Ikšķiles novads bija pašvaldība Vidzemē, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ikšķiles novads · Redzēt vairāk »
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Jaunums!!: Dolomīts un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Jaunžagatu krauja
Jaunžagatu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Jaunžagatu krauja · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jāns Korts
Jāns Korts (dzimis Eksi pagastā, Tartu apriņķī, miris, Maskavā, PSRS), bija igauņu tēlnieks, gleznotājs un keramiķis, viens no 20.
Jaunums!!: Dolomīts un Jāns Korts · Redzēt vairāk »
Jēkabnieku riņķa krusts
Jēkabnieku riņķa krusts Jēkabnieku riņķa krusts ir riņķa krusts Kalnanšu (Krustkalnu) kapos Svētes pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Jēkabnieku riņķa krusts · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Dolomīts un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jēkabpils apriņķis
Jēkabpils apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Jēkabpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »
Jezerca
Jezerca (— ‘Ezeru kore’) ir Dināru kalnienes augstākā virsotne.
Jaunums!!: Dolomīts un Jezerca · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Dolomīts un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kaļķis (ciems)
Kaļķis (arī Plostmuiža) ir ciems Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Kaļķis (ciems) · Redzēt vairāk »
Kaņieris
Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Kaņieris · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Dolomīts un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kalcija karbonāts
Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Dolomīts un Kalcija karbonāts · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Dolomīts un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kalnu asinszāle
Kalnu asinszāle (Hypericum montanum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga.
Jaunums!!: Dolomīts un Kalnu asinszāle · Redzēt vairāk »
Kanālmalas apstādījumi
Kanālmalas apstādījumu karte Kanālmalas apstādījumi ir apstādījumu sistēma Rīgas centrā, pilsētas kanāla abās pusēs 10,41 ha platībā, kas izveidota 1857.—1963.
Jaunums!!: Dolomīts un Kanālmalas apstādījumi · Redzēt vairāk »
Karbonātu minerāls
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.
Jaunums!!: Dolomīts un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Dolomīts un Karbons · Redzēt vairāk »
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Jaunums!!: Dolomīts un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »
Kazu grava
Septiņavotu Lielais ūdenskritums Kazu grava (arī Kazu ieleja, Lībānu—Jaunzemju ieleja) atrodas Priekuļu pagastā, netālu no autoceļa P20.
Jaunums!!: Dolomīts un Kazu grava · Redzēt vairāk »
Kāli meteorīta krāteris
Kāli meteorīta krāteris Kāli meteorīta krāteris ir meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums, kas atrodas Igaunijā, Sāmsalā, pie Kāli ciema.
Jaunums!!: Dolomīts un Kāli meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »
Kolkasrags
Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Kolkasrags · Redzēt vairāk »
Krustpils pagasts
Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Krustpils pagasts · Redzēt vairāk »
Krustpils—Jēkabpils tilts
Krustpils—Jēkabpils tilts bija tilts pār Daugavu, kas savienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētas.
Jaunums!!: Dolomīts un Krustpils—Jēkabpils tilts · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Kurmenes katoļu baznīca
Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Dolomīts un Kurmenes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Dolomīts un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.
Jaunums!!: Dolomīts un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Dolomīts un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Lauciņu dolomīta karjers
Lauciņu dolomīta karjera ziemeļu krasts Lauciņu dolomīta karjers ir bijušais dolomīta karjers Cēsu pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Lauciņu dolomīta karjers · Redzēt vairāk »
Līvānu katoļu baznīca
Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Dolomīts un Līvānu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Līvānu novads
Līvānu novads ir 1999.
Jaunums!!: Dolomīts un Līvānu novads · Redzēt vairāk »
Līvānu stikla fabrika
Līvānu stikla fabrika (dibināta 1887. gadā, slēgta 2008. gadā) bija viena no lielākajām stikla ražotnēm Latvijā un PSRS, uzskatāma par Līvānu simbolu.
Jaunums!!: Dolomīts un Līvānu stikla fabrika · Redzēt vairāk »
Lejasbindu krauja
Lejasbindu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagasta Vidagā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Lejasbindu krauja · Redzēt vairāk »
Lielie Kangari (dabas liegums)
Lielie Kangari ir dabas liegums, kas izveidots ap Lielajiem Kangariem — lielāko osu valni jeb grēdu Latvijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Lielie Kangari (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Dolomīts un Lielupe · Redzēt vairāk »
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Lielvārde · Redzēt vairāk »
Lielziedu uzpirkstīte
Lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora) ir ceļteku dzimtas suga, kura senāk tika klasificēta cūknātru dzimtā.
Jaunums!!: Dolomīts un Lielziedu uzpirkstīte · Redzēt vairāk »
Liepavots
Liepavots bija avots Daugavas kreisā krasta kraujas vidusdaļā.
Jaunums!!: Dolomīts un Liepavots · Redzēt vairāk »
Lilijas
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.
Jaunums!!: Dolomīts un Lilijas · Redzēt vairāk »
Lokstenes viduslaiku pils
Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas labajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.
Jaunums!!: Dolomīts un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Jaunums!!: Dolomīts un Lubāns · Redzēt vairāk »
Ludzas novads
Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Ludzas novads · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Dolomīts un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Dolomīts un Magnijs · Redzēt vairāk »
Manitulina
Manitulina (Manidoowaaling) ir Kanādai piederoša sala Hūrona ezerā.
Jaunums!!: Dolomīts un Manitulina · Redzēt vairāk »
Mazā Jugla
Mazā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Mazā Jugla · Redzēt vairāk »
Māras kambari
Māras kambari ir smilšakmens un lodīšu smilšakmens atsegums ar trīs alām un ūdenskritumu.
Jaunums!!: Dolomīts un Māras kambari · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Mežaparks (Jēkabpils)
Mežaparks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei.
Jaunums!!: Dolomīts un Mežaparks (Jēkabpils) · Redzēt vairāk »
Meņģeles riņķa krusts
Meņģeles riņķa krusts Meņģeles riņķa krusts ir riņķa krusts Meņģeles kapsētas ziemeļu daļā, Meņģeles pagastā, Ogres novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Meņģeles riņķa krusts · Redzēt vairāk »
Melnupe (Mustjegi pieteka)
Melnupe (arī Pēterupe) ir ūdenstece Latvijā un Igaunijā, Mustjegi kreisā pieteka.
Jaunums!!: Dolomīts un Melnupe (Mustjegi pieteka) · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Dolomīts un Merģelis · Redzēt vairāk »
Minerālu uzskaitījums no Č līdz G
Pēdējoreiz atjaunots 2006.
Jaunums!!: Dolomīts un Minerālu uzskaitījums no Č līdz G · Redzēt vairāk »
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Dolomīts un Narvas svīta · Redzēt vairāk »
Niagāras ūdenskritums
300px Niagāras ūdenskritums ir ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas, ko veido trīs ūdenskritumi — Amerikāņu ūdenskritums, Pakava jeb Kanādiešu ūdenskritums un nelielais Līgavas Plīvura ūdenskritums.
Jaunums!!: Dolomīts un Niagāras ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Dolomīts un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Nordkalk
Somijā Nordkalk Oy Ab Nordkalk.com 2010-09-01 ir Somijas uzņēmums, kas nodarbojas ar kaļķa materiālu ražošanu.
Jaunums!!: Dolomīts un Nordkalk · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Dolomīts un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Dolomīts un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Dolomīts un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Jaunums!!: Dolomīts un Ogre (upe) · Redzēt vairāk »
Ogres Brāļu kapi
Ogres Brāļu kapi 2012. gadā Dolomīta siena pie Ogres Brāļu kapiem Ogres Brāļu kapi ir Brāļu kapi Ogrē, kas ietilpst Ogres kapu teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ogres Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Ogres novads
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Ogres novads · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Ogres svīta
Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).
Jaunums!!: Dolomīts un Ogres svīta · Redzēt vairāk »
Ogresgals
Ogresgals (agrāk arī Kārļi) ir apdzīvota vieta Ogres novadā Ogresgala pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Dolomīts un Ogresgals · Redzēt vairāk »
Palsmanes pagasts
Palsmanes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Dolomīts un Palsmanes pagasts · Redzēt vairāk »
Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"
Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga" ir biroju ēka Rīgas centrā.
Jaunums!!: Dolomīts un Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga" · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Dolomīts un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pļaviņas
Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.
Jaunums!!: Dolomīts un Pļaviņas · Redzēt vairāk »
Pļaviņu ūdenskrātuve
Pļaviņu ūdenskrātuve ir hidroelektrostacijas darbībai izveidota mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē.
Jaunums!!: Dolomīts un Pļaviņu ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Dolomīts un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »
Pērses ūdenskritums
Pērses ūdenskritums ap 1866. gadu. Pērses ūdenskritums bija ūdenskritums Pērses upes lejtecē pie Kokneses blakus Kokneses dabas parkam.
Jaunums!!: Dolomīts un Pērses ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Pešna
Pešna ir ala Ziemeļmaķedonijas rietumos, netālu no Devičas ciema Brodas kopienā, sešus kilometrus no Makedonskibrodas pilsētas, Porečes etnoģeogrāfiskajā reģionā pie ceļa no Makedonskibrodas uz Samokovu, Treskas upes ielejas labajā pusē, dolomīta un marmora klintī.
Jaunums!!: Dolomīts un Pešna · Redzēt vairāk »
Peņigas
Peņigas (sarunvalodā Peņīgas, kļūdaini Penigi) ir skrajciems Krustpils pagasta ziemeļrietumos, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Dolomīts un Peņigas · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Dolomīts un Perms · Redzēt vairāk »
Piejūras zemiene
Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Dolomīts un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem ir nozīmīgs mūsdienu piemineklis un apskates vieta Liepājā.
Jaunums!!: Dolomīts un Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem · Redzēt vairāk »
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Preiļu novads · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Dolomīts un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Radžu akmens
Radžu akmens jeb Brodu karjera akmens ir vislielākais dižakmens Augšzemē un Zemgalē, kā arī otrs lielākais Latvijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Radžu akmens · Redzēt vairāk »
Radžu ūdenskrātuve
Radžu ūdenskrātuve ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpe 158 ha platībā, kas atrodas Jēkabpils pilsētas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Dolomīts un Radžu ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Randātu klintis un Tilderu krauja
Randātu klintis un Tilderu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā pie Randatiem.
Jaunums!!: Dolomīts un Randātu klintis un Tilderu krauja · Redzēt vairāk »
Rīdzene (bijusī upe)
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Līvu laukumā Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.
Jaunums!!: Dolomīts un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »
Rīgas Kongresu nams
Rīgas Kongresu nams ir momumentāla trīs stāvus augsta mūra ēka.
Jaunums!!: Dolomīts un Rīgas Kongresu nams · Redzēt vairāk »
Rīgas nocietinājumi
Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi ar torņiem (attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum'', 1581). Rīgas nocietinājumi bija kopš 12.
Jaunums!!: Dolomīts un Rīgas nocietinājumi · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas radio un televīzijas tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Zaķusalā.
Jaunums!!: Dolomīts un Rīgas radio un televīzijas tornis · Redzēt vairāk »
Rēzeknes novads
Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Rēzeknes novads · Redzēt vairāk »
Reuge
Reuge ir lielciems (alevik) Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī.
Jaunums!!: Dolomīts un Reuge · Redzēt vairāk »
Ropaži
Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ropaži · Redzēt vairāk »
Ropažu novads
Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Ropažu novads · Redzēt vairāk »
Ropažu pagasts
Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Ropažu pagasts · Redzēt vairāk »
Salaspils novads
Salaspils novads ir pašvaldība Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumos.
Jaunums!!: Dolomīts un Salaspils novads · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Dolomīts un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Jaunums!!: Dolomīts un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Saldus pauguraine
Saldus pauguraine ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes vidusdaļā Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Tukuma un Saldus novados.
Jaunums!!: Dolomīts un Saldus pauguraine · Redzēt vairāk »
Saulkalne (stacija)
Saulkalne ir dzelzceļa pieturas punkts līnijā Rīga—Daugavpils, kas atrodas Salaspils novadā starp Ikšķiles pieturu un Salaspils staciju ziemeļos no Saulkalnes ciema.
Jaunums!!: Dolomīts un Saulkalne (stacija) · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Dolomīts un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sēlpils riņķa krusti
Jūliusa Dēringa dienasgrāmatas 155. lappuse, kurā aprakstīts un ieskicēts viens no Sēlpils riņķa krustiem Sēlpils riņķa krusti (arī Bruņinieku krusti) bija riņķa krusti Vecajā Sēlpils kapsētā Sēlpils pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Sēlpils riņķa krusti · Redzēt vairāk »
Seces Putraskroga kapu riņķa krusti
Skats uz Seces muižu (augšā) un kapu krustiem piekalnē iepretī Kokneses muižai (Broce, 1809). Seces Putraskroga kapu riņķa krusti (arī Zviedru krusti) bija trīs riņķa krusti Putraskroga kapos, Seces pagastā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Dolomīts un Seces Putraskroga kapu riņķa krusti · Redzēt vairāk »
Sfalerīts
Sfalerīts (no (sphaleros) — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ) ir sulfīdu klases minerāls, nozīmīgākā cinka rūda.
Jaunums!!: Dolomīts un Sfalerīts · Redzēt vairāk »
Sikspārņu alas
Sikspārņu alas (arī Zābaku alas) ir mākslīgi veidotas alas Kazu gravas apkārtnē.
Jaunums!!: Dolomīts un Sikspārņu alas · Redzēt vairāk »
Siverska
Siverska ir pilsēta Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā, Bahmutas rajonā.
Jaunums!!: Dolomīts un Siverska · Redzēt vairāk »
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Jaunums!!: Dolomīts un Stromatolīti · Redzēt vairāk »
Sudmaļu ūdenskritumi
Sudmaļu ūdenskritumi, Valgales ūdenskritumi vai Valgales rumba atrodas Abavas pietekas Valgales upē Talsu novada Abavas pagastā, Abavas senlejas dabas parka teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Sudmaļu ūdenskritumi · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Dolomīts un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Talka slāneklis
Talka slāneklis Talka slāneklis ir pelēks, retāk tumši pelēks iezis ar tipisku lepidoblastisku, retāk granoblastisku, smalkgraudainu struktūru.
Jaunums!!: Dolomīts un Talka slāneklis · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Talsu novads (2009—2021)
Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.
Jaunums!!: Dolomīts un Talsu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Dolomīts un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Trejzobu akmeņlauzīte
Trejzobu akmeņlauzīte ir akmeņlauzīšu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Eiropā un dažviet Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Trejzobu akmeņlauzīte · Redzēt vairāk »
Trigonālā singonija
Trigonālā singonija Kristalogrāfijā trigonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Dolomīts un Trigonālā singonija · Redzēt vairāk »
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Dolomīts un Tukuma novads · Redzēt vairāk »
Tukuma novads (2009—2021)
Tukuma novads bija pašvaldība Zemgalē.
Jaunums!!: Dolomīts un Tukuma novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Tumes pagasts
Tumes pagasts viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Dolomīts un Tumes pagasts · Redzēt vairāk »
Utarpradēša
Utarpradēša (Uttar Pradeś, — "Ziemeļu province") ir Indijas štats, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Dolomīts un Utarpradēša · Redzēt vairāk »
Vaidava (upe)
Vaidava ir upe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Latvijas un Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Vaidava (upe) · Redzēt vairāk »
Vanemas pauguraine
Vanemas pauguraine vai Talsu—Tukuma pauguraine ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu un Tukuma novados.
Jaunums!!: Dolomīts un Vanemas pauguraine · Redzēt vairāk »
Vārmes nolaidenums
Vārmes nolaidenums ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes rietumos Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Kuldīgas un Saldus novados.
Jaunums!!: Dolomīts un Vārmes nolaidenums · Redzēt vairāk »
Veģupītes ūdenskritums
Veģupītes ūdenskritums (arī Veģu ūdenskritums) ir 1,7 m augsts un apmēram 11 metrus garš ūdenskritums (vairāku nelielu ūdenskritumu kaskāde) Talsu novada Abavas pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Veģupītes ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Ventspils novads
Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.
Jaunums!!: Dolomīts un Ventspils novads · Redzēt vairāk »
Vidusdaugavas zemiene
Vidusdaugavas zemiene ir agrāk lietots nosaukums Austrumlatvijas zemienes dienviddaļai, kuras lielāko daļu aizņem Jersikas līdzenums.
Jaunums!!: Dolomīts un Vidusdaugavas zemiene · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Dolomīts un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
Virsaišu ūdenskritums
Virsaišu ūdenskritums ir 1,7 m augsts ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā.
Jaunums!!: Dolomīts un Virsaišu ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Vizlas lejteces atsegumi
Vizlas lejteces atsegumi ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā.
Jaunums!!: Dolomīts un Vizlas lejteces atsegumi · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Dolomīts un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zviedru vārti Vecrīgā
Zviedru vārti Zviedru vārti ir 17. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecrīgā, vienīgie pilsētas aizsargmūra vārti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām (savulaik tādi bijuši astoņi).
Jaunums!!: Dolomīts un Zviedru vārti Vecrīgā · Redzēt vairāk »
