Ātrāk nekā pārlūku!
122 attiecības: Andersen, Andersens, AutoCAD, Ģermāņu valodas, Īpašvārdu atveidošana, Æ, Baltijas jūra, Baltu valodas, Būkmols, Bēgšana, Dāņi, Dānija, Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Dānijas Futbola asociācija, Dānijas hokeja līga, Dānijas pilsētu uzskaitījums, Der er et yndigt land, Dievzeme, Dirihlē princips, DNS-Tvind, Edgars Lejnieks, Ein bißchen Frieden, Eiro banknotes, Eiropa, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji, Fēru Salas, Fēru valoda, Foborga, Frūde Gritens, Glotāls slēdzenis, Grenlandes jūra, Grenlandes Universitāte, Hansens, Hanss Kristians Andersens, Hēgs, Inga Mežaraupe, ISketch, Islande, Islandieši, ISO 639-1 kodu saraksts, Jakobsens, Jantes likums, Jaunnorvēģu valoda, Jākobsons, Jensens, Jergensens, Kalmāras ūnija, ..., Karalis, Karena Bliksena, Knuts Skujenieks, Kopenhāgena, Kristensens, Kristiansens, Kvadrāts (filma), Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva), Larsen, Larsens, Latīņu raksts, Latviešu valoda, Laudrups, Lāšons, Ligatūra, Maize, Måneskin, Medības (2012. gada filma), Nacionālo devīžu uzskaitījums, Nils Ušakovs, Nilsens, Nilsons, Nobela prēmijas laureāti literatūrā, Norvēģija, Norvēģu valoda, Olsens, Pazuduši ledājos, Pēdersens, Pēdiņas, Pēteris Jankavs, Pēters Hēgs, Pirmdiena, Poulsens, Rasmusens, Reģionālā valoda, Rums, Sennorvēģu valoda, Serensens, Skandināvija, Sniega karaliene, Taisnās tiesas jātnieki, Valodu saime, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Vācija, Vēl pa mēriņam, Vilhelms Topsē, Ziemeļģermāņu valodas, Ziemeļvalstis, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Zilbes intonācija, Zviedru valoda, 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2017. gada Eirovīzijas koris, 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2019. gada Eirovīzijas koris, 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 79. Kinoakadēmijas balva, 93. Kinoakadēmijas balva, 94. Kinoakadēmijas balva. Izvērst indekss (72 vairāk) »
Andersen
Andersen ir oriģinālā rakstība vairākiem ģermāņu cilmes uzvārdiem.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Andersen · Redzēt vairāk »
Andersens
Andersens (— 'Andersa dēls'; sieviešu dzimtē Andersena) ir dāņu/vācu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Andersons, Andešons un Annešens.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Andersens · Redzēt vairāk »
AutoCAD
AutoCAD ir lietojumprogramma, kas paredzēta datorizētajai projektēšanai(CAD), kur ir iespējams rasēt gan 2D, gan 3D objektus.
Jaunums!!: Dāņu valoda un AutoCAD · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Īpašvārdu atveidošana
Ar īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Æ
Burts "Æ" Æ (æ) ir grafēma un ligatūra, kas sastāv no burtiem "a" un "e".
Jaunums!!: Dāņu valoda un Æ · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Būkmols
Būkmols (— ‘grāmatu valoda’), līdz 1929.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Būkmols · Redzēt vairāk »
Bēgšana
"Bēgšana" ir 2021. gada Dānijas, Francijas, Norvēģijas un Zviedrijas kopražojuma animēta dokumentālā filma, kuras režisors ir Jonass Pohers Rasmusens.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Bēgšana · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dāņi · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dānija · Redzēt vairāk »
Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 51 reizi, no kurām finālos ir piedalījusies 44 reizes, debitējot 1957.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »
Dānijas Futbola asociācija
Dānijas Futbola Asociācija (DBU) (dāņu val.: Dansk Boldspil-Union) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Dānijā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dānijas Futbola asociācija · Redzēt vairāk »
Dānijas hokeja līga
Dānijas hokeja līga (pazīstama arī ar tās oficiālo dāņu nosaukumu Metal Ligaen) ir Dānijas spēcīgākā hokeja līga, kas dibināta 1954.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dānijas hokeja līga · Redzēt vairāk »
Dānijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas Dānijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 1000 iedzīvotājiem.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dānijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Der er et yndigt land
Dānijas himnas teksts un notis Der er et yndigt land ir Dānijas Karalistes valsts himna.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Der er et yndigt land · Redzēt vairāk »
Dievzeme
"Dievzeme" ir 2022.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dievzeme · Redzēt vairāk »
Dirihlē princips
''m''.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Dirihlē princips · Redzēt vairāk »
DNS-Tvind
DNS-Tvind (Dāņu: Det Nødvendige Seminarium) ir starptautiska koledža Dānijā, kas sagatavo topošos skolotājus, sniedzot iespēju iegūt bakalaura grādu pedagoģijā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un DNS-Tvind · Redzēt vairāk »
Edgars Lejnieks
Edgars Lejnieks (dzimis, miris) bija latviešu matemātiķis, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes vairākkārtējs dekāns, Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pirmais pārzinis, Matemātikas semināra bibliotēkas vadītājs.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Edgars Lejnieks · Redzēt vairāk »
Ein bißchen Frieden
Ein bißchen Frieden ir dziesma vācu valodā, kuru sarakstīja vācu Eirovīzijas dziesmu rakstītāju duets — mūzikas autors Ralfs Zīgels (Ralph Siegel) un vārdu autors Bernds Meinūgers (Bernd Meinunger).
Jaunums!!: Dāņu valoda un Ein bißchen Frieden · Redzēt vairāk »
Eiro banknotes
Eiro banknotes ir banknotes, kuras lieto eirozonā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Eiro banknotes · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »
Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji
Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējušas 68 dziesmas.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji · Redzēt vairāk »
Fēru Salas
Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Fēru Salas · Redzēt vairāk »
Fēru valoda
Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Fēru valoda · Redzēt vairāk »
Foborga
Foborga (jeb Fåborg) ir ostas mazpilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Foborga · Redzēt vairāk »
Frūde Gritens
Frūde Gritens (norvēģu: Frode Grytten, dzimis 1960. gada 11. decembrī Bergenā, Norvēģijā, taču uzaudzis Odā) ir norvēģu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Frūde Gritens · Redzēt vairāk »
Glotāls slēdzenis
Glotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Glotāls slēdzenis · Redzēt vairāk »
Grenlandes jūra
Grenlandes jūra (dāņu un) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Grenlandes jūra · Redzēt vairāk »
Grenlandes Universitāte
Grenlandes Universitāte ir 1987.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Grenlandes Universitāte · Redzēt vairāk »
Hansens
Hansens (dāņu un — 'Hansa dēls'; sieviešu dzimtē Hansena) ir dāņu/norvēģu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Hansens · Redzēt vairāk »
Hanss Kristians Andersens
Hansa Kristiana Andersena mājas Hanss Kristians Andersens (dzimis, miris) bija dāņu rakstnieks.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Hanss Kristians Andersens · Redzēt vairāk »
Hēgs
Hēgs (sieviešu dzimtē Hēga) ir dāņu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Hēgs · Redzēt vairāk »
Inga Mežaraupe
Inga Mežaraupe (dzimusi 1969. gada 3. janvārī) ir latviešu tulkotāja, kura tulko galvenokārt no dāņu valodas.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Inga Mežaraupe · Redzēt vairāk »
ISketch
iSketch ir bezmaksas interneta spēle, kur viens cilvēks zīmē zīmējumu, kamēr citi cilvēki mēģina uzminēt, ko viņš zīmē.
Jaunums!!: Dāņu valoda un ISketch · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Islande · Redzēt vairāk »
Islandieši
Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Islandieši · Redzēt vairāk »
ISO 639-1 kodu saraksts
ISO 639 ir trīs kodu saraksti.
Jaunums!!: Dāņu valoda un ISO 639-1 kodu saraksts · Redzēt vairāk »
Jakobsens
Jakobsens (dāņu un, Jakobsen — 'Jākoba dēls'; sieviešu dzimtē Jakobsena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Jākobsons un Džeikobsons.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Jakobsens · Redzēt vairāk »
Jantes likums
Aksela Sandemūses dzimtajā pilsētā Jantes likumam veltīta plāksne, kurā dāniski rakstīti visi punkti Jantes likums (dāņu un) ir Ziemeļvalstīm raksturīgs uzvedības kodekss, kurā kolektīvisms tiek stādīts augstāk par individuālismu un godkāre tiek atzīta kā kaut kas nevērtīgs un nepiedienīgs.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Jantes likums · Redzēt vairāk »
Jaunnorvēģu valoda
Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols).
Jaunums!!: Dāņu valoda un Jaunnorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Jākobsons
Jākobsons (— 'Jākoba dēls', no personvārda Jākobs (Jacob/Jakob); sieviešu dzimtē Jākobsone) ir ģermāņu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Džeikobsons un Jakobsens (dāņu un, Jakobsen).
Jaunums!!: Dāņu valoda un Jākobsons · Redzēt vairāk »
Jensens
Jensens (— 'Jensa dēls'; sieviešu dzimtē Jensena) ir dāņu cilmes uzvārds, kas sastopams arī Ziemeļvācijā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Jensens · Redzēt vairāk »
Jergensens
Jergensens (norvēģu un; sieviešu dzimtē Jergensena) ir dāņu/norvēģu uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Jergensens · Redzēt vairāk »
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Karalis · Redzēt vairāk »
Karena Bliksena
Karena Bliksena (1913) Karena Bliksena, dzimusi Dinesena (Karen Blixen, Dinesen; dzimusi 1885. gada 17. aprīlī Roskildē, mirusi 1962. gada 7. septembrī turpat), bija dāņu rakstniece.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Karena Bliksena · Redzēt vairāk »
Knuts Skujenieks
Knuts Skujenieks (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Knuts Skujenieks · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Kristensens
Kristensens (dāņu un /Kristensen — 'Kristena dēls', no personvārda Kristens (Christen/Kristen); sieviešu dzimtē Kristensena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Kristensens · Redzēt vairāk »
Kristiansens
Kristiansens (dāņu un /Kristiansen — 'Kristiana dēls', no personvārda Kristians (Christian/Kristian); sieviešu dzimtē Kristiansena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Kristiansens · Redzēt vairāk »
Kvadrāts (filma)
"Kvadrāts" ir 2017.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Kvadrāts (filma) · Redzēt vairāk »
Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)
Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā starptautiskā spēlfilma" (iepriekš "Labākā filma svešvalodā") tiek pasniegta katru gadu kopš 1956.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva) · Redzēt vairāk »
Larsen
Larsen ir oriģinālā rakstība vairākiem ģermāņu cilmes uzvārdiem.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Larsen · Redzēt vairāk »
Larsens
Larsens (dāņu un — 'Larsa dēls', no personvārda Larss (Lars)); sieviešu dzimtē Larsena) ir dāņu/norvēģu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Lāšons (Larsson) Cilvēki ar šo uzvārdu.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Larsens · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Laudrups
Laudrups (sieviešu dzimtē Laudrupa) ir dāņu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Laudrups · Redzēt vairāk »
Lāšons
Lāš(s)ons ( — 'Lāša dēls', no personvārda Lāšs (Lars); sieviešu dzimtē Lāš(s)one) ir izplatīts zviedru cilmes uzvārds, kam dāņu un norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Larsens (Larsen).
Jaunums!!: Dāņu valoda un Lāšons · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Maize · Redzēt vairāk »
Måneskin
Måneskin (no dāņu valodas — 'mēness gaisma, mēnesnīca') ir 2016.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Måneskin · Redzēt vairāk »
Medības (2012. gada filma)
"Medības" ir 2012.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Medības (2012. gada filma) · Redzēt vairāk »
Nacionālo devīžu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).
Jaunums!!: Dāņu valoda un Nacionālo devīžu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Nils Ušakovs
Nils Ušakovs (dzimis Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs, šobrīd partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētājs).
Jaunums!!: Dāņu valoda un Nils Ušakovs · Redzēt vairāk »
Nilsens
Nilsens jeb Nīlsens (dāņu un — 'Nila dēls', no personvārda Nils(s); sieviešu dzimtē Nilsena) ir dāņu un norvēģu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Nilsons,.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Nilsens · Redzēt vairāk »
Nilsons
Nilsons ( — 'Nila dēls', no personvārda Nils; sieviešu dzimtē Nilsone) ir zviedru cilmes uzvārds, kam dāņu un norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Nilsens (dāņu un). Cilvēki ar šo uzvārdu.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Nilsons · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti literatūrā
Nobela prēmija literatūrā (zviedru val: Nobelpriset i litteratur) ir ikgadējs Zviedrijas Akadēmijas apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Nobela prēmijas laureāti literatūrā · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Olsens
Olsens (— 'Oles dēls', no personvārda Ole (Ole); sieviešu dzimtē Olsena) ir dāņu/vācu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Ulsons un Ulsens.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Olsens · Redzēt vairāk »
Pazuduši ledājos
"Pazuduši ledājos" ir 2018.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Pazuduši ledājos · Redzēt vairāk »
Pēdersens
Pēdersens (— 'Pēdera dēls'; sieviešu dzimtē Pēdersena) ir dāņu cilmes uzvārds, kam norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Pēdešens.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Pēdersens · Redzēt vairāk »
Pēdiņas
Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Pēdiņas · Redzēt vairāk »
Pēteris Jankavs
Pēteris Jankavs (dzimis 1964. gada 13. aprīlī Odzienā) ir latviešu tulkotājs un izdevējs.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Pēteris Jankavs · Redzēt vairāk »
Pēters Hēgs
Pēters Hēgs (Peter Høeg, * 1957. gada 17. maijā Kopenhāgenā) ir viens no pazīstamākajiem dāņu mūsdienu rakstniekiem.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Pēters Hēgs · Redzēt vairāk »
Pirmdiena
Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Pirmdiena · Redzēt vairāk »
Poulsens
Poulsens (sieviešu dzimtē Poulsena) ir dāņu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Poulsens · Redzēt vairāk »
Rasmusens
Rasmusens (— 'Rasmusa dēls'; sieviešu dzimtē Rasmusena) ir izplatīts dāņu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Rasmusens · Redzēt vairāk »
Reģionālā valoda
Par reģionālo valodu sauc valodu, kuru lieto valsts daļā (reģionā).
Jaunums!!: Dāņu valoda un Reģionālā valoda · Redzēt vairāk »
Rums
1941. gada Karību rums Rums ir stiprais spirtotais dzēriens, ko iegūst pārtvaicējot saraudzētu cukurniedru sulu vai melasi un iegūto šķidrumu parasti 4—5 gadus izturot ozolkoka mucās.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Rums · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Serensens
Serensens (sieviešu dzimtē Serensena) ir dāņu cilmes uzvārds, kam norvēģu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Sērensens.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Serensens · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Sniega karaliene
Sniega karaliene ir Hansa Kristiana Andersena pasaka, kas pirmoreiz tika publicēta 1844.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Sniega karaliene · Redzēt vairāk »
Taisnās tiesas jātnieki
"Taisnās tiesas jātnieki" ir 2020. gada Dānijas asa sižeta kinokomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir Andreass Tomass Jensens.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Taisnās tiesas jātnieki · Redzēt vairāk »
Valodu saime
Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Valodu saime · Redzēt vairāk »
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēl pa mēriņam
"Vēl pa mēriņam" ir 2020.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Vēl pa mēriņam · Redzēt vairāk »
Vilhelms Topsē
Vilhelms Topsē (—) bija konservatīvs dāņu rakstnieks.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Vilhelms Topsē · Redzēt vairāk »
Ziemeļģermāņu valodas
Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Ziemeļģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstu ģimnāzija
Ziemeļvalstu ģimnāzija (ZVĢ) ir vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas atrodas Paula Lejiņa ielā 12 Zolitūdē, Rīgā, sākumskola atrodas Anniņmuižas ielā 11.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Ziemeļvalstu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Dāņu valoda un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1959.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1961.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1962.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
BBC televīzijas centrs Londonā. 1963.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1964.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1965.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1966.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1982.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
29.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
31.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
1997.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2003.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 2003. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2004.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2005.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2017. gada Eirovīzijas koris
2017.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 2017. gada Eirovīzijas koris · Redzēt vairāk »
2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2019.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
2019. gada Eirovīzijas koris
2019.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 2019. gada Eirovīzijas koris · Redzēt vairāk »
2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2021.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »
79. Kinoakadēmijas balva
79.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 79. Kinoakadēmijas balva · Redzēt vairāk »
93. Kinoakadēmijas balva
93.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 93. Kinoakadēmijas balva · Redzēt vairāk »
94. Kinoakadēmijas balva
94.
Jaunums!!: Dāņu valoda un 94. Kinoakadēmijas balva · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Da, Dan, Dansk, Dansk sprog, ISO 639:da.
