Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Asaru ezers (Dzērbenes pagasts), Autoceļš A2 (Latvija), Autoceļš P29, Cēsu apriņķis, Ciems (biezi apdzīvota vieta), Drusti (stacija), Drustu iela (Rīga), Drustu luterāņu baznīca, Drustu pagasts, Dzērbenes pagasts, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Dzestrene, Elks (baltu reliģija), Gaišzilā zīlīte, Gatarta, Hāgemeisteri, Heinrihs Hāgemeisters, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Reiters, Jānis Viļķins, Kārlis Irbe (1861—1934), Kristiāns Dāvids Lencs, Krogus ezers, Krustakrogs, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas pagastu uzskaitījums, Latvijas reģionālie autoceļi, Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi, Līdaka, Ludvigs fon Hāgemeisters, Mežoles pauguraine, Mores kaujas, Pauls Keress, Raunas novada ciemu uzskaitījums, Sērmūkši, Skolas iela, Skujene, Smiltenes novada ciemu uzskaitījums, Smiltenes novads, Tomuļi, 1262. gads, 1658. gads Latvijā.
Asaru ezers (Dzērbenes pagasts)
Asaru ezers (arī Jānītis, Klaparu ezers) ir subglaciāls caurteces ezers Cēsu novada Dzērbenes pagasta uz ziemeļaustrumos, uz rietumiem no autoceļa P29 (Rauna—Drusti—Jaunpiebalga).
Jaunums!!: Drusti un Asaru ezers (Dzērbenes pagasts) · Redzēt vairāk »
Autoceļš A2 (Latvija)
; uz Alderiem; uz Launkalni; uz Vecpiebalgu; uz Smilteni; uz Palsmani; uz Ūdrupi; uz Virešiem; uz Virešiem; uz Lejasciemu; uz Valku; uz Gaujienu; uz Trapeni, Zeltiņiem; uz Api; uz Api; uz Api, Alūksni; uz Alūksni; uz Alūksni | | A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.
Jaunums!!: Drusti un Autoceļš A2 (Latvija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš P29
| | P29 autoceļš Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A2 netālu no Raunas, caur Drustiem ar Jaunpiebalgu.
Jaunums!!: Drusti un Autoceļš P29 · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Drusti un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Ciems (biezi apdzīvota vieta)
Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Drusti un Ciems (biezi apdzīvota vieta) · Redzēt vairāk »
Drusti (stacija)
Drusti ir bijusī pasažieru stacija līnijā Ieriķi—Abrene.
Jaunums!!: Drusti un Drusti (stacija) · Redzēt vairāk »
Drustu iela (Rīga)
Drustu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē (Mārupē).
Jaunums!!: Drusti un Drustu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Drustu luterāņu baznīca
Drustu luterāņu baznīca ir luterāņu baznīca, kura atrodas Smiltenes novada Drustu pagasta Drustos.
Jaunums!!: Drusti un Drustu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Drustu pagasts
Drustu pagasts ir Smiltenes novada teritoriāla vienība.
Jaunums!!: Drusti un Drustu pagasts · Redzēt vairāk »
Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.
Jaunums!!: Drusti un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »
Dzērbenes—Drustu draudzes novads
Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Drusti un Dzērbenes—Drustu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzestrene
Dzestrene (arī Dekstirene, Dekstirne, Dekstrine, Desterne, Destrena, Destrene, augštecē arī Dzestrupīte) ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Smiltenes novados.
Jaunums!!: Drusti un Dzestrene · Redzēt vairāk »
Elks (baltu reliģija)
Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.
Jaunums!!: Drusti un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »
Gaišzilā zīlīte
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.
Jaunums!!: Drusti un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »
Gatarta
Gatartas muiža senāk Gatarta (no vācu: Gotthardsberg) ir ciems Smiltenes novada Drustu pagastā.
Jaunums!!: Drusti un Gatarta · Redzēt vairāk »
Hāgemeisteri
Hāgemeisteru dzimtas ģerbonis Hāgemeisteri ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Drusti un Hāgemeisteri · Redzēt vairāk »
Heinrihs Hāgemeisters
Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē.
Jaunums!!: Drusti un Heinrihs Hāgemeisters · Redzēt vairāk »
Jānis Krēsliņš (mākslinieks)
Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.
Jaunums!!: Drusti un Jānis Krēsliņš (mākslinieks) · Redzēt vairāk »
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Drusti un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »
Jānis Viļķins
Jānis Viļķins (Jērcēnu pagasts - Rīga) bija Latvijas pasta darbinieks un šahists.
Jaunums!!: Drusti un Jānis Viļķins · Redzēt vairāk »
Kārlis Irbe (1861—1934)
Kārlis Irbe (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskaps un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Drusti un Kārlis Irbe (1861—1934) · Redzēt vairāk »
Kristiāns Dāvids Lencs
Kristiāns Dāvids Lencs (dzimis, miris) bija Vidzemes mācītājs, piētists, Vidzemes superintendents no 1779.
Jaunums!!: Drusti un Kristiāns Dāvids Lencs · Redzēt vairāk »
Krogus ezers
Krogus ezers ir caurteces ezers Vidzemes augstienē, Smiltenes novada Drustu pagastā.
Jaunums!!: Drusti un Krogus ezers · Redzēt vairāk »
Krustakrogs
Krustakrogs ir apdzīvota vieta Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jaunums!!: Drusti un Krustakrogs · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Drusti un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas pagastu uzskaitījums
Administratīvais un teritoriālais iedalījums Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie Latvijas pagasti.
Jaunums!!: Drusti un Latvijas pagastu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.
Jaunums!!: Drusti un Latvijas reģionālie autoceļi · Redzēt vairāk »
Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Drusti un Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Drusti un Līdaka · Redzēt vairāk »
Ludvigs fon Hāgemeisters
Trīs Hāgemeistera ceļojumi apkārt pasaulei Ludvigs (Leontijs) Kārlis Augusts fon Hāgemeisters (dzimis, miris) bija Drustos dzimis vācbaltiešu izcelsmes jūrnieks un pasaules apceļotājs Krievijas dienestā.
Jaunums!!: Drusti un Ludvigs fon Hāgemeisters · Redzēt vairāk »
Mežoles pauguraine
Mežoles pauguraine ir dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Drusti un Mežoles pauguraine · Redzēt vairāk »
Mores kaujas
Mores kaujas bija kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika no 1944.
Jaunums!!: Drusti un Mores kaujas · Redzēt vairāk »
Pauls Keress
Pauls Keress (dzimis Narvā, miris Helsinkos) bija Igaunijas un PSRS šahists, starptautiskais lielmeistars (1950), šaha problēmists, starptautiskais tiesnesis šahā (1974) un šaha kompozīcijā (1957), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1948).
Jaunums!!: Drusti un Pauls Keress · Redzēt vairāk »
Raunas novada ciemu uzskaitījums
Raunas novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Raunas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Jaunums!!: Drusti un Raunas novada ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Sērmūkši
Sērmūkši (agrāk Sērmūkšu muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā pie autoceļa V300 (Drusti—Dzērbene—Skujene).
Jaunums!!: Drusti un Sērmūkši · Redzēt vairāk »
Skolas iela
Skolas iela var būt.
Jaunums!!: Drusti un Skolas iela · Redzēt vairāk »
Skujene
Skujene (agrāk arī Skujenes muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Drusti un Skujene · Redzēt vairāk »
Smiltenes novada ciemu uzskaitījums
Smiltenes novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Smiltenes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Jaunums!!: Drusti un Smiltenes novada ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Drusti un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »
Tomuļi
Tomuļi ir apdzīvota vieta Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Jaunums!!: Drusti un Tomuļi · Redzēt vairāk »
1262. gads
1262.
Jaunums!!: Drusti un 1262. gads · Redzēt vairāk »
1658. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1658.
Jaunums!!: Drusti un 1658. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
