Komunikācija

757 attiecības: Abinieki, Abscizskābe, Acrophoca longirostris, Adatādaiņi, Aerobi organismi, Ahimsa, Airkāji, Aizsprosts, Ak, laimīgais!, Akmeņu cauna, Albīnisms, Alkaloīdi, Alnis, Altruisms, Amazones zebiekste, Amerikas ūdele, Amerikas cauna, Amerikas melnais lācis, Andrejs Rubļovs (filma), Andu kondors, Animālija, Antarktīda, Antilope, Antilopvāveres, Antropomorfisms, Apaļmutnieki, Apaugļošanās, Apenīnu brūnais lācis, Apendikulārijas, Apodziņi, Apzināta radīšana, Ar G proteīniem saistītie receptori, Arguloida, Arheociāti, Arheoloģija, Asinsgrupas, Asku sēnes, Aste, Atgremotāji, Audi, Augi, Augsnes ekoloģija, Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, Augstākie vēži, Augu aizsardzība, Augu sekundārais metabolisms, Ausroņi, Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja, Austrālija, Austrālijas ehidna, ..., Austrālijas vēsture, Austrumu ielejas olings, Austrumu plankumainais skunkss, Austrumu vilks, Šūna, Šūnapvalks, Šūnu teorija, Šķirne, Šelforda tolerances likums, Špics, Ģenētiski modificēta pārtika, Ūdens muzejs "Aquaria", Ūdenszalkšu apakšdzimta, Ūdri, Īsausu zorro, Īssejas lāči, Īsspalvainais ūdrs, Ķīnas seskāpsis, Ķengurs, Žagata, Žans Batists Lamarks, Žoklis, Čakstu dzimta, Čaula, Čārlzs Darvins, Ērces, Ērzelis, Āda (materiāls), Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas zeltainais vilks, Āpši, Āpsis, Ārstniecības baldriāns, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas gepards, Āzijas melnais lācis, Āzijas tapirs, Āzijas zilonis, Bacillus anthracis, Bahamu jenots, Baibaks, Baikāla ronis, Baložu dzimta, Baltais degunradzis, Baltā cielava, Baltkājainā trušu žurka, Baltpurna degunlācītis, Barbes, Barbju apakšdzimta, Batiāle, Bēdrozis, Bētakoronavīrusi, Bebri, Beringa jūra, Bezžokļaiņi, Bezmugurkaulnieki, Biezpēdaiņi, Bilaterāļi, Binārā nomenklatūra, Bioģeogrāfiskais apgabals, Biocenoze, Bioloģija, Bioloģijas muzejs, Bioloģiskā daudzveidība, Bioloģiskā lauksaimniecība, Bioluminiscence, Biosfēra, Blakšu kārta, Blakšveidīgie, Blaktis, Blusu kārta, Bodegons, Bonobo, Borneo seskāpsis, Brazīlija, Brazīlijas dižūdrs, Brazīlijas zorro, Brāļi Strugacki, Brūnais lācis, Briļļainais lācis, Bridējputni, Briežu dzimta, Bruņgliemeži, Bruņrupuči, Caninae, Catalogue of Life, Caunas, Cefalaspidomorfi, Cekulzīlīte, Celuloze, Centrālamerikas tapirs, Ciems, Ciklioforas, Circeņi, Cista (mikrobioloģija), Citoskelets, Corynebacterium diphtheriae, Daba, Dabas resursi, Dabas un vēstures kalendārs, Darbarīks, Darvina zorro, Daudzšūnu dzīvnieki, Daudzšūnu organisms, Daudzkāji, Dārza susuris, Dūmakainais leopards, Džainisms, Džons Edvards Grejs, Degslāneklis, Degu, Degu ģints, Degu dzimta, Degunlācīši, Degunradži, Degunragputnu dzimta, Deivids Atenboro, Dejas simbolika, Dekoratīvās žurkas, Delfīni, Detrīts, Dižknābja vārna, Dižpīles, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidlidvāvere, Dingo, Dinozauri, Dipterīdveidīgās, Divkupru kamielis, Divvākčauļi, Dobradži, Dodo, Dofamīns, Domestikācija, Dumbrcālis, Dzīvība, Dzīvnieku aizstāvības ētika, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Dzīvnieku patversme, Dzīvnieku saudzētava, Dzīvnieku tiesības, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzērvju dzimta, Dzeltenkakla cauna, Dzeltenvēdera zebiekste, Dziedātājputni, Dzimumakts, Dzimumdimorfisms, Dzimums, Dzirde, Eļļasvaboļu dzimta, Eži, Ebla, Eglone (dabas liegums), Egreta, Ehiūri, Eikarioti, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas lūsis, Eirāzijas sloka, Eiropas alu lācis, Eiropas ūdrs, Ekosistēma, Eksterjers, Elektriskās zivis, Elektrokardiostimulators, Emocijas, Endēms, Entoprokti, Epizootoloģija, Etoloģija, Evolūcijas teorija, Fabula, Fanerozojs, Fauna, Fazānu dzimta, Fenetilamīns, Figūra, Finvalis, Fizika, Fizioloģija, Floridas alu lācis, Fluorescence, Fobija, Folijskābe, Formozas melnais lācis, Fosilijas, Fraktālis, Gaļa, Gaļēdāji, Gaigalas, Gailis, Galva, Galvaskauss, Galvhordaiņi, Gametoģenēze, Garastes upesūdrs, Garastes zebiekste, Garlūpu lācis, Garneles, Gaujas nacionālais parks, Gauskāji, Gaviāli, Gārņu dzimta, Gārgales, Gāzu gangrēna, Gepards, Gibonu dzimta, Glābējs, Glezniecība, Gliceraldehīda-3-fosfāts, Gliemeņvēži, Gliemji, Glikogēns, Gludā muskulatūra, Gnatostomulīdi, Gorillas, Grizlilācis, Grunduļi, Grunduļu dzimta, Gulbji, Gultas blakts, Hemiluminiscence, Heparīns, Heterotrofi, Hiēnsuns, Hibernācija, Hidrozoji, Himalaju brūnais lācis, Himalaju melnais lācis, Himalaju vilks, Hiolīti, Hoānas, Hordaiņi, Humanitārās zinātnes, Humusvielas, Ikri, Imunoloģija, Indijas degunradzis, Indijas vārna, Indijas vilks, Informācija, Introdukcija (bioloģija), Izdzīvošana, Izkārnījumi, Izmirstošas sugas, Izoleicīns, Jaguārs, Jaks, Japāna, Japānas āpsis, Japānas cauna, Japānas jenotsuns, Japānas melnais lācis, Japānas zebiekste, Jaunkaledonijas vārna, Jaunzēlandes papagaiļi, Javas degunradzis, Jānis Ilsters, Jūras ūdele, Jūras eži, Jūras zīdītāji, Jūras zīriņš, Jūrascūciņas, Jūrasgovju dzimta, Jūrgordena, Jenoti, Jenotsuns, Jenotu dzimta, Kašalots, Kaķi, Kaķis, Kaķu apakšdzimta, Kaķu barība, Kaķu dzimta, Kaķu lemurs, Kaķveidīgie, Kaļiņingradas zoodārzs, Kažokāda, Kažokzvēru audzēšana, Kadjakas lācis, Kainozojs, Kakomicliji, Kalāns, Kalcijs, Kalnu degunlācītis, Kalnu tapirs, Kamerūna, Kampala, Kampilobaktērijas, Kanādas bēdrozis, Karību suns, Karotinoīdi, Karputis, Kaza, Kazas, Kāja, Kākaulis, Kāpurs, Kārta, Kermoda lācis, Kinorinhi, Klonēšana, Knābjgalvji, Koala, Kolibri, Kolpeo lapsa, Kolumbija, Kolumbijas zebiekste, Koraļļi, Koronavīrusu apakšdzimta, Koronavīrusu dzimta, Korsaks, Kosumelas degunlācītis, Kosumelas jenots, Kosumelas lapsa, Kotiks, Kovārņi, Kovārnis, Krabjēdājroņu cilts, Krabji, Krauķis, Krava, Krāsvielas, Krūmu sīlis, Krūmu suns, Krūmu vārna, Krīta-terciāra masveida izmiršana, Krīts (periods), Krēpjvilks, Krili, Ksenacelveidīgie, Ktenofori, Kuņģis, Kukaiņēdāji augi, Kukaiņi, Kultūra, Kultūraugi, Kutikula, Kutikulārie, Kvartārs, Labdarība, Lamantīni, Lapseņu apakšdzimta, Latvijas Sarkanā grāmata, Lauči, Lauksaimniecība, Laurāzijas placentāļi, Lāču dzimta, Lāpstkāji, Lāsumainais sesks, Līdzenumu tapirs, Līme, Līmes krāsu glezniecība, Ledus laikmets, Leduslācis, Leicīns, Leikisms, Lemuri, Leopardkaķi, Lidvāveres, Lielais grizons, Lielais piekūns, Lielausu lapsa, Lielā nātre, Lielā zīlīte, Litosfēra, Lizīns, Loriciferi, Maikls Faradejs, Maikongs, Maita, Maitas putni, Maksteņu kārta, Malajas lācis, Mangustu dzimta, Maurīcija, Mazais alks, Mazais grizons, Mazais gulbis, Mazais susuris, Mazie dumpji, Mazo pandu dzimta, Mājas ēzelis, Mājas cūka, Mājas sesks, Mājas vista, Mājas zvirbulis, Mājdzīvnieki, Mātīte, Mīlestība, Meža cauna, Meža cūka, Meža māte, Meža pūce, Meža pīle, Meža sesks, Meža susuris, Mežs, Medības, Mejoze, Meksikas grizli lācis, Melioidoze, Melnais degunradzis, Melnais grifs, Melnā vārna, Melnmuguras šakālis, Merostomāti, Mikroplastmasa, Milzu īssejas lācis, Minerālvielas, Mitoze, Molīna cūkšņukura skunkss, Monēras, Muflons, Muguras spura, Mugurkaulnieki, Murkšķi, Nafta, Nakuru ezers, Narvalis, Naskas līnijas, Natura 2000, Nīlzirgs, Neatgremotāji, Necke, Nektārs, Nematodes, Nemertīntārpi, Neorganiskās vielas, Nepārnadži, Nervu sistēma, Nespēlētāja tēls, Nidovīrusi, Nilgiri cauna, Noasa šķirsts, Noass, Nosēšanās, Oža, Ofiūras, Ogres ieleja (dabas parks), Okavango, Okeāns, Olšūna, Olbaltumvielas, Oligocēns, Olingi, Olivers Saikss, Onihofori, Ontoģenēze, Orangutani, Organismu klasifikācija, Orgāns, Otrmutnieki, Paaudze, Palmu žagata, Palmu vāveres, Pampu lapsa, Papagaiļi, Parastais jenots, Parastais krupis, Parastā aktīnija, Parastā odze, Parastās vāveres, Parazītiskie augi, Parazoji, Parenhīma, Pasaka, Pastorāle, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Pavāru atsegums, Pārgājienu tūrisms, Pārnadži, Pārtika, Pēdakmeņi, Pērkona negaisi Latvijā, Pērtiķi, Pelaģiāle, Pelēkais zorro, Pelēkā lapsa, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā vāvere, Pelēkās lapsas, Pelēkcekula zīlīte, Peles, Penicilīni, Peroksisoma, Persijas onagrs, Piena lopkopība Latvijā, Pirmā palīdzība, Pirmmutnieki, Plakantārpi, Plakantārpveidīgie, Plakozoji, Planktons, Plankumainie skunksi, Plātņvaļi, Plēsīgais putns, Pleckāji, Pliocēns, Polimorfisms (bioloģija), Poliploīdija, Posmkāji, Posmtārpi, Proterozojs, Protisti, Protistu sistemātika, Protonefrīdiji, Prusaki, Psihe, Pumpurošanās, Purva bruņurupucis, Pushordaiņi, Puspērtiķi, Ragi, Raibkakla ūdrs, Rāpuļi, Rūgšana, Ribovīrusi, Riests, Rietumu plankumainais skunkss, Roņi, Roberts Beidens-Pauels, Roka, Rosa ronis, Rostrums, Rudā lapsa, Sabulis, Sacīkšu trase, Sahāra, Sahāras svītrainais sesks, Sakņu piepe, Saksaulu sīlis, Salu lapsa, Saprotrofi, Saržokļaiņi, Sarcophaga albiceps, Sardīnijas suns, Sarkanais kokveida sūklis, Sarkanais suns, Sarkanā panda, Sarkanā puskuitala, Sarkanknābja zilā žagata, Savvaļas kaza, Sānpeldvēži, Sūkļi, Sīkžokļaiņi, Sūneņi, Sīrijas savvaļas ēzelis, Sēnes, Sečuras zorro, Seškāji, Secernenti, Segaudi (augi), Segsēkļi, Sekss, Selekcija, Sermuļi, Sermuļu apakšdzimta, Sermuļu dzimta, Sermuļu virsdzimta, Serotonīns, Sibīrijas stirna, Siekalas, Sikspārņi, Siltasiņu dzīvnieks, Siphunculina, Sipunkuli, Sirēnas (zīdītāji), Sirds glikozīdi, Sistemātika, Skaistums, Skansena akvārijs, Skansens, Skābais lietus, Skelets, Skorpioni, Skrējējlāči, Skudrlāči, Skunksi, Slāpekļskābe, Smadzeņu kapsula, Smarža, Smirdīgie āpši, Solpugas, Somaiņi, Somā nacionālais parks, Spāres, Spārnžauņi, Spārns, Spirālveidīgie, Spiriferīdu kārta, Staraiņi, Steroīdi, Stimfālijas ezers, Stirna, Strauss, Stress, Suņu dzimta, Sumatras degunradzis, Suns, Svītrainais šakālis, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainā zebiekste, Svītrainie seski, Svilpējzaķi, Taira, Tapiri, Tarsiji, Taukaudi, Taurgovs, Tārpi, Tārtiņveidīgie, Tītaru grifs, Tēviņš, Teiču dabas rezervāts, Tempera, Teratoloģija, Teritorija (nozīmju atdalīšana), Termīti, Tinis, Tisas ezers, Toksiskums, Trakumsērga, Transports, Trusis, Tuberkuloze, Tuberkulozes mikobaktērija, Tuklās šūnas, Tunikāti, Uguns, Ugunsgrēks, Ultraskaņa, Un nogranda pērkons (stāsts), UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā, Uzvedība, Vaļi, Vaļi un atgremotāji, Vaļveidīgie, Valsts (bioloģija), Valzirgs, Vapiti, Vācija, Vārnas, Vāveres, Vīruss, Vēžveidīgie, Vēderskropstaiņi, Vēršu apakšdzimta, Veģetārisms, Vedela ronis, Vegānisms, Velns (latviešu mitoloģija), Velsas korgijs pembroks, Veselības zinātne, Vestindijas lamantīns, Veterinārārsts, Veterinārmedicīna, Vetulikolijas, Vienādkājvēži, Vienšūņi, Viendienīšu kārta, Vientuļniekvēži, Vilna, Virpotāji, Virusoloģija, Visēdāji, Vistu vanags, Vistveidīgie, Vivisekcija, Voljers, Zaļā žagata, Zarnelpotāji, Zālēdāji, Zebiekste, Zebras, Zebrzivju dzimta, Zeltainais šakālis, Zeltknābja žagata, Zemes vāveres, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Zemesrieksts, Ziemeļamerikas lapsa, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļbriedis, Zinātniskā revolūcija, Zirņu laputs, Zirga gaitas, Zirgi, Zirgu dzimta, Zirnekļi, Zirnekļveidīgie, Zivju cauna, Zivju dzenīši, Zooloģija, Zooloģiskais dārzs, Zooplanktons, Zorro, Zosāda, Zvīņspārņi, Zvejniekkaķis, Zvirbuļveidīgie. Izvērst indekss (707 vairāk) » « Shrink indekss

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Abinieki · Redzēt vairāk »

Abscizskābe

Abscizskābe jeb ABS ir vāja skābe, kas pieder pie izoprenoīdiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Abscizskābe · Redzēt vairāk »

Acrophoca longirostris

Acrophoca longirostris ir izmiris roņu dzimtas dzīvnieks, kura fosilijas tika atrastas Peru un Čīlē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Acrophoca longirostris · Redzēt vairāk »

Adatādaiņi

Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Adatādaiņi · Redzēt vairāk »

Aerobi organismi

Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »

Ahimsa

Ahimsa sludinātāja, džainista Mahavira zelta statuja Ahimsa ir būtisks jēdziens Indijā radušajās reliģiski filosofiskajās mācībās, piemēram, budismā, hinduismā un īpaši džainismā, ar ko apzīmē nevardarbīgu izturēšanos pret dzīvajām būtnēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ahimsa · Redzēt vairāk »

Airkāji

Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Airkāji · Redzēt vairāk »

Aizsprosts

Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Aizsprosts · Redzēt vairāk »

Ak, laimīgais!

"Ak, laimīgais!" ir britu režisora Lindsija Andersona 1973.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ak, laimīgais! · Redzēt vairāk »

Akmeņu cauna

Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Akmeņu cauna · Redzēt vairāk »

Albīnisms

Albīns zēns Albīnisms (— ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Albīnisms · Redzēt vairāk »

Alkaloīdi

Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Alnis · Redzēt vairāk »

Altruisms

Ziedošana ir viena no altruisma izpausmēm Altruisms jeb nesavtība ir pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā, nedomājot par savu labumu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Altruisms · Redzēt vairāk »

Amazones zebiekste

Amazones zebiekste jeb tropu zebiekste (Mustela africana) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Amazones zebiekste · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Amerikas cauna

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Andrejs Rubļovs (filma)

"Andrejs Rubļovs" ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1966.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Andrejs Rubļovs (filma) · Redzēt vairāk »

Andu kondors

Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Andu kondors · Redzēt vairāk »

Animālija

eļļa, 220 x 420cm, Brisele, Karaliskais mākslas muzejs. eļļa, 48 x 45cm, Gente, Karaliskais mākslas muzejs. Animālija ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dzīvnieku.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Animālija · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antilope

Impalas (''Aepyceros melampus'') Indijas antilopes garna (''Antilope cervicapra'') Melnā antilope gnu (''Connochaetes gnou'') Parastā dižantilope (''Taurotragus ory'') Par antilopēm sauc dažādu Āfrikas un Eirāzijas sugu pārnadžus, kas pieder pie dobradžu dzimtas (Bovidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Antilope · Redzēt vairāk »

Antilopvāveres

Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »

Antropomorfisms

Luisa Kerola grāmatai "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" Antropomorfisms (— ‘cilvēks’, — ‘forma, veids’) ir cilvēka īpašību (kā fizisku, tā emocionālu) piedēvēšana dažādām lietām vai būtnēm, piemēram, dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem, kā arī izdomātām jeb mītiskām būtnēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Antropomorfisms · Redzēt vairāk »

Apaļmutnieki

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »

Apaugļošanās

zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apaugļošanās · Redzēt vairāk »

Apenīnu brūnais lācis

Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Apendikulārijas

Apendikulārijas (Appendicularia, Larvacea) ir tunikātu primitīvākā klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apendikulārijas · Redzēt vairāk »

Apodziņi

Apodziņi, apodziņu ģints (Glaucidium) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apodziņi · Redzēt vairāk »

Apzināta radīšana

Apzināta radīšana ir pieņēmums, ka Visumā noteiktas īpatnības un dzīvās būtnes ir vislabāk izskaidrojamas apzināta cēloņa dēļ, nevis ar netiešu procesu, piemēram, ar dabiskās atlases teorijas palīdzību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apzināta radīšana · Redzēt vairāk »

Ar G proteīniem saistītie receptori

Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ar G proteīniem saistītie receptori · Redzēt vairāk »

Arguloida

Arguloida ir žokļkājvēžu apakšklases - karputu (Branchiura) vienīgā recentā kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Arguloida · Redzēt vairāk »

Arheociāti

Arheociāti (Archaeocyatha) ir izmirušu bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips vai arī klase, kuru daudzi pētnieki pieskaita sūkļiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Arheociāti · Redzēt vairāk »

Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Arheoloģija · Redzēt vairāk »

Asinsgrupas

Asinsgrupas Asinsgrupas ir cilvēku, kā arī atsevišķu dzīvnieku sugu pārstāvju asins iedalījums grupās pēc asins olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Asinsgrupas · Redzēt vairāk »

Asku sēnes

Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Asku sēnes · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Aste · Redzēt vairāk »

Atgremotāji

Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Atgremotāji · Redzēt vairāk »

Audi

vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Audi · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augi · Redzēt vairāk »

Augsnes ekoloģija

Augsnes ekoloģija ir ekoloģijas nozare, kas pēta augsnes ekosistēmu struktūru un funkcijas, kā arī faktorus, kas to ietekmē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augsnes ekoloģija · Redzēt vairāk »

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Augstākie vēži

Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »

Augu aizsardzība

Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augu aizsardzība · Redzēt vairāk »

Augu sekundārais metabolisms

Augu sekundārajā metabolismā dažādos sintēzes ceļos veidojas daudzveidīgas vielas, kas nav vitāli nepieciešamas auga augšanai un attīstībai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augu sekundārais metabolisms · Redzēt vairāk »

Ausroņi

Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ausroņi · Redzēt vairāk »

Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja

"Austras koka pasakas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrālijas vēsture

Austrālijas vēsture ir Austrālijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Austrālijas vēsture · Redzēt vairāk »

Austrumu ielejas olings

Austrumu ielejas olings (Bassaricyon alleni) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Austrumu ielejas olings · Redzēt vairāk »

Austrumu plankumainais skunkss

Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Austrumu vilks

Austrumu vilks (Canis lycaon) ir Ziemeļamerikā dzīvojošs suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Austrumu vilks · Redzēt vairāk »

Šūna

Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Šūna · Redzēt vairāk »

Šūnapvalks

Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »

Šūnu teorija

Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »

Šķirne

Īslandes zirga krēpēm pēc šķirnes standartiem ir jābūt biezām un garām. Jēdziens "šķirne" tiek lietots, lai apzīmētu cilvēku selekcionētu grupu, kas var būt gan mājdzīvnieki, gan kultūraugi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Šķirne · Redzēt vairāk »

Šelforda tolerances likums

Šelforda tolerances likums ir likumsakarība, ko 1913.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Šelforda tolerances likums · Redzēt vairāk »

Špics

Špics ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Špics · Redzēt vairāk »

Ģenētiski modificēta pārtika

Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »

Ūdens muzejs "Aquaria"

Ūdens muzejs "Akvārijs". Muzejā. Muzejā. Aquaria ir jūras muzejs, kurā var iepazīt dažādu ekoloģisko sistēmu — ziemeļu, tropu un citu jūru dzīvniekus un augus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ūdens muzejs "Aquaria" · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkšu apakšdzimta

Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ūdenszalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ūdri · Redzēt vairāk »

Īsausu zorro

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »

Īssejas lāči

Ziemeļamerikas īssejas lāči jeb īssejas lāči, jeb buldoglāči (Arctodus) ir lāču dzimtas (Ursidae) izmirusi ģints.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Īssejas lāči · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Ķīnas seskāpsis

Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Žagata · Redzēt vairāk »

Žans Batists Lamarks

Žans Batists Pjērs Antuāns de Monē (dzimis, miris), pazīstams kā Lamarks (Lamarck), bija franču dabaspētnieks.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Žans Batists Lamarks · Redzēt vairāk »

Žoklis

locītavām. Žoklis cilvēkiem ir kauli sejas apakšējā pusē, kas nodrošina aizsardzību pret traumām, kā arī ir iesaistīti runāšanā, elpošanā un pārtikas sakošanā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Žoklis · Redzēt vairāk »

Čakstu dzimta

Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »

Čaula

Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Čaula · Redzēt vairāk »

Čārlzs Darvins

Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »

Ērces

Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ērces · Redzēt vairāk »

Ērzelis

Frīziešu ērzelis Par ērzeli sauc zirgu dzimtas dzīvnieku tēviņu, kas nav kastrēts, bet visbiežāk tas tiek lietots mājas zirga tēviņu apzīmēšanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ērzelis · Redzēt vairāk »

Āda (materiāls)

Izstrādātas ādas apstrādes instrumenti un piederumi Āda ir no dzīvnieku ādas iegūts materiāls, kas tālāk tiek izmantots dažādu ādas izstrādājumu, piemēram, apģērba, apavu, somiņu, bumbu un citu priekšmetu, izgatavošanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āda (materiāls) · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais vilks

Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder pie suņu ģints (Canis).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āfrikas zeltainais vilks · Redzēt vairāk »

Āpši

Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āpši · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āpsis · Redzēt vairāk »

Ārstniecības baldriāns

Ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis) ir baldriānu dzimtas ārstniecības augs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ārstniecības baldriāns · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas gepards

Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »

Āzijas melnais lācis

Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Āzijas tapirs

Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »

Āzijas zilonis

Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »

Bacillus anthracis

Bacillus anthracis ir liela grampozitīva nekustīga baktērija.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bacillus anthracis · Redzēt vairāk »

Bahamu jenots

Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »

Baibaks

Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baibaks · Redzēt vairāk »

Baikāla ronis

Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir viena no retajām roņu dzimtas (Phocidae) saldūdens roņu sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baikāla ronis · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais degunradzis

Baltais degunradzis (Ceratotherium simum) jeb platlūpas degunradzis ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baltais degunradzis · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltkājainā trušu žurka

Baltkājainā trušu žurka (Conilurus albipes) ir izmirusi grauzēju suga, kas pieder peļu dzimtas (Muridae), Vecās pasaules peļu apakšdzimtas (Murinae) trušu žurku ģintij (Conilurus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baltkājainā trušu žurka · Redzēt vairāk »

Baltpurna degunlācītis

Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »

Barbes

Barbes, barbju ģints (Barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 33 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Barbes · Redzēt vairāk »

Barbju apakšdzimta

Barbju apakšdzimta (Barbinae) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 704 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 29 ģintīs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Barbju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Batiāle

Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Batiāle · Redzēt vairāk »

Bēdrozis

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bēdrozis · Redzēt vairāk »

Bētakoronavīrusi

Bētakoronavīrusi ir viena no koronavīrusu dzimtas ortokoronavīrusu apakšdzimtas četrām ģintīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bētakoronavīrusi · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bebri · Redzēt vairāk »

Beringa jūra

Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Beringa jūra · Redzēt vairāk »

Bezžokļaiņi

Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Biezpēdaiņi

Biezpēdaiņi jeb biezpēdaiņu apakškārta (Tylopoda) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām, kas apvieno lamas, kamieļus un alpakas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Biezpēdaiņi · Redzēt vairāk »

Bilaterāļi

Bilaterāļi (Bilateria) ir dzīvnieku (Animalia) nodalījums, kas pieder pie eimetazoju apakšvalsts (Eumetazoa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bilaterāļi · Redzēt vairāk »

Binārā nomenklatūra

Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Binārā nomenklatūra · Redzēt vairāk »

Bioģeogrāfiskais apgabals

Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts. Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioģeogrāfiskais apgabals · Redzēt vairāk »

Biocenoze

bēguma, kurā redzamas jūras zvaigznes, jūras anemones un sūkļi Biocenoze ((bios) — 'dzīve' un κοινός (koinós) — 'kopējs') ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Biocenoze · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Bioloģijas muzejs

Diorāma. Bioloģijas muzejs Stokholmā ir pirmais šāda tipa muzejs pasaulē, kas atrodas Jūrgordenā Lejonsletenas apkārtnē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioloģijas muzejs · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti — ekoloģiski audzēti dārzeņi Bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīvs lauksaimniecības veids, kura pamatā ir saimniekošana ar dabiskām metodēm, nelietojot sintētiskos minerālmēslus, antibiotikas un pesticīdus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioloģiskā lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Bioluminiscence

Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blakšveidīgie

Blakšveidīgie jeb blakšveidīgo virskārta (Paraneoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) monofilētiska kukaiņu grupa, kas apvieno 4 kārtas: blaktis, utis, ķērpjutis un tripšus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Blakšveidīgie · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Blaktis · Redzēt vairāk »

Blusu kārta

Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Blusu kārta · Redzēt vairāk »

Bodegons

eļļa, 105 x 119cm, Edinburga, Skotijas nacionālā galerija. eļļa, audekls. Bodegons ir Renesanses perioda tēlotājas mākslas žanrs, kurā raksturīgi virtuves skatu, traktieru ainu attēlojumi, īpaši raksturīgs 17.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bodegons · Redzēt vairāk »

Bonobo

Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bonobo · Redzēt vairāk »

Borneo seskāpsis

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Brazīlijas dižūdrs

Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »

Brazīlijas zorro

Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Brazīlijas zorro · Redzēt vairāk »

Brāļi Strugacki

Brāļi Strugacki — Arkādijs Strugackis (dzimis 1925. gada 28. augustā Batumi, miris 1991. gada 12. oktobrī Maskavā) un Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15. aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī Sanktpēterburgā) — bija padomju un krievu rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Brāļi Strugacki · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Briļļainais lācis

Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino lāču ģintī (Tremarctos).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Briļļainais lācis · Redzēt vairāk »

Bridējputni

Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bridējputni · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Bruņgliemeži

Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

Caninae

Caninae (latīniski) ir viena no suņu dzimtas apakšdzimtām, šajā apakšdzimtā tiek iedalīti visi mūsdienās dzīvojošie suņu dzimtas plēsēji, kā arī to tuvākie, izmirušie radinieki, kā piemēram Sardīnijas suns (Cynotherium sardous) vai briesmīgais vilks (Canis dirus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Caninae · Redzēt vairāk »

Catalogue of Life

Catalogue of Life (CoL) jeb Dzīvības katalogs ir tiešsaistes taksonomijas katalogs, kas nodrošina zināmo dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu sugu uzskaiti un indeksāciju, uzturot to kontrolsarakstu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Catalogue of Life · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Caunas · Redzēt vairāk »

Cefalaspidomorfi

Cefalaspidomorfi jeb nepārnāši (Cephalaspidomorphi, Monorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Cefalaspidomorfi · Redzēt vairāk »

Cekulzīlīte

Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Celuloze · Redzēt vairāk »

Centrālamerikas tapirs

Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »

Ciems

Ungārijā Beninā Ciems jeb ciemats ir pastāvīgi apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ciems · Redzēt vairāk »

Ciklioforas

Ciklioforas (no  — aplis un φορός — nesošs) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ciklioforas · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Circeņi · Redzēt vairāk »

Cista (mikrobioloģija)

Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »

Citoskelets

šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Citoskelets · Redzēt vairāk »

Corynebacterium diphtheriae

Corynebacterium diphtheriae ir nekustīgas grampozitīvas nūjiņveida baktērijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Corynebacterium diphtheriae · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Daba · Redzēt vairāk »

Dabas resursi

Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dabas resursi · Redzēt vairāk »

Dabas un vēstures kalendārs

1962. gada Dabas kalendāra apvāks. Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dabas un vēstures kalendārs · Redzēt vairāk »

Darbarīks

Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Darbarīks · Redzēt vairāk »

Darvina zorro

Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Darvina zorro · Redzēt vairāk »

Daudzšūnu dzīvnieki

Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Daudzšūnu dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Daudzšūnu organisms

nematode, kur redzami šūnu kodoli Daudzšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vairāku šūnu veidiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Daudzšūnu organisms · Redzēt vairāk »

Daudzkāji

Daudzkāji ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Daudzkāji · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dūmakainais leopards

Dūmakainais leopards jeb mākoņainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »

Džainisms

Džainisma simbols Džainisms (Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Džainisms · Redzēt vairāk »

Džons Edvards Grejs

Džons Edvards Grejs (dzimis, miris) bija britu zoologs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Džons Edvards Grejs · Redzēt vairāk »

Degslāneklis

Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degslāneklis · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degu · Redzēt vairāk »

Degu ģints

Degu ģints (Octodon) ir degu dzimtas (Octodontidae) grauzēju kārtas (Rodentia) viena no ģintīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degu ģints · Redzēt vairāk »

Degu dzimta

Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degu dzimta · Redzēt vairāk »

Degunlācīši

Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degunlācīši · Redzēt vairāk »

Degunradži

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degunradži · Redzēt vairāk »

Degunragputnu dzimta

Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degunragputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Deivids Atenboro

Sers Frederiks Deivids Atenboro (dzimis) ir angļu dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Deivids Atenboro · Redzēt vairāk »

Dejas simbolika

Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dejas simbolika · Redzēt vairāk »

Dekoratīvās žurkas

Dekoratīvās žurkas ir žurkas (galvenokārt pelēko žurku šķirnes), kas paredzētas turēšanai mājas apstākļos un ir ļoti atšķirīgas no savvaļas žurkām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dekoratīvās žurkas · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Delfīni · Redzēt vairāk »

Detrīts

Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Detrīts · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Dižpīles

Dižpīles, dižpīļu ģints (Tadorna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dižpīles · Redzēt vairāk »

Dienvidamerikas degunlācītis

Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzijas vāveres

Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidaustrumāzijas vāveru cilts (Callosciurini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dienvidaustrumāzijas vāveres · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Dingo

Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dingo · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Dipterīdveidīgās

Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »

Divkupru kamielis

Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »

Divvākčauļi

Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »

Dobradži

Dobradži, dobradžu dzimta jeb vēršu dzimta (Bovidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst aptuveni 140 sugu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dobradži · Redzēt vairāk »

Dodo

Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dodo · Redzēt vairāk »

Dofamīns

Dofamīns, bieži saukts arī par dopamīnu (no), ir kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajās norisēs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dofamīns · Redzēt vairāk »

Domestikācija

Suņi un aitas ir vieni no pirmajiem dzīvniekiem, kurus pieradināja cilvēks Domestikācija ir savvaļas dzīvnieku pieradināšana un savvaļas augu kultivēšana, kuras laikā tie tiek ģenētiski izolēti no savvaļas formām un iegūst citādi, cilvēkam izdevīgas īpašības.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Domestikācija · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku aizstāvības ētika

Dzīvnieku aizstāvības ētika ir apzīmējums, kas ietver dažādos dzīvnieku interešu aizstāvības virzienus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzīvnieku aizstāvības ētika · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku izcelsmes produkti

Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzīvnieku izcelsmes produkti · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku patversme

Aiovā. Kaķis kādā dzīvnieku patversmē gaida jaunu saimnieku. Dzīvnieku patversme ir iestāde, kas nodarbojas ar noklīdušo un pamesto dzīvnieku aprūpi, nodrošinot viņiem pagaidu mājvietu, ārstēšanu, barošanu un rehabilitāciju, meklē tiem saimniekus un iespēju robežās mēģina palīdzēt suņu un kaķu saimniekiem, nodrošinot dzīvnieku medicīnisko aprūpi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzīvnieku patversme · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku saudzētava

lauksaimniecībā izmantoto dzīvnieku. Dzīvnieku saudzētava ir vieta, kur izglābti dzīvnieki var mierīgi pavadīt savu atlikušo mūžu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzīvnieku saudzētava · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku tiesības

Par dzīvnieku tiesībām sauc pieeju dzīvnieku aizstāvības ētikā, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku pamatintereses būtu jāuztver tikpat nopietni kā līdzīgas cilvēku intereses.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzīvnieku tiesības · Redzēt vairāk »

Dzēlējzarndobumaiņi

Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »

Dzērvju dzimta

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeltenkakla cauna

Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »

Dzeltenvēdera zebiekste

Dzeltenvēdera zebiekste (Mustela kathiah) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzeltenvēdera zebiekste · Redzēt vairāk »

Dziedātājputni

Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »

Dzimumakts

Eduāra Anrī Avrila (''Édouard-Henri Avril'') 1892. gada mākslas darbs ''Les Sonnetts Luxurieux'', kurā redzams dzimumakts Dzimumakts (— ‘kopošanās’, ‘apvienošanās’) ir divu organismu ģenitālais kontakts sugas turpināšanas nolūkā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzimumakts · Redzēt vairāk »

Dzimumdimorfisms

Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »

Dzimums

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzimums · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzirde · Redzēt vairāk »

Eļļasvaboļu dzimta

Eļļasvaboļu dzimta (Gyllenhal, 1810) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 2500 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eļļasvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eži · Redzēt vairāk »

Ebla

Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Ebla (mūsdienās tiek saukta arī par Telmardihu, Tellmerdīhu) bija antīka pilsēta aptuveni 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Halebas, mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ebla · Redzēt vairāk »

Eglone (dabas liegums)

Eglone ir dabas liegums Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eglone (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Egreta

Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Egreta · Redzēt vairāk »

Ehiūri

Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ehiūri · Redzēt vairāk »

Eikarioti

Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eikarioti · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lācis

Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Eksterjers

Rundāles pils eksterjers. Eksterjers (no  — 'ārējs', pretstatā interjeram) ir māksliniecisks vai arhitektonisks ārējais izskats un noformējums ēkām, automašīnām, dzīvnieku (zirgu, suņu) ķermeņiem u.t.t., kas nodrošina cilvēkam komfortablu estētisko baudījumu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eksterjers · Redzēt vairāk »

Elektriskās zivis

Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »

Elektrokardiostimulators

sirds elektriskās vadīšanas sistēmā. Sirds muskuļa kontrakciju visiem dzīvniekiem ierosina elektriskie impulsi, ko sauc par darbības potenciālu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Elektrokardiostimulators · Redzēt vairāk »

Emocijas

Roberta Plutčika (''Robert Plutchik'') emociju ritenis Emocijas (— ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Emocijas · Redzēt vairāk »

Endēms

Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Endēms · Redzēt vairāk »

Entoprokti

Entoprokti (Entoprocta) (— ‘iekš’, — ‘anālā atvere’) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Entoprokti · Redzēt vairāk »

Epizootoloģija

Epizootoloģija (— 'uz', 'virs', zōon — 'dzīvnieks', logos — 'mācība') ir zinātne, kura pēta epidēmiska rakstura dzīvnieku infekcijas slimības (epizootijas), to izplatību un likvidācijas likumsakarības, klīniskās pazīmes, apkarošanu un profilaksi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Epizootoloģija · Redzēt vairāk »

Etoloģija

Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Etoloģija · Redzēt vairāk »

Evolūcijas teorija

Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »

Fabula

Fabulists Ēzops Fabula ( — ‘vēstījums’, ‘stāsts’) ir sižeta atklāšanas līdzeklis, kas palīdz noskaidrot notikumu secību un saprast mērķus, kādi bijuši rakstniekam un ir neaizvietojams prozas literatūras paņēmiens.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fabula · Redzēt vairāk »

Fanerozojs

Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fanerozojs · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fauna · Redzēt vairāk »

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »

Fenetilamīns

Fenetilamīns (arī PEA, β-feniletilamīns) ir organiska viela, monoamīns un alkaloīds.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fenetilamīns · Redzēt vairāk »

Figūra

Figūra ( — 'veids') var būt.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Figūra · Redzēt vairāk »

Finvalis

Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Finvalis · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fizioloģija · Redzēt vairāk »

Floridas alu lācis

Floridas alu lācis ir izmiris lāču dzimtas (Ursidae) pleistocēna zīdītājs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Floridas alu lācis · Redzēt vairāk »

Fluorescence

Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fluorescence · Redzēt vairāk »

Fobija

Fobija (— ‘bailes’) ir uzmācīga baiļu sajūta no ikdienišķām lietām vai sociālām situācijām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fobija · Redzēt vairāk »

Folijskābe

Folijskābe jeb folskābe ir svarīgs ūdenī šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams cilvēka imūnsistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas normālai attīstībai un darbībai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Folijskābe · Redzēt vairāk »

Formozas melnais lācis

Formozas melnais lācis (Ursus thibetanus formosanus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Formozas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Fraktālis

brokoļu) šķirne Fraktālis (no — 'sašķelts, sadalīts') ir ģeometriska figūra, kura sastāv no vairākām (principā bezgalīgi daudzām) daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fraktālis · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Gaigalas

Gaigalas jeb niras, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaigalas · Redzēt vairāk »

Gailis

Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gailis · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Galva · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Galvhordaiņi

Galvhordaiņi jeb bezgalvaskausaiņi (Cephalochordata) ir hordaiņu tipa apakštips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Galvhordaiņi · Redzēt vairāk »

Gametoģenēze

Gametoģenēze (gameta + - izcelšanās) — dzimumšūnu jeb gametu (olšūnu un spermatozoīdu) veidošana.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gametoģenēze · Redzēt vairāk »

Garastes upesūdrs

Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »

Garastes zebiekste

Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Garneles

Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Garneles · Redzēt vairāk »

Gaujas nacionālais parks

Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Gauskāji

Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gauskāji · Redzēt vairāk »

Gaviāli

Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaviāli · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gārgales · Redzēt vairāk »

Gāzu gangrēna

Labās kājas un labās gūžas rajona gāzu gangrēna ar tumšām bullām un krepitāciju pie palpācijas. Pacients ar toksiski septisko šoku Gāzu gangrēna (arī klostrīdiju mionekrolīze, histotoksiskā infekcija, anaerobais celulīts; veterinārijā: ļaundabīgā edēma) ir ātri progresējoša un izplatoša muskuļu infekcija, ko izraisa toksīnu producējošās baktērijas, cilvēkiem pārsvarā Clostridium perfringens, bet dzīvniekiem Clostridium septicum.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gāzu gangrēna · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gepards · Redzēt vairāk »

Gibonu dzimta

Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »

Glābējs

Glābējs ir glābšanas dienesta darbinieks, kas pirmais ierodas nelaimes vietā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Glābējs · Redzēt vairāk »

Glezniecība

Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Glezniecība · Redzēt vairāk »

Gliceraldehīda-3-fosfāts

Ķīmiskais sastāvs Gliceraldehīda-3-fostāts ir Kalvina cikla produkts, kas iesaistās daudzos augu šūnas vielmaiņas procesos kā pirmais organiskais savienojums.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliceraldehīda-3-fosfāts · Redzēt vairāk »

Gliemeņvēži

Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemji · Redzēt vairāk »

Glikogēns

Glikogēna struktūra Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Glikogēns · Redzēt vairāk »

Gludā muskulatūra

Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »

Gnatostomulīdi

Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »

Gorillas

Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gorillas · Redzēt vairāk »

Grizlilācis

Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Grizlilācis · Redzēt vairāk »

Grunduļi

Grunduļi, grunduļu ģints (Gobio) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) ģints, kas apvieno 43 zivju sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Grunduļi · Redzēt vairāk »

Grunduļu dzimta

Grunduļu dzimta (Gobioninae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 207 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Grunduļu dzimta · Redzēt vairāk »

Gulbji

Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gulbji · Redzēt vairāk »

Gultas blakts

Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gultas blakts · Redzēt vairāk »

Hemiluminiscence

Hemiluminiscence Hemiluminiscence ir luminiscences veids, kas pavada eksotermiskās ķīmiskās reakcijas, ja viens no reaģentiem ir ierosinātā stāvoklī.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hemiluminiscence · Redzēt vairāk »

Heparīns

Heparīna struktūrformula Heparīns ir proteoglikāns, kas sastāv no glikuronskābes un glikozamīna.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Heparīns · Redzēt vairāk »

Heterotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Heterotrofi · Redzēt vairāk »

Hiēnsuns

Hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hiēnsuns · Redzēt vairāk »

Hibernācija

Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hibernācija · Redzēt vairāk »

Hidrozoji

Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hidrozoji · Redzēt vairāk »

Himalaju brūnais lācis

Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Himalaju melnais lācis

Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Himalaju melnais lācis · Redzēt vairāk »

Himalaju vilks

Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Himalaju vilks · Redzēt vairāk »

Hiolīti

Hiolīti (Hyolitha) ir izmirušu organismu grupa, kuru dažādās klasifikācijās vai nu tiek uzskatīta par gliemju klasi, vai arī par patstāvīgu dzīvnieku tipu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hiolīti · Redzēt vairāk »

Hoānas

Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hoānas · Redzēt vairāk »

Hordaiņi

Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hordaiņi · Redzēt vairāk »

Humanitārās zinātnes

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Ikri

Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ikri · Redzēt vairāk »

Imunoloģija

Imunoloģija ir zinātne, kas pēta cilvēka un dzīvnieka organisma neuzņēmības pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām nodrošinošās aizsargreakcijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Imunoloģija · Redzēt vairāk »

Indijas degunradzis

Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Indijas degunradzis · Redzēt vairāk »

Indijas vārna

Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Indijas vārna · Redzēt vairāk »

Indijas vilks

Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

Informācija

Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Informācija · Redzēt vairāk »

Introdukcija (bioloģija)

Introdukcija bioloģijā ir dzīvnieku, augu vai citu dzīvo organismu sugu ievešana noteiktā teritorijā no citas teritorijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Introdukcija (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Izdzīvošana

Izdzīvošana ir spēja ekstemālās situācijās palikt dzīvam.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Izdzīvošana · Redzēt vairāk »

Izkārnījumi

Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »

Izmirstošas sugas

Viena no izmirstošajām sugām ir salu lapsa Izmirstošas sugas ir dzīvnieku, augu un citu organismu sugas, kas atrodas uz izmiršanas robežas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Izmirstošas sugas · Redzēt vairāk »

Izoleicīns

Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Izoleicīns · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jaks · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Japāna · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Japānas cauna

Japānas cauna (Martes melampus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Japānas cauna · Redzēt vairāk »

Japānas jenotsuns

Japānas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides viverrinus) ir jenotsuņu ģints (Nyctereutes) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Japānas jenotsuns · Redzēt vairāk »

Japānas melnais lācis

Japānas melnais lācis (Ursus thibetanus japonicus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Japānas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Japānas zebiekste

Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes papagaiļi

Jaunzēlandes papagaiļi, Jaunzēlandes papagaiļu dzimta (Strigopidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes papagaiļu virsdzimtā (Strigopoidea).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jaunzēlandes papagaiļi · Redzēt vairāk »

Javas degunradzis

Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »

Jānis Ilsters

Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »

Jūras ūdele

Jūras ūdele (Neovison macrodon) ir izmiris neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder ūdeļu ģintij (Neovison).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūras ūdele · Redzēt vairāk »

Jūras eži

Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūras eži · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņas

Jūrascūciņas (Cavia) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) ģints.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūrascūciņas · Redzēt vairāk »

Jūrasgovju dzimta

Jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) dzīvnieki ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojoši zīdītāji (Mammalia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūrasgovju dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrgordena

Skats uz Jūrgordenu. Jūrgordena ir sala un Stokholmas pilsētas daļa, kurā plešas dabiski veidojies parks, kas atrodas Stokholmas centrā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūrgordena · Redzēt vairāk »

Jenoti

Jenoti, jenotu ģints (Procyon) dzīvnieki ir jenotu dzimtas (Procyonidae) jenotveidīgie plēsēji.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jenoti · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Jenotu dzimta

Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jenotu dzimta · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kaķi

Kaķi, kaķu ģints (Felis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaķi · Redzēt vairāk »

Kaķis

Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaķis · Redzēt vairāk »

Kaķu apakšdzimta

Kaķu apakšdzimta jeb mazie kaķi (Felinae) ir viena no divām kaķu dzimtas (Felidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kaķu barība

Kaķis ēd sauso barību Kaķu barība ir barība, kas paredzēta mājas kaķiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaķu barība · Redzēt vairāk »

Kaķu dzimta

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaķu lemurs

Kaķu lemurs jeb vienkārši lemurs (Lemur catta), ir slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtas puspērtiķis, kas pieder primātu kārtai (Primates).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaķu lemurs · Redzēt vairāk »

Kaķveidīgie

Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »

Kažokāda

Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kažokāda · Redzēt vairāk »

Kažokzvēru audzēšana

Kažokzvēru audzēšana ir konkrētu dzīvnieku sugu pavairošana un audzēšana to kažoku dēļ.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kažokzvēru audzēšana · Redzēt vairāk »

Kadjakas lācis

Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kakomicliji

Kakomicliji, kakomičļi, kakomicliju ģints (Bassariscus) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kakomicliji · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalnu tapirs

Kalnu tapirs (Tapirus pinchaque) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kalnu tapirs · Redzēt vairāk »

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kamerūna · Redzēt vairāk »

Kampala

Kampala ir Ugandas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kas atrodas valsts dienvidos, netālu no Viktorijas ezera.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kampala · Redzēt vairāk »

Kampilobaktērijas

Kampilobaktērijas (''Campylobacter jejuni'') Kampilobaktērijas ( — 'izliektās baktērijas') ir gramnegatīvu baktēriju ģints.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kampilobaktērijas · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Karību suns

Karību suns ir izmiris suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Karību suns · Redzēt vairāk »

Karotinoīdi

Karotinoīdi ir tetraterpēni un tetraterpenoīdi, kas formāli ir acikliska priekšteča — Ψ,Ψ-karotīna (likopīna) atvasinājumi: hidrogenizācijas, dehidrogenizācijas, ciklizācijas, oksidācijas produkti vai to kombinācijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Karotinoīdi · Redzēt vairāk »

Karputis

Karputis jeb žaunastvēži, arī žaunastes (Branchiura) ir žokļkājvēžu klases apakšklase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Karputis · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaza · Redzēt vairāk »

Kazas

Kazas jeb kalnu kazas, kazu ģints (Capra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kazas · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kāja · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kārta · Redzēt vairāk »

Kermoda lācis

Kermoda lācis (Ursus americanus kermodei) ir lāču dzimtas (Ursidae) Amerikas malnā lāča (Ursus americanus) pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kermoda lācis · Redzēt vairāk »

Kinorinhi

Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kinorinhi · Redzēt vairāk »

Klonēšana

Skotijā Klonēšana (no (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Klonēšana · Redzēt vairāk »

Knābjgalvji

Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »

Koala

Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Koala · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kolibri · Redzēt vairāk »

Kolpeo lapsa

Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »

Kolumbija

Kolumbija, oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika, ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kolumbija · Redzēt vairāk »

Kolumbijas zebiekste

Kolumbijas zebiekste (Mustela felipei) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kolumbijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Koronavīrusu apakšdzimta

Koronavīrusu apakšdzimta (Orthocoronavirinae) jeb vienkārši koronavīrusi ir viena no koronavīrusu dzimtas apakšdzimtām, kuru no koronavīrusu dzimtas izdalīja 2009.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Koronavīrusu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Koronavīrusu dzimta

Koronavīrusu dzimta (Coronaviridae — 'vainagvīrusi') ir viena no nidovīrusu kārtas dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Koronavīrusu dzimta · Redzēt vairāk »

Korsaks

Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Korsaks · Redzēt vairāk »

Kosumelas degunlācītis

Kosumelas degunlacītis (Nasua nelsoni) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kosumelas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Kosumelas lapsa

Kosumelas lapsa (Urocyon sp) ir pelēko lapsu ģints (Urocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kosumelas lapsa · Redzēt vairāk »

Kotiks

Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kotiks · Redzēt vairāk »

Kovārņi

Kovārņi jeb kovārņu ģints (Coloeus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kovārņi · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krabjēdājroņu cilts

Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »

Krabji

Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krabji · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krava · Redzēt vairāk »

Krāsvielas

Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krāsvielas · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krūmu suns

Krūmu suns (Speothos venaticus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krūmu suns · Redzēt vairāk »

Krūmu vārna

Krūmu vārna jeb Etiopijas krūmu vārna (Zavattariornis stresemanni) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga krūmu vārnu ģintī (Zavattariornis).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krūmu vārna · Redzēt vairāk »

Krīta-terciāra masveida izmiršana

dinozauru daļas izmiršanai. Krīta-terciāra masveida izmiršana bija liela masveida izmiršana pirms 65,5 miljoniem gadu uz krīta perioda un terciāra robežas, kurā izmira ne tikai liela dinozauru daļa, bet arī daudzas citas dzīvnieku un augu sugas un grupas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krīta-terciāra masveida izmiršana · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Krēpjvilks

Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krēpjvilks · Redzēt vairāk »

Krili

Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Krili · Redzēt vairāk »

Ksenacelveidīgie

Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »

Ktenofori

Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ktenofori · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kuņģis · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji augi

Kukaiņēdāji augi ir augi, kuri iegūst barības vielas (bet ne enerģiju), noķerot un sagremojot kukaiņus, posmkājus, nelielus dzīvniekus vai vienšūņus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kukaiņēdāji augi · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kultūra

Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kultūra · Redzēt vairāk »

Kultūraugi

Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kultūraugi · Redzēt vairāk »

Kutikula

Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kutikula · Redzēt vairāk »

Kutikulārie

Kutikulārie ir pirmmutnieku virstips, kurš tika ieteikts 1997.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kutikulārie · Redzēt vairāk »

Kvartārs

Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kvartārs · Redzēt vairāk »

Labdarība

Naudas nodošana labdarībai Labdarība ir liela mēroga ziedojumu (naudas, medicīnas, vai pārtikas) vākšana, parasti slimiem vai nabadzīgiem cilvēkiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Labdarība · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Lapseņu apakšdzimta

Lapseņu apakšdzimta (Vespinae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta, kas apvieno visaugstāk attīstītās lapsenes un sirseņus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lapseņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Lauči

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lauči · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Laurāzijas placentāļi

Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Laurāzijas placentāļi · Redzēt vairāk »

Lāču dzimta

Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »

Lāpstkāji

Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdzenumu tapirs

Līdzenumu tapirs (Tapirus terrestris) jeb Dienvidamerikas tapirs, arī Brazīlijas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Līdzenumu tapirs · Redzēt vairāk »

Līme

Līme Līme ir saistviela, kas salīmē kopā divu ķermeņu virsmas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Līme · Redzēt vairāk »

Līmes krāsu glezniecība

Mākslas darbs līmes krāsu glezniecības tehnikā. Līmes krāsu glezniecība ir glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu tiek izmantota augu un dzīvnieku izcelsmes līme.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Līmes krāsu glezniecība · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Leicīns

Leicīns (- balts)(Leu, 2-amino-4-metilpentānskābe, l -α-aminoizokapronskābe, 4-metilnorvalīns, C6H13NO2) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Leicīns · Redzēt vairāk »

Leikisms

Zilais balodis ar leikismu Leikisms (no grieķu — λευκός "balts") ir mutācija, kas izraisa daļēju ādas ārējās pigmentācijas zudumu dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Leikisms · Redzēt vairāk »

Lemuri

Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lemuri · Redzēt vairāk »

Leopardkaķi

Leopardkaķi (Prionailurus) ir kaķu dzimtas (Felidae) ģints, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Leopardkaķi · Redzēt vairāk »

Lidvāveres

Lidvāveres (Pteromyini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ciltīm, kas apvieno 43 sugas, kas iedalās 15 ģintīs un divās apakšciltīs: Glaucomyina un Pteromyina.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lidvāveres · Redzēt vairāk »

Lielais grizons

Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lielais grizons · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielausu lapsa

Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lielausu lapsa · Redzēt vairāk »

Lielā nātre

Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lielā nātre · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Litosfēra · Redzēt vairāk »

Lizīns

Lizīns (Lys, 2,6-diaminoheksānskābe, d-α,ε-diaminokapronskābe, C6H14N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lizīns · Redzēt vairāk »

Loriciferi

Loriciferi (Loricifera) ir jūras bezmugurkaulnieku tips, kas tika izdalīts un aprakstīts 1983. gadā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Loriciferi · Redzēt vairāk »

Maikls Faradejs

Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »

Maikongs

Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Maikongs · Redzēt vairāk »

Maita

Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Maita · Redzēt vairāk »

Maitas putni

Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Maitas putni · Redzēt vairāk »

Maksteņu kārta

Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Maksteņu kārta · Redzēt vairāk »

Malajas lācis

Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Malajas lācis · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Maurīcija

Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Maurīcija · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazais grizons

Mazais grizons (Galictis cuja) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mazais grizons · Redzēt vairāk »

Mazais gulbis

Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazie dumpji

Mazie dumpji, mazo dumpju ģints (Ixobrychus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mazie dumpji · Redzēt vairāk »

Mazo pandu dzimta

Mazo pandu dzimtas (Ailuridae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mazo pandu dzimta · Redzēt vairāk »

Mājas ēzelis

Mājas ēzelis (Equus asinus) ir zirgu ģints (Equus) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājas ēzelis · Redzēt vairāk »

Mājas cūka

Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājas cūka · Redzēt vairāk »

Mājas sesks

Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājas sesks · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mājdzīvnieki

Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mātīte · Redzēt vairāk »

Mīlestība

Sirds ir mīlestības simbols Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mīlestība · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža māte

Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža māte · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Meža pīle

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža pīle · Redzēt vairāk »

Meža sesks

Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža sesks · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mežs · Redzēt vairāk »

Medības

Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Medības · Redzēt vairāk »

Mejoze

Mejoze ir īpašs šūnu dalīšanās veids, kas samazina hromosomu daudzumu uz pusi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mejoze · Redzēt vairāk »

Meksikas grizli lācis

Meksikas grizli lācis (Ursus arctos nelsoni) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām, kas mūsdienās ir izmirusi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meksikas grizli lācis · Redzēt vairāk »

Melioidoze

Melioidoze (arī pseidoienāši jeb pseidoholera) ir infekcijas slimība, kuru izraisa Burkholderia pseudomallei‎.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Melioidoze · Redzēt vairāk »

Melnais degunradzis

Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Melnā vārna · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Merostomāti

Merostomāti (Merostomata) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Merostomāti · Redzēt vairāk »

Mikroplastmasa

Mikroplastmasa ir nelielas plastmasas daļiņas vidē un ir vissmalkākais no plastmasu veidiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mikroplastmasa · Redzēt vairāk »

Milzu īssejas lācis

Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Milzu īssejas lācis · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Mitoze

Mitoze ( — 'diegs') ir process, kurā notiek šūnas dalīšanās divās meitšūnās.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mitoze · Redzēt vairāk »

Molīna cūkšņukura skunkss

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Monēras

Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Monēras · Redzēt vairāk »

Muflons

Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Muflons · Redzēt vairāk »

Muguras spura

Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Muguras spura · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Murkšķi

Murkšķi, murkšķu cilts (Marmotini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Murkšķi · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nafta · Redzēt vairāk »

Nakuru ezers

Nakuru ezers ir viens no Āfrikas Lielās Rifta ielejas sālsezeriem, satur daudz sodas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nakuru ezers · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Narvalis · Redzēt vairāk »

Naskas līnijas

Naskas līnijas ir vairāki seni ģeoglifi Naskas tuksnesī Peru.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Naskas līnijas · Redzēt vairāk »

Natura 2000

Natura 2000 ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Natura 2000 · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Neatgremotāji

Neatgremotāju apakškārta jeb cūku apakškārta (Nonruminantia) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Neatgremotāji · Redzēt vairāk »

Necke

Ziloņkaula necke attēlo sēdošu zēnu Necke (netsuke) ir japāņu dekoratīvās un lietišķās mākslas darbs, miniatūra skulptūras ar praktiskām funkcijām, kas tika izgatavotas 17. gadsimta Japānā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Necke · Redzēt vairāk »

Nektārs

Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nektārs · Redzēt vairāk »

Nematodes

Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nematodes · Redzēt vairāk »

Nemertīntārpi

Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »

Neorganiskās vielas

Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »

Nepārnadži

Nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzīvnieki ir zīdītāji (Mammalia), kuriem katrai pēdai ir labi attīstīts viens vidējais pirksts.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nepārnadži · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Nespēlētāja tēls

Nespēlētāja tēls (NPC) lomu spēlēs ir tēli, kurus vada nevis spēlētāji, bet gan spēles vadītājs (vai vadītāji), bet datorspēlēs šos tēlus parasti vada spēles programmatūra.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nespēlētāja tēls · Redzēt vairāk »

Nidovīrusi

Nidovīrusi (Nidovirales) ir viena no ribovīrusu kārtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nidovīrusi · Redzēt vairāk »

Nilgiri cauna

Nilgiri cauna (Martes gwatkinsii) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nilgiri cauna · Redzēt vairāk »

Noasa šķirsts

Amerikāņa Edvarda Hiksa glezna, kurā attēlots, kā dzīvnieki pa pāriem kāpj uz šķirsta. Noasa šķirsts (Tevat Noach,, Safīnah Nūh) ir liels kuģis, kurš tiek pieminēts Ābrama reliģiju mītos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Noasa šķirsts · Redzēt vairāk »

Noass

Mozaīka, kurā attēlots, kā Noass no šķirsta palaiž balodi, kas dodas meklēt sauszemi Noass (Noáh) Vecajā Derībā bija pēdējais (desmitais) Ādama pēctecis pirms grēku plūdiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Noass · Redzēt vairāk »

Nosēšanās

Nosēšanās ir lidojuma noslēguma posms, kad lidojošs dzīvnieks, lidaparāts (gaisa kuģis) vai kosmiskais nolaižamais aparāts atgriežas uz zemes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nosēšanās · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Oža · Redzēt vairāk »

Ofiūras

Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ofiūras · Redzēt vairāk »

Ogres ieleja (dabas parks)

Dabas parks "Ogres ieleja" ir Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas atrodas Ogres un Madonas novados.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ogres ieleja (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Okavango

Okavango (Okavango), Angolas teritorijā – Kubango (Cubango), ir upe Āfrikas dienvidaustrumos, ceturtā garākā upe Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Okavango · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Okeāns · Redzēt vairāk »

Olšūna

Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Olšūna · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Oligocēns

Oligocēns ( — "neliels" +  — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Oligocēns · Redzēt vairāk »

Olingi

Olingi, olingu ģints (Bassaricyon) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno četras sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Olingi · Redzēt vairāk »

Olivers Saikss

Olivers Skots "Oli" Saikss (dzimis) ir angļu mūziķis, labāk pazīstams kā rokgrupas Bring Me The Horizon galvenais dziedātājs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Olivers Saikss · Redzēt vairāk »

Onihofori

Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Onihofori · Redzēt vairāk »

Ontoģenēze

Ontoģenēze (- esošais, genesis - izcelsme) ir organisma individuālā attīstība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ontoģenēze · Redzēt vairāk »

Orangutani

Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Orangutani · Redzēt vairāk »

Organismu klasifikācija

Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »

Orgāns

Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Orgāns · Redzēt vairāk »

Otrmutnieki

Otrmutnieki (Deuterostomia) ir bilaterālo dzīvnieku apakšnodalījums.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Otrmutnieki · Redzēt vairāk »

Paaudze

Paaudze ir objektu (cilvēku, dzīvnieku, augu, arī tehnoloģiju) kopa, kurus saista kopējs dzimšanas vai dzīves laiks.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Paaudze · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Palmu vāveres

Palmu vāveres, palmu vāveru cilts (Funambulini) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju cilts, kas pieder Āzijas vāveru apakšdzimtai (Callosciurinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Palmu vāveres · Redzēt vairāk »

Pampu lapsa

Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pampu lapsa · Redzēt vairāk »

Papagaiļi

Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Papagaiļi · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais krupis

Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parastais krupis · Redzēt vairāk »

Parastā aktīnija

Parastā aktīnija jeb zirga aktinija (Actinia equina) ir klasisks jūras anemoņu pārstāvis ar plašu izplatības areālu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parastā aktīnija · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Parastās vāveres

Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parastās vāveres · Redzēt vairāk »

Parazītiskie augi

Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »

Parazoji

Parazoji (Parazoa, Prometazoa) ir dzīvnieku apakšvalsts, kas iekļauj primitīvākos daudzšūnu organismus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parazoji · Redzēt vairāk »

Parenhīma

Pamataudi jeb parenhīma ir daudzšūņu organismu iekšējās vides audi, kas sastāv no salīdzinoši vienādām nepolarizētām šūnām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parenhīma · Redzēt vairāk »

Pasaka

Gustava Dorē ilustrējums pasakai "Sarkangalvīte un vilks". Pasaka ir izdomāts stāsts vai sacerējums prozā, kas stāsta par izdomātiem, neiespējamiem, neticamiem notikumiem un parādībām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pasaka · Redzēt vairāk »

Pastorāle

eļļa, 259,5 x 198,6cm, Londona, Vollesa kolekcijas muzejs Pastorāle ir sadzīves žanra paveids, kurš mākslas darbos tiek attēlots kā idealizēta lauku ainava ar idillisku un šķietami bezrūpīgu ganu un dzīvnieku dzīves attēlojumu, dažreiz sižetā iesaistot arī sengrieķu meža dievības.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pastorāle · Redzēt vairāk »

Patagonijas cūkšņukura skunkss

Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Pavāru atsegums

Pavāru atsegums ir nogulumu atsegums Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pavāru atsegums · Redzēt vairāk »

Pārgājienu tūrisms

Gājējajs šķērso pāri Huxley, upei novilktu tiltu Jaunzeilaindes dienvidu salā ft Pārgājienu tūrisms ir termins, ar ko apzīmē ilgstošu, enerģisku pastaigu parasti pa iepriekš iezīmētām vai pat labiekārtotām takām kalnainos reģionos vai pilsētu perifērijās.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pārgājienu tūrisms · Redzēt vairāk »

Pārnadži

Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pārnadži · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pārtika · Redzēt vairāk »

Pēdakmeņi

Pēdakmeņi ir mākslīgi vai dabīgi veidojušies kultakmeņi ar cilvēka pēdas vai plaukstas veida vai dzīvnieku pēdas veida nospiedumiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pēdakmeņi · Redzēt vairāk »

Pērkona negaisi Latvijā

Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pērtiķi · Redzēt vairāk »

Pelaģiāle

Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Pelēkā lapsa

Pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus) jeb koku lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkā lapsa · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Pelēkās lapsas

Pelēkās lapsas ģints pieder pie suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkās lapsas · Redzēt vairāk »

Pelēkcekula zīlīte

Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Peles · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Penicilīni · Redzēt vairāk »

Peroksisoma

Peroksisoma ir pūslītis eikariotu šūnās, kuru apņem vienkārša membrāna.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Peroksisoma · Redzēt vairāk »

Persijas onagrs

Persijas onagrs (Equus hemionus onager) ir Āzijas savvaļas ēzeļu (Equus hemionus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Persijas onagrs · Redzēt vairāk »

Piena lopkopība Latvijā

Piena lopkopība ir dzīvnieku turēšana ar nolūku iegūt pienu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Piena lopkopība Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā palīdzība

Pirmās palīdzības simbols. Pirmā palīdzība ir slimības vai savainojuma gadījumā ierobežotas palīdzības sniegšana cietušajam.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pirmā palīdzība · Redzēt vairāk »

Pirmmutnieki

Pirmmutnieki (Protostomia) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku apakšnodalījums.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pirmmutnieki · Redzēt vairāk »

Plakantārpi

Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plakantārpi · Redzēt vairāk »

Plakantārpveidīgie

Plakantārpveidīgie (Platyzoa, no  — 'plakans', ζῷον — 'dzīvnieks') ir pirmmutnieku (Protostomia) dzīvnieku virstips, kas apvieno 7 mūsdienu bilaterālo dzīvnieku tipus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plakantārpveidīgie · Redzēt vairāk »

Plakozoji

Plakozoji (Placozoa) ir primitīvāko dzīvnieku tips, kuru šūnas veido audus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plakozoji · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Planktons · Redzēt vairāk »

Plankumainie skunksi

Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »

Plātņvaļi

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »

Plēsīgais putns

Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plēsīgais putns · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Pliocēns

Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pliocēns · Redzēt vairāk »

Polimorfisms (bioloģija)

Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Polimorfisms (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Poliploīdija

zigotu Poliploīdija (- daudzkārtīgs + eidos - veids) ir hromosomu skaita vairākkārtīga palielināšanās eikariotu šūnu hromosomu komplektos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Poliploīdija · Redzēt vairāk »

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Posmkāji · Redzēt vairāk »

Posmtārpi

Posmtārpi ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Posmtārpi · Redzēt vairāk »

Proterozojs

Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Proterozojs · Redzēt vairāk »

Protisti

Protisti (Protista, no  — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Protisti · Redzēt vairāk »

Protistu sistemātika

Protistu sistemātiku veido jebkuri eikariotu organismi (organismi ar kodolu saturošām šūnām), kas nav dzīvnieki, augi vai sēnes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Protistu sistemātika · Redzēt vairāk »

Protonefrīdiji

Protonefrīdiji ir pāru izvadorgāni zemākajiem bezmugurkaulniekiem (plakantārpiem, virpotājiem, priāpuliem, entoproktiem u.c.). Tie var pildīt arī osmoregulācijas un sadales funkcijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Protonefrīdiji · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Prusaki · Redzēt vairāk »

Psihe

Psihe Psihe ((psychē) — 'dvēsele') ir cilvēka, arī augstāko dzīvnieku, īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Psihe · Redzēt vairāk »

Pumpurošanās

Pumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pumpurošanās · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Pushordaiņi

Pushordaiņi (Hemichordata) ir jūras bentosa bezmugurkaulnieku tips, kas pieder otrmutnieku apakšnodalījumam.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pushordaiņi · Redzēt vairāk »

Puspērtiķi

Par puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Puspērtiķi · Redzēt vairāk »

Ragi

Kanādas aita Mūzikas instruments Ragi ir pārkaulojušies izaugumi uz dažu dzīvnieku pieres vai deguna kaula.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ragi · Redzēt vairāk »

Raibkakla ūdrs

Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rūgšana

Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rūgšana · Redzēt vairāk »

Ribovīrusi

Pie ribovīrusiem piederošais ''Vigna sinensis'' mozaīkvīruss (''Cowpea mosaic virus, CPMV''), kas inficē augus. Ribovīrusi ir viena no vīrusu valstībām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ribovīrusi · Redzēt vairāk »

Riests

Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Riests · Redzēt vairāk »

Rietumu plankumainais skunkss

Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Roņi · Redzēt vairāk »

Roberts Beidens-Pauels

Roberts Stīvensons Smits Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell, dzimis, miris), pazīstams arī kā B-P, bija ģenerālleitnants Britu armijā, rakstnieks un skautu kustības dibinātājs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Roberts Beidens-Pauels · Redzēt vairāk »

Roka

Roka ir cilvēka un dažu dzīvnieku augšējais brīvais loceklis no pleca līdz plaukstai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Roka · Redzēt vairāk »

Rosa ronis

Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rosa ronis · Redzēt vairāk »

Rostrums

Divu vēžu sugu atšķirīgie rostrumi. Rostrums (no  — 'knābis') ir termins, ko anatomijā lieto filoģenētiski nesaistītu dzīvnieku struktūru apzīmēšanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rostrums · Redzēt vairāk »

Rudā lapsa

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »

Sabulis

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sabulis · Redzēt vairāk »

Sacīkšu trase

Autošosejas sacīkšu trase Hipodroms jeb zirgu sacīkšu trase Sacīkšu trase ir sporta būvē, kas paredzēta dzīvnieku (piemēram, zirgu sacīkšu), transportlīdzekļu vai sportistu sacensībām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sacīkšu trase · Redzēt vairāk »

Sahāra

Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa Sahāra ((ṣaḥrā) — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sahāra · Redzēt vairāk »

Sahāras svītrainais sesks

Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sahāras svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Sakņu piepe

Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »

Saksaulu sīlis

Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir tuvu radniecīgs Irānas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Saksaulu sīlis · Redzēt vairāk »

Salu lapsa

Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Salu lapsa · Redzēt vairāk »

Saprotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Saprotrofi · Redzēt vairāk »

Saržokļaiņi

Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »

Sarcophaga albiceps

Sarcophaga albiceps ir divspārņu suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarcophaga albiceps · Redzēt vairāk »

Sardīnijas suns

Sardīnijas suns (Cynotherium sardous) ir izmiris suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sardīnijas suns · Redzēt vairāk »

Sarkanais kokveida sūklis

Sarkanais kokveida sūklis jeb sarkanā koka sūklis ir jūras sūkļu Axinellidae dzimtas sūkļu (Porifera) tipa bezmugurkaulnieks.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarkanais kokveida sūklis · Redzēt vairāk »

Sarkanais suns

Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »

Sānpeldvēži

Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »

Sūkļi

Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūkļi · Redzēt vairāk »

Sīkžokļaiņi

Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sīkžokļaiņi · Redzēt vairāk »

Sūneņi

Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūneņi · Redzēt vairāk »

Sīrijas savvaļas ēzelis

Sīrijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus hemippus) ir izmirusi Āzijas savvaļas ēzeļu pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sīrijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sēnes · Redzēt vairāk »

Sečuras zorro

Sečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sečuras zorro · Redzēt vairāk »

Seškāji

Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Seškāji · Redzēt vairāk »

Secernenti

Secernenti (Secernentea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Secernenti · Redzēt vairāk »

Segaudi (augi)

Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »

Segsēkļi

Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Segsēkļi · Redzēt vairāk »

Sekss

Sekss (no  — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka uzvedība vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko sajūtu kopumu, izpaužot savu seksualitāti un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar dzimumtieksmes apmierināšanu un dzimtas turpināšanu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sekss · Redzēt vairāk »

Selekcija

Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Selekcija · Redzēt vairāk »

Sermuļi

Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sermuļi · Redzēt vairāk »

Sermuļu apakšdzimta

Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām un pieder pie suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sermuļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Sermuļu dzimta

Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Sermuļu virsdzimta

Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) ir viena no suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) plēsēju virsdzimtām, kas apvieno 4 dzimtas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sermuļu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Serotonīns

Serotonīns jeb 5-hidroksitriptamīns (5-HT) ir monoamīna neiromediators.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Serotonīns · Redzēt vairāk »

Sibīrijas stirna

Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »

Siekalas

Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Siekalas · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Siltasiņu dzīvnieks

Siltumattēls ar aukstasiņu dzīvnieku (čūsku), kas apēd siltasiņu dzīvnieku (peli). Siltasiņu dzīvnieki jeb homotermi (no (homo-) — 'tāds pats, līdzīgs' un θερμός (thermós) — 'silts, karsts') ir tādi dzīvnieki, kas, izmantojot vielmaiņas enerģiju, uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru un tā nav pilnībā atkarīga no ārējās vides temperatūras, kā tas ir aukstasiņu dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Siltasiņu dzīvnieks · Redzēt vairāk »

Siphunculina

Siphunculina ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst ap 35 sugām, kas ir izplatītas visā pasaulē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Siphunculina · Redzēt vairāk »

Sipunkuli

Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sipunkuli · Redzēt vairāk »

Sirēnas (zīdītāji)

Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »

Sirds glikozīdi

Sirds glikozīdi ir augu izcelsmes vielas (glikozīdi), kas rada izteiktu kardiotonisku darbību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sirds glikozīdi · Redzēt vairāk »

Sistemātika

Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sistemātika · Redzēt vairāk »

Skaistums

Rozes zieds Skaistums jeb daiļums, daile ir estētikas pamatkategorija.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skaistums · Redzēt vairāk »

Skansena akvārijs

Skansena akvārijs ir liels tropu nams, kurā atrodas akvārijs un lietus mežu simulācija.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skansena akvārijs · Redzēt vairāk »

Skansens

Hazēliusa vārti. Pilsētas kvartālā Skansens (— 'skanste') ir pasaulē pirmais brīvdabas etnogrāfijas muzejs un zooloģiskais dārzs, kas dibināts 1891.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skansens · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skelets · Redzēt vairāk »

Skorpioni

Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skorpioni · Redzēt vairāk »

Skrējējlāči

Skrējējlāči jeb skrienošie lāči (Tremarctinae) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) apakšdzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga Dienvidamerikā — briļļainais lācis (Tremarctos ornatus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skrējējlāči · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skunksi · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Smadzeņu kapsula

Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Smadzeņu kapsula · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Smarža · Redzēt vairāk »

Smirdīgie āpši

Smirdīgie āpši (Mydaus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Smirdīgie āpši · Redzēt vairāk »

Solpugas

Solpugas (Solifugae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Solpugas · Redzēt vairāk »

Somaiņi

Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Somaiņi · Redzēt vairāk »

Somā nacionālais parks

Somā nacionālais parks ir pēc platības otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā; dibināts 1993.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Somā nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Spāres · Redzēt vairāk »

Spārnžauņi

Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Spārns · Redzēt vairāk »

Spirālveidīgie

Spirālveidīgie (Lophotrochozoa, syn. Spiralia) ir pirmmutnieku (Protostomia) virstips, kas apvieno 9 mūsdienu bilaterālo dzīvnieku tipus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Spirālveidīgie · Redzēt vairāk »

Spiriferīdu kārta

Spiriferīda ''Cyrtina heteroclita'' čaula no iekšpuses ar spirālveida rokas aparātu. Spiriferīdu kārta (Spiriferida) ir slēdzenes pleckāju kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Spiriferīdu kārta · Redzēt vairāk »

Staraiņi

Staraiņi (Radiata) ir dzīvnieku nodalījums, kas iekļauj sevī primitīvākos eimetazojus ar diviem šūnu slāņiem ektodermu un endodermu jeb gastrodermu, starp kuriem ir recekļaina viela — mezogleja — kas satur atsevišķas izkliedētas šūnas un kolagēnās šķiedras.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Staraiņi · Redzēt vairāk »

Steroīdi

Sterāna pamatstruktūra ar ciklu apzīmējumiem un atomu numerāciju Steroīdi (no termina 'holesterīns') ir dzīvnieku vai, retāk, augu izcelsmes, kā arī sintētiski iegūtas bioloģiski aktīvas vielas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Steroīdi · Redzēt vairāk »

Stimfālijas ezers

Stimfālijas ezers ir purvains ezers Grieķijā, Peloponēsā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Stimfālijas ezers · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Stirna · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Strauss · Redzēt vairāk »

Stress

van Goga glezna.) Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Stress · Redzēt vairāk »

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »

Sumatras degunradzis

Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Suns · Redzēt vairāk »

Svītrainais šakālis

Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Svītrainais šakālis · Redzēt vairāk »

Svītrainais cūkšņukura skunkss

Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainā zebiekste

Svītrainā zebiekste (Mustela strigidorsa) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Svītrainie seski

Svītrainie seski (Ictonyx) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Svītrainie seski · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Taira · Redzēt vairāk »

Tapiri

Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tapiri · Redzēt vairāk »

Tarsiji

Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tarsiji · Redzēt vairāk »

Taukaudi

Taukaudi ir vieni no galveniem audiem. Taukaudi ir daudzos orgānos sastopams saistaudu veids, ko veido taukšūnu kopums.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Taukaudi · Redzēt vairāk »

Taurgovs

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Taurgovs · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tārtiņveidīgie

Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tārtiņveidīgie · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tēviņš · Redzēt vairāk »

Teiču dabas rezervāts

E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Tempera

Tempera kā mākslas darbs Tempera (no, temperare — jaukt krāsas) ir glezniecības tehnika, kurā izmanto īpašas dabisko saistvielu un ūdens emulsijas krāsas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tempera · Redzēt vairāk »

Teratoloģija

Divgalvains teļš. Teratoloģija (no, teratos — 'brīnums, kroplība' un, logia — 'mācība') ir mācība par cilvēku un dzīvnieku ķermeņu attīstības anomālijām, to etioloģiju, patoģenēzi un sastopamības biežumu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Teratoloģija · Redzēt vairāk »

Teritorija (nozīmju atdalīšana)

Teritorija (no terra — zeme) var būt.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Teritorija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Termīti · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tinis · Redzēt vairāk »

Tisas ezers

Tisas ezers ir lielākā mākslīgā ūdenstilpe Ungārijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tisas ezers · Redzēt vairāk »

Toksiskums

Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Toksiskums · Redzēt vairāk »

Trakumsērga

Ar trakumsērgu inficējies suns, 1963. gads Trakumsērga ir visu zīdītāju dzīvnieku sugu tai skaitā arī cilvēku infekcijas slimība, kuru izraisa trakumsērgas vīruss no rabdovīrusu (Rhabdoviridae) grupas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Trakumsērga · Redzēt vairāk »

Transports

Lielbritānijā. Transports ir transporta infrastruktūras, transporta līdzekļu, transporta vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas kopums, kura uzdevums ir cilvēku un kravu pārvietošana starp dažādām ģeogrāfiskām (teritoriālām) vietām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Transports · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Trusis · Redzēt vairāk »

Tuberkuloze

Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tuberkuloze · Redzēt vairāk »

Tuberkulozes mikobaktērija

Tuberkulozes mikobaktērija, jeb tuberkulozes nūjiņa ir patogēna nūjiņveidīga baktērija, kura izraisa tuberkulozi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tuberkulozes mikobaktērija · Redzēt vairāk »

Tuklās šūnas

Tuklās šūnas. Tuklās šūnas ir audu leikocīti, kuru citoplazmā ir bazofilas granulas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tuklās šūnas · Redzēt vairāk »

Tunikāti

Tunikāti, kāpurhordaiņi (Tunicata, Urochordata) — hordaiņu apakštips, kuru ķermeņa uzbūve stipri atšķiras no tipisko hordaiņu ķermeņa uzbūves.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tunikāti · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Uguns · Redzēt vairāk »

Ugunsgrēks

Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »

Ultraskaņa

Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »

Un nogranda pērkons (stāsts)

"Un nogranda pērkons" ir zinātniskās fantastikas stāsts, ko sarakstījis amerikāņu rakstnieks Rejs Bredberijs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Un nogranda pērkons (stāsts) · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē

Sarakstā apkopotas tās vietas Lielbritānijā (Apvienotajā Karalistē), kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē

Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā

#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Botsvānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Botsvānā · Redzēt vairāk »

Uzvedība

Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Uzvedība · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaļi un atgremotāji

Vaļi un atgremotāji (Cetruminantia) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) klada, kas apvieno divas apakškārtas: vaļu un nīlzirgu apakškārtu (Whippomorpha) un atgremotāju apakškārtu (Ruminantiamorpha).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaļi un atgremotāji · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Valsts (bioloģija)

Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Valsts (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Valzirgs

Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Valzirgs · Redzēt vairāk »

Vapiti

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vapiti · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vācija · Redzēt vairāk »

Vārnas

Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vārnas · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vīruss

Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vīruss · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vēderskropstaiņi

Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »

Vēršu apakšdzimta

Vēršu apakšdzimta (Bovinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēršu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Veģetārisms

Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Veģetārisms · Redzēt vairāk »

Vedela ronis

Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vedela ronis · Redzēt vairāk »

Vegānisms

Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vegānisms · Redzēt vairāk »

Velns (latviešu mitoloģija)

Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Velsas korgijs pembroks

Velsas korgijs pembroks ir maza auguma ganu suņu šķirne, kas izveidota Velsā Pembrokšīrā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Velsas korgijs pembroks · Redzēt vairāk »

Veselības zinātne

Veselības zinātne ir lietišķās zinātnes disciplīna, kas pēta cilvēku un dzīvnieku veselību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Veselības zinātne · Redzēt vairāk »

Vestindijas lamantīns

Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »

Veterinārārsts

Maltas zīda suņa jaukteni Veterinārārsts ir sertificēts veterinārmedicīnas speciālists, kas veic dzīvnieku medicīnisko aprūpi, konsultē par dzīvnieku aprūpi un labklājību, kā arī veic profilaktiskos pasākumus dzīvnieku veselības un aprūpes jomā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Veterinārārsts · Redzēt vairāk »

Veterinārmedicīna

Veterinārārsts veic kaķa aprūpi Veterinārmedicīna, arī veterinārija, ir starpdisciplināra nozare, kas saistīta ar lauksaimniecības, medicīnas, bioloģijas, pārtikas ražošanas, farmācijas, ķīmijas un fizikas nozarēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Veterinārmedicīna · Redzēt vairāk »

Vetulikolijas

Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »

Vienādkājvēži

Vienādkājvēži, vienādkāji ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vienādkājvēži · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Viendienīšu kārta

Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »

Vientuļniekvēži

Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »

Vilna

Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vilna · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Virusoloģija

Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Virusoloģija · Redzēt vairāk »

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Visēdāji · Redzēt vairāk »

Vistu vanags

thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vistu vanags · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Vivisekcija

Vivisekcija (no - 'dzīvs' un sectio - 'griešana') tiek definēta kā ķirurģiska operācija, kas izmēģinājumu nolūkos tiek veikta dzīviem organismiem, parasti dzīvniekiem, kam ir centrālā nervu sistēma, lai novērotu dzīvu iekšējo struktūru.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vivisekcija · Redzēt vairāk »

Voljers

Voljers Voljers (no — 'putnu būris') ir iežogots laukums (ar nojumi vai atklāts), kurā var atrasties būri vai namiņi sīku dzīvnieku (trušu, suņu, putnu u.c.) uzturēšanai zvērkopības saimniecībās, zooloģiskajos dārzos, izstādēs un citur.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Voljers · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zarnelpotāji

Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zālēdāji · Redzēt vairāk »

Zebiekste

Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zebiekste · Redzēt vairāk »

Zebras

Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zebras · Redzēt vairāk »

Zebrzivju dzimta

Zebrzivju dzimta (Danionidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 341 saldūdens zivju sugu un kas tiek iedalītas 38 ģintīs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zebrzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Zeltainais šakālis

Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »

Zeltknābja žagata

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »

Zemes vāveres

Zemes vāveres, zemes vāveru apakšdzimta (Xerinae) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) pieder grauzēju apakšdzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas

Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »

Zemesrieksts

Zemesrieksts jeb arahiss (Arachis hypogaea) ir tauriņziežu dzimtas augs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zemesrieksts · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas lapsa

Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ziemeļamerikas lapsa · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Zirņu laputs

Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirņu laputs · Redzēt vairāk »

Zirga gaitas

Mustangs auļos savvaļā Dažādos veidus, kā zirgs pārvietojas, sauc par zirga gaitām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirga gaitas · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zirgu dzimta

Zirgu dzimta (Equidae) ir nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzimta, kas apvieno mūsdienu zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Zirnekļi

Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirnekļi · Redzēt vairāk »

Zirnekļveidīgie

Zirnekļveidīgie (Arachnida) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirnekļveidīgie · Redzēt vairāk »

Zivju cauna

Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zivju cauna · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīši

Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zivju dzenīši · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zooloģija · Redzēt vairāk »

Zooloģiskais dārzs

Pandas Čang Mai zoodārzā Zooloģiskais dārzs, dažreiz saīsināti dēvēts par zooparku, vai zoodārzu, ir cilvēka izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatei.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Zooplanktons

Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zooplanktons · Redzēt vairāk »

Zorro

Zorro (Lycalopex) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem. Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām. Zorro ģints dzīvo tikai Dienvidamerikā, un galvenokārt kontinenta rietumu pusē. Tie ir sastopami pašos dienvidos, Argentīnā un līdz Ekvadorai ziemeļos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zorro · Redzēt vairāk »

Zosāda

Zosāda Zosāda ir ādas reakcija, kuras rezultātā veidojas sīki izciļņi ādas virsmā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zosāda · Redzēt vairāk »

Zvīņspārņi

Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zvīņspārņi · Redzēt vairāk »

Zvejniekkaķis

Āzijas zvejniekkaķis (Prionailurus viverrinus) ir leopardkaķu ģints suga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zvejniekkaķis · Redzēt vairāk »

Zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Animalia, Dzīvnieks, Dzīvnieku valsts.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā