Komunikācija

709 attiecības: Abakanas grēda, Abinieku sūrene, Adatu pameldrs, Adenas līcis, Afganistāna, Afroeirāzija, Agrais grīslis, Akmeņkuitalu dzimta, Akmeņtārtiņš, Alku dzimta, Alnis, Alpu vārnas, Altajs, Amariļļu dzimta, Amerikas ūdri, Amerikas grifi, Amerikas melnais lācis, AMOS-4, Anadiras plakankalne, Anadiras zemiene, Anīsa piltuvene, Andamanu jūra, Antilope, Apaļlapu rasene, Apaļvārpu grīslis, Apodziņi, Apogi, Arktika, Arktikas stērstu dzimta, Arlekīnpīle, Armēnija, Asaru dzimta, Aste, Asteres, Asterolepji, Atlantijas laši, Atlantijas okeāns, Atraitnīšu raibeņu cilts, Austrumkursas augstiene, Avotenes, Avozeta, Šanhajas Sadarbības organizācija, Šaurlapu spilve, Šaurlapu vilkvālīte, Šķēplapu balodene, Ģipsenes, Ģirliči, Ūdens grīslis, Ūdens skābene, Ūdens veronika, ..., Ūdenspipars, Ūdensstrazds, Ūdenszalkši, Ūdenszāles, Ūpis, Īrijas staltbriedis, Īskājes, Īstā jumtauza, Īstās pūces, Ķauķīši, Ķauķīšu dzimta, Ķīķi, Ķīķu apakšdzimta, Ķīvīte, Ķeģi, Ķeģis, Ķemmveidīgā pavārpata, Ķerra (putns), Ķivuļu ģints, Ļevs Gumiļovs, Žagatu ģints, Žirafu dzimta, Žubīte, Žubītes, Čakstītes, Čakstes, Čakstu dzimta, Čatirdags, Čūskērgļi, Čūskērgļu apakšdzimta, Čeļuskina rags, Čukču kalniene, Čukotkas rajons, Ēnsmilgas, Ērgļi (putni), Ņenci, Āfrika, Ālants, Ārstniecības gurķene, Āzija, Āzijas melnais lācis, Baldriānu dzimta, Baložu dzimta, Baltais vītols, Baltais zaķis, Baltā cielava, Baltā madara, Baltā panātre, Baltā pūce, Baltgalvas grifs, Baltgalvas zilknābis, Baltirbe, Baltirbes, Baltpieres zoss, Baltsvītru krustknābis, Baltvalis, Bastarda balanda, Bālā mušmire, Bārdainais grifs, Bārdzīlīte, Bēdroži, Bēdrozis, Bērzu raibenis, Bebri, Bebrukārkliņš, Bekmanijas, Benekena zaķauza, Berhtolda glīvene, Beringa jūra, Bezdelīga, Bezdelīgas, Biškrēsliņi, Bišu dzenis, Bikšainais klijāns, Bikšainie apogi, Bioģeogrāfiskais apgabals, Birranga, Birztalas veronika, Blaktenes, Brūklene, Brūnais lācis, Brūnās vardes, Brūnkakla gārgale, Brieži, Briežu apakšdzimta, Briežu dzimta, Briesmīgais vilks, Buksbauma grīslis, Cantacader, Cauruļzobji, Cūkas, Cekulainie cīruļi, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Centrālā Kordiljera (Filipīnas), Centrālāzija, Chrysolina graminis, Ciņu grīslis, Ciņu mazmeldrs, Cietā virza, Cikāžveidīgie, Cilvēki, Ciršļu dzimta, Cirtainā skābene, Citroncielava, Daštekavīrs, Dažādlapu dadzis, Dažādvairodži, Dadži, Daivspurzivis, Dambriedis, Daudzsēklu balanda, Daudzziedu zemzālīte, Daurijas bezdelīga, Dārza stērste, Dūkstu grīslis, Dūkuru dzimta, Dežņova rags, Degunradži, Degunragputnveidīgie, Dekāna, Deviņadatu stagars, Dižauzas, Dižknābis, Dižraibais dzenis, Dipteroīdas, Divmāju grīslis, Divrindu grīslis, Dmitrijs Laptevs, Drudzenītes, Dumbrcāļi, Dumpji, Dzērves, Dzelkšņi, Dzeltenā stērste, Dziedātājstrazds, Dzilnīši, Ežziedes, Egilopsi, Eglāju samteņi, Eglene, Eirāzijas āpši, Eirāzijas ūdri, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas brūnais lācis, Eirāzijas eži, Eirāzijas ekonomiskā savienība, Eirāzijas kurmji, Eirāzijas kurmju cilts, Eirāzijas lidvāveres, Eirāzisms, Eiropa, Eiropas alu lauva, Eiropas kurmis, Eiropas savvaļas ēzelis, Eiropas septiņstarīte, Erickiņi, Esparsetes, Evacanthus interruptus, Fligeli rags, Franča Jozefa Zeme, Fritilārijas, Gada staipeknis, Gaišais ķeģis, Gaigala, Gaigalas, Galegas, Garastīšu dzimta, Garastīte, Garastītes, Garknābja gaura, Garlapu skābene, Garlapu veronika, Gauri (augi), Gauru apakšdzimta, Gāršas samteņi, Gāršas samtenis, Gārgaļveidīgie, Gārgales, Glodeņu dzimta, Glodene, Gludenā čūska, Gramatiskais skaitlis, Grābeklītes, Gredzenūbele, Gugatnis, Hanti, Hiēnu dzimta, Holarktika, Ičkērijas Čečenu Republika, Iežmaugtais pameldrs, Indoeiropieši, Irāņu tautas, Irbes, Islande, Itālijas sarene, Izplestā balodene, Jandzi, Japānas salu arhipelāgs, Jūras šņibītis, Jūras ērglis, Jūrmalas balodene, Jūrmalas gumumeldrs, Jūrmalas pagaurs, Jūrmalas sālsastere, Jūrmalas skābene, Jenotsuņi, Juaņ, Kaķu apakšdzimta, Kaņepīši, Kadiķi, Kajaks, Kalama (ģints), Kalifāts, Kalnu grīslis, Kamolainā ežgalvīte, Kamolzāles, Kanādas bēdrozis, Karabaljo kalni, Karakija, Karūsa, Karūsas, Karpu dzimta, Kazas, Kākaulis, Kāpelētājķauķu dzimta, Kļuču sopka, Keivi, Klejotāji, Klijas, Klijāni, Klinšu ērglis, Košie mušķērāji, Kodri, Koijots, Koku vairogblakts, Kolektīvās drošības līguma organizācija, Kolimas zemiene, Kontinentālā nogāze, Kontinents, Kopetdags, Korjaku kalniene, Kosas, Krastmalas krustaine, Krauķis, Krauklis, Krāšņgalvīši, Krāšņspāres, Krīklis, Krūmāja vējgriķis, Krievija, Krievijas vēsture, Krievu valoda, Krimas uluss, Krimlas ūdenskritumi, Kripses, Krokainā glīvene, Krustknābji, Kuibiševas ūdenskrātuve, Kurmju apakšdzimta, Lakstīgalas, Lapainā balanda, Lapkoku otiņmūķene, Lapsastes, Lapzemes stērste, Latvijas Botāniķu biedrība, Latvijas vēsture, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lauka veronika, Laukirbe, Lauku balodis, Lauku lija, Lauku piekūns, Lauku zvirbulis, Lauva, Lāčauzas, Lāčsuņu dzimta, Līdaka, Līdakas, Līdakveidīgās, Līdzīgā lapsaste, Līnis, Lēļi, Lēcējpeļu dzimta, Lēpes, Ledāja vairogs, Lidvāvere, Liektā ciņusmilga, Lielais šņibītis, Lielais Balkans, Lielais dumpis, Lielais Hingans, Lielais piekūns, Lielā ežgalvīte, Lielā gaura, Lielā krastkaņepe, Lielā polārkaija, Lielā strutene, Lielie zilenīši, Liellops, Lielziedu uzpirkstīte, Lietuvas ūdenszāle, Lineārā pasāre, Lipīgā krustaine, Ložņu smilga, Lucernas, Madaras, Magņitogorska, Maija auzene, Mailīte, Mailītes, Makstainais grīslis, Malaizija, Manghistau (kalni), Mangustu dzimta, Maničgudilo ezers, Mansi, Matveida grīslis, Mazais dumpis, Mazais dzenis, Mazais gulbis, Mazais Hingans, Mazais svilpis, Mazā ežgalvīte, Mazā eragroste, Mazā stērste, Mazā zoss, Mazās pūcītes, Mazie dzeņi, Mazmeldri, Mazziedu pameldrs, Māņskrejvaboļu dzimta, Mājas pele, Mārsila veronika, Mārsmilgas, Mūru balanda, Mērenā josla, Mērkaziņa, Mērkaziņas, Meža īskāje, Meža grīslis, Meža meldrs, Meža pūce, Meža prusaks, Meža zīlīte, Meža zemene, Meža zoss, Mežatundra, Mežirbes, Medību piekūns, Mednis, Meduszāles, Melnais alks, Melnais grifs, Melnais stārķis, Melnā driģene, Melnā dzilna, Melnā klija, Melnā nāve, Melnā pīle, Melnās dzilnas, Melnās zosis, Melngalvas ķauķis, Melnkakla gārgale, Miežu ģints, Milzu auzene, Milzu īssejas lācis, Mizložņa, Mizložņu dzimta, Mongoļu impērija, Mušķērāji, Nātru raibenis, Nāves jūra, Nēģu dzimta, Neaizmirstules, Neīstā madara, Nganasani, Niedru auzene, Niedru stērste, Ozolu mūķene, Pabērzu smiltsērkšķis, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Padomju Savienība, Pagarinātais grīslis, Palearktika, Paleocēns, Paleoterīdi, Pamauragas, Parastais baltmeldrs, Parastais sīksamtenis, Parastais vilnītis, Parastais zalktis, Parastā apse, Parastā bisīte, Parastā gaiļsāre, Parastā odze, Parastā pūkpīle, Parastā plaukšķene, Parastā smiltene, Parastā vīrcele, Pasaules lielākās salas, Paugurknābja gulbis, Pūčveidīgie, Pūkainais vīķis, Pūkainā pļavauzīte, Pūkainā zemzālīte, Pūkpīles, Pūslīši, Pūslīšu grīslis, Pļavas auzene, Pļavas ķirzaka, Pļavauzītes, Pēdējā Pangeja, Pēdveida grīslis, Pēteris I, Peļkājītes, Peļu dzimta, Pekuļņejs, Pelašķis, Pelūdes, Pelēkais vilks, Pelēkā dzilna, Pelēkā pīle, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zosis, Peldošā glīvene, Peles, Phlebotominae, Piai rags, Pienenes, Piens, Pilsētas balanda, Piparmētra, Piramidālā skābene, Pireneji, Pirkstainais grīslis, Plakanstaipekņi, Plankumainā hiēna, Plaukšķenes, Plūksnainā īskāje, Plīvurpūce, Plukšķis, Pogainie roņi, Ponijs, Prīkšķe, Priedes, Primitīvo varžu apakškārta, Pundurpele, Pupuķi, Pupuķis, Purva krustaine, Purva pameldrs, Purva pūce, Purva piekūns, Purva virza, Purvāja ciesa, Putorana, Raibeņi, Raibie dzeņi, Raritkins, Raudas, Rūdolfa sala, Rūsganā brūnzobe, Rūtainā fritilārija, Rhynocoris annulatus, Riekstroži, Rietumu lakstīgala, Rila, Rožainais pagaurs, Roberta gandrene, Rozes, Rubenis, Saiga, Sajāni, Sakņojošais meldrs, Salamandru apakškārta, Salamandru dzimta, Salāti (ģints), Saldūksne, Salmenes, Sambalesas kalni, Samu dzimta, Sapalu dzimta, Saraja, Sariarka, Sarkanā auzene, Sarkanā balanda, Sarkanā panda, Sarkanie svilpji, Sarkankakla tītiņš, Sarkankakla zoss, Sarkanrīklīšu apakšdzimta, Saru meldrs, Savvaļas aita, Sālszāles, Sāmsalas dižpīle, Sāres grīslis, Sārtais pelikāns, Sīļi, Sīkaugļu ežgalvīte, Sīvā bērzlape, Sējas vīķis, Seradellas, Sibīrijas burunduks, Sila cīrulis, Simeons Bekbulatovičs, Sjerramadre (Filipīnas), Skarainā ģipsene, Skaujošā glīvene, Skābeņlapu sūrene, Skrajā virza, Skrīveru dendroloģiskais parks, Skujkoku dižkoksngrauzis, Skujkoku ligzdu koksngrauži, Skujkoku ligzdu koksngrauzis, Slaidā spilve, Slotiņu ciesa, Smalklapu vīķis, Smaržīgā balanda, Smaržzāles, Smiltāju čakstītes, Sniedze, Sniedzes, Somaiņi, Somzīlīšu dzimta, Somzīlīte, Spāres (zivis), Spožā glīvene, Spradzene, Stāvā balanda, Stepes lāčpurns, Stepes piekūns, Stirnas, Stirnu apakšdzimta, Struplapu glīvene, Strutenes, Suņlāču dzimta, Suņu dzimta, Subkontinents, Sudeti, Sudrabkarūsa, Sulavesi jūra, Superkontinents, Svastika, Svītrainā pūce, Sveša suga, Sventokšiskas kalni, Svilpējzaķi, Svilpis, Svilpji, Tabula Rogeriana, Taimiras Dolganu—Ņencu rajons, Tamga, Tarpāns, Tatārijas salāts, Tatri, Taurētājgulbis, Taurs, Tūbainais grīslis, Tīruma ģipsene, Tīruma radzene, Tīruma zilausis, Tītiņš, Tītiņi, Tetisa okeāns, Tievsakņu grīslis, Tinis, Tjanšans, Trīspirkstu dzeņi, Trīspirkstu dzenis, Trejziedu madara, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira), Troilus luridus, Truši, Turcija, Turkmenbaši plato, Tuvie Austrumi, Ugunspuķes, Ulitau, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mongolijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tadžikistānā, Upes tārtiņš, Upes tilbītes, Upes zīriņš, Upmalas veronika, Urālpūce, Vainadzītes, Vairoga bisīte, Vanagu vīķis, Vara grīslis, Vālīšu staipeknis, Vālodze, Vārpainais grīslis, Vībotne, Vībotnes, Vēžošana, Vēja auza, Vēlpienes, Vērmele, Vērtešs, Velnarutku grābeklīte, Velsas Prinča rags, Ventspils osta, Viļkicka šaurums, Vidējie ērgļi, Vidējo varžu apakškārta, Vidusatlantijas grēda, Vidusfranku valsts, Vidussibīrijas plakankalne, Vienkāršā ežgalvīte, Viktors Guščins, Violetais zeltainītis, Virsāja grīslis, Visgarā glīvene, Vizuļi, Volgas plaukšķene, Zaķi, Zaļā balanda, Zaļā cikādīte, Zaļā vārna, Zaļās dzilnas, Zaļās vārnas, Zaļžubītes, Zaļvārnu dzimta, Zalkšu dzimta, Zalkšu sūrene, Zalktenes, Zāļlapu virza, Zālainā glīvene, Zīdaste, Zīlīšu dzimta, Zelta Orda, Zeltgalvītes, Zeltgalvītis, Zeltlapes, Zeltstarītes, Ziemas žubīte, Ziemeļatlantijas grēda, Ziemeļāzija, Ziemeļbriedis, Ziemeļpūce, Ziemeļsibīrijas zemiene, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļu puslode, Ziemeļu svilpis, Ziemeļvalstis, Zilganais meldrs, Zilganā balanda, Zivjērglis, Zivju dzenīši, Zivju dzenītis, Zivju gārnis, Zoss, Zvana lāčpurns, 2011. gada Tohoku zemestrīce. Izvērst indekss (659 vairāk) » « Shrink indekss

Abakanas grēda

Abakanas grēda ir kalnu grēda Rietumsajānu kalnu sistēmā, Krievijas Federācijas Altaja novadā, Kemerovas apgabalā un Krasnojarskas novadā.

Jaunums!!: Eirāzija un Abakanas grēda · Redzēt vairāk »

Abinieku sūrene

Abinieku sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā, kurai nodala vairākas pasugas vai zemākus taksonus.

Jaunums!!: Eirāzija un Abinieku sūrene · Redzēt vairāk »

Adatu pameldrs

Adatu pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.

Jaunums!!: Eirāzija un Adatu pameldrs · Redzēt vairāk »

Adenas līcis

Adenas līcis (Khalīj 'Adan) ir līcis Arābijas jūrā starp Eirāzijas Arābijas pussalu un Āfrikas Somālijas pussalu.

Jaunums!!: Eirāzija un Adenas līcis · Redzēt vairāk »

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: Eirāzija un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Afroeirāzija

Afroirāzijas kontūra Afroeirāzija, retāk arī Afrāzija vai Eirafrāzija, ir termini, kas lietoti, lai aprakstītu Eirāziju un Āfriku kā vienu kontinentu.

Jaunums!!: Eirāzija un Afroeirāzija · Redzēt vairāk »

Agrais grīslis

Agrais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Agrais grīslis · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitalu dzimta

Akmeņkuitalu dzimta jeb lielaču dzimta (Burhinidae) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas divās ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Akmeņkuitalu dzimta · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Eirāzija un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Alku dzimta

Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Eirāzija un Alku dzimta · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Alnis · Redzēt vairāk »

Alpu vārnas

Alpu vārnas, Alpu kovārņi (Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Alpu vārnas · Redzēt vairāk »

Altajs

Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Altajs · Redzēt vairāk »

Amariļļu dzimta

Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.

Jaunums!!: Eirāzija un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdri

Amerikas ūdri (Lontra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Amerikas ūdri · Redzēt vairāk »

Amerikas grifi

Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.

Jaunums!!: Eirāzija un Amerikas grifi · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

AMOS-4

AMOS-4 ir Izraēlas uzņēmuma Spacecom sakaru pavadonis, kas palaists 2013.

Jaunums!!: Eirāzija un AMOS-4 · Redzēt vairāk »

Anadiras plakankalne

Anadiras plakankalne ir kalnu masīvs Krievijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Anadiras plakankalne · Redzēt vairāk »

Anadiras zemiene

Anadiras zemiene ir plašs līdzenums Krievijas ziemeļaustrumos Anadiras upes lejtecē.

Jaunums!!: Eirāzija un Anadiras zemiene · Redzēt vairāk »

Anīsa piltuvene

Anīsa piltuvene (Clitocybe odora) ir ēdama piltuveņu ģints bazīdijsēne.

Jaunums!!: Eirāzija un Anīsa piltuvene · Redzēt vairāk »

Andamanu jūra

Andamanu jūra (malajiešu un) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē.

Jaunums!!: Eirāzija un Andamanu jūra · Redzēt vairāk »

Antilope

Impalas (''Aepyceros melampus'') Indijas antilopes garna (''Antilope cervicapra'') Melnā antilope gnu (''Connochaetes gnou'') Parastā dižantilope (''Taurotragus ory'') Par antilopēm sauc dažādu Āfrikas un Eirāzijas sugu pārnadžus, kas pieder pie dobradžu dzimtas (Bovidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Antilope · Redzēt vairāk »

Apaļlapu rasene

Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Apaļlapu rasene · Redzēt vairāk »

Apaļvārpu grīslis

Apaļvārpu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Apaļvārpu grīslis · Redzēt vairāk »

Apodziņi

Apodziņi, apodziņu ģints (Glaucidium) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Apodziņi · Redzēt vairāk »

Apogi

Apogi, apogu ģints (Athene) ir pūču dzimtas (Strigidae) pūčveidīgo putnu ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Apogi · Redzēt vairāk »

Arktika

Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.

Jaunums!!: Eirāzija un Arktika · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstu dzimta

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Armēnija · Redzēt vairāk »

Asaru dzimta

Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Aste · Redzēt vairāk »

Asteres

Asteres ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Asteres · Redzēt vairāk »

Asterolepji

Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Asterolepji · Redzēt vairāk »

Atlantijas laši

Atlantijas laši (Salmo) ir lašu dzimtas (Salmonidae) ģints, kas pieder lašu apakšdzimtai (Salmoninae).

Jaunums!!: Eirāzija un Atlantijas laši · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Eirāzija un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Atraitnīšu raibeņu cilts

Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie garspārnu raibeņu apakšdzimtas (Heliconiinae), apvienojot 8 ģintis.

Jaunums!!: Eirāzija un Atraitnīšu raibeņu cilts · Redzēt vairāk »

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.

Jaunums!!: Eirāzija un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Avotenes

Avotenes ir augu ģints graudzāļu dzimtā, savvaļā tā sastopama Eirāzijas mērenajā klimata joslā, Amerikā un dažās vietās Āfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Avotenes · Redzēt vairāk »

Avozeta

Avozeta jeb parastais īlenknābis (Recurvirostra avosetta) ir īlenknābju dzimtas bridējputnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Avozeta · Redzēt vairāk »

Šanhajas Sadarbības organizācija

Šanhajas Sadarbības organizācija (ŠSO) ir politiska un ekonomiska Eirāzijas valstu starptautiska organizācija, kuru 2001.

Jaunums!!: Eirāzija un Šanhajas Sadarbības organizācija · Redzēt vairāk »

Šaurlapu spilve

Šaurlapu spilve ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Šaurlapu spilve · Redzēt vairāk »

Šaurlapu vilkvālīte

Šaurlapu vilkvālīte ir mainīga izskata vilkvālīšu dzimtas augu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Šaurlapu vilkvālīte · Redzēt vairāk »

Šķēplapu balodene

Šķēplapu balodene ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Šķēplapu balodene · Redzēt vairāk »

Ģipsenes

Ģipsenes ir neļķu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Ģipsenes · Redzēt vairāk »

Ģirliči

Ģirliči, ģirliču ģints (Serinus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Ģirliči · Redzēt vairāk »

Ūdens grīslis

Ūdens grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Ūdens grīslis · Redzēt vairāk »

Ūdens skābene

Ūdens skābene ir mainīga izskata skābeņu suga, kuras ietvaros nodala 4 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Ūdens skābene · Redzēt vairāk »

Ūdens veronika

Ūdens veronika (Veronica catenata) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints reta augu suga, kura ir disjunkti izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ūdens veronika · Redzēt vairāk »

Ūdenspipars

Ūdenspipars ir viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Ūdenspipars · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazds

Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkši

Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Ūdenszalkši · Redzēt vairāk »

Ūdenszāles

Ūdenszāles ir graudzāļu dzimtas ģints, kuras sugas ir sastopamas Eirāzijā, Austrālijā, Ziemeļāfrikā un Amerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ūdenszāles · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Eirāzija un Ūpis · Redzēt vairāk »

Īrijas staltbriedis

Īrijas staltbriedis (Megaloceros giganteus) ir izmirusi milzu briežu ģintij piederoša suga, lielākais jebkad dzīvojušais briedis.

Jaunums!!: Eirāzija un Īrijas staltbriedis · Redzēt vairāk »

Īskājes

Īskājes ir ģints graudzāļu dzimtā, kura ir plaši izplatīta lielākajā daļā Āfrikas, Eirāzijas un Latīņamerikas.

Jaunums!!: Eirāzija un Īskājes · Redzēt vairāk »

Īstā jumtauza

Īstā jumtauza ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Īstā jumtauza · Redzēt vairāk »

Īstās pūces

Īstās pūces, īsto pūču ģints (Strix) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Īstās pūces · Redzēt vairāk »

Ķauķīši

Ķauķīši jeb lapuķauķi (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķauķīši · Redzēt vairāk »

Ķauķīšu dzimta

Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķīķi

Ķīķi, ķīķu ģints (Pernis) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 4 plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķīķi · Redzēt vairāk »

Ķīķu apakšdzimta

Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Ķeģi

Ķeģi, ķeģu ģints (Acanthis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Ķeģi · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķemmveidīgā pavārpata

Ķemmveidīgā pavārpata ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķemmveidīgā pavārpata · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Eirāzija un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Ķivuļu ģints

Ķivuļi, ķivuļu ģints (Spinus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Ķivuļu ģints · Redzēt vairāk »

Ļevs Gumiļovs

Ļevs Gumiļovs (dzimis, miris) bija krievu vēsturnieks, etnologs, arheologs, antropologs, tulkotājs no persiešu valodas.

Jaunums!!: Eirāzija un Ļevs Gumiļovs · Redzēt vairāk »

Žagatu ģints

Žagatu ģints (Pica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Žagatu ģints · Redzēt vairāk »

Žirafu dzimta

Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.

Jaunums!!: Eirāzija un Žirafu dzimta · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Eirāzija un Žubīte · Redzēt vairāk »

Žubītes

Žubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Žubītes · Redzēt vairāk »

Čakstītes

Čakstītes, čakstīšu ģints (Saxicola) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Čakstītes · Redzēt vairāk »

Čakstes

Čakstes, čakstu ģints (Lanius) ir čakstu dzimtas (Laniidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 30 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Čakstes · Redzēt vairāk »

Čakstu dzimta

Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »

Čatirdags

Čatirdags ir kalnu masīvs Krimas kalnos, Krimas pussalas dienvidos, netālu no Aluštas pilsētas un 10 km no Melnās jūras piekrastes.

Jaunums!!: Eirāzija un Čatirdags · Redzēt vairāk »

Čūskērgļi

Čūskērgļi, čūskērgļu ģints (Circaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Čūskērgļi · Redzēt vairāk »

Čūskērgļu apakšdzimta

Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Čūskērgļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Čeļuskina rags

Čeļuskina rags ir zemesrags Krievijai piederošās Taimiras pussalas ziemeļu galā, Eirāzijas kontinentālās daļas galējais ziemeļu punkts.

Jaunums!!: Eirāzija un Čeļuskina rags · Redzēt vairāk »

Čukču kalniene

Čukču kalniene ir vidēji augstu kalnu masīvu un grēdu sistēma Krievijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Čukču kalniene · Redzēt vairāk »

Čukotkas rajons

Čukotkas rajons ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Čukotkas rajons · Redzēt vairāk »

Ēnsmilgas

Ēnsmilgas ir augu ģints graudzāļu dzimtā, kas ir sastopamas Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ēnsmilgas · Redzēt vairāk »

Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.

Jaunums!!: Eirāzija un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »

Ņenci

Ņencu bērns tautastērpā. Ņencu apdzīvotās teritorijas: Ņencu autonomais apvidus, Jamalas Ņencu autonomais apvidus un bijušais Taimiras autonomais apvidusŅenci (pašnosaukums: не, ненач, ненэй, ненэц, ненэйне), vēsturiski pazīstami arī kā samojedi, ir Eirāzijas ziemeļu apgabalu pamatiedzīvotāju tauta.

Jaunums!!: Eirāzija un Ņenci · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Eirāzija un Āfrika · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Eirāzija un Ālants · Redzēt vairāk »

Ārstniecības gurķene

Ārstniecības gurķene (Borago officinalis), arī gurķumētra, ir viengadīga skarblapju dzimtas lakstaugu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Ārstniecības gurķene · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Eirāzija un Āzija · Redzēt vairāk »

Āzijas melnais lācis

Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Baldriānu dzimta

Baldriānu dzimta (Valerianaceae) sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām.

Jaunums!!: Eirāzija un Baldriānu dzimta · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Eirāzija un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais vītols

Baltais vītols ir vītolu dzimtas koku suga, kas plaši sastopama Eirāzijā, taču kultivācijas ceļā ir ieviesusies ārpus pamatareāla gan Eiropā, gan citos kontinentos.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltais vītols · Redzēt vairāk »

Baltais zaķis

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltā madara

Baltā madara (Galium album) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltā madara · Redzēt vairāk »

Baltā panātre

Baltā panātre (Lamium album) ir daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltā panātre · Redzēt vairāk »

Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Eirāzija un Baltā pūce · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltgalvas zilknābis

Baltgalvas zilknābis jeb baltgalvas pīle (Oxyura leucocephala) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Baltgalvas zilknābis · Redzēt vairāk »

Baltirbe

Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).

Jaunums!!: Eirāzija un Baltirbe · Redzēt vairāk »

Baltirbes

Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae).

Jaunums!!: Eirāzija un Baltirbes · Redzēt vairāk »

Baltpieres zoss

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Eirāzija un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Bastarda balanda

Bastarda balanda ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijā, un vietumis Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Bastarda balanda · Redzēt vairāk »

Bālā mušmire

Skats uz bālo mušmiri no augšas Bālā mušmire (Amanita citrina, agrāk arī Amanita mappa) ir Latvijā bieža vidēji liela mušmiru ģints neēdama sēne.

Jaunums!!: Eirāzija un Bālā mušmire · Redzēt vairāk »

Bārdainais grifs

Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Bārdainais grifs · Redzēt vairāk »

Bārdzīlīte

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.

Jaunums!!: Eirāzija un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »

Bēdroži

Bēdroži jeb pelēkie sīļi (Perisoreus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Bēdroži · Redzēt vairāk »

Bēdrozis

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.

Jaunums!!: Eirāzija un Bēdrozis · Redzēt vairāk »

Bērzu raibenis

Bērzu raibenis jeb sērapmetnis (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga, kas mājo ziemeļu puslodē: Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Bērzu raibenis · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.

Jaunums!!: Eirāzija un Bebri · Redzēt vairāk »

Bebrukārkliņš

Bebrukārkliņš ir 0,3—1,5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas.

Jaunums!!: Eirāzija un Bebrukārkliņš · Redzēt vairāk »

Bekmanijas

Bekmanijas ir neliela ģints graudzāļu dzimtā, kurā ietilpst tikai divas sugas — Eirāzijā sastopamā, daudzgadīgā parastā bekmanija (Beckmannia eruciformis) un Ziemeļamerikā un Āzijā sastopamā, viengadīgā Beckmannia syzigachne.

Jaunums!!: Eirāzija un Bekmanijas · Redzēt vairāk »

Benekena zaķauza

Benekena zaķauza ir suga graudzāļu dzimtā, kuru daži autori nodala kā zarainās zaķauzas (Bromopsis ramosa) pasugu.

Jaunums!!: Eirāzija un Benekena zaķauza · Redzēt vairāk »

Berhtolda glīvene

Berhtolda glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Berhtolda glīvene · Redzēt vairāk »

Beringa jūra

Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.

Jaunums!!: Eirāzija un Beringa jūra · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezdelīgas

Bezdelīgas, bezdelīgu ģints (Hirundo) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.

Jaunums!!: Eirāzija un Bezdelīgas · Redzēt vairāk »

Biškrēsliņi

Biškrēsliņi ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Biškrēsliņi · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Eirāzija un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Bikšainais klijāns

Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Bikšainais klijāns · Redzēt vairāk »

Bikšainie apogi

Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Bikšainie apogi · Redzēt vairāk »

Bioģeogrāfiskais apgabals

Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts. Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Eirāzija un Bioģeogrāfiskais apgabals · Redzēt vairāk »

Birranga

Birranga ir kalnu sistēma Taimiras pussalas vidienē Krievijas Federācijas ziemeļos, ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Jaunums!!: Eirāzija un Birranga · Redzēt vairāk »

Birztalas veronika

Birztalas veronika (Veronica chamaedrys) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Birztalas veronika · Redzēt vairāk »

Blaktenes

Blaktenes ir tauriņziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Blaktenes · Redzēt vairāk »

Brūklene

Brūklene ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem.

Jaunums!!: Eirāzija un Brūklene · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brūnās vardes

Brūnās vardes jeb īstās vardes (Rana) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 49 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Brūnās vardes · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brieži

Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Brieži · Redzēt vairāk »

Briežu apakšdzimta

Briežu apakšdzimta (Cervinae) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) apakšdzimtām, kas apvieno īstos briežus.

Jaunums!!: Eirāzija un Briežu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Briesmīgais vilks

Briesmīgais vilks (Canis dirus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) izmiris plēsējs, kas dzīvoja pleistocēna laikā gan Dienvidamerikas, gan Ziemeļamerikas teritorijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Briesmīgais vilks · Redzēt vairāk »

Buksbauma grīslis

Buksbauma grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Buksbauma grīslis · Redzēt vairāk »

Cantacader

Cantacader Amyot & Serville, 1843 ir tīklblakšu ģints no Cantacaderinae apakšdzimtas, kurā ietilpst 40 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Cantacader · Redzēt vairāk »

Cauruļzobji

Cauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta.

Jaunums!!: Eirāzija un Cauruļzobji · Redzēt vairāk »

Cūkas

Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.

Jaunums!!: Eirāzija un Cūkas · Redzēt vairāk »

Cekulainie cīruļi

Cekulainie cīruļi jeb cekulcīruļi (Galerida) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Cekulainie cīruļi · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Eirāzija un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Eirāzija un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Centrālā Kordiljera (Filipīnas)

Centrālā Kordiljera (no — ‘centrālā grēda’) ir kalnu grēda Filipīnās.

Jaunums!!: Eirāzija un Centrālā Kordiljera (Filipīnas) · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Chrysolina graminis

Chrysolina graminis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 7 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Chrysolina graminis · Redzēt vairāk »

Ciņu grīslis

Ciņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Ciņu grīslis · Redzēt vairāk »

Ciņu mazmeldrs

Ciņu mazmeldrs ir grīšļu dzimtas suga, kura savvaļā ir plaši sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ciņu mazmeldrs · Redzēt vairāk »

Cietā virza

Cietā virza ir augu suga virzu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Cietā virza · Redzēt vairāk »

Cikāžveidīgie

Cikāžveidīgie (Cicadomorpha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) infrakārta, kas aptver lielāko daļu cikāžu sugu, izņemot laterncikādes, kas izdalītas otrā laterncikāžveidīgo infrakārtā (Fulgoromorpha).

Jaunums!!: Eirāzija un Cikāžveidīgie · Redzēt vairāk »

Cilvēki

Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.

Jaunums!!: Eirāzija un Cilvēki · Redzēt vairāk »

Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Eirāzija un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »

Cirtainā skābene

Cirtainā skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Cirtainā skābene · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Daštekavīrs

Daštekavīrs ir tuksnesis Irānā.

Jaunums!!: Eirāzija un Daštekavīrs · Redzēt vairāk »

Dažādlapu dadzis

Dažādlapu dadzis ir kurvjziežu dzimtas augu suga, kas ir plaši, bet nevienmērīgi sastopama Eirāzijā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Dažādlapu dadzis · Redzēt vairāk »

Dažādvairodži

Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.

Jaunums!!: Eirāzija un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »

Dadži

Dadži ir kurvjziežu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Dadži · Redzēt vairāk »

Daivspurzivis

Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.

Jaunums!!: Eirāzija un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »

Dambriedis

Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).

Jaunums!!: Eirāzija un Dambriedis · Redzēt vairāk »

Daudzsēklu balanda

Daudzsēklu balanda ir amarantu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču ir ieviesusies citos kontinentos.

Jaunums!!: Eirāzija un Daudzsēklu balanda · Redzēt vairāk »

Daudzziedu zemzālīte

Daudzziedu zemzālīte ir mainīga izskata doņu dzimtas suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Daudzziedu zemzālīte · Redzēt vairāk »

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »

Dārza stērste

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Dārza stērste · Redzēt vairāk »

Dūkstu grīslis

Dūkstu grīslis (Carex limosa) ir grīšļu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Dūkstu grīslis · Redzēt vairāk »

Dūkuru dzimta

Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »

Dežņova rags

Dežņova rags vai Tugnehalha ir klinšains zemesrags Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts.

Jaunums!!: Eirāzija un Dežņova rags · Redzēt vairāk »

Degunradži

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Eirāzija un Degunradži · Redzēt vairāk »

Degunragputnveidīgie

Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes) ir putnu kārta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.

Jaunums!!: Eirāzija un Degunragputnveidīgie · Redzēt vairāk »

Dekāna

Dekāna (dákṣiṇa — ‘dienvidi’) ir plakankalne Indijas centrālajā daļā starp Rietumgatiem un Austrumgatiem, bet ziemeļos atrodas Satpuras kalnu grēda un Narmadas upes ieleja.

Jaunums!!: Eirāzija un Dekāna · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagars

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Eirāzija un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »

Dižauzas

Dižauzas ir ģints graudzāļu dzimtā, kura ir sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Dižauzas · Redzēt vairāk »

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Jaunums!!: Eirāzija un Dižknābis · Redzēt vairāk »

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »

Dipteroīdas

Dipteroīdas (Dipteroidei) ir izmirušu divējādelpojošo zivju apkškārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja Eirāziju, Ziemeļameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Eirāzija un Dipteroīdas · Redzēt vairāk »

Divmāju grīslis

Divmāju grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Divmāju grīslis · Redzēt vairāk »

Divrindu grīslis

Divrindu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Divrindu grīslis · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Laptevs

Dmitrijs Laptevs (dzimis 1701. gadā, miris) bija krievu polārpētnieks un viceadmirālis.

Jaunums!!: Eirāzija un Dmitrijs Laptevs · Redzēt vairāk »

Drudzenītes

Drudzenītes ir augu ģints genciānu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Drudzenītes · Redzēt vairāk »

Dumbrcāļi

Dumbrcāļi (Rallus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 14 putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Dumbrcāļi · Redzēt vairāk »

Dumpji

Dumpji, dumpju ģints (Botaurus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Dumpji · Redzēt vairāk »

Dzērves

Dzērves (Grus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Dzērves · Redzēt vairāk »

Dzelkšņi

Dzelkšņi ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Dzelkšņi · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Ežziedes

Ežziedes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ežziedes · Redzēt vairāk »

Egilopsi

Egilopsi ir graudzāļu dzimtas ģints, kura savvaļā ir sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Egilopsi · Redzēt vairāk »

Eglāju samteņi

Eglāju samteņi, eglāju samteņu ģints (Pararge) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie palmu samteņu cilts (Elymniini).

Jaunums!!: Eirāzija un Eglāju samteņi · Redzēt vairāk »

Eglene

Eglene, arī dzeltenā krimildeA.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 27.

Jaunums!!: Eirāzija un Eglene · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eirāzijas ūdri

Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas brūnais lācis

Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas eži

Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas eži · Redzēt vairāk »

Eirāzijas ekonomiskā savienība

Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstis. Atsevišķi iekrāsota Krievijas anektētā Krima Eirāzijas ekonomiskā savienība (ЕАЭС) ir starptautiska ekonomiskā apvienība bijušās Padomju Savienības teritorijā Eirāzijā, par kuras izveidi Eirāzijas Ekonomiskās Kopienas vietā vienojās Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Federācijas prezidenti.

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas ekonomiskā savienība · Redzēt vairāk »

Eirāzijas kurmji

Eirāzijas kurmji, Eirāzijas kurmju ģints (Talpa) ir kurmju dzimtas (Talpidae) ģints, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas kurmji · Redzēt vairāk »

Eirāzijas kurmju cilts

Eirāzijas kurmju cilts (Talpini) ir viena no kurmju dzimtas (Talpidae) ciltīm, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas kurmju cilts · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lidvāveres

Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »

Eirāzisms

Eirāzijas pasaule Eirāzisms ir 20.

Jaunums!!: Eirāzija un Eirāzisms · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Eirāzija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lauva

Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Eirāzija un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Eiropas savvaļas ēzelis

Eiropas savvaļas ēzelis (Equus hydruntinus) ir viena no zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) sugām.

Jaunums!!: Eirāzija un Eiropas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Eiropas septiņstarīte

Eiropas septiņstarīte ir mainīga izskata suga prīmulu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Eiropas septiņstarīte · Redzēt vairāk »

Erickiņi

Erickiņi, erickiņu ģints (Phoenicurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 14 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Erickiņi · Redzēt vairāk »

Esparsetes

Esparsetes ir tauriņziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Esparsetes · Redzēt vairāk »

Evacanthus interruptus

Evacanthus interruptus ir cikādīšu suga no Evacanthinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Eirāzija un Evacanthus interruptus · Redzēt vairāk »

Fligeli rags

Fligeli rags ir zemesrags Rūdolfa salas ziemeļaustrumos Franča Jozefa Zemē Arktikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Fligeli rags · Redzēt vairāk »

Franča Jozefa Zeme

Franča Jozefa Zeme ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras.

Jaunums!!: Eirāzija un Franča Jozefa Zeme · Redzēt vairāk »

Fritilārijas

Fritilārijas ir ģints liliju dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Fritilārijas · Redzēt vairāk »

Gada staipeknis

Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Jaunums!!: Eirāzija un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gaigalas

Gaigalas jeb niras, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Gaigalas · Redzēt vairāk »

Galegas

Galegas ir ģints tauriņziežu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā no Centrāleiropas līdz Vidusjūrai un Pakistānas rietumiem, kā arī tropiskajā joslā Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Galegas · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Eirāzija un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garastītes

Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Garastītes · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garlapu skābene

Garlapu skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Garlapu skābene · Redzēt vairāk »

Garlapu veronika

Garlapu veronika (Veronica longifolia) ir mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Garlapu veronika · Redzēt vairāk »

Gauri (augi)

Gauri ir neļķu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Gauri (augi) · Redzēt vairāk »

Gauru apakšdzimta

Gauru apakšdzimta (Merginae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu jūras pīles, gaigalas, gauras, kākauļus un pūkpīles.

Jaunums!!: Eirāzija un Gauru apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Gāršas samteņi

Gāršas samteņi, gāršas samteņu ģints (Lopinga) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie palmu samteņu cilts (Elymniini).

Jaunums!!: Eirāzija un Gāršas samteņi · Redzēt vairāk »

Gāršas samtenis

Gāršas samtenis (Lopinga achine) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Gāršas samtenis · Redzēt vairāk »

Gārgaļveidīgie

Gārgaļveidīgie, gārgaļveidīgo putnu kārta (Gaviiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Eirāzija un Gārgaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Gārgales · Redzēt vairāk »

Glodeņu dzimta

Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Glodeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Glodene

Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.

Jaunums!!: Eirāzija un Glodene · Redzēt vairāk »

Gludenā čūska

Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella).

Jaunums!!: Eirāzija un Gludenā čūska · Redzēt vairāk »

Gramatiskais skaitlis

Gramatiskais skaitlis – gramatiskā kategorija, kas norāda daudzuma atšķirību lietvārdos, īpašības vārdos, vietniekvārdos un darbības vārdos.

Jaunums!!: Eirāzija un Gramatiskais skaitlis · Redzēt vairāk »

Grābeklītes

Grābeklītes (Erodium) ir ģints gandreņu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Grābeklītes · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Eirāzija un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Eirāzija un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Hanti

Hanti (pašnosaukums: ханти, хантэ, хандэ, кантэк, кантах), agrāk zināmi kā ostjaki, ir somugru tauta Eirāzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Eirāzija un Hanti · Redzēt vairāk »

Hiēnu dzimta

Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Eirāzija un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »

Holarktika

Holarktika (no — ‘viss’ un ἄρκτος — ‘ziemeļi’) ir bioģeogrāfisks apgabals Zemes Ziemeļu puslodē uz ziemeļiem no Ziemeļu tropu loka.

Jaunums!!: Eirāzija un Holarktika · Redzēt vairāk »

Ičkērijas Čečenu Republika

Ičkērijas Čečenu Republika (čečenu: Нохчийн Республик Ичкери, Nóxçiyn Respublik Içkeri; krievu: Чеченская Республика Ичкерия), līdz 1994.

Jaunums!!: Eirāzija un Ičkērijas Čečenu Republika · Redzēt vairāk »

Iežmaugtais pameldrs

Iežmaugtais pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.

Jaunums!!: Eirāzija un Iežmaugtais pameldrs · Redzēt vairāk »

Indoeiropieši

sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.

Jaunums!!: Eirāzija un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »

Irāņu tautas

Irāņu valodu izplatība mūsdienās Irāņu tautas ir daudzu etnisku grupu kopums, kuras runā irāņu valodās.

Jaunums!!: Eirāzija un Irāņu tautas · Redzēt vairāk »

Irbes

Irbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Irbes · Redzēt vairāk »

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Eirāzija un Islande · Redzēt vairāk »

Itālijas sarene

Itālijas sarene ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir sastopama Eirāzijas subtropu un mērenās klimata joslas dienviddaļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Itālijas sarene · Redzēt vairāk »

Izplestā balodene

Izplestā balodene ir amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Ziemeļamerikā un Eirāzijā, tostarp Latvijā bieži visā teritorijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Izplestā balodene · Redzēt vairāk »

Jandzi

Jandzi, arī Čandzjana (— ‘Garā upe’), ir upe Ķīnā, Eirāzijas garākā un ūdeņiem bagātākā upe, trešā garākā upe pasaulē pēc Nīlas un Amazones.

Jaunums!!: Eirāzija un Jandzi · Redzēt vairāk »

Japānas salu arhipelāgs

Japānas salas ir salu grupa, kas veido Japānas valsti, tas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem paralēli Eirāzijas kontinenta austrumu krastam, Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Japānas salu arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Eirāzija un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »

Jūrmalas balodene

Jūrmalas balodene ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama sāļās augsnēs jūru krastos Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kā arī dažviet kontinentu iekšzemē.

Jaunums!!: Eirāzija un Jūrmalas balodene · Redzēt vairāk »

Jūrmalas gumumeldrs

Jūrmalas gumumeldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Jūrmalas gumumeldrs · Redzēt vairāk »

Jūrmalas pagaurs

Jūrmalas pagaurs ir mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Jūrmalas pagaurs · Redzēt vairāk »

Jūrmalas sālsastere

Jūrmalas sālsastere jeb jūrmalas miķelīte (Tripolium pannonicum) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar 30—100 cm augstu stublāju, uz stublāja sēdošas lancetiskas lapas.

Jaunums!!: Eirāzija un Jūrmalas sālsastere · Redzēt vairāk »

Jūrmalas skābene

Jūrmalas skābene skābeņu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Jūrmalas skābene · Redzēt vairāk »

Jenotsuņi

Jenotsuņi ģints pieder pie suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Jenotsuņi · Redzēt vairāk »

Juaņ

Juaņ var būt.

Jaunums!!: Eirāzija un Juaņ · Redzēt vairāk »

Kaķu apakšdzimta

Kaķu apakšdzimta jeb mazie kaķi (Felinae) ir viena no divām kaķu dzimtas (Felidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Eirāzija un Kaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kaņepīši

Kaņepīši, kaņepīšu ģints (Linaria) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Kaņepīši · Redzēt vairāk »

Kadiķi

Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.

Jaunums!!: Eirāzija un Kadiķi · Redzēt vairāk »

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Kajaks · Redzēt vairāk »

Kalama (ģints)

Kalama ir tīklblakšu dzimtas (Tingidae) ģints, kurā ietilpst 33 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Kalama (ģints) · Redzēt vairāk »

Kalifāts

Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Kalifāts · Redzēt vairāk »

Kalnu grīslis

Kalnu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Kalnu grīslis · Redzēt vairāk »

Kamolainā ežgalvīte

Kamolainā ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas).

Jaunums!!: Eirāzija un Kamolainā ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Kamolzāles

Kamolzāles ir graudzāļu dzimtas ģints, kuras sugu sākotnējais izplatības areāls ir Ziemeļāfrikā, taču mūsdienās ir sastopamas visā pasaulē, un bieži tiek uzskatītas par invazīvām sugām.

Jaunums!!: Eirāzija un Kamolzāles · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Eirāzija un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Karabaljo kalni

Karabaljo kalni ir kalnu grēda Filipīnās, Lusonas salas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Karabaljo kalni · Redzēt vairāk »

Karakija

Karakija (— ‘melnā krauja’) ir ieplaka Kazahstānas rietumos Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānas zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā Āzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Karakija · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Karūsa · Redzēt vairāk »

Karūsas

Karūsas, karūsu ģints (Carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Karūsas · Redzēt vairāk »

Karpu dzimta

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.

Jaunums!!: Eirāzija un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »

Kazas

Kazas jeb kalnu kazas, kazu ģints (Capra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Kazas · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpelētājķauķu dzimta

Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Kāpelētājķauķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kļuču sopka

Kļuču sopka ir aktīvs stratovulkāns Krievijā, Kamčatkas pussalā.

Jaunums!!: Eirāzija un Kļuču sopka · Redzēt vairāk »

Keivi

Keivi (no  — ‘akmens’) ir grēdveida augstiene Kolas pussalā Krievijā, Murmanskas apgabalā.

Jaunums!!: Eirāzija un Keivi · Redzēt vairāk »

Klejotāji

Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.

Jaunums!!: Eirāzija un Klejotāji · Redzēt vairāk »

Klijas

Klijas jeb klījas (Milvus) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Klijas · Redzēt vairāk »

Klijāni

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Klijāni · Redzēt vairāk »

Klinšu ērglis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Klinšu ērglis · Redzēt vairāk »

Košie mušķērāji

Košie mušķērāji, košo mušķērāju ģints (Ficedula) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 33 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Košie mušķērāji · Redzēt vairāk »

Kodri

Kodri ( — ‘mūžamežs’) ir mežaina augstiene Moldovā, Prutas un Reutas starpupē.

Jaunums!!: Eirāzija un Kodri · Redzēt vairāk »

Koijots

Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Eirāzija un Koijots · Redzēt vairāk »

Koku vairogblakts

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) ir vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Koku vairogblakts · Redzēt vairāk »

Kolektīvās drošības līguma organizācija

Kolektīvās drošības līguma organizācija ir starpvaldību militāra alianse Eirāzijā, kurā piedalās sešas NVS valstis.

Jaunums!!: Eirāzija un Kolektīvās drošības līguma organizācija · Redzēt vairāk »

Kolimas zemiene

Kolimas zemiene ir zems līdzenums Krievijas ziemeļaustrumos, Sibīrijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Kolimas zemiene · Redzēt vairāk »

Kontinentālā nogāze

Mantija Kontinentālā nogāze ir kontinenta malas slīpais pārejas zemūdens apgabals, kas atrodas starp kontinentālo šelfu un kontinenta pakāji, kas, savukārt, robežojas ar abisālo līdzenumu jeb okeāna dibenu.

Jaunums!!: Eirāzija un Kontinentālā nogāze · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Eirāzija un Kontinents · Redzēt vairāk »

Kopetdags

Kopetdags ir kalnu grēda uz Turkmenistānas un Irānas robežas, Turkmenistānas-Horasānas kalnu sistēmas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Eirāzija un Kopetdags · Redzēt vairāk »

Korjaku kalniene

Korjaku kalniene ir kalnu masīvs Krievijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Korjaku kalniene · Redzēt vairāk »

Kosas

Kosu klasi pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum).

Jaunums!!: Eirāzija un Kosas · Redzēt vairāk »

Krastmalas krustaine

Krastmalas kurstaine ir kurvjziežu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Krastmalas krustaine · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Eirāzija un Krauklis · Redzēt vairāk »

Krāšņgalvīši

Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »

Krāšņspāres

Krāšņspāres jeb krāšņspāru ģints (Coenagrion) ir krāšņspāru dzimtas (Coenagrionidae) ģints, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).

Jaunums!!: Eirāzija un Krāšņspāres · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmāja vējgriķis

Krūmāja vējgriķis ir augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Krūmāja vējgriķis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Eirāzija un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Eirāzija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Krimas uluss

Krimas uluss bija Zelta Ordas uluss Krimas pussalā, kas pastāvēja no 13.

Jaunums!!: Eirāzija un Krimas uluss · Redzēt vairāk »

Krimlas ūdenskritumi

Apakšējā Krimlas ūdenskritumu daļa Krimlas ūdenskritumi, kuru kopējais augstums ir 380—385 metri, ir augstākais ūdenskritums Austrijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Krimlas ūdenskritumi · Redzēt vairāk »

Kripses

Kripses ir neliela graudzāļu dzimtas ģints, kura ir sastopama Āfrikā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Kripses · Redzēt vairāk »

Krokainā glīvene

Krokainā glīvene ir glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Krokainā glīvene · Redzēt vairāk »

Krustknābji

Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Krustknābji · Redzēt vairāk »

Kuibiševas ūdenskrātuve

Kuibiševas ūdenskrātuve ir ūdenskrātuve Volgas upes vidustecē, Krievijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Kuibiševas ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »

Kurmju apakšdzimta

Kurmju apakšdzimta (Talpinae) ir viena no trijām kurmju dzimtas (Talpidae) apakšdzimtām, kas apvieno 33 sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Kurmju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Lakstīgalas

Lakstīgalas, lakstīgalu ģints (Luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Lakstīgalas · Redzēt vairāk »

Lapainā balanda

Lapainā balanda ir amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, ieviesta Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lapainā balanda · Redzēt vairāk »

Lapkoku otiņmūķene

Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Lapkoku otiņmūķene · Redzēt vairāk »

Lapsastes

Lapsastes ir graudzāļu dzimtas ģints, kas izplatīta Eirāzijas mērenajos un subtropu reģionos, Āfrikas ziemeļos un Amerikā, kā arī naturalizējusies Austrālijā un dažādās salās.

Jaunums!!: Eirāzija un Lapsastes · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Eirāzija un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Latvijas Botāniķu biedrība

Latvijas Botāniķu biedrība (saīsināti LBB) ir biedrība, kas apvieno dažādās Latvijas augstskolās un zinātniskajās iestādēs strādājošos botāniķus un citu profesiju cilvēkus, kuri interesējas par botāniku.

Jaunums!!: Eirāzija un Latvijas Botāniķu biedrība · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Eirāzija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts

Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Lauka veronika

Lauka veronika (Veronica agrestis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Lauka veronika · Redzēt vairāk »

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Jaunums!!: Eirāzija un Laukirbe · Redzēt vairāk »

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Jaunums!!: Eirāzija un Lauku balodis · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Lauku piekūns

Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lauva

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Eirāzija un Lauva · Redzēt vairāk »

Lāčauzas

Lāčauzas ir graudzāļu dzimtas ģints, kuras sugas ir sastopamas dažādos mērenās joslas biotopos daudzviet pasaulē, tostarp Āfrikā, Amerikā, Austrālijā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lāčauzas · Redzēt vairāk »

Lāčsuņu dzimta

Lāčsuņi ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Eirāzija un Lāčsuņu dzimta · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Eirāzija un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Līdakas · Redzēt vairāk »

Līdakveidīgās

Līdakveidīgās (Esociformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Eirāzija un Līdakveidīgās · Redzēt vairāk »

Līdzīgā lapsaste

Līdzīgā lapsaste ir augu suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Līdzīgā lapsaste · Redzēt vairāk »

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Jaunums!!: Eirāzija un Līnis · Redzēt vairāk »

Lēļi

Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Lēļi · Redzēt vairāk »

Lēcējpeļu dzimta

Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).

Jaunums!!: Eirāzija un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Lēpes

Dzeltenās lēpes auglis ''Nuphar saggitifolia'' lapas ir garenas Lēpes ir daudzgadīgu ūdensrožu dzimtas ūdensaugu ģints, ar izplatību ziemeļu puslodē no mērenās līdz subarktiskajai joslai.

Jaunums!!: Eirāzija un Lēpes · Redzēt vairāk »

Ledāja vairogs

98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².

Jaunums!!: Eirāzija un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Liektā ciņusmilga

Liektā ciņusmilga ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir ļoti plaši sastopama Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Liektā ciņusmilga · Redzēt vairāk »

Lielais šņibītis

Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielais šņibītis · Redzēt vairāk »

Lielais Balkans

Lielais Balkans ir kalnu grēda Turkmenistānas rietumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielais Balkans · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Eirāzija un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielais Hingans

Lielais Hingans (Dàxīng'ānlǐng;;, Abma'hingan) ir vulkāniskas izcelsmes kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielais Hingans · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielā ežgalvīte

Lielā ežgalvīte ir Eirāzijā sastopama vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas) ar cirkumpolāru izplatības areālu.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielā ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielā krastkaņepe

Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum) ir daudzgadīgs, 50-150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielā krastkaņepe · Redzēt vairāk »

Lielā polārkaija

Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielā polārkaija · Redzēt vairāk »

Lielā strutene

Lielā strutene, kārpu zāle jeb vandulis (Chelidonium majus) ir 30—100 cm augsts, zarains, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielā strutene · Redzēt vairāk »

Lielie zilenīši

Lielie zilenīši, lielo zilenīšu ģints (Phengaris) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) ģints, kas pieder pie zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Lielie zilenīši · Redzēt vairāk »

Liellops

Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).

Jaunums!!: Eirāzija un Liellops · Redzēt vairāk »

Lielziedu uzpirkstīte

Lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora) ir ceļteku dzimtas suga, kura senāk tika klasificēta cūknātru dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lielziedu uzpirkstīte · Redzēt vairāk »

Lietuvas ūdenszāle

Lietuvas ūdenszāle ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir nevienmērīgi sastopama Eirāzijā, Latvijā sastopama reti, tikai valsts vidū un austrumu — ziemeļaustrumu daļā, kur nelielas grupas aug auglīgos, mēreni mitros un pārmitros mežos, mežam caurtekošu strautu malās.

Jaunums!!: Eirāzija un Lietuvas ūdenszāle · Redzēt vairāk »

Lineārā pasāre

Lineārā pasāre ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Lineārā pasāre · Redzēt vairāk »

Lipīgā krustaine

Lipīgā krustaine (Senecio viscosus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Lipīgā krustaine · Redzēt vairāk »

Ložņu smilga

Ložņu smilga ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ložņu smilga · Redzēt vairāk »

Lucernas

Lucernas ir ģints tauriņziežu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā un subtropiskajā Eirāzijā, kā arī no Ziemeļāfrikas līdz Mauritānijai, no Eritrejas līdz Dienvidāfrikai.

Jaunums!!: Eirāzija un Lucernas · Redzēt vairāk »

Madaras

Madaras (Galium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Madaras · Redzēt vairāk »

Magņitogorska

Magņitogorska ir rūpnieciska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, kas atrodas Magņitnaja kalna piekājē, Dienvidurālu austrumu daļā, abos Urālas upes krastos (labais krasts atrodas Eiropā, kreisais — Āzijā).

Jaunums!!: Eirāzija un Magņitogorska · Redzēt vairāk »

Maija auzene

Maija auzene, reizēm vienkārši auzene (Calocybe gambosa) ir Latvijā bieža vidēji liela skaistgalvju ģints pavasara sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Jaunums!!: Eirāzija un Maija auzene · Redzēt vairāk »

Mailīte

Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mailīte · Redzēt vairāk »

Mailītes

Mailītes, mailīšu ģints (Phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 21 saldūdens zivju sugu.

Jaunums!!: Eirāzija un Mailītes · Redzēt vairāk »

Makstainais grīslis

Mekstainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Makstainais grīslis · Redzēt vairāk »

Malaizija

Malaizija ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Malaizija · Redzēt vairāk »

Manghistau (kalni)

Manghistau vai Karatau (Қаратау) ir kalnu masīvs Kazahstānas rietumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Manghistau (kalni) · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Eirāzija un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Maničgudilo ezers

Maničgudilo ezers (Большой Маныч, Гудило) ir sālsezers Krievijas dienvidrietumos, Kalmikijas, Rostovas apgabala un Stavropoles novada teritorijās.

Jaunums!!: Eirāzija un Maničgudilo ezers · Redzēt vairāk »

Mansi

Mansi tautastērpos. Mansu apdzīvotā teritorija. Mansi, vēsturiski pazīstami arī kā voguli, ir somugru valodā runājoša Eirāzijas ziemeļu apgabalu pamatiedzīvotāju tauta.

Jaunums!!: Eirāzija un Mansi · Redzēt vairāk »

Matveida grīslis

Matveida grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtass suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Matveida grīslis · Redzēt vairāk »

Mazais dumpis

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).

Jaunums!!: Eirāzija un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »

Mazais dzenis

Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »

Mazais gulbis

Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »

Mazais Hingans

Mazais Hingans (Xiǎo Xīng'ān Lǐng) ir kalnu grēda Austrumāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazais Hingans · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazā ežgalvīte

Mazā ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas).

Jaunums!!: Eirāzija un Mazā ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Mazā eragroste

Mazā eragroste ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazā eragroste · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazā zoss

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazā zoss · Redzēt vairāk »

Mazās pūcītes

Mazās pūcītes, mazo pūcīšu ģints (Otus) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Mazās pūcītes · Redzēt vairāk »

Mazie dzeņi

Mazie dzeņi (Dryobates) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazie dzeņi · Redzēt vairāk »

Mazmeldri

Mazmeldri ir grīšļu dzimtas ģints, kura savvaļā ir sastopama Ziemeļamerikas un Eirāzijas cirkumboreālajos apgabalos, tostarp Latvijā, kā arī Andu un tropiskajos Dienvidaustrumāzijas kalnos.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazmeldri · Redzēt vairāk »

Mazziedu pameldrs

Mazziedu pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Mazziedu pameldrs · Redzēt vairāk »

Māņskrejvaboļu dzimta

Māņskrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.

Jaunums!!: Eirāzija un Māņskrejvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Mājas pele

Mājas pele (Mus musculus) ir peļu dzimtas grauzēju suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Mājas pele · Redzēt vairāk »

Mārsila veronika

Mārsila veronika (Veronica serpyllifolia) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un kā nezāle ir ieviesusies visos citos kontinentos.

Jaunums!!: Eirāzija un Mārsila veronika · Redzēt vairāk »

Mārsmilgas

Mārsmilgas ir graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Mārsmilgas · Redzēt vairāk »

Mūru balanda

Mūru balanda ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mūru balanda · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Eirāzija un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Eirāzija un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Mērkaziņas

Mērkaziņas (Gallinago) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 17 purvos un mitrainēs dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Mērkaziņas · Redzēt vairāk »

Meža īskāje

Meža īskāje ir suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā un diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, kur dažāda lieluma grupas aug auglīgos sausieņu mežos, izcirtumos un krūmājos.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža īskāje · Redzēt vairāk »

Meža grīslis

Meža grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža grīslis · Redzēt vairāk »

Meža meldrs

Meža meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža meldrs · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Meža prusaks

Meža prusaks ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae) pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža prusaks · Redzēt vairāk »

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »

Meža zemene

Meža zemene (Fragaria vesca) ir daudzgadīgs, sīks vai neliels (garums 5—30 cm) rožu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža zemene · Redzēt vairāk »

Meža zoss

Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Meža zoss · Redzēt vairāk »

Mežatundra

Kanādā Mežatundra ir pārejas bioma starp arktisko tundru un taigu; tajā mijas meža un tundras veģetācija.

Jaunums!!: Eirāzija un Mežatundra · Redzēt vairāk »

Mežirbes

Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Mežirbes · Redzēt vairāk »

Medību piekūns

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Medību piekūns · Redzēt vairāk »

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mednis · Redzēt vairāk »

Meduszāles

Meduszāles ir graudzāļu dzimtas ģints, kura ir sastopama Āfrikā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Meduszāles · Redzēt vairāk »

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnais alks · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnais stārķis

Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »

Melnā driģene

Melnā driģene ir viengadīgs vai daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnā driģene · Redzēt vairāk »

Melnā dzilna

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnā nāve

Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnā nāve · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnās dzilnas

Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »

Melnās zosis

Melnās zosis, melno zosu ģints (Branta) ir zosu ģints, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Melnās zosis · Redzēt vairāk »

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Miežu ģints

Mieži ir viengadīgu un daudzgadīgu graudzāļu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā joslā Āfrikā, Eirāzijā un Amerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Miežu ģints · Redzēt vairāk »

Milzu auzene

Milzu auzene ir graudzāļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Milzu auzene · Redzēt vairāk »

Milzu īssejas lācis

Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos.

Jaunums!!: Eirāzija un Milzu īssejas lācis · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Mizložņu dzimta

Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »

Mongoļu impērija

Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.

Jaunums!!: Eirāzija un Mongoļu impērija · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Nātru raibenis

Nātru raibenis jeb parastais nātru raibenis (Aglais urticae) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Nātru raibenis · Redzēt vairāk »

Nāves jūra

Nāves jūra (Al Bahr al Mayyit,, Yam ha-Melakh — ‘Sāls jūra’) ir liels sālsezers ar ļoti sāļu ūdeni.

Jaunums!!: Eirāzija un Nāves jūra · Redzēt vairāk »

Nēģu dzimta

Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »

Neaizmirstules

Neaizmirstules (Myosotis) ir skarblapju dzimtas ģints, kurām lielāka sugu daudzveidība ir sastopama Eirāzijā un Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Eirāzija un Neaizmirstules · Redzēt vairāk »

Neīstā madara

Neīstā madara (Galium spurium) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī, kurai ir izdalītas vairākas pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Neīstā madara · Redzēt vairāk »

Nganasani

Nganasani (pašnosaukums: ня”, няа” — ‘biedrs’) ir Krievijas Federācijas Galējos Ziemeļos mītoša samodiešu tauta.

Jaunums!!: Eirāzija un Nganasani · Redzēt vairāk »

Niedru auzene

Niedru auzene ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā, kuras ietvaros nodala vismaz 3 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Niedru auzene · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Ozolu mūķene

Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Eirāzija un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »

Pabērzu smiltsērkšķis

Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophaë rhamnoides L.) ir eleagnu dzimtas divmāju krūmu vai koku augu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Pabērzu smiltsērkšķis · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Eirāzija un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Eirāzija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pagarinātais grīslis

Pagarinātais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Pagarinātais grīslis · Redzēt vairāk »

Palearktika

Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.

Jaunums!!: Eirāzija un Palearktika · Redzēt vairāk »

Paleocēns

Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.

Jaunums!!: Eirāzija un Paleocēns · Redzēt vairāk »

Paleoterīdi

Paleoterīdi (Palaeotheriidae) ir izmirusi nepārnadžu dzimta.

Jaunums!!: Eirāzija un Paleoterīdi · Redzēt vairāk »

Pamauragas

Pamauragas ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Pamauragas · Redzēt vairāk »

Parastais baltmeldrs

Parastais baltmeldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastais baltmeldrs · Redzēt vairāk »

Parastais sīksamtenis

Parastais sīksamtenis jeb samtenītis (Coenonympha pamphilus) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Eirāzija un Parastais sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Parastais vilnītis

Parastais vilnītis, arī meža vilnītis (Lactarius torminosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastais vilnītis · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Eirāzija un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Parastā apse

Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā apse · Redzēt vairāk »

Parastā bisīte

Parastā bisīte jeb ķervelis (Gyromitra esculenta) ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā bisīte · Redzēt vairāk »

Parastā gaiļsāre

Parastā gaiļsāre ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas plaši sastopama abu pusložu mērenajā un tropu klimata joslā, tomēr plašāk ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā gaiļsāre · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Parastā plaukšķene

Parastā plaukšķene ir augs neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā plaukšķene · Redzēt vairāk »

Parastā smiltene

Parastā smiltene (Tricholoma equestre) ir pūkaiņu ģints bazīdijsēne, kas aug Ziemeļamerikā un Eirāzijā, arī Latvijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā smiltene · Redzēt vairāk »

Parastā vīrcele

Parastā vīrcele ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Parastā vīrcele · Redzēt vairāk »

Pasaules lielākās salas

Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².

Jaunums!!: Eirāzija un Pasaules lielākās salas · Redzēt vairāk »

Paugurknābja gulbis

Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.

Jaunums!!: Eirāzija un Paugurknābja gulbis · Redzēt vairāk »

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Jaunums!!: Eirāzija un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »

Pūkainais vīķis

Pūkainais vīķis (Vicia hirsuta) ir augu suga tauriņziežu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā un Dienvidrietumāzijā, taču tā mūsdienās plaši izplatījusies arī citviet Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Pūkainais vīķis · Redzēt vairāk »

Pūkainā pļavauzīte

Pūkainā pļavauzīte ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Eirāzijā, kā arī ir ieviesta Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Pūkainā pļavauzīte · Redzēt vairāk »

Pūkainā zemzālīte

Pūkainā zemzālīte ir doņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Pūkainā zemzālīte · Redzēt vairāk »

Pūkpīles

Pūkpīles, pūkpīļu ģints (Somateria) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Pūkpīles · Redzēt vairāk »

Pūslīši

Pūslīši (Phalaropus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Pūslīši · Redzēt vairāk »

Pūslīšu grīslis

Pūslīšu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Pūslīšu grīslis · Redzēt vairāk »

Pļavas auzene

Pļavas auzene ir augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Pļavas auzene · Redzēt vairāk »

Pļavas ķirzaka

Pļavas ķirzaka (Lacerta vivipara) ir ķirzaku ģints rāpulis.

Jaunums!!: Eirāzija un Pļavas ķirzaka · Redzēt vairāk »

Pļavauzītes

Pļavauzītes ir graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Pļavauzītes · Redzēt vairāk »

Pēdējā Pangeja

Aptuvena Pangejas kontūra pēc 250 miljoniem gadu Pēdējā Pangeja (saukta arī par Pangaea Ultima, Pangaea Proxima, Neopangaea un Pangaea II) ir nākotnē iespējams superkontinents, kas ir arī alternatīva Amāzijai.

Jaunums!!: Eirāzija un Pēdējā Pangeja · Redzēt vairāk »

Pēdveida grīslis

Pēdveida grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Pēdveida grīslis · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Eirāzija un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Peļkājītes

Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Peļkājītes · Redzēt vairāk »

Peļu dzimta

Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Eirāzija un Peļu dzimta · Redzēt vairāk »

Pekuļņejs

Pekuļņejs (— ‘naža kalns’) ir kalnu grēda Krievijas ziemeļaustrumos, viens no Čukču kalnienes galvenajiem atzariem.

Jaunums!!: Eirāzija un Pekuļņejs · Redzēt vairāk »

Pelašķis

Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla.

Jaunums!!: Eirāzija un Pelašķis · Redzēt vairāk »

Pelūdes

Pelūdes (vai Hypochaeris) ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Pelūdes · Redzēt vairāk »

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Eirāzija un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »

Pelēkā dzilna

Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Eirāzija un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelēkās zosis

Pelēkās zosis (Anser) ir zosu ģints, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Pelēkās zosis · Redzēt vairāk »

Peldošā glīvene

Peldošā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Peldošā glīvene · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Peles · Redzēt vairāk »

Phlebotominae

Phlebotominae ir kožodiņu dzimtas apakšdzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 700 sugu.

Jaunums!!: Eirāzija un Phlebotominae · Redzēt vairāk »

Piai rags

Piai rags ir zemesrags Malakas pussalas dienvidu galā Malaizijā, Eirāzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts.

Jaunums!!: Eirāzija un Piai rags · Redzēt vairāk »

Pienenes

Pienenes vai cūkpienes (Taraxacum) ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Pienenes · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Eirāzija un Piens · Redzēt vairāk »

Pilsētas balanda

Pilsētas balanda ir amarantu dzimtas suga, kuras sākotnējās izplatības areāls ir Eirāzijā, taču suga ir plaši izplatījusies arī ārpus pamatareāla.

Jaunums!!: Eirāzija un Pilsētas balanda · Redzēt vairāk »

Piparmētra

Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē.

Jaunums!!: Eirāzija un Piparmētra · Redzēt vairāk »

Piramidālā skābene

Piramidālā skābene ir skābeņu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Piramidālā skābene · Redzēt vairāk »

Pireneji

Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.

Jaunums!!: Eirāzija un Pireneji · Redzēt vairāk »

Pirkstainais grīslis

Pirkstainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Pirkstainais grīslis · Redzēt vairāk »

Plakanstaipekņi

Plakanstaipekņi jeb briežradziņi ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 16 sugas un vairāki dabiski veidojušies hibrīdi.

Jaunums!!: Eirāzija un Plakanstaipekņi · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Eirāzija un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plaukšķenes

Plaukšķenes ir neļķu dzimtas augu ģints, kura savvaļā sastopama Eirāzijā, Ziemeļamerikā, vietām Dienvidamerikā un Āfrikā, kā arī ir ievazāta Austrālijā un Okeānijas salās.

Jaunums!!: Eirāzija un Plaukšķenes · Redzēt vairāk »

Plūksnainā īskāje

Plūksnainā īskāje ir suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Plūksnainā īskāje · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Eirāzija un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Pogainie roņi

Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »

Ponijs

Par poniju sauc maza auguma zirgu, ar specifiskām proporcijām un temperamentu.

Jaunums!!: Eirāzija un Ponijs · Redzēt vairāk »

Prīkšķe

Prīkšķe (Anas querquedula) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Eirāzija un Prīkšķe · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Priedes · Redzēt vairāk »

Primitīvo varžu apakškārta

Primitīvo varžu apakškārta (Archaeobatrachia) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) apakškārtām, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un tiek iedalīta 6 ģintīs un 4 dzimtās.

Jaunums!!: Eirāzija un Primitīvo varžu apakškārta · Redzēt vairāk »

Pundurpele

Pundurpele (Micromys minutus) ir peļu dzimtas grauzējs, kas sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Pundurpele · Redzēt vairāk »

Pupuķi

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).

Jaunums!!: Eirāzija un Pupuķi · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva krustaine

Purva krustaine (Senecio congestus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Purva krustaine · Redzēt vairāk »

Purva pameldrs

Purva pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.

Jaunums!!: Eirāzija un Purva pameldrs · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Eirāzija un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Purva virza

Purva virza ir augu suga virzu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Purva virza · Redzēt vairāk »

Purvāja ciesa

Purvāja ciesa ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, galvenokārt Eiropas ziemeļu, centrālajā un austrumu daļā, kā arī Rietumsibīrijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Purvāja ciesa · Redzēt vairāk »

Putorana

Putorana ir kalnu masīvs (plato) Krievijas ziemeļos, Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa tās ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Putorana · Redzēt vairāk »

Raibeņi

Raibeņi, raibeņu ģints (Nymphalis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie raibeņu cilts (Nymphalini).

Jaunums!!: Eirāzija un Raibeņi · Redzēt vairāk »

Raibie dzeņi

Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »

Raritkins

Raritkins (— ‘malējais’, ‘priekšējais’) ir kalnu grēda Krievijas ziemeļaustrumos, viens no Korjaku kalnienes atzariem.

Jaunums!!: Eirāzija un Raritkins · Redzēt vairāk »

Raudas

Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.

Jaunums!!: Eirāzija un Raudas · Redzēt vairāk »

Rūdolfa sala

Rūdolfa sala ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā.

Jaunums!!: Eirāzija un Rūdolfa sala · Redzēt vairāk »

Rūsganā brūnzobe

Vecumā rūsganā brūnzobe kļūst tumša Jaunas sēnes apakšdaļa Vidū jau nobrūnējis eksemplārs (Meksika) Lēni augošās brūnzobes arī lēni bojājas, un šāda tumša sēne var būt vairākus mēnešus veca Rūsganā brūnzobe (Hydnellum ferrugineum) ir Latvijā vidēji bieži sastopama vidēja lieluma brūnzobju ģints sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami.

Jaunums!!: Eirāzija un Rūsganā brūnzobe · Redzēt vairāk »

Rūtainā fritilārija

Rūtainā fritilārija ir augu suga liliju dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Rūtainā fritilārija · Redzēt vairāk »

Rhynocoris annulatus

Rhynocoris annulatus ir Eirāzijā izplatīta laupītājblakšu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Rhynocoris annulatus · Redzēt vairāk »

Riekstroži

Riekstroži (Nucifraga) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Riekstroži · Redzēt vairāk »

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Rietumu lakstīgala · Redzēt vairāk »

Rila

Rila ir kalnu grēda Bulgārijas dienvidrietumos, kā arī augstākā kalnu grēda Bulgārijā un visā Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Eirāzija un Rila · Redzēt vairāk »

Rožainais pagaurs

Rožainais pagaurs ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropas vidusdaļā un Vidusjūras reģionā, taču mūsdienās ir plaši sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Rožainais pagaurs · Redzēt vairāk »

Roberta gandrene

Roberta gandrene (Geranium robertianum) ir mainīga izskata augu suga gandreņu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Roberta gandrene · Redzēt vairāk »

Rozes

Rozes (Rosa) ir rožu dzimtas ziedaugu ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Rozes · Redzēt vairāk »

Rubenis

Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Eirāzija un Rubenis · Redzēt vairāk »

Saiga

Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.

Jaunums!!: Eirāzija un Saiga · Redzēt vairāk »

Sajāni

Sajāni, ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sajāni · Redzēt vairāk »

Sakņojošais meldrs

Sakņojošais meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Sakņojošais meldrs · Redzēt vairāk »

Salamandru apakškārta

Salamandru apakškārta (Salamandroidea) ir astaino abinieku kārtas (Caudata) apakškārta, kas apvieno 90% no mūsdienās dzīvojošajiem astainajiem abiniekiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Salamandru apakškārta · Redzēt vairāk »

Salamandru dzimta

Salamandru dzimta (Salamandridae) ir astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 74 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Eirāzija un Salamandru dzimta · Redzēt vairāk »

Salāti (ģints)

Salāti ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Salāti (ģints) · Redzēt vairāk »

Saldūksne

Saldūksne (Lactarius resimus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama liela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Jaunums!!: Eirāzija un Saldūksne · Redzēt vairāk »

Salmenes

Salmenes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kas savvaļā sastopama Āfrikā (Dienvidāfrikā ir 244 sugas), Madagaskarā, Austrālijā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Salmenes · Redzēt vairāk »

Sambalesas kalni

Sambalesas kalni ir kalnu grēda Filipīnās.

Jaunums!!: Eirāzija un Sambalesas kalni · Redzēt vairāk »

Samu dzimta

Samu dzimta jeb saldūdens samu dzimta (Siluridae) ir viena no samveidīgo kārtas (Siluriformes) dzimtām.

Jaunums!!: Eirāzija un Samu dzimta · Redzēt vairāk »

Sapalu dzimta

Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.

Jaunums!!: Eirāzija un Sapalu dzimta · Redzēt vairāk »

Saraja

Batu Sarajas rekonstrukcija (2013) Saraja (Sarāy no persiešu valodas سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, Zelta Ordas galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku Eirāzijas pilsētām.

Jaunums!!: Eirāzija un Saraja · Redzēt vairāk »

Sariarka

Sariarka (— ‘Dzeltenā grēda’) vai Centrālā Kazahstānas sīksopkaine (Солтүстік Қазақ жазығы) ir kalnu sistēma Kazahstānas centrālajā un austrumu daļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sariarka · Redzēt vairāk »

Sarkanā auzene

Sarkanā auzene ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sarkanā auzene · Redzēt vairāk »

Sarkanā balanda

Sarkanā balanda ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču ir ieviesusies arī Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sarkanā balanda · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Eirāzija un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanie svilpji

Sarkanie svilpji, sarkano svilpju ģints (Carpodacus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Sarkanie svilpji · Redzēt vairāk »

Sarkankakla tītiņš

Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Sarkankakla tītiņš · Redzēt vairāk »

Sarkankakla zoss

Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.

Jaunums!!: Eirāzija un Sarkankakla zoss · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīšu apakšdzimta

Sarkanrīklīšu apakšdzimta (Erithacinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kas apvieno 9 neliela auguma dziedātājputnu ģintis.

Jaunums!!: Eirāzija un Sarkanrīklīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Saru meldrs

Saru meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Saru meldrs · Redzēt vairāk »

Savvaļas aita

Savvaļas aita, Eirāzijas savvaļas aita jeb rudā aita (Ovis orientalis) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) zīdītājs, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Savvaļas aita · Redzēt vairāk »

Sālszāles

Sālszāles ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Sālszāles · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sāres grīslis

Sāres grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Sāres grīslis · Redzēt vairāk »

Sārtais pelikāns

Sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) ir liels pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij (Pelecanus).

Jaunums!!: Eirāzija un Sārtais pelikāns · Redzēt vairāk »

Sīļi

Sīļi, sīļu ģints (Garrulus) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno ir trīs sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Sīļi · Redzēt vairāk »

Sīkaugļu ežgalvīte

Sīkaugļu ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas suga, kuru vairums autoru uzskata par lielās ežgalvītes (Sparganium erectum) pasugu — Sparganium erectum ssp.

Jaunums!!: Eirāzija un Sīkaugļu ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Sīvā bērzlape

Sīvā bērzlape (Russula emetica) ir Latvijā bieža vidēji liela bērzlapju ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas tiek lietoti pārtikā, tomēr svaigā veidā bez novārīšanas tā ir vāji indīga,Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 160.

Jaunums!!: Eirāzija un Sīvā bērzlape · Redzēt vairāk »

Sējas vīķis

Sējas vīķis (Vicia sativa) ir augu suga tauriņziežu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sējas vīķis · Redzēt vairāk »

Seradellas

Seradellas ir tauriņziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Seradellas · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sila cīrulis

Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).

Jaunums!!: Eirāzija un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »

Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.

Jaunums!!: Eirāzija un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »

Sjerramadre (Filipīnas)

Sjerramadre (— ‘kalnu māte’) ir kalnu grēda Filipīnās, tās garākā kalnu sistēma.

Jaunums!!: Eirāzija un Sjerramadre (Filipīnas) · Redzēt vairāk »

Skarainā ģipsene

Skarainā ģipsene ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču kultivēšanas dēļ ir plaši izplatījusies arī citur.

Jaunums!!: Eirāzija un Skarainā ģipsene · Redzēt vairāk »

Skaujošā glīvene

Zālainā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Skaujošā glīvene · Redzēt vairāk »

Skābeņlapu sūrene

Skābeņlapu sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Skābeņlapu sūrene · Redzēt vairāk »

Skrajā virza

Skrajā virza ir augu suga virzu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Skrajā virza · Redzēt vairāk »

Skrīveru dendroloģiskais parks

Strūklaka Skrīveru parkā Skrīveru dendroloģiskais parks ir parks Aizkraukles novada, Skrīveru pagastā, ko 19.

Jaunums!!: Eirāzija un Skrīveru dendroloģiskais parks · Redzēt vairāk »

Skujkoku dižkoksngrauzis

Skujkoku dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Skujkoku dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »

Skujkoku ligzdu koksngrauži

Skujkoku ligzdu koksngrauži ir koksngraužu dzimtas vaboļu ģints no Lepturinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Eirāzija un Skujkoku ligzdu koksngrauži · Redzēt vairāk »

Skujkoku ligzdu koksngrauzis

Skujkoku ligzdu koksngrauzis ((Linnaeus, 1758)) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Eirāzija un Skujkoku ligzdu koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Slaidā spilve

Slaidā spilve ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Slaidā spilve · Redzēt vairāk »

Slotiņu ciesa

Slotiņu ciesa (Calamagrostis epigeios L. Roth) ir daudzgadīgs Latvijā bieži sastopams graudzāļu dzimtas lakstaugs, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Slotiņu ciesa · Redzēt vairāk »

Smalklapu vīķis

Smalklapu vīķis (Vicia tenuifolia) ir augu suga vīķu ģintī, kas savvaļā ir sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijas dienvidaustrumu un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Smalklapu vīķis · Redzēt vairāk »

Smaržīgā balanda

Smaržīgā balanda ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijas stepes joslā, taču ir izplatījusies tālu ārpus pamatareāla.

Jaunums!!: Eirāzija un Smaržīgā balanda · Redzēt vairāk »

Smaržzāles

Smaržzāles ir ģints graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Smaržzāles · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstītes

Smiltāju čakstītes, smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Smiltāju čakstītes · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Sniedze · Redzēt vairāk »

Sniedzes

Sniedzes, sniedžu ģints (Plectrophenax) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Sniedzes · Redzēt vairāk »

Somaiņi

Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Eirāzija un Somaiņi · Redzēt vairāk »

Somzīlīšu dzimta

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Eirāzija un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Spāres (zivis)

Spāres, spāru ģints (Ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Spāres (zivis) · Redzēt vairāk »

Spožā glīvene

Spožā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Spožā glīvene · Redzēt vairāk »

Spradzene

Spradzene (Fragaria viridis) ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Spradzene · Redzēt vairāk »

Stāvā balanda

Stāvā balanda ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Stāvā balanda · Redzēt vairāk »

Stepes lāčpurns

Stepes lāčpurns (Morchella steppicola) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.

Jaunums!!: Eirāzija un Stepes lāčpurns · Redzēt vairāk »

Stepes piekūns

Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.

Jaunums!!: Eirāzija un Stepes piekūns · Redzēt vairāk »

Stirnas

Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia).

Jaunums!!: Eirāzija un Stirnas · Redzēt vairāk »

Stirnu apakšdzimta

Stirnu apakšdzimta (Capreolinae) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) apakšdzimtām, kas apvieno stirnas, aļņus, ziemeļbriežus, purva briežus, Andu briežus, pampu briežus, mazamas un pudubriežus.

Jaunums!!: Eirāzija un Stirnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Struplapu glīvene

Struplapu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Struplapu glīvene · Redzēt vairāk »

Strutenes

Strutenes ir neliela augu ģints magoņu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Strutenes · Redzēt vairāk »

Suņlāču dzimta

Suņlāči ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Eirāzija un Suņlāču dzimta · Redzēt vairāk »

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Jaunums!!: Eirāzija un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »

Subkontinents

Indijas plātne saskaras ar Eirāzijas, Āfrikas un Arābijas plātnēm. Tā atbilst Indijas subkontinentam. Subkontinents ir liela daļa no kontinenta.

Jaunums!!: Eirāzija un Subkontinents · Redzēt vairāk »

Sudeti

Sudeti (čehu un) ir kalnu grēda Centrāleiropā — Polijā, Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sudeti · Redzēt vairāk »

Sudrabkarūsa

Sudrabkarūsa jeb sudrabainā karūsa (Carassius gibelio) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Sudrabkarūsa · Redzēt vairāk »

Sulavesi jūra

Sulavesi jūra (indonēziešu un) vai Celebesas jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.

Jaunums!!: Eirāzija un Sulavesi jūra · Redzēt vairāk »

Superkontinents

Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).

Jaunums!!: Eirāzija un Superkontinents · Redzēt vairāk »

Svastika

Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.

Jaunums!!: Eirāzija un Svastika · Redzēt vairāk »

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Eirāzija un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »

Sveša suga

Amerikā no Eirāzijas kā nezāle. Sveša suga (alien species) — konkrētai teritorijai vai konkrētam biotopam neraksturīga suga, kura teritorijā vai biotopā nokļuvusi dabiski vai ar cilvēka palīdzību.

Jaunums!!: Eirāzija un Sveša suga · Redzēt vairāk »

Sventokšiskas kalni

Sventokšiskas kalni ir kalnu sistēma Polijas centrālajā daļā, Sventokšiskas vojevodistē netālu no Kelces pilsētas.

Jaunums!!: Eirāzija un Sventokšiskas kalni · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svilpji

Svilpji, svilpju ģints (Pyrrhula) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Svilpji · Redzēt vairāk »

Tabula Rogeriana

''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.

Jaunums!!: Eirāzija un Tabula Rogeriana · Redzēt vairāk »

Taimiras Dolganu—Ņencu rajons

Taimiras Dolganu—Ņencu municipālais rajons ir Krievijas Krasnojarskas novada administratīvais rajons novada ziemeļu daļā Taimiras pussalā, pēc platības lielākais Krievijas municipālais rajons.

Jaunums!!: Eirāzija un Taimiras Dolganu—Ņencu rajons · Redzēt vairāk »

Tamga

Sarmatu tamgas (pēc Solomonik E., 1959.) Tamga (Tamga, tamgha, тамга) ir tjurku, mongoļu u.c. Eirāzijas stepes klejotāju tautu (kušanu, sarmatu, skitu, hazāru, alānu, tatāru), Kaukāza tautu (abhāzu), senkrievu, kumānu, ungāru, lietuviešu, irāņu u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā ģerbonis.

Jaunums!!: Eirāzija un Tamga · Redzēt vairāk »

Tarpāns

Tarpāns (Equus ferus ferus) ir zirgu dzimtas (Equidae) savvaļas zirga (Equus ferus) Eirāzijas pasuga.

Jaunums!!: Eirāzija un Tarpāns · Redzēt vairāk »

Tatārijas salāts

Tatārijas salāts ir augu suga kurvjziežu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Tatārijas salāts · Redzēt vairāk »

Tatri

Tatri (slovāku un) ir kalnu grēda Centrāleiropā — uz Polijas un Slovākijas robežas.

Jaunums!!: Eirāzija un Tatri · Redzēt vairāk »

Taurētājgulbis

Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Taurētājgulbis · Redzēt vairāk »

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Eirāzija un Taurs · Redzēt vairāk »

Tūbainais grīslis

Tūbainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā — no Centrālās Eiropas līdz Mongolijai.

Jaunums!!: Eirāzija un Tūbainais grīslis · Redzēt vairāk »

Tīruma ģipsene

Tīruma ģipsene (sinonīms Psammophiliella muralis) ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā, taču saimnieciskās darbības dēļ plaši izplatījusies ārpus pamatareāla.

Jaunums!!: Eirāzija un Tīruma ģipsene · Redzēt vairāk »

Tīruma radzene

Tīruma radzene mainīga izskata neļķu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Tīruma radzene · Redzēt vairāk »

Tīruma zilausis

Tīruma zilausis (Consolida regalis) ir viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Tīruma zilausis · Redzēt vairāk »

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Tītiņš · Redzēt vairāk »

Tītiņi

Tītiņi jeb grozgalvji (Jynx) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu ģints, kas ir vienīgā tītiņu apakšdzimtā (Jynginae).

Jaunums!!: Eirāzija un Tītiņi · Redzēt vairāk »

Tetisa okeāns

Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »

Tievsakņu grīslis

Tievsakņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Tievsakņu grīslis · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Eirāzija un Tinis · Redzēt vairāk »

Tjanšans

Tjanšans jeb Tiaņšaņs (piņjiņā: Tiān Shān;, Tengri Tagh), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Tjanšans · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzeņi

Trīspirkstu dzeņi (Picoides) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Trīspirkstu dzeņi · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »

Trejziedu madara

Trejziedu madara (Galium triflorum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Trejziedu madara · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)

Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru un tiek dēvētas par komandieriem.

Jaunums!!: Eirāzija un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira) · Redzēt vairāk »

Troilus luridus

Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Troilus luridus · Redzēt vairāk »

Truši

Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Truši · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Eirāzija un Turcija · Redzēt vairāk »

Turkmenbaši plato

Turkmenbaši plato, agrāk Krasnovodskas plato ir kalnu masīvs Turkmenistānas rietumos.

Jaunums!!: Eirāzija un Turkmenbaši plato · Redzēt vairāk »

Tuvie Austrumi

Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.

Jaunums!!: Eirāzija un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »

Ugunspuķes

Ugunspuķes (Chamaenerion) ir naktssveču dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Ugunspuķes · Redzēt vairāk »

Ulitau

Ulitau (— ‘Lielie kalni’) ir kalnu sistēma Kazahstānas vidienē.

Jaunums!!: Eirāzija un Ulitau · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Eirāzija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mongolijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Mongolijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Eirāzija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mongolijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tadžikistānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Tadžikistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Eirāzija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tadžikistānā · Redzēt vairāk »

Upes tārtiņš

Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »

Upes tilbītes

Upes tilbītes (Actitis) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas bridējputnu sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Upes tilbītes · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Upmalas veronika

Upmalas veronika (Veronica anagallis-aquatica) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Upmalas veronika · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Vainadzītes

Vainadzītes ir ģints tauriņziežu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Kanāriju salās un Eirāzijā — Eiropā no Vidusjūras līdz Turkmenistānai un Somālijas ziemeļos.

Jaunums!!: Eirāzija un Vainadzītes · Redzēt vairāk »

Vairoga bisīte

Vairoga bisīte (Gyromitra perlata, arī Discina perlata, Gyromitra ancilis un Discina ancilis) ir Latvijā reti sastopama asku sēne, kuru Latvijā pieskaita bisītēm.

Jaunums!!: Eirāzija un Vairoga bisīte · Redzēt vairāk »

Vanagu vīķis

Vanagu vīķis (Vicia cracca) ir mainīga izskata augu suga vīķu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Vanagu vīķis · Redzēt vairāk »

Vara grīslis

Vara grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Vara grīslis · Redzēt vairāk »

Vālīšu staipeknis

Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Jaunums!!: Eirāzija un Vālīšu staipeknis · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vārpainais grīslis

Vārpainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Vārpainais grīslis · Redzēt vairāk »

Vībotne

Parastā vībotne (Artemisia vulgaris) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Eirāzija un Vībotne · Redzēt vairāk »

Vībotnes

Vībotnes (Artemisia) ir kurvjziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Vībotnes · Redzēt vairāk »

Vēžošana

Vēžošana ir vēžu ķeršana vai nu ar rokām, brienot pa ūdeni un cenšoties tos saskatīt un notvert vai arī izmantojot vēžošanas rīkus, kuros vēži tiek ievilināti ar ēsmu.

Jaunums!!: Eirāzija un Vēžošana · Redzēt vairāk »

Vēja auza

Vēja auza ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Vēja auza · Redzēt vairāk »

Vēlpienes

Vēlpienes ir ģints graudzāļu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Vēlpienes · Redzēt vairāk »

Vērmele

Vērmele, arī pelene (Artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60–120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu, kura dabiskā izplatības vide ir Eirāzija un Ziemeļāfrika.

Jaunums!!: Eirāzija un Vērmele · Redzēt vairāk »

Vērtešs

Vērtešs ir kalni Ungārijas ziemeļrietumos, Fejēras un Komāromas-Estergomas meģē, netālu no Tatabāņas pilsētas.

Jaunums!!: Eirāzija un Vērtešs · Redzēt vairāk »

Velnarutku grābeklīte

Velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) ir mainīga izskata augu suga gandreņu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Velnarutku grābeklīte · Redzēt vairāk »

Velsas Prinča rags

Velsas Prinča rags ir klinšains zemesrags ASV piederošajā Aļaskas pavalstī, Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts.

Jaunums!!: Eirāzija un Velsas Prinča rags · Redzēt vairāk »

Ventspils osta

Ventspils brīvosta ir osta, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, tā ir neaizsalstoša, dziļūdens Latvijas osta.

Jaunums!!: Eirāzija un Ventspils osta · Redzēt vairāk »

Viļkicka šaurums

Viļkicka šaurums ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Viļkicka šaurums · Redzēt vairāk »

Vidējie ērgļi

Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints (Clanga) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Vidējie ērgļi · Redzēt vairāk »

Vidējo varžu apakškārta

Vidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) apakškārtām, kas apvieno 168 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 6 dzimtās.

Jaunums!!: Eirāzija un Vidējo varžu apakškārta · Redzēt vairāk »

Vidusatlantijas grēda

Vidusatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, kas veido tektonisko plātņu nobīdes zonu.

Jaunums!!: Eirāzija un Vidusatlantijas grēda · Redzēt vairāk »

Vidusfranku valsts

Vidusfranku valsts bija franku valsts, kas pastāvēja no 843.

Jaunums!!: Eirāzija un Vidusfranku valsts · Redzēt vairāk »

Vidussibīrijas plakankalne

Vidussibīrijas plakankalne ir plašs kalnu apgabals Sibīrijas centrālajā daļā starp Ļenas un Jeņisejas upēm.

Jaunums!!: Eirāzija un Vidussibīrijas plakankalne · Redzēt vairāk »

Vienkāršā ežgalvīte

Vienkāršā ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas).

Jaunums!!: Eirāzija un Vienkāršā ežgalvīte · Redzēt vairāk »

Viktors Guščins

Viktors Guščins (dzimis Jelgavā) ir Latvijas krievu vēsturnieks un politiķis.

Jaunums!!: Eirāzija un Viktors Guščins · Redzēt vairāk »

Violetais zeltainītis

Violetais zeltainītis (Lycaena alciphron) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas izplatīta Eirāzijas centrālajā un rietumu daļā līdz Mongolijai austrumos, kā arī tas sastopams Marokā Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Violetais zeltainītis · Redzēt vairāk »

Virsāja grīslis

Virsāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Virsāja grīslis · Redzēt vairāk »

Visgarā glīvene

Visgarā glīvene ir glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Visgarā glīvene · Redzēt vairāk »

Vizuļi

Vizuļi ir viengadīgu lakstaugu graudzāļu dzimtas ģints, kuras savvaļā ir sastopamas Eirāzijas mērenajā joslā, Ziemeļāfrikā un dažās Atlantijas okeāna salās.

Jaunums!!: Eirāzija un Vizuļi · Redzēt vairāk »

Volgas plaukšķene

Volgas plaukšķene ir suga neļķu dzimtā.

Jaunums!!: Eirāzija un Volgas plaukšķene · Redzēt vairāk »

Zaķi

Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Zaķi · Redzēt vairāk »

Zaļā balanda

Zaļā balanda ir amarantu dzimtas suga, kura ir neregulāri sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā, visbiežāk Eiropas ziemeļu daļā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Zaļā balanda · Redzēt vairāk »

Zaļā cikādīte

Zaļā cikādīte ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Eirāzija un Zaļā cikādīte · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļās dzilnas

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »

Zaļās vārnas

Zaļās vārnas jeb zilvārnas (Coracias) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putnu ģints.

Jaunums!!: Eirāzija un Zaļās vārnas · Redzēt vairāk »

Zaļžubītes

Zaļžubītes, zaļžubīšu ģints (Chloris) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Eirāzija un Zaļžubītes · Redzēt vairāk »

Zaļvārnu dzimta

Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Eirāzija un Zaļvārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Zalkšu dzimta

Zalkšu dzimta (Colubridae) ir augstāko čūsku dzimta, kas ir lielākā no visām čūsku dzimtām un vēl nesenā pagātnē apvienoja apmēram divas trešdaļas jeb 70% no visām čūsku sugām pasaulē.

Jaunums!!: Eirāzija un Zalkšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zalkšu sūrene

Zalkšu sūrene ir 30—70 cm augsts daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar čūskveidā izlocītu, resnu sakneni.

Jaunums!!: Eirāzija un Zalkšu sūrene · Redzēt vairāk »

Zalktenes

Zalktenes ir timēliju dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir Azoru salās, Ziemeļāfrikā un Eirāzijā — no Eiropas līdz Filipīnu ziemeļiem.

Jaunums!!: Eirāzija un Zalktenes · Redzēt vairāk »

Zāļlapu virza

Zāļlapu virza ir mainīga izskata augu suga virzu ģintī.

Jaunums!!: Eirāzija un Zāļlapu virza · Redzēt vairāk »

Zālainā glīvene

Zālainā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Zālainā glīvene · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zīlīšu dzimta

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Eirāzija un Zīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Eirāzija un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītes

Zeltgalvītes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kurā ir kalsificētas 100—130 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Zeltgalvītes · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Eirāzija un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zeltlapes

Zeltlapes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kas savvaļā ir sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Zeltlapes · Redzēt vairāk »

Zeltstarītes

Zeltstarītes ir ģints liliju dzimtā, kura savvaļā ir sastopama galvenokārt Eirāzijā, taču dažas sugas ir Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Zeltstarītes · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļatlantijas grēda

Ziemeļatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, daļa no Vidusatlantijas grēdas.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļatlantijas grēda · Redzēt vairāk »

Ziemeļāzija

Ziemeļāzija Ziemeļāzija ir Āzijas ziemeļdaļas reģions, kas atrodas Āzijas ziemeļos un aizņem 14 000 000 km2 lielu platību.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļāzija · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »

Ziemeļsibīrijas zemiene

Ziemeļsibīrijas zemiene jeb Taimiras zemiene (Таймырская низменность) ir plaša zemiene Krievijas ziemeļos, Sibīrijā, starp Jeņisejas un Oļeņokas upēm.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļsibīrijas zemiene · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Ziemeļvalstis

Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.

Jaunums!!: Eirāzija un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »

Zilganais meldrs

Zilganais meldrs ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Eirāzija un Zilganais meldrs · Redzēt vairāk »

Zilganā balanda

Zilganā balanda ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kas sastopama Eirāzijā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā, un ir ieviesusies Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Eirāzija un Zilganā balanda · Redzēt vairāk »

Zivjērglis

Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).

Jaunums!!: Eirāzija un Zivjērglis · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīši

Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Eirāzija un Zivju dzenīši · Redzēt vairāk »

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.

Jaunums!!: Eirāzija un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Eirāzija un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zoss

Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Eirāzija un Zoss · Redzēt vairāk »

Zvana lāčpurns

Zvana lāčpurns, jeb hibrīdais lāčpurns vai plaisainais lāčpurns (Morchella semilibera, arī Morchella hybrida, Morchella rimosipes, Morchella gigas u.c.) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.

Jaunums!!: Eirāzija un Zvana lāčpurns · Redzēt vairāk »

2011. gada Tohoku zemestrīce

Animācija, kurā attēlota cunami viļņa izplatīšanās pēc zemestrīces. 2011.

Jaunums!!: Eirāzija un 2011. gada Tohoku zemestrīce · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā