Ātrāk nekā pārlūku!
183 attiecības: Aļaskas grēda, Advente, Alksnene, Alpi, Alpu kalnu kaza, Amerikas pamatiedzīvotāji, Andora, Apaļsporu bisīte, Ardēni, Atmatenes, Austrumu ūbele, Ķīķis, Ķērpji, Ķeģis, Ķeksis, Čehija, Čuņčiņš, Ābeļi (dabas liegums), Baltā mušmire, Baltezera purvs, Baltsvītru krustknābis, Baravikas, Bālā mušmire, Bejas mežs, Beku ģints, Budbergas katoļu baznīca, Cūcene, Cūku pienaine, Cēsis, Cekulzīlīte, Ciedri, Cildenā atmatene, Cinara, Dadzītis, Dendrolimus superans, Dižknābja vārna, Dzeltējošā atmatene, Dzeltenbrūnā apšubeka, Dziedātājstrazds, Dzierkaļu kalns, Dzilnītis, Egļu krustknābis, Egļu rudmiese, Egļukalns, Eglāju samtenis, Egle, Eglene, Eirāzijas lidvāveres, Eriozona syrphoides, Essigella, ..., Gada staipeknis, Gaišais ķeģis, Gaišzilā zīlīte, Garkalnes meži, Garkāta bisīte, Gārša, Grubuļainā samtbeka, Gulbju iezis, Gurija, Higrometrs, Himalaju ciedrs, Holocēns, Hoverla, Jamantau, Japānas lidvāvere, Jēkabpils ģerbonis, Jēkabpils novada ģerbonis, Jumpravas pagasts, Jumts, Kanādas bēdrozis, Kankles, Kēms, Kelē bērzlape, Kojusalas dārzs, Kokogles, Koksnes pienaine, Krava, Krustkalnu dabas rezervāts, Krustpils muižas parks, Laima, Laiva, Latgales parks, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lāčupītes dendrārijs, Līgatnes ģerbonis, Leptoglossus occidentalis, Lidvāvere, Lielais Liepukalns, Lielais susuris, Lielā pergamentsēne, Lietuva, Mazais ērglis, Mazais mušķērājs, Mazais susuris, Mazais svilpis, Meža atmatene, Meža cūka, Meža stērste, Meža susuris, Meža zīlīte, Meža zīlītes, Melnais mežastrazds, Melnā dzilna, Melnrīkles strazds, Meshetas grēda, Mizložņa, Mongolija, Nacionālais botāniskais dārzs, Negaiss, Ogre, Ogres rajons, Paceplītis, Pamežs, Parastā apmalpiepe, Parastā apse, Parastā ūbele, Parastā otiņaste, Parastā vāvere, Pārejas purvs, Pelēkā zīlīte, Poļesjes zemiene, Priežu krustknābis, Putni, Putorana, Raupjā tumšbeka, Riekstroži, Riekstrozis, Rudsānu zilastīte, Rundēnu skola, Sajānu-Šušenskas rezervāts, Sakņu piepe, Samtainā mietene, Sarkanā egle, Sarkandzeltaine, Sarkstošā atmatene, Sarkstošā dižsardzene, Sārtgalvītis, Sēņošana, Sēkla, Sebežas nacionālais parks, Sedas ģerbonis, Segaudi (augi), Sičuaņas bēdrozis, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas peļkājīte, Sils, Skujkoku dižkoksngrauzis, Skujkoku lielais koksngrauzis, Slapjā pienaine, Sodrējainā pienaine, Sosnovska latvānis, Sprogu baznīca, Stendes ģerbonis, Stirna, Subates ģerbonis, Sudrabainā beka, Svilpis, Svirlītis, Tara (Krievija), Teiču dabas rezervāts, Tomskas apgabals, Trīspirkstu dzenis, Trevojs, Tukuma ģerbonis, Vairoga bisīte, Vanagu iezis, Vīnsarkanā atmatene, Velika Planina, Vištītis, Vijole, Vitebskas apgabals, Vogēzi, Vulfa sfagns, Zaļais ķauķītis, Zīdaste, Zeltgalvītis, Ziemas žubīte, Ziemassvētku egle, Ziemeļkursas augstiene, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu svilpis, Zilais sīlis, Zivjērglis. Izvērst indekss (133 vairāk) »
Aļaskas grēda
Aļaskas grēda ir kalnu grēda Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī.
Jaunums!!: Egles un Aļaskas grēda · Redzēt vairāk »
Advente
Adventes vainags Advente jeb advents (— ‘atnākšana’) ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem.
Jaunums!!: Egles un Advente · Redzēt vairāk »
Alksnene
Alksnenes nobirušās skujās Vecāku alksneņu cepurītes ir piltuvveida Somijas vāverēm alksneņu sīvā sula netraucē Smilšu kāpās starp ķērpjiem alksnenes parasti neizaug lielas Piensula lauzuma vietā Alksnene jeb Parastā alksnene (Lactarius rufus) ir Latvijā ļoti bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Alksnene · Redzēt vairāk »
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Egles un Alpi · Redzēt vairāk »
Alpu kalnu kaza
Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) endēma Eiropas savvaļas kazu suga.
Jaunums!!: Egles un Alpu kalnu kaza · Redzēt vairāk »
Amerikas pamatiedzīvotāji
Hupa cilts indiānis Amerikas pamatiedzīvotāju īpatsvars dažādās valstīs. Amerikas pamatiedzīvotāji ir tie Amerikas iedzīvotāji, kas apdzīvoja Ameriku līdz eiropiešu ienākšanai un viņu pēcteči, kā arī citas etniskas grupas, kas sevi saista ar Amerikas pamatiedzīvotājiem.
Jaunums!!: Egles un Amerikas pamatiedzīvotāji · Redzēt vairāk »
Andora
Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Egles un Andora · Redzēt vairāk »
Apaļsporu bisīte
Apaļsporu bisīte (Gyromitra sphaerospora, arī Pseudorizhina sphaerospora un Helvella sphaerospora) ir Latvijā reti sastopama iespējami indīga asku sēne.
Jaunums!!: Egles un Apaļsporu bisīte · Redzēt vairāk »
Ardēni
Ardēnu izvietojums Ardēni jeb Ardēnu kalni, arī Ardēnu mežs (Ardenne) ir kalnu sistēma un mežu masīvs Francijas ziemeļos, Beļģijas austrumos un Luksemburgā.
Jaunums!!: Egles un Ardēni · Redzēt vairāk »
Atmatenes
Atmatenes ir atmateņu dzimtas sēņu ģints, kura satur ap 300 sugu.
Jaunums!!: Egles un Atmatenes · Redzēt vairāk »
Austrumu ūbele
Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.
Jaunums!!: Egles un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »
Ķīķis
Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.
Jaunums!!: Egles un Ķīķis · Redzēt vairāk »
Ķērpji
Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.
Jaunums!!: Egles un Ķērpji · Redzēt vairāk »
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Egles un Ķeģis · Redzēt vairāk »
Ķeksis
Dažādas ķekšu galvas Ķeksis ir plostnieku un koku pludinātāju galvenais darbarīks.
Jaunums!!: Egles un Ķeksis · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Egles un Čehija · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Egles un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Egles un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Baltā mušmire
Baltā mušmire (Amanita virosa) ir Latvijā bieža vidēji liela mušmiru ģints nāvējoši indīga sēne.
Jaunums!!: Egles un Baltā mušmire · Redzēt vairāk »
Baltezera purvs
Baltezera purvs ir dabas liegums Saldus novadā.
Jaunums!!: Egles un Baltezera purvs · Redzēt vairāk »
Baltsvītru krustknābis
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Egles un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »
Baravikas
Baravikas jeb cietenes ir beku dzimtas sēnes, kuru augļķermeņus lieto pārtikā kā vērtīgas ēdamās sēnes.
Jaunums!!: Egles un Baravikas · Redzēt vairāk »
Bālā mušmire
Skats uz bālo mušmiri no augšas Bālā mušmire (Amanita citrina, agrāk arī Amanita mappa) ir Latvijā bieža vidēji liela mušmiru ģints neēdama sēne.
Jaunums!!: Egles un Bālā mušmire · Redzēt vairāk »
Bejas mežs
Bejas mežs ir dabas liegums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Jaunums!!: Egles un Bejas mežs · Redzēt vairāk »
Beku ģints
Bekas (Boletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura satur vairāk kā 250 sugu, no kurām ap 50 atzītas par ēdamām.
Jaunums!!: Egles un Beku ģints · Redzēt vairāk »
Budbergas katoļu baznīca
Budbergas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Egles un Budbergas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Cūcene
Vecāku cūceņu lapiņas ir dzeltenīgi brūnganas Maskējošā cepurītes krāsa apgrūtina cūceņu pamanīšanu zālē vai sūnās Cūcenes sporas Cūcene galvenokārt aug rudenī un var pazust starp lapām Cūcene (Lactarius turpis, arī Lactarius necator un Lactarius plumbeus) ir Latvijā bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Cūcene · Redzēt vairāk »
Cūku pienaine
Cepurītes virsma ir spīdīga Lapiņas ir dažāda garuma Bresadolas 1928. gada zīmējums Cūku pienaine (Lactarius hysginus) ir Latvijā ļoti reta pienaiņu ģints vidēji liela sēne, kuras augļķermeņi sīvās piensulas un dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Egles un Cūku pienaine · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Egles un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cekulzīlīte
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.
Jaunums!!: Egles un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »
Ciedri
Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.
Jaunums!!: Egles un Ciedri · Redzēt vairāk »
Cildenā atmatene
Cildenā atmatene (Agaricus augustus, agrāk arī Psalliota perrara) ir liela Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Cildenā atmatene · Redzēt vairāk »
Cinara
Cinara ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Egles un Cinara · Redzēt vairāk »
Dadzītis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Egles un Dadzītis · Redzēt vairāk »
Dendrolimus superans
Dendrolimus superans ir zvīņspārņu suga no vērpēju dzimtas.
Jaunums!!: Egles un Dendrolimus superans · Redzēt vairāk »
Dižknābja vārna
Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Egles un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »
Dzeltējošā atmatene
Dzeltējošā atmatene (Agaricus silvicola jeb Agaricus sylvicola, agrāk arī Psalliota silvicola) ir vidēji liela Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Dzeltējošā atmatene · Redzēt vairāk »
Dzeltenbrūnā apšubeka
Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Dzeltenbrūnā apšubeka · Redzēt vairāk »
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Jaunums!!: Egles un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »
Dzierkaļu kalns
Dzierkaļu kalns (arī Dzerkaļu kalns) ir 286,5 m augsts paugurs Latgales augstienes Rāznavas paugurainē.
Jaunums!!: Egles un Dzierkaļu kalns · Redzēt vairāk »
Dzilnītis
Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Egles un Dzilnītis · Redzēt vairāk »
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Jaunums!!: Egles un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »
Egļu rudmiese
Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir Latvijā ļoti bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Egļu rudmiese · Redzēt vairāk »
Egļukalns
Egļukalns (arī Egļu kalns) ir paugurs Augšdaugavas novada Sventes pagastā Sventes dabas parka teritorijā, Augšzemes augstienes augstākais punkts.
Jaunums!!: Egles un Egļukalns · Redzēt vairāk »
Eglāju samtenis
Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.
Jaunums!!: Egles un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »
Egle
Egle var būt.
Jaunums!!: Egles un Egle · Redzēt vairāk »
Eglene
Eglene, arī dzeltenā krimildeA.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 27.
Jaunums!!: Egles un Eglene · Redzēt vairāk »
Eirāzijas lidvāveres
Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).
Jaunums!!: Egles un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »
Eriozona syrphoides
Eriozona syrphoides ir ziedmušu dzimtas (Syrphidae) divspārņu suga no Syrphinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Egles un Eriozona syrphoides · Redzēt vairāk »
Essigella
Essigella ir īsto laputu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Egles un Essigella · Redzēt vairāk »
Gada staipeknis
Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Jaunums!!: Egles un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »
Gaišais ķeģis
Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Egles un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »
Gaišzilā zīlīte
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.
Jaunums!!: Egles un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »
Garkalnes meži
Garkalnes meži ir dabas liegums Ropažu novadā, lielākoties Garkalnes pagasta teritorijā ar nelielu Vangažu pilsētas teritorijā esošu daļu.
Jaunums!!: Egles un Garkalnes meži · Redzēt vairāk »
Garkāta bisīte
Garkāta bisīte (Gyromitra longipes) ir Latvijā ļoti reti sastopama neliela iespējami indīga asku sēne.
Jaunums!!: Egles un Garkāta bisīte · Redzēt vairāk »
Gārša
Gārša ir ozolu mežu tips.
Jaunums!!: Egles un Gārša · Redzēt vairāk »
Grubuļainā samtbeka
Grubuļainā samtbeka (Xerocomus pruinatus jeb Xerocomellus pruinatus, agrāk arī Boletus pruinatus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Grubuļainā samtbeka · Redzēt vairāk »
Gulbju iezis
Gulbju iezis klints staba stadijā.Gulbju iezis (arī Gulbis un deminutīvā — Gulbītis) ir devona iežu atsegums Amatas labajā krastā, iepretim "Dārzleju" mājām.
Jaunums!!: Egles un Gulbju iezis · Redzēt vairāk »
Gurija
Gurija ir viena no Gruzijas mharēm.
Jaunums!!: Egles un Gurija · Redzēt vairāk »
Higrometrs
Higrometrs (— mitrs + metron — mērs) ir ierīce, mēraparāts kas paredzēta gaisa mitruma mērīšanai vai citu gāzu mitruma noteikšanai.
Jaunums!!: Egles un Higrometrs · Redzēt vairāk »
Himalaju ciedrs
Himalaju ciedrs ir ciedru ģints koku suga.
Jaunums!!: Egles un Himalaju ciedrs · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Egles un Holocēns · Redzēt vairāk »
Hoverla
Hoverla ir kalns Karpatos, Ukrainas augstākā virsotne.
Jaunums!!: Egles un Hoverla · Redzēt vairāk »
Jamantau
Jamantau ir kalnu virsotne Urālos, Baškortostānas Republikā, Krievijā.
Jaunums!!: Egles un Jamantau · Redzēt vairāk »
Japānas lidvāvere
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Egles un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »
Jēkabpils ģerbonis
Jēkabpils ģerbonis ir viens no Jēkabpils pilsētas oficiāliem simboliem.
Jaunums!!: Egles un Jēkabpils ģerbonis · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novada ģerbonis
Jēkabpils novada ģerbonis ir viens no Jēkabpils novada oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Egles un Jēkabpils novada ģerbonis · Redzēt vairāk »
Jumpravas pagasts
Jumpravas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām Daugavas krastā novada dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Egles un Jumpravas pagasts · Redzēt vairāk »
Jumts
baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.
Jaunums!!: Egles un Jumts · Redzēt vairāk »
Kanādas bēdrozis
Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.
Jaunums!!: Egles un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »
Kankles
Desmitstīgu žemaišu kankles un to spēlēšana Kankles jeb kankle ir sens lietuviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Egles un Kankles · Redzēt vairāk »
Kēms
Skotijā Kēmi ir apaļi 10—30 m augsti pauguri, kuri veidojušies ledāja caurkusumos, uzkrājoties ledāja kušanas ūdeņu sanestajiem smilts un grants nogulumiem.
Jaunums!!: Egles un Kēms · Redzēt vairāk »
Kelē bērzlape
Kelē bērzlape (Russula queletii) ir bērzlapju ģints bazīdijsēne.
Jaunums!!: Egles un Kelē bērzlape · Redzēt vairāk »
Kojusalas dārzs
Kojusalas dārzs pavasarī. Kojusalas dārzs ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem, kas atrodas Latgales priekšpilsētā starp Kojusalas, Grēdu un Fridriķa ielām.
Jaunums!!: Egles un Kojusalas dārzs · Redzēt vairāk »
Kokogles
Kokogles Kokogles ir koksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koksni bez gaisa piekļuves, pirolīzes procesā.
Jaunums!!: Egles un Kokogles · Redzēt vairāk »
Koksnes pienaine
Koksnes pienaine (Lactarius lignyotus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Koksnes pienaine · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Egles un Krava · Redzēt vairāk »
Krustkalnu dabas rezervāts
Krustkalnu dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Latvijas vidienē, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas un Mārcienas pagastu teritorijā.
Jaunums!!: Egles un Krustkalnu dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Krustpils muižas parks
Krustpils muižas parks. 2010.g.. Krustpils muižas parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas labajā pusē, pils rajonā.
Jaunums!!: Egles un Krustpils muižas parks · Redzēt vairāk »
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Egles un Laima · Redzēt vairāk »
Laiva
Zvejnieks laivā Keralas štatā, Indijā Laiva ir neliels, iegarens ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja vai daļēji pārklāts, ar sānu malām un dibenu.
Jaunums!!: Egles un Laiva · Redzēt vairāk »
Latgales parks
Latgales parks (iepriekš Latgales dārzs (1936—1945) un Maskavas dārzs (1945—2022)) ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī.
Jaunums!!: Egles un Latgales parks · Redzēt vairāk »
Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Egles un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Lāčupītes dendrārijs
Lāčupes dendrārija taka. Lāčupītes dendrārijs jeb Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi ir 7,2 ha liela īpaši aizsargājama dabas teritorija Lāčupes kreisajā krastā Tukuma novadā starp Apšuciemu un Klapkalnciemu.
Jaunums!!: Egles un Lāčupītes dendrārijs · Redzēt vairāk »
Līgatnes ģerbonis
Līgatnes pilsētas ģerbonis ir viens no Līgatnes pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Egles un Līgatnes ģerbonis · Redzēt vairāk »
Leptoglossus occidentalis
Leptoglossus occidentalis ir Ziemeļamerikas ornamentblakšu suga.
Jaunums!!: Egles un Leptoglossus occidentalis · Redzēt vairāk »
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Egles un Lidvāvere · Redzēt vairāk »
Lielais Liepukalns
Lielais Liepukalns ir 289,2 m augsts paugurs Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Latgales augstākais paugurs, piektais augstākais paugurs Latvijā.
Jaunums!!: Egles un Lielais Liepukalns · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Egles un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Lielā pergamentsēne
Lielā pergamentsēne Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich ir plaši izplatīta sēne mērenās un boreālās joslas apgabalos.
Jaunums!!: Egles un Lielā pergamentsēne · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Egles un Lietuva · Redzēt vairāk »
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Egles un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Mazais mušķērājs
Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.
Jaunums!!: Egles un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Jaunums!!: Egles un Mazais susuris · Redzēt vairāk »
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Egles un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »
Meža atmatene
Meža atmatene (Agaricus silvaticus, arī Agaricus sylvaticus, par pareizrakstību notiek strīdi mikologu vidē) ir Latvijā vidēji bieži sastopama atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Meža atmatene · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Egles un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Meža stērste
Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Egles un Meža stērste · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Egles un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Egles un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Meža zīlītes
Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Egles un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »
Melnais mežastrazds
Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.
Jaunums!!: Egles un Melnais mežastrazds · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Egles un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Melnrīkles strazds
Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Egles un Melnrīkles strazds · Redzēt vairāk »
Meshetas grēda
Meshetas grēda, arī Adžārijas—Imeretijas grēda un Meshetijas grēda, ir kalnu grēda Kaukāza kalnu sistēmā, viena no galvenajām Mazā Kaukāza grēdām.
Jaunums!!: Egles un Meshetas grēda · Redzēt vairāk »
Mizložņa
Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Jaunums!!: Egles un Mizložņa · Redzēt vairāk »
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Jaunums!!: Egles un Mongolija · Redzēt vairāk »
Nacionālais botāniskais dārzs
Nacionālais botāniskais dārzs dibināts 1956.
Jaunums!!: Egles un Nacionālais botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Egles un Negaiss · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Egles un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Egles un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Paceplītis
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.
Jaunums!!: Egles un Paceplītis · Redzēt vairāk »
Pamežs
Čužu purvā Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu Pamežs jeb krūmu stāvs ir no krūmiem vai, retāk, nomāktiem kokiem sastāvošs meža apakšējais stāvs zem koku vainaga.
Jaunums!!: Egles un Pamežs · Redzēt vairāk »
Parastā apmalpiepe
Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola) ir liela, Latvijā ļoti bieža daudzgadīga apmalpiepju dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.
Jaunums!!: Egles un Parastā apmalpiepe · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Egles un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Parastā ūbele
Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.
Jaunums!!: Egles un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »
Parastā otiņaste
Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Egles un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Egles un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Pārejas purvs
Pārejas purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Egles un Pārejas purvs · Redzēt vairāk »
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Egles un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Jaunums!!: Egles un Poļesjes zemiene · Redzēt vairāk »
Priežu krustknābis
Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Egles un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Egles un Putni · Redzēt vairāk »
Putorana
Putorana ir kalnu masīvs (plato) Krievijas ziemeļos, Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa tās ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Egles un Putorana · Redzēt vairāk »
Raupjā tumšbeka
Raupjā tumšbeka (Porphyrellus porphyrosporus, arī Porphyrellus pseudoscaber un Tylopilus porphyrosporus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus galvenie Latvijas avoti atzīst par neēdamiem, un tie Latvijā ir aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Egles un Raupjā tumšbeka · Redzēt vairāk »
Riekstroži
Riekstroži (Nucifraga) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.
Jaunums!!: Egles un Riekstroži · Redzēt vairāk »
Riekstrozis
Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Egles un Riekstrozis · Redzēt vairāk »
Rudsānu zilastīte
Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Egles un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »
Rundēnu skola
Rundēnu skola Rundēnu skolas komplekss atrodas bijušā poļu pana Viktora Šahno Rundēnu muižas vietā Rundēnu ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Egles un Rundēnu skola · Redzēt vairāk »
Sajānu-Šušenskas rezervāts
Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Egles un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Egles un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Samtainā mietene
Samtainā mietene ar savu samtaino tumšbrūno kātiņu nav sajaucama ne ar vienu citu sēni Latvijā Samtaino mieteņu augļķermeņi nereti saaug kopā Sēnes lapiņas Sēnes kātiņš var būt cepurītes malā Dzija, kas nokrāsota ar samtaino mieteni. Tāpat kā daudzas citas, arī šī sēne satur teleforskābi, ko izmanto kā zili violetu krāsvielu.http://riihivilla.blogspot.com/2007/08/vrjyst-samettijaloilla-dyeing-with.html Värjäystä samettijaloilla Dyeing with mushroom Paxillus atrotomentosus Samtainā mietene jeb samtkāte (Tapinella atrotomentosa, arī Paxillus atrotomentosus) ir Latvijā bieža liela Tapinella ģints sēne, kuru agrāk ieskaitīja mieteņu ģintī (Paxillus) un latviešu valodā tai saglabāts mietenes zinātniskais nosaukums.
Jaunums!!: Egles un Samtainā mietene · Redzēt vairāk »
Sarkanā egle
Sarkanā egle (Picea rubens) ir egļu suga, kas ir endēma Ziemeļamerikai, no Kvebekas austrumu daļas līdz Jaunskotijai, no Adirondakas kalniem uz rietumiem, un no Jaunanglijas dienvidiem līdz Ziemeļkarolīnas rietumiem.
Jaunums!!: Egles un Sarkanā egle · Redzēt vairāk »
Sarkandzeltaine
Sūnas ir parastā sarkandzeltaiņu augtene Sarkandzeltaines lapiņas Jauna sarkandzeltaine izskatā atšķiras no alksnenes tikai ar dzeltenīgo nokrāsu Ziemeļamerikas varietāte. Labi saskatāmi pienainēm biežie koncentriskie apļi, kas Eiropas varietātei parasti grūti pamanāmi Vecāku sēņu cepurīšu maliņas bieži ir nelīdzenas un saplaisājušas Sarkandzeltaine (Lactarius helvus) ir Latvijā vidēji bieža pienaiņu ģints vidēja lieluma sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Sarkandzeltaine · Redzēt vairāk »
Sarkstošā atmatene
Sarkstošā atmatene, agrāk asiņainā atmatene (Agaricus langei, arī Psalliota langei un Agaricus haemorrhoidarius) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Sarkstošā atmatene · Redzēt vairāk »
Sarkstošā dižsardzene
Sarkstošā dižsardzene, agrāk sarkstošā saulsardzene (Chlorophyllum rhacodes, agrāk Macrolepiota rhacodes; par leģitīmu formu uzskata arī rachodes rhacodes vietā) ir Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Sarkstošā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sārtgalvītis
Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Egles un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Egles un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Egles un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sebežas nacionālais parks
Sebežas nacionālais parks ir nacionālais parks Krievijas ziemeļrietumos, kas atrodas Pleskavas apgabala Sebežas rajonā, netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Jaunums!!: Egles un Sebežas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Sedas ģerbonis
Sedas pilsētas ģerbonis ir viens no Sedas pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Egles un Sedas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Egles un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Sičuaņas bēdrozis
Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.
Jaunums!!: Egles un Sičuaņas bēdrozis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Jaunums!!: Egles un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.
Jaunums!!: Egles un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Jaunums!!: Egles un Sils · Redzēt vairāk »
Skujkoku dižkoksngrauzis
Skujkoku dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Egles un Skujkoku dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »
Skujkoku lielais koksngrauzis
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Egles un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Slapjā pienaine
Slapjā pienaine (Lactarius uvidus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Slapjā pienaine · Redzēt vairāk »
Sodrējainā pienaine
Sodrējainā pienaine (Lactarius fuliginosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Sodrējainā pienaine · Redzēt vairāk »
Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta mākslīgi (introducēta).
Jaunums!!: Egles un Sosnovska latvānis · Redzēt vairāk »
Sprogu baznīca
Sprogu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Egles un Sprogu baznīca · Redzēt vairāk »
Stendes ģerbonis
Stendes pilsētas ģerbonis ir viens no Stendes pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Egles un Stendes ģerbonis · Redzēt vairāk »
Stirna
Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Egles un Stirna · Redzēt vairāk »
Subates ģerbonis
Subates pilsētas ģerbonis ir viens no Subates pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Egles un Subates ģerbonis · Redzēt vairāk »
Sudrabainā beka
Sudrabainā beka (Butyriboletus fechtneri) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet retuma dēļ saudzējami.
Jaunums!!: Egles un Sudrabainā beka · Redzēt vairāk »
Svilpis
Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.
Jaunums!!: Egles un Svilpis · Redzēt vairāk »
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Jaunums!!: Egles un Svirlītis · Redzēt vairāk »
Tara (Krievija)
Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.
Jaunums!!: Egles un Tara (Krievija) · Redzēt vairāk »
Teiču dabas rezervāts
E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.
Jaunums!!: Egles un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Tomskas apgabals
Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Jaunums!!: Egles un Tomskas apgabals · Redzēt vairāk »
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Jaunums!!: Egles un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »
Trevojs
Kainu trevojs 1910. gadā Trevojs ir suņu un zirgu pajūgs, ar ko Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju ciltis pārvadāja mantas.
Jaunums!!: Egles un Trevojs · Redzēt vairāk »
Tukuma ģerbonis
Tukuma ģerboņa brīvdabas atveidojums. Tukuma pilsētas ģerbonis ir viens no Tukuma pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Egles un Tukuma ģerbonis · Redzēt vairāk »
Vairoga bisīte
Vairoga bisīte (Gyromitra perlata, arī Discina perlata, Gyromitra ancilis un Discina ancilis) ir Latvijā reti sastopama asku sēne, kuru Latvijā pieskaita bisītēm.
Jaunums!!: Egles un Vairoga bisīte · Redzēt vairāk »
Vanagu iezis
Zvārtes iezim Vanagu iezis (arī Roču iezis, Egļu krauja) ir aptuveni 250 m plats divpakāpju smilšakmens iezis Amatas labajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Egles un Vanagu iezis · Redzēt vairāk »
Vīnsarkanā atmatene
Vīnsarkanā atmatene (Agaricus semotus, agrāk arī Psalliota semota) ir Latvijā reta neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Egles un Vīnsarkanā atmatene · Redzēt vairāk »
Velika Planina
Velika Planina jeb Lielā ganību plakankalne ir plakankalne Slovēnijas ziemeļu daļā karsta Kamnikas—Saviņas Alpos uz ziemeļaustrumiem no Kamnikas pilsētas, Kamnikas pašvaldībā ap 30 km uz ziemeļiem no Ļubļanas.
Jaunums!!: Egles un Velika Planina · Redzēt vairāk »
Vištītis
Vištītis (agrāk) ir ezers uz Lietuvas un Krievijas robežas.
Jaunums!!: Egles un Vištītis · Redzēt vairāk »
Vijole
Vijole (no — 'violiņa') ir lociņinstruments ar četrām stīgām.
Jaunums!!: Egles un Vijole · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Egles un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Vogēzi
Vogēzu atrašanās vieta. Tipiska Vogēzu ainava. Ūdenskritums Vogēzu austrumos. Vogēzu kalnu ezers. Vogēzi ir zemu kalnu grēda austrumu Francijā, netālu no Vācijas robežas.
Jaunums!!: Egles un Vogēzi · Redzēt vairāk »
Vulfa sfagns
Vulfa sfagns (Sphagnum wulfianum Girg.) ir liela sfagnu dzimtas lapu sūna un ir vienīgā suga, kas pieder sfagnu ģints sekcijai Polyclada.
Jaunums!!: Egles un Vulfa sfagns · Redzēt vairāk »
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Egles un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.
Jaunums!!: Egles un Zīdaste · Redzēt vairāk »
Zeltgalvītis
Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.
Jaunums!!: Egles un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »
Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Egles un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku egle
Ziemassvētku egle Ziemassvētku egle ir dekorēts dabīgs vai mākslīgs mūžzaļš skujkoks, parasti tā ir egle.
Jaunums!!: Egles un Ziemassvētku egle · Redzēt vairāk »
Ziemeļkursas augstiene
Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Egles un Ziemeļkursas augstiene · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Egles un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu svilpis
Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).
Jaunums!!: Egles un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »
Zilais sīlis
Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Egles un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Jaunums!!: Egles un Zivjērglis · Redzēt vairāk »
