Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Elektrons

Indekss Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

166 attiecības: Aktivācijas enerģija, Amfotēriskums, Antidaļiņa, Antiviela, Atoma kodols, Atomfizika, Atoms, Atomskaitlis, Azokrāsvielas, Šotkija diode, Ūdeņraža saite, Ūdeņradis, Ķīmiskais elements, Ķīmiskā saite, Ķīmiskā viela, Čerenkova—Vavilova starojums, Čikāgas Universitāte, Barioni, Bēta daļiņa, Bēta sabrukšana, Bipolārais tranzistors, Bora atoma uzbūves modelis, Bozoni, Cēlgāzes, Centrtieces spēks, Daļiņu detektors, Dž. Dž. Tomsons, E (nozīmju atdalīšana), Elektrība, Elektriskais lādiņš, Elektriskais vadītājs, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektrolīze, Elektromagnētiskā lauka avoti, Elektromagnētisms, Elektrometriskā lampa, Elektronegativitāte, Elektronika, Elektronmikroskops, Elektronstaru lampa, Elektronu bilance, Elektronu konfigurācija, Elektronu lampa, Elektronu mākonis, Elektronvolts, Elektrosintēze, Elektrovadītspēja, Elementārdaļiņa, Emisija, ..., Ernests Rezerfords, Ervīns Velmi, Explorer 8, Fermioni, Fizika, Fizikāla konstante, Fotoelektriskais efekts, Fotoelektronu pavairotājs, Fotons, Furāns, Gaismas diode, Ganna diode, Gazotrons, Geigera skaitītājs, Grafēns, Gustavs Hercs, Hēlijs, Hidroksilradikālis, Hloroplasts, Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas, Jonizācija, Jonizācijas potenciāls, Jonizējošais starojums, Jonosfēra, Jons, Jonu mikroskops, Katodluminiscence, Katods, Kārls Deivids Andersons, Kenotrons, Klistrons, Kodolfizika, Komptona efekts, Koncentrācija, Kosmiskā telpa, Kovalentā saite, Krabja miglājs, Krāsvielas, Kristalogrāfija, Kvarki, Lavīnfotodiode, Lāzers, Leons Kūpers, Leptoni, Lokizlāde, Magnetrons, Manne Sigbāns, Matērija, Mezoni, Mions, Mirdzizlāde, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Molekulārie spēki, Mols, Nanotehnoloģija, Nātrija superoksīds, Nīlss Bors, Neitrīno, Neitrons, Nernsta vienādojums, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Okeāns, Oksidēšanas pakāpe, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidētājs, Olbaltumvielas, Optika, Orbitāle, P-n pāreja, Paši dievi, Pauli princips, Pions, Polimēri, Pozitrons, Pozitronu emisijas tomogrāfija, Pretviļņa lampa, Protons, Pusvadītājs, Radioaktivitāte, Radioluminiscence, Rūdolfs Kompfners, Reducētājs, Rentgendifraktometrija, Rentgenlampa, Rentgenstari, Roberts Milikens, Saules vējš, Sekundārā emisija, Sekundārās emisijas lampa, Septiljons, Silikātu minerāls, Skandijs, Skrejviļņa lampa, Slāpeklis, Spins, Standartmodelis, Starpplanētu vide, Staru tetrode, Stefana—Bolcmaņa konstante, Tau daļiņa, Temperatūra, Termoelektronu emisija, Tiratrons, Trikarbonskābju cikls, Triode, Tritijs, Tritons (atoma kodols), Urāns (elements), Vakuums, Vanguard 1, Vērtība (ķīmija), Vērtības elektrons, Viela, Zibens, 2. augusts. Izvērst indekss (116 vairāk) »

Aktivācijas enerģija

skābekļa reakcijas norisi (šādas reakcijas bieži mēdz noritēt sarežģītāk — pēc ķēdes reakcijas mehānisma) Aktivācijas enerģija (parasti apzīmē ar Ea) ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija.

Jaunums!!: Elektrons un Aktivācijas enerģija · Redzēt vairāk »

Amfotēriskums

Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.

Jaunums!!: Elektrons un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »

Antidaļiņa

Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.

Jaunums!!: Elektrons un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »

Antiviela

Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.

Jaunums!!: Elektrons un Antiviela · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Elektrons un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Elektrons un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Elektrons un Atoms · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Elektrons un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Azokrāsvielas

Azosavienojumu vispārīga formula Azokrāsvielas ir organiskas krāsvielas, kas pieder pie azosavienojumiem, jo to molekulās ir vismaz viena azogrupa −N.

Jaunums!!: Elektrons un Azokrāsvielas · Redzēt vairāk »

Šotkija diode

Šotkija diode (nosaukta vācu fiziķa Valtera Šotkija vārdā) ir pusvadītāju diode ar mazu sprieguma kritumu tiešajā slēgumā (parastajām silīcija diodēm 0,6—0,7 V; Šotkija diodēm — 0,15 līdz 0,45 V).

Jaunums!!: Elektrons un Šotkija diode · Redzēt vairāk »

Ūdeņraža saite

Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.

Jaunums!!: Elektrons un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Elektrons un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais elements

zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.

Jaunums!!: Elektrons un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā saite

ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.

Jaunums!!: Elektrons un Ķīmiskā saite · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā viela

Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.

Jaunums!!: Elektrons un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »

Čerenkova—Vavilova starojums

ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.

Jaunums!!: Elektrons un Čerenkova—Vavilova starojums · Redzēt vairāk »

Čikāgas Universitāte

Čikāgas Universitāte ir privāta universitāte Čikāgā, ASV.

Jaunums!!: Elektrons un Čikāgas Universitāte · Redzēt vairāk »

Barioni

Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.

Jaunums!!: Elektrons un Barioni · Redzēt vairāk »

Bēta daļiņa

β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.

Jaunums!!: Elektrons un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »

Bēta sabrukšana

Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.

Jaunums!!: Elektrons un Bēta sabrukšana · Redzēt vairāk »

Bipolārais tranzistors

PSRS ražotās 70. gadu skaitļojamās mašīnas "Minsk" tranzistori uz iespiestās plates Bipolārais tranzistors ir pusvadītāju ierīces - tranzistora veids ar trim dažādu vadītspējas tipu slāņiem un trim izvadiem.

Jaunums!!: Elektrons un Bipolārais tranzistors · Redzēt vairāk »

Bora atoma uzbūves modelis

Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.

Jaunums!!: Elektrons un Bora atoma uzbūves modelis · Redzēt vairāk »

Bozoni

Bozoni (no indiešu fiziķa Šatendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.

Jaunums!!: Elektrons un Bozoni · Redzēt vairāk »

Cēlgāzes

Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Elektrons un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »

Centrtieces spēks

Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.

Jaunums!!: Elektrons un Centrtieces spēks · Redzēt vairāk »

Daļiņu detektors

Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »

Dž. Dž. Tomsons

Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.

Jaunums!!: Elektrons un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »

E (nozīmju atdalīšana)

E ir latīņu alfabēta piektais burts.

Jaunums!!: Elektrons un E (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Elektrība

Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.

Jaunums!!: Elektrons un Elektrība · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Elektrons un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektriskais vadītājs

Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.

Jaunums!!: Elektrons un Elektriskais vadītājs · Redzēt vairāk »

Elektriskā pretestība

160px Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.

Jaunums!!: Elektrons un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »

Elektriskā strāva

Elektriskā strāva - daļiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Jaunums!!: Elektrons un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »

Elektrolīze

Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Jaunums!!: Elektrons un Elektrolīze · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskā lauka avoti

Elektromagnētiskā lauka avoti var būt elektriskais lādiņš un/vai elektriskā strāva.

Jaunums!!: Elektrons un Elektromagnētiskā lauka avoti · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Elektrons un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Elektrometriskā lampa

Elektrometriskā triode ЭМ-4 Elektrometriskā lampa - elektronu lampa, kas paredzēta sevišķi mazas līdzstrāvas pastiprināšanai un mērīšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Elektrometriskā lampa · Redzēt vairāk »

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »

Elektronika

Elektronika ir zinātne par sistēmām, kas darbojas uz kontrolētas elektronu (vai citu lādētu daļiņu) plūsmas pamata, to mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronika · Redzēt vairāk »

Elektronmikroskops

Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »

Elektronstaru lampa

Elektronstaru lampa ir vakuuma elektroierīce, kuras darbība pamatojas uz viena vai vairāku elektronu kūļu (staru) formēšanu,kā arī intensitātes un novietojuma vadīšanu.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronstaru lampa · Redzēt vairāk »

Elektronu bilance

Elektronu bilance ir metode oksidēšanās-reducēšanās reakciju vienādojumu koeficientu atrašanai.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronu bilance · Redzēt vairāk »

Elektronu konfigurācija

Elektronu konfigurācija atomfizikā un kvantu ķīmijā ir elektronu stāvokļa aizpildījums daudzelektronu atoma elektronu apvalkā.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronu konfigurācija · Redzēt vairāk »

Elektronu lampa

Elektronu lampa Elektronu lampa jeb vienkārši "lampa" ir jebkura elektriskās izlādes lampa, kurā viens vai vairāki elektrodi izdala elektriskos lādiņus termoemisijas rezultātā.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronu lampa · Redzēt vairāk »

Elektronu mākonis

Ūdeņraža atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā). Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronu mākonis · Redzēt vairāk »

Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronvolts · Redzēt vairāk »

Elektrosintēze

Elektrosintēze ir neorganisko vai arī organisko savienojumu iegūšana elektrolīzes procesā.

Jaunums!!: Elektrons un Elektrosintēze · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Elektrons un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Elektrons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Emisija

Emisija (- izlaišana) var būt.

Jaunums!!: Elektrons un Emisija · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Elektrons un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Ervīns Velmi

Ervīns Velmi (Bernes kantons — Bāzele) bija Šveices šahists un matemātiķis.

Jaunums!!: Elektrons un Ervīns Velmi · Redzēt vairāk »

Explorer 8

Explorer 8 jeb S 30 bija ASV pavadonis programmas Explorer ietvaros.

Jaunums!!: Elektrons un Explorer 8 · Redzēt vairāk »

Fermioni

Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.

Jaunums!!: Elektrons un Fermioni · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Elektrons un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikāla konstante

Fizikāla konstante ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus objektus, bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā.

Jaunums!!: Elektrons un Fizikāla konstante · Redzēt vairāk »

Fotoelektriskais efekts

Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma izraisīta elektriska parādība.

Jaunums!!: Elektrons un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »

Fotoelektronu pavairotājs

spektrofotometra Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.

Jaunums!!: Elektrons un Fotoelektronu pavairotājs · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Elektrons un Fotons · Redzēt vairāk »

Furāns

Furāns (no latīņu furfur - klijas; furānu var iegūt no furfurola) (oksols, furfurāns, diviniloksīds, C4H4O) ir heterociklisks skābekli saturošs organisks savienojums.

Jaunums!!: Elektrons un Furāns · Redzēt vairāk »

Gaismas diode

3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.

Jaunums!!: Elektrons un Gaismas diode · Redzēt vairāk »

Ganna diode

Ganna diodes voltampēru raksturlīkne ar negatīvas pretestības apgabalu Ganna diode ir pusvadītāju diodes tips, ko lieto SAF diapazona radioviļņu (mikroviļņu) iegūšanai un pārveidošanai.

Jaunums!!: Elektrons un Ganna diode · Redzēt vairāk »

Gazotrons

ksenonu pildīts gazotrons ГГ1-2/5 ar karstu katodu Gazotrons (gāze + (elek)trons) ir ar gāzi (inertu gāzi vai dzīvsudraba tvaikiem) pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas darbojas kā strāvas taisngriezis.

Jaunums!!: Elektrons un Gazotrons · Redzēt vairāk »

Geigera skaitītājs

Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »

Grafēns

grafīta kristālā; tos atdalot, var iegūt grafēnu Grafēns ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, kas veidots ar sp² starpatomu saitēm heksagonālā divdimensiju kristāliskajā režģī.

Jaunums!!: Elektrons un Grafēns · Redzēt vairāk »

Gustavs Hercs

Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Elektrons un Gustavs Hercs · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Elektrons un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hidroksilradikālis

Hidroksilradikālis (parasti tiek apzīmēts ar •OH) ir hidroksiljona (OH−) neitrālā forma, kam ir par vienu elektronu mazāk, nekā hidroksiljonam.

Jaunums!!: Elektrons un Hidroksilradikālis · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Elektrons un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas

Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas ir poļu rakstnieka Staņislava Lema zinātniski fantastisku stāstu cikls.

Jaunums!!: Elektrons un Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas · Redzēt vairāk »

Jonizācija

Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.

Jaunums!!: Elektrons un Jonizācija · Redzēt vairāk »

Jonizācijas potenciāls

Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).

Jaunums!!: Elektrons un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Elektrons un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Elektrons un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Elektrons un Jons · Redzēt vairāk »

Jonu mikroskops

thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).

Jaunums!!: Elektrons un Jonu mikroskops · Redzēt vairāk »

Katodluminiscence

Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.

Jaunums!!: Elektrons un Katodluminiscence · Redzēt vairāk »

Katods

Katods (- lejupceļš, atgriešanās) - dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu - otru polu.

Jaunums!!: Elektrons un Katods · Redzēt vairāk »

Kārls Deivids Andersons

Kārls Deivids Andersons (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Elektrons un Kārls Deivids Andersons · Redzēt vairāk »

Kenotrons

Kenotrons ( — tukšs + (elektr)ons) ir elektronu lampa, kas paredzēta rūpnieciskās frekvences maiņstrāvas taisngriešanai.

Jaunums!!: Elektrons un Kenotrons · Redzēt vairāk »

Klistrons

Lieljaudas klistrons komunikācijai ar kosmiskiem aparātiem tālajā kosmosā Klistrons (- bangot, viļņot + elektrons) - vakuuma elektroierīce (elektronu lampa) mikroviļņu (t. sk. SAF, UHF) pastiprināšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Klistrons · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Elektrons un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Komptona efekts

Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.

Jaunums!!: Elektrons un Komptona efekts · Redzēt vairāk »

Koncentrācija

Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.

Jaunums!!: Elektrons un Koncentrācija · Redzēt vairāk »

Kosmiskā telpa

Kosmiskā telpa, reizēm saukta vienkārši par kosmosu vai izplatījumu, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.

Jaunums!!: Elektrons un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »

Kovalentā saite

hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.

Jaunums!!: Elektrons un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »

Krabja miglājs

Krabja miglājs. Krabja miglājs (M1, NGC 1952) ir gāzveida miglājs, kurš atrodas Vērša zvaigznājā.

Jaunums!!: Elektrons un Krabja miglājs · Redzēt vairāk »

Krāsvielas

Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.

Jaunums!!: Elektrons un Krāsvielas · Redzēt vairāk »

Kristalogrāfija

Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.

Jaunums!!: Elektrons un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »

Kvarki

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Jaunums!!: Elektrons un Kvarki · Redzēt vairāk »

Lavīnfotodiode

Silīcija lavīnfotodiodes struktūra. 1 — omiskie kontakti; 2 — pretatstarošanās pārklājums Lavīnfotodiode (LFD;, AFD) ir augstas jutības pusvadītāja elektroniska ierīce, kas, izmantojot fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu par elektrību.

Jaunums!!: Elektrons un Lavīnfotodiode · Redzēt vairāk »

Lāzers

Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.

Jaunums!!: Elektrons un Lāzers · Redzēt vairāk »

Leons Kūpers

Leons N Kūpers (dzimis) ir ASV fiziķis.

Jaunums!!: Elektrons un Leons Kūpers · Redzēt vairāk »

Leptoni

Leptoni (- viegls, plāns) - elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Elektrons un Leptoni · Redzēt vairāk »

Lokizlāde

Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.

Jaunums!!: Elektrons un Lokizlāde · Redzēt vairāk »

Magnetrons

Magnetrons (no magnēts + elektrons) - vakuuma elektroierīce superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu un mikroviļņu ģenerēšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Magnetrons · Redzēt vairāk »

Manne Sigbāns

Kārls Manne Jēorgs Sigbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.

Jaunums!!: Elektrons un Manne Sigbāns · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Elektrons un Matērija · Redzēt vairāk »

Mezoni

Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Elektrons un Mezoni · Redzēt vairāk »

Mions

Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).

Jaunums!!: Elektrons un Mions · Redzēt vairāk »

Mirdzizlāde

Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs.

Jaunums!!: Elektrons un Mirdzizlāde · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Elektrons un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Vielas uzbūves molekulāri kinētiskās teorijas pamatā ir trīs principi, kuri visi ir pierādīti eksperimentāli.

Jaunums!!: Elektrons un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Molekulārie spēki

Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.

Jaunums!!: Elektrons un Molekulārie spēki · Redzēt vairāk »

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.

Jaunums!!: Elektrons un Mols · Redzēt vairāk »

Nanotehnoloģija

zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).

Jaunums!!: Elektrons un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Nātrija superoksīds

Nātrija superoksīds (NaO2) ir oranždzeltena kristāliska viela, kas satur superoksīda jeb peroksiperoksīda anjonu O2−.

Jaunums!!: Elektrons un Nātrija superoksīds · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Elektrons un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Elektrons un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Elektrons un Neitrons · Redzēt vairāk »

Nernsta vienādojums

Nernsta vienādojums elektroķīmijā ir vienādojums, ko var izmantot (kopā ar citu informāciju), lai noteiktu elektroķīmiskās šūnas potenciālu.

Jaunums!!: Elektrons un Nernsta vienādojums · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Elektrons un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Elektrons un Okeāns · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Elektrons un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Elektrons un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Jaunums!!: Elektrons un Oksidētājs · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Elektrons un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Optika

Optikas tabula, 1728.gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.

Jaunums!!: Elektrons un Optika · Redzēt vairāk »

Orbitāle

Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.

Jaunums!!: Elektrons un Orbitāle · Redzēt vairāk »

P-n pāreja

p-n pārejas voltampēru raksturlīkne, kur IR - sproststrāva p-n pāreja (n nozīmē negatīvs; elektronu, bet p - pozitīvs, "caurumu") jeb elektronu-caurumu pāreja ir apgabals starp divu dažādu tipu (p -tipa un n -tipa) pusvadītājiem.

Jaunums!!: Elektrons un P-n pāreja · Redzēt vairāk »

Paši dievi

Paši dievi ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns.

Jaunums!!: Elektrons un Paši dievi · Redzēt vairāk »

Pauli princips

kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.

Jaunums!!: Elektrons un Pauli princips · Redzēt vairāk »

Pions

Pions jeb pī mezons ir salikta subatomāra daļiņa (hadrons), kas pieder pie mezoniem.

Jaunums!!: Elektrons un Pions · Redzēt vairāk »

Polimēri

atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.

Jaunums!!: Elektrons un Polimēri · Redzēt vairāk »

Pozitrons

Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.

Jaunums!!: Elektrons un Pozitrons · Redzēt vairāk »

Pozitronu emisijas tomogrāfija

Cilvēka smadzeņu šķērsgriezuma PET attēls Pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode, kas pieder pie tomogrāfiskajām metodēm (metodēm, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus).

Jaunums!!: Elektrons un Pozitronu emisijas tomogrāfija · Redzēt vairāk »

Pretviļņa lampa

Pretviļņa lampa - vakuuma elektroierīce (elektronu lampa) superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu ģenerēšanai un pastiprināšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Pretviļņa lampa · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Elektrons un Protons · Redzēt vairāk »

Pusvadītājs

Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.

Jaunums!!: Elektrons un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Elektrons un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Radioluminiscence

Radioluminiscence. Tritiju saturošas pulksteņa ciparnīcas spīdēšana Radioluminiscence ir luminiscences veids, kuru ierosina radioaktīvās sabrukšanas produkti: alfa daļiņas, gamma stari, protoni un neitroni.

Jaunums!!: Elektrons un Radioluminiscence · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kompfners

Rūdolfs Kompfners (Rudolf Kompfner; dzimis, miris) bija austriešu arhitekts, vēlāk fiziķis un inženieris.

Jaunums!!: Elektrons un Rūdolfs Kompfners · Redzēt vairāk »

Reducētājs

Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).

Jaunums!!: Elektrons un Reducētājs · Redzēt vairāk »

Rentgendifraktometrija

Rentgendifraktometrija ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.

Jaunums!!: Elektrons un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »

Rentgenlampa

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu K - katods,A - anods,X - rentgenstari Rentgenlampa ВСВ 29 Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Rentgenlampa · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks kā gamma stariem.

Jaunums!!: Elektrons un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Roberts Milikens

Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Elektrons un Roberts Milikens · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Elektrons un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Sekundārā emisija

Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā.

Jaunums!!: Elektrons un Sekundārā emisija · Redzēt vairāk »

Sekundārās emisijas lampa

Sekundārās emisijas lampa 6В2П Sekundārās emisijas lampa - elektronu lampa, kurā tiek izmantota elektronu sekundārās emisijas parādība.

Jaunums!!: Elektrons un Sekundārās emisijas lampa · Redzēt vairāk »

Septiljons

1 000 000 000 000 000 000 000 000 jeb viens septiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Elektrons un Septiljons · Redzēt vairāk »

Silikātu minerāls

Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.

Jaunums!!: Elektrons un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »

Skandijs

Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21.

Jaunums!!: Elektrons un Skandijs · Redzēt vairāk »

Skrejviļņa lampa

Skrejviļņa lampa - vakuuma elektroierīce (elektronu lampa) superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu ģenerēšanai un pastiprināšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Skrejviļņa lampa · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Elektrons un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Elektrons un Spins · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Elektrons un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Elektrons un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Staru tetrode

Ģeneratorlampa - staru tetrode Г-807 Staru tetrode ir elektronu lampas - tetrodes modifikācija, kurai, tāpat kā pentodei, ir novērsts dinatronefekts.

Jaunums!!: Elektrons un Staru tetrode · Redzēt vairāk »

Stefana—Bolcmaņa konstante

Stefana—Bolcmaņa konstante (σ) ir fundamentāla fizikāla konstante, kas ietilpst likumā, kurš nosaka absolūti melna ķermeņa integrālo emitētspēju.

Jaunums!!: Elektrons un Stefana—Bolcmaņa konstante · Redzēt vairāk »

Tau daļiņa

Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.

Jaunums!!: Elektrons un Tau daļiņa · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Elektrons un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Termoelektronu emisija

Termoelektronu emisija - brīvu elektronu atdalīšanās no sakarsētiem ķermeņiem jeb elektronu emisijas veids, kas pamatojas uz temperatūras iedarbību.

Jaunums!!: Elektrons un Termoelektronu emisija · Redzēt vairāk »

Tiratrons

radiolokatoru modulatoros Tiratrons (- durvis + (elektr)ons) ir ar gāzi pildīta elektronu lampa, kas darbojas kā bezkontakta slēdzis vai strāvas taisngriezis.

Jaunums!!: Elektrons un Tiratrons · Redzēt vairāk »

Trikarbonskābju cikls

Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.

Jaunums!!: Elektrons un Trikarbonskābju cikls · Redzēt vairāk »

Triode

Triode (- trīs... + (elektr)ods) - elektronu lampa ar trim elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un vadīšanas (stūrēšanas) elektrodu - tīkliņu.

Jaunums!!: Elektrons un Triode · Redzēt vairāk »

Tritijs

Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs (- trešais, trešējais) jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.

Jaunums!!: Elektrons un Tritijs · Redzēt vairāk »

Tritons (atoma kodols)

Tritons ir ūdeņraža pārsmagā izotopa — tritija — atoma kodols.

Jaunums!!: Elektrons un Tritons (atoma kodols) · Redzēt vairāk »

Urāns (elements)

Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.

Jaunums!!: Elektrons un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Elektrons un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vanguard 1

Vanguard 1 (no "avangards") bija ceturtais Zemes mākslīgais pavadonis (otrais ASV) un ir vecākais mākslīgais objekts kosmosā, lai arī tas vairs nav aktīvs.

Jaunums!!: Elektrons un Vanguard 1 · Redzēt vairāk »

Vērtība (ķīmija)

Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).

Jaunums!!: Elektrons un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Vērtības elektrons

Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.

Jaunums!!: Elektrons un Vērtības elektrons · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Elektrons un Viela · Redzēt vairāk »

Zibens

Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.

Jaunums!!: Elektrons un Zibens · Redzēt vairāk »

2. augusts

2.

Jaunums!!: Elektrons un 2. augusts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Elektroni.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »