Ātrāk nekā pārlūku!
111 attiecības: Aizputes vēsture, Angermindes pils, Čehu vista, Ānunds Jākobs, Ārlavas pils, Baltijas jūras pirāti, Bartolomejs Hēneke, Bēri, Brīvmūrnieku uzskaitījums — F, Brīvmūrnieku uzskaitījums — K, Brēmenes arhibīskapi, Brovallas kauja, Cēges fon Manteifeli, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219), Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Dānija, Dānija—Norvēģija, Dānijas karogs, Dānijas premjerministru uzskaitījums, Dundagas novads, Dundagas pils, Elerts Krūze, Embūte, Embūtes pilsdrupas, Frederiks II, Fulko, Gliksburgu dinastija, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotlande, Haralds Zilzobis, Hardeknuts, Harija, Hāni, Hedebija, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Islandes karogs, Islandes valdnieku uzskaitījums, Kauja pie Bukultiem, Kauja pie Turaidas (1298), Knuds I Lielais, Kristians VIII Oldenburgs, Kristiāns I, Kristiāns II, Kristiāns III, Kristiāns IV, Kristiāns VII, Kurši, ..., Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Kursa (valsts), Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes un Sāmsalas bīskapija, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lamata (zeme), Latvija, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Līvu zemes, Leāles pils, Lengvīns, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Lodes pils, Magnuss (Livonijas karalis), Margrēte I, Margrēte II, Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums, Mēklenburgas-Gistrovas Sofija, Možaiskas līgums, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Narva, Obodrīti, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltene, Piltenes mantojuma karš, Piltenes viduslaiku pils, Pomerānijas Ēriks, Pomerānijas valdnieku uzskaitījums, Rakvere, Rīdes annāles, Sāmsala, Sāmsalas bruņniecība, Stokholma, Svens I Dakšbārda, Tallinas bīskapi, Tallinas vēsture, Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Tiho Brahe, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira), Valdemārs I Lielais, Valdemārs II Estridsens, Valdemārs IV, Valsts mākslas muzejs (Dānija), Valtaiķu pils, Vezenbergas pils, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Viruzeme, Vrangeļi, Zemgale (valsts), Ziemeļeiropas vēsture, Zoneburgas pils, 11. gadsimts, 1206. gada uzbrukums Sāmsalai, 980. gads, 991. gads. Izvērst indekss (61 vairāk) »
Aizputes vēsture
Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte). Aizputes vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Aizputes vēsture · Redzēt vairāk »
Angermindes pils
Jūliusa Dēringa zīmējums, 1870). Angermindes pils jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Angermindes pils · Redzēt vairāk »
Čehu vista
Čehu vista ir sena mājas vistu šķirne, kas izveidota Bohēmijā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Čehu vista · Redzēt vairāk »
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »
Ārlavas pils
Iespējams, uz Ārlavas pils pamatiem uzbūvētā muižas kungu māja. Ārlavas pils bija senās Vanemas, vēlāk kristiešu Kurzemes bīskapijas pils Ārlavas draudzes novadā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Ārlavas pils · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Hēneke
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Bēri · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — F
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "F".
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Brīvmūrnieku uzskaitījums — F · Redzēt vairāk »
Brīvmūrnieku uzskaitījums — K
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "K".
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Brīvmūrnieku uzskaitījums — K · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Brovallas kauja
Dāņu ķēniņš Haralds Brovallas kaujā (19. gs. zīmējums). Brovallas kauja ir vikingu sāgās aprakstīta teiksmaina 8.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Brovallas kauja · Redzēt vairāk »
Cēges fon Manteifeli
Cēge fon Manteifels (Zoege von Manteuffel) jeb Manteifels (Manteuffel) saukts Cēge (Szoege) vai Manteifels-Cēge (Manteuffel-Szoege) ir senas Baltijas muižnieku dzimtas vārds, kas sākas Baltijā ar Gerhardu Zoije (Gerardus Soye), kurš 1325.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Cēges fon Manteifeli · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)
1219.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219) · Redzēt vairāk »
Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222) · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dānija · Redzēt vairāk »
Dānija—Norvēģija
Dānijas un Norvēģijas karaļvalsts teritorija 1780. gadā Dānija—Norvēģija bija Dānijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes personālūnija no 1380.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dānija—Norvēģija · Redzēt vairāk »
Dānijas karogs
Dānijas karogs jeb Danebrogs ir sarkans karogs ar baltu skandināvu krustu, kura vertikālā daļa atrodas tuvāk masta daļai.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dānijas karogs · Redzēt vairāk »
Dānijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas premjerministri kopš 1848.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dānijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dundagas novads
Dundagas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dundagas novads · Redzēt vairāk »
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Dundagas pils · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Embūte
Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Embūte · Redzēt vairāk »
Embūtes pilsdrupas
Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns. Attēla kreisajā augšējā stūrī Embūtes pilskalns. Embūtes muižas kungu māja (1911). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Embūtes pilsdrupas · Redzēt vairāk »
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Frederiks II · Redzēt vairāk »
Fulko
Fulko bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Fulko · Redzēt vairāk »
Gliksburgu dinastija
Šlezvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas hercogu dzimtas ģerbonis. Gliksburgu dinastija, pilnais nosaukums Šlezvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastija, ir 1825.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Gliksburgu dinastija · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Gotlande · Redzēt vairāk »
Haralds Zilzobis
Haralds I "Zilzobis" Gormsons (dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Haralds Zilzobis · Redzēt vairāk »
Hardeknuts
Iespējamais Hardeknuta attēls. Hardeknuts jeb Knuts III (1018/1019 — 1042) bija Dānijas karalis (no 1035) un Anglijas karalis (no 1040).
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Hardeknuts · Redzēt vairāk »
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Harija · Redzēt vairāk »
Hāni
Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Hāni · Redzēt vairāk »
Hedebija
Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Hedebija · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Islandes karogs
Islandes karogs Islandes karogs ir ar zilu fonu, baltu skandināvu krustu, kura iekšpusē ir nedaudz mazāks sarkans krusts.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Islandes karogs · Redzēt vairāk »
Islandes valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Islandes valdnieki no 1262.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Islandes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kauja pie Bukultiem
Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »
Knuds I Lielais
Knuds I Lielais (dzimis 985. vai 995. gadā, miris) bija Anglijas karalis (vai Canute), Dānijas karalis Knuds II Lielais (vai Knud II) un Norvēģijas karalis. Viņa tēvs bija Dānijas karalis Svens I Dakšbārda.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Knuds I Lielais · Redzēt vairāk »
Kristians VIII Oldenburgs
Kristians VIII (dzimis, miris) bija Dānijas karalis no 1839.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kristians VIII Oldenburgs · Redzēt vairāk »
Kristiāns I
Kristiāns I (dzimis 1426. gada februārī, miris) bija pirmais Oldenburgas dinastijas karalis Dānijas tronī, Dānijas karalis no 1448.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kristiāns I · Redzēt vairāk »
Kristiāns II
Kristiāns II (Zviedrijā dēvēts arī par Kristiānu Tirānu (Kristian Tyrann); dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kristiāns II · Redzēt vairāk »
Kristiāns III
Kristiāns III (dzimis, miris) bija Dānijas (no 1534. gada) un Norvēģijas karalis (no 1537. gada) līdz nāvei 1559.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kristiāns III · Redzēt vairāk »
Kristiāns IV
Kristiāns IV (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1588.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kristiāns IV · Redzēt vairāk »
Kristiāns VII
Kristiāns VII (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1766.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kristiāns VII · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija
Kurzemes un Sāmsalas bīskapija (brūnā krāsā) Dānijas kontrolē. Kurzemes un Sāmsalas bīskapa ģerbonis (1554). Kurzemes un Sāmsalas bīskapija bija īslaicīgi pastāvējusi Livonijas Konfederācijas valsts (1542—1560), kurā bīskapa Johana Minhauzena valdīšanas laikā apvienojās Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija un viņš kļuva par šo zemju bīskapu.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kurzemes un Sāmsalas bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Leāles pils
Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Leāles pils · Redzēt vairāk »
Lengvīns
Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Lengvīns · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lodes pils
Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Lodes pils · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Margrēte I
Margrētes I statuja Margrēte I (dzimusi, mirusi) bija Dānijas un Norvēģijas ķēniniene no 1387.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Margrēte I · Redzēt vairāk »
Margrēte II
Margrēte II (dzimusi Margrēte Aleksandrīna Torhildrīne Ingrīda (Margrethe Alexandrine Þórhildur Ingrid)) ir pašreizējā Dānijas karaliene.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Margrēte II · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums
Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis. Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234). Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija
Mēklenburgas-Gistrovas Sofija (dzimusi, mirusi) bija Dānijas konsorte 1572.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Mēklenburgas-Gistrovas Sofija · Redzēt vairāk »
Možaiskas līgums
Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Narva · Redzēt vairāk »
Obodrīti
Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Obodrīti · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Piltene · Redzēt vairāk »
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Ēriks
Pomerānijas Ēriks (dzimis 1381/1382. gadā, miris) bija Grifu dinastijas Norvēģijas karalis no 1389.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Pomerānijas Ēriks · Redzēt vairāk »
Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Grifs - Pomerānijas valdnieku heraldiskā zīme. Pomerānijas sadalīšanās dalienu valstīs (ap 1400). Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Pomerānijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Rakvere · Redzēt vairāk »
Rīdes annāles
rokraksta lappuses. Rīdes annāles ir 13.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Rīdes annāles · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Stokholma · Redzēt vairāk »
Svens I Dakšbārda
Svens I Dakšbārda (dzimis ap 960. gadu, miris) bija Dānijas karalis un Norvēģijas karalis no 986.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Svens I Dakšbārda · Redzēt vairāk »
Tallinas bīskapi
Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Tallinas bīskapi · Redzēt vairāk »
Tallinas vēsture
Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Tallinas vēsture · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »
Tiho Brahe
Tiho Brahe (dzimis Knutstrupā, Dānijā, miris Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Tiho Brahe · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira)
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un tiek dēvētas par lielkrusta komandieriem.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira) · Redzēt vairāk »
Valdemārs I Lielais
Valdemārs I Lielais (dzimis, miris) bija Dānijas karalis no 1157.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Valdemārs I Lielais · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Valdemārs IV
Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (ap 1321.—1375.), burtiski — Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340—1375) un sākumā arī Dāņu Igaunijas feodālais senjors (1340—1346).
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Valdemārs IV · Redzēt vairāk »
Valsts mākslas muzejs (Dānija)
Valsts mākslas muzejs ir mākslas muzejs Dānijā, Kopenhāgenas centrā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Valsts mākslas muzejs (Dānija) · Redzēt vairāk »
Valtaiķu pils
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Valtaiķu pils · Redzēt vairāk »
Vezenbergas pils
Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Vezenbergas pils · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropas vēsture
Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Zoneburgas pils
Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
1206. gada uzbrukums Sāmsalai
Dāņu 1206.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai · Redzēt vairāk »
980. gads
980.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un 980. gads · Redzēt vairāk »
991. gads
991.
Jaunums!!: Dānijas karaļu uzskaitījums un 991. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dānijas karaliene, Dānijas karalienes, Dānijas karalis, Dānijas karaļi, Dānijas valdnieku uzskaitījums, Dānijas ķēniņi, Dānijas ķēniņš, Dāņu ķēniņš.
