Satura rādītājs
56 attiecības: Aļģes, Arheji, Audi, Augi, Augu šūna, Šūna, Šūnas kodols, Šūnas membrāna, Šūnu teorija, Baktērijas, Bakteriofāgi, Bioloģiskā membrāna, Dezoksiribonukleīnskābe, Diciemīdas, Difterijas toksīns, Dzīvība, Endoplazmatiskais tīkls, Feromoni, Gļotsēnes, Goldži komplekss, Hialuronidāze, Hloroplasts, Hromatīns, Hromoplasti, Hromosoma, Impērija (bioloģija), Interfāze, Mejoze, Mikroorganismi, Mitohondrijs, Mitoze, Molekulārie motori, Monēras, Mutācija, Organisms, Organismu klasifikācija, Planktons, Plastīdas, Poliploīdija, Prokarioti, Proteasoma, Proterozojs, Protisti, Protistu sistemātika, Raugs, Ribosoma, Rizārijas, Slāpekļa(II) oksīds, Trikarbonskābju cikls, Vakuola, ... Izvērst indekss (6 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Skatīt Eikarioti un Aļģes
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Skatīt Eikarioti un Arheji
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Skatīt Eikarioti un Audi
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Eikarioti un Augi
Augu šūna
Augu šūnas uzbūve Augu šūnas ir eikariotiskas šūnas, kas daļēji atšķiras no citu eikariotisko organismu šūnām.
Skatīt Eikarioti un Augu šūna
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Skatīt Eikarioti un Šūna
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Skatīt Eikarioti un Šūnas kodols
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Skatīt Eikarioti un Šūnas membrāna
Šūnu teorija
Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.
Skatīt Eikarioti un Šūnu teorija
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Eikarioti un Baktērijas
Bakteriofāgi
Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.
Skatīt Eikarioti un Bakteriofāgi
Bioloģiskā membrāna
250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.
Skatīt Eikarioti un Bioloģiskā membrāna
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Eikarioti un Dezoksiribonukleīnskābe
Diciemīdas
Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.
Skatīt Eikarioti un Diciemīdas
Difterijas toksīns
Difterijas toksīns (DT) ir polipeptīds, kas sastāv no 535 aminoskābēm ar molekulāro masu aptuveni 62000 Da.
Skatīt Eikarioti un Difterijas toksīns
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Skatīt Eikarioti un Dzīvība
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Skatīt Eikarioti un Endoplazmatiskais tīkls
Feromoni
medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.
Skatīt Eikarioti un Feromoni
Gļotsēnes
''Diachea leucopodia'' ''Stemonitis fusca'' augļķermenis ''Mycetozoa'' Ernsta Hekela 1904. gada zīmējumā "Dabas mākslas formas" Uz mitra papīra augoša gļotsēne ''Brefeldia maxima'' plazmodijs uz koksnes ''Trichia varia'' Gļotsēnes (Mycetozoa, arī Myxomycetes, Myxomycota u.c.) ir neformāls bioloģiskas grupas nosaukums, kas piešķirts vairāku veidu ģenētiski nesaistītiem eikariotu organismiem, kuri var brīvi dzīvot kā atsevišķas šūnas, bet var apvienoties, veidojot daudzšūnu reproduktīvas struktūras.
Skatīt Eikarioti un Gļotsēnes
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Skatīt Eikarioti un Goldži komplekss
Hialuronidāze
Hialuronidāzes ir fermenti, kas sašķeļ hialuronskābi.
Skatīt Eikarioti un Hialuronidāze
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Skatīt Eikarioti un Hloroplasts
Hromatīns
Hromatīns ir no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.
Skatīt Eikarioti un Hromatīns
Hromoplasti
Hromoplasti melnā pipara šūnās. Hromoplasti ir augu plastīdas, kas lielā daudzumā satur karotinoīdu grupas pigmentus kā ksantofils, karotīns un likopēns.
Skatīt Eikarioti un Hromoplasti
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Skatīt Eikarioti un Hromosoma
Impērija (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksonomijā impērija (arī domēns un virsvalsts) ir augstākais dzīvo organismu taksons sistēmā, ko 1990.
Skatīt Eikarioti un Impērija (bioloģija)
Interfāze
Interfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu.
Skatīt Eikarioti un Interfāze
Mejoze
Mejoze ir īpašs šūnu dalīšanās veids, kas samazina hromosomu daudzumu uz pusi.
Skatīt Eikarioti un Mejoze
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Skatīt Eikarioti un Mikroorganismi
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Skatīt Eikarioti un Mitohondrijs
Mitoze
Mitoze ( — 'diegs') ir process, kurā notiek šūnas dalīšanās divās meitšūnās.
Skatīt Eikarioti un Mitoze
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Skatīt Eikarioti un Molekulārie motori
Monēras
Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.
Skatīt Eikarioti un Monēras
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Skatīt Eikarioti un Mutācija
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Skatīt Eikarioti un Organisms
Organismu klasifikācija
Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.
Skatīt Eikarioti un Organismu klasifikācija
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Skatīt Eikarioti un Planktons
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Skatīt Eikarioti un Plastīdas
Poliploīdija
zigotu Poliploīdija (- daudzkārtīgs + eidos - veids) ir hromosomu skaita vairākkārtīga palielināšanās eikariotu šūnu hromosomu komplektos.
Skatīt Eikarioti un Poliploīdija
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Skatīt Eikarioti un Prokarioti
Proteasoma
Proteasomas attēlojums. Proteasoma, dažreiz arī proteosoma, ir liels olbaltumvielu komplekss, kurš ir visiem eikariotiem un arhejiem, kā arī daļai no baktērijām.
Skatīt Eikarioti un Proteasoma
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Skatīt Eikarioti un Proterozojs
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Skatīt Eikarioti un Protisti
Protistu sistemātika
Protistu sistemātiku veido jebkuri eikariotu organismi (organismi ar kodolu saturošām šūnām), kas nav dzīvnieki, augi vai sēnes.
Skatīt Eikarioti un Protistu sistemātika
Raugs
''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.
Skatīt Eikarioti un Raugs
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Skatīt Eikarioti un Ribosoma
Rizārijas
Rizārijas (Rhizaria) ir liela vienšūņu un koloniālu eikariotu grupa.
Skatīt Eikarioti un Rizārijas
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Skatīt Eikarioti un Slāpekļa(II) oksīds
Trikarbonskābju cikls
Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.
Skatīt Eikarioti un Trikarbonskābju cikls
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Skatīt Eikarioti un Vakuola
Valsts (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Eikarioti un Valsts (bioloģija)
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Skatīt Eikarioti un Vīruss
Vienšūnas organisms
Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.
Skatīt Eikarioti un Vienšūnas organisms
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Skatīt Eikarioti un Volframs
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Eikarioti un Zeme
Zemes vēsture
Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.
Skatīt Eikarioti un Zemes vēsture
Zināms kā Eikariots, Eukarya, Eukaryota.