Ātrāk nekā pārlūku!
246 attiecības: A tipa gripas vīruss, Alotājkožu dzimta, Amariļļu dzimta, Ankaras krokuss, Apaļmēles krupju dzimta, Apakšmutes, Apoi bērzs, Araripes manakins, Araukārijas, Astrāpijas, Atlantijas makrele, Augstie Tatri, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālija, Autohtons, Šrilankas saldūdens krabji, Šrilankas savvaļas vista, Šrilankas zilā žagata, Ūdensvardes, Ūdensvistiņas, Īstās pūces, Ķīnas liepa, Ķengurs, Žubītes, Čionsona grēda, Ēģiptes zebiekste, Āfrika, Āfrikas zeltainais kaķis, Baņa Stijenas ala, Bahamu jenots, Baikāls, Balhašs, Baltactiņu dzimta, Baltais grifs, Baltā dzērve, Baltijas pogainais ronis, Barbadosas jenots, Baringo ezers, Barleria observatrix, Begoniju dzimta, Belogradčikas klintis, Biodaudzveidības karstie punkti, Bioloģiskā daudzveidība, Bivas ezers, Bodžera eļļassēklis, Bodžera scinks, Boutona trohētija, Brūnkrūtainais ezis, Cūgas ezers, ..., Cūkāpši, Cikāžu dzimta, Cilindroklīnes, Coptosperma borbonicum, Crypsirina, Cylindrocline commersonii, Dažādlapu araukārija, Dārza susuris, Dūkuru dzimta, Džungļu apogs, Divdīgļlapji, Dzeltenā latānija, Edvarda ezers, Eglāju samteņi, Egreta, Egretas melnkoks, Eirāzijas āpši, Eirāzijas ūdri, Eiropas protejs, Enrikiljo ezers, Fazāni, Fazāns, Fidži lori, Fikusi, Floridas sīlis, Fonņa-Kebana nacionālais parks, Gabriela sala, Galapagu salas, Ganerskveina, Ganerskveinas alveja, Gardas ezers, Gāršas samteņi, Graudzāļu dzimta, Grunduļi, Gvadelupas jenots, Havaju mūku ronis, Hibiscus boryanus, Hibiscus fragilis, Hibiscus liliiflorus, Hyophorbe amaricaulis, Indija, Indonēzijas kalnu zebiekste, Inles ezers, Izplatības areāls, Japāna, Japānas āpsis, Japānas lidvāvere, Japānas skābardis, Japānas susuris, Jaungvineja, Jaunkaledonijas vārna, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Jaunzēlandes papagaiļi, Javas seskāpsis, Kakadu, Kanāriju Salas, Kapibaras, Karalienes Šarlotes melnais lācis, Kaspijas jūra, Kaspijas ronis, Kavalli (upe), Kea, Kekertarsuaka, Kenijas kalns, Kivu ezers, Kjogas ezers, Klusā okeāna degu, Kongo pāvs, Kosovas meži, Kosumelas degunlācītis, Kosumelas jenots, Krēpjaita, Krkas nacionālais parks, Kurvjziežu dzimta, Labradoras pīle, Latānijas, Lauku cīruļi, Lentastes astrāpija, Lielie zilenīši, Madagaskara, Malombes ezers, Mangaraharas cihlīda, Mariju salu jenots, Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu salas, Matano ezers, Maurīcija, Maurīcijas bulbuls, Maurīcijas dombeja, Maurīcijas fodijs, Maurīcijas gredzenkakla papagailis, Maurīcijas krīnija, Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas melnkoks, Maurīcijas nadziņkrūms, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Maurīcijas pelēkā baltactiņa, Maurīcijas piekūns, Maurīcijas savvaļas fonds, Maurīcijas scinki, Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis, Mazais nakts gekons, Mazais plankumainais skunkss, Mazais trušbandikuts, Mēlziedes, Meža susuri, Medves ezers, Melnais garstilbis, Melnās upes aizas nacionālais parks, Melvila raga lapastes gekons, Moluku kakadu, Montserratas vālodze, Nestori, Nora (upe), Norfolka (sala), Ntombas ezers, Ohridas ezers, Ohridas lasis, Oligocēns, Omāri, Oranžastes scinks, Pamplemuses botāniskais dārzs, Pandanus montanus, Pandanus vandermeeschii, Papagaiļi, Parastie degunlācīši, Pērtiķu bakas, Peļkājītes, Peloponēsas glodene, Piedervieta, Piekūni, Piekūnu dzimta, Pireneju zilspārnu žagata, Pirinas kalni, Pirinas nacionālais parks, Platastes lori, Pogainie roņi, Polyscias maraisiana, Poso ezers, Prespas ezers, Pudeļpalma, Pudeļpalmas, Pumpursmilgas, Purpura alveja, Raunda, Raundas alu boa, Raundas gekons, Raundas scinks, Rodrigesas fodijs, Rombiskā kalanhoja, Sarkanā jūra, Sarkanā klija, Sāmsala, Sārtais balodis, Sīļi, Sērpenta, Sērpentas gekons, Scolopendra abnormis, Seišelu piekūns, Sekretārputns, Semeru, Sentlūsijas amazone, Sevans, Sičuaņas bēdrozis, Sivers, Slokas, Smilšu krupis, Somphona rasbora, Starainie bruņurupuči, Stūrainais bruņurupucis, Suecas kanāls, Sumatras ūdrs, Sumatras kūdras purvu zivtiņa, Sumba, Susuru apakšdzimta, Syzygium guehoi, Tafelbērhs, Taivānas zilā žagata, Tambalakokve, Tambourissa, Tangaņikas ezers, Trijstūru rasboras, Trohētijas, Tropidophora, Tropidophora fimbriata, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē, Vjetnamas fazāns, Zaļā varde, Zāgrosa tritons, Zīlīšu dzimta, Zeltainīšu apakšdzimta, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu žirafe, Ziemsvētku Sala, Zilastes dienas gekons, Zilā latānija. Izvērst indekss (196 vairāk) »
A tipa gripas vīruss
Elektronmikroskopa mikrogrāfija, kurā ir redzams A tipa gripas vīruss A tipa gripas vīruss jeb A gripas vīruss ir patogēns, kas izraisa gripu putniem un dažiem zīdītājiem, tostarp cilvēkiem.
Jaunums!!: Endēms un A tipa gripas vīruss · Redzēt vairāk »
Alotājkožu dzimta
Alotājkodes (Tischeriidae) ir zvīņspārņu kārtas dzimta, kas apvieno trīs ģintis.
Jaunums!!: Endēms un Alotājkožu dzimta · Redzēt vairāk »
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Jaunums!!: Endēms un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »
Ankaras krokuss
Ankaras krokuss vai Ankaras safrāns ir daudzgadīgs īrisu dzimtas sīpolaugs, endēms Turcijas centrālajai un ziemeļdaļai.
Jaunums!!: Endēms un Ankaras krokuss · Redzēt vairāk »
Apaļmēles krupju dzimta
Apaļmēles krupju dzimta, apaļmēļu dzimta jeb diskmēļu dzimta (Alytidae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Jaunums!!: Endēms un Apaļmēles krupju dzimta · Redzēt vairāk »
Apakšmutes
Apakšmutes, apakšmutu ģints (Chondrostoma) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 20 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Endēms un Apakšmutes · Redzēt vairāk »
Apoi bērzs
Apoi bērzs ir bērzu dzimtas suga, kura ir endēmiska Hokaido salā.
Jaunums!!: Endēms un Apoi bērzs · Redzēt vairāk »
Araripes manakins
Araripes manakins (Antilophia bokermanni) ir kritiski apdraudēta manakinu dzimtas suga, kas endēma Searas štatam Brazīlijā.
Jaunums!!: Endēms un Araripes manakins · Redzēt vairāk »
Araukārijas
Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki.
Jaunums!!: Endēms un Araukārijas · Redzēt vairāk »
Astrāpijas
Astrāpijas (Astrapia) ir paradīzes putnu dzimtas (Paradisaeidae) ģints, kas apvieno 5 sugas.
Jaunums!!: Endēms un Astrāpijas · Redzēt vairāk »
Atlantijas makrele
Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.
Jaunums!!: Endēms un Atlantijas makrele · Redzēt vairāk »
Augstie Tatri
Augstie Tatri ir Tatru kalnu austrumu daļa un visu Karpatu kalnu augstākā daļa Slovākijas ziemeļos un Polijas dienvidos.
Jaunums!!: Endēms un Augstie Tatri · Redzēt vairāk »
Austrālāzijas mušķērāju dzimta
Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Endēms un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »
Austrālāzijas sarkanrīklītes
Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālāzijas sarkanrīklīšu ģints (Petroica) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.
Jaunums!!: Endēms un Austrālāzijas sarkanrīklītes · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Endēms un Austrālija · Redzēt vairāk »
Autohtons
Japānā Autohtoni ir kādas noteiktas zemes pamatiedzīvotāji jeb pirmiedzīvotāji. Šo terminu izmanto gan kā lietvārdu, gan kā īpašības vārdu, piemēram, "autohtonās minoritātes". Bioloģijā par autohtoniem sauc organismus, kas evolūcijas procesā ir izveidojušies kādā apvidū vai arī tajā dzīvojuši senos laikos un dzīvo tur joprojām. Šajā sakarā līdzīga nozīme ir terminam endēmisks.
Jaunums!!: Endēms un Autohtons · Redzēt vairāk »
Šrilankas saldūdens krabji
Šrilankas saldūdens krabji (Ceylonthelphusa) ir viena no Āzijas saldūdens krabju dzimtas (Gecarcinucidae) ģintīm.
Jaunums!!: Endēms un Šrilankas saldūdens krabji · Redzēt vairāk »
Šrilankas savvaļas vista
Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Endēms un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »
Šrilankas zilā žagata
Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Endēms un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »
Ūdensvardes
Ūdensvardes, ūdensvaržu ģints (Pseudis) ir viena no kokvaržu dzimtas (Hylidae) ģintīm, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.
Jaunums!!: Endēms un Ūdensvardes · Redzēt vairāk »
Ūdensvistiņas
Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.
Jaunums!!: Endēms un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »
Īstās pūces
Īstās pūces, īsto pūču ģints (Strix) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).
Jaunums!!: Endēms un Īstās pūces · Redzēt vairāk »
Ķīnas liepa
Ķīnas liepa ir malvu dzimtas suga, kas ir endēmiska Ķīnai.
Jaunums!!: Endēms un Ķīnas liepa · Redzēt vairāk »
Ķengurs
Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.
Jaunums!!: Endēms un Ķengurs · Redzēt vairāk »
Žubītes
Žubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae).
Jaunums!!: Endēms un Žubītes · Redzēt vairāk »
Čionsona grēda
Čionsona grēda, arī Čiongšona grēda un Annamītu grēda, ir kalnu grēda Dienvidaustrumāzijā, kura lielā garumā veido dabisko robežu starp Vjetnamu un Laosu, savā ziemeļu paplašinājumā kā kalnu sistēma aptverot arī lielu daļu šo valstu ziemeļdaļas, un dienvidos iekļaujot nelielu daļu Kambodžas.
Jaunums!!: Endēms un Čionsona grēda · Redzēt vairāk »
Ēģiptes zebiekste
Ēģiptes zebiekste (Mustela subpalmata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Endēms un Ēģiptes zebiekste · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Endēms un Āfrika · Redzēt vairāk »
Āfrikas zeltainais kaķis
Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.
Jaunums!!: Endēms un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »
Baņa Stijenas ala
Baņa Stijenas ala jeb Mračna ala (Tumšā ala) ir ala Bosnijas un Hercegovinas austrumos, Rogaticas pašvaldības teritorijā dziļā Pračas upes kanjonā.
Jaunums!!: Endēms un Baņa Stijenas ala · Redzēt vairāk »
Bahamu jenots
Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Endēms un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Jaunums!!: Endēms un Baikāls · Redzēt vairāk »
Balhašs
Balhašs (Balqaş) ir liels ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, otrs lielākais neizžūstošais sālsezers aiz Kaspijas jūras.
Jaunums!!: Endēms un Balhašs · Redzēt vairāk »
Baltactiņu dzimta
Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.
Jaunums!!: Endēms un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltais grifs
Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).
Jaunums!!: Endēms un Baltais grifs · Redzēt vairāk »
Baltā dzērve
Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).
Jaunums!!: Endēms un Baltā dzērve · Redzēt vairāk »
Baltijas pogainais ronis
Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Endēms un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Barbadosas jenots
Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni) ir izmirusi parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Endēms un Barbadosas jenots · Redzēt vairāk »
Baringo ezers
Baringo ezers ir beznoteces saldūdens ezers Kenijas centrālajā - rietumu daļā, Lielajā Rifta ielejā, ap 285 km ziemeļziemeļrietumos no Nairobi.
Jaunums!!: Endēms un Baringo ezers · Redzēt vairāk »
Barleria observatrix
Barleria observatrix ir dzelkņlapju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Barleria observatrix · Redzēt vairāk »
Begoniju dzimta
Begoniju dzimta ir ķirbju rindas dzimta, kurā ir klasificētas 2 ģintis — begonijas (Begonia), kurā ir aptuveni 1000 sugas, un monotipiskā Hillebrandia, kura satur tikai vienu sugu.
Jaunums!!: Endēms un Begoniju dzimta · Redzēt vairāk »
Belogradčikas klintis
Belogradčikas klintis ir dažādu formu smilšakmens un konglomerāta klinšu grupa Stara Planinas kalnu ziemeļu nogāzē Bulgārijas ziemeļrietumos, netālu no Belogradčikas pilsētas.
Jaunums!!: Endēms un Belogradčikas klintis · Redzēt vairāk »
Biodaudzveidības karstie punkti
Bioloģiskās daudzveidības karstie punkti ir apdraudēti bioģeogrāfiski reģioni ar ievērojamu biodaudzveidību.
Jaunums!!: Endēms un Biodaudzveidības karstie punkti · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Jaunums!!: Endēms un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »
Bivas ezers
Bivas ezers (Biwa-ko, agrāk arī Omi ezers) ir lielākais saldūdens ezers Japānā, atrodas Honsjū salas centrālajā daļā, ziemeļaustrumos no Kioto.
Jaunums!!: Endēms un Bivas ezers · Redzēt vairāk »
Bodžera eļļassēklis
Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »
Bodžera scinks
Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Bodžera scinks · Redzēt vairāk »
Boutona trohētija
Boutona trohētija (Trochetia boutoniana) ir malvu dzimtas krūms, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Boutona trohētija · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Endēms un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Cūgas ezers
Cūgas ezers ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Cūgas, Švīces un Lucernas kantonos Alpu priekškalnē, ziemeļos no Fīrvaldšteterezera.
Jaunums!!: Endēms un Cūgas ezers · Redzēt vairāk »
Cūkāpši
Cūkāpši (Arctonyx) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Endēms un Cūkāpši · Redzēt vairāk »
Cikāžu dzimta
Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Endēms un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »
Cilindroklīnes
Cilindroklīnes (Cylindrocline) ir kurvjziežu dzimtas ģints, kas iekļauj divas Maurīcijai endēmas sugas.
Jaunums!!: Endēms un Cilindroklīnes · Redzēt vairāk »
Coptosperma borbonicum
Coptosperma borbonicum ir rubiju dzimtas koks, kas endēms Maskarēnu salām.
Jaunums!!: Endēms un Coptosperma borbonicum · Redzēt vairāk »
Crypsirina
Crypsirina ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Endēms un Crypsirina · Redzēt vairāk »
Cylindrocline commersonii
Cylindrocline commersonii ir kurvjziežu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Cylindrocline commersonii · Redzēt vairāk »
Dažādlapu araukārija
Norfolkas salā Dažādlapu araukārija (latīņu: Araucaria heterophylla) ir araukāriju ģints koku suga.
Jaunums!!: Endēms un Dažādlapu araukārija · Redzēt vairāk »
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Endēms un Dārza susuris · Redzēt vairāk »
Dūkuru dzimta
Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.
Jaunums!!: Endēms un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »
Džungļu apogs
Džungļu apogs jeb meža apogs (Athene blewitti) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga.
Jaunums!!: Endēms un Džungļu apogs · Redzēt vairāk »
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Endēms un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Dzeltenā latānija
Dzeltenā latānija, Rodrigesas latānija (Latania verschaffeltii) ir areku dzimtas palma.
Jaunums!!: Endēms un Dzeltenā latānija · Redzēt vairāk »
Edvarda ezers
Edvarda ezers ir mazākais no Lielajiem Āfrikas ezeriem.
Jaunums!!: Endēms un Edvarda ezers · Redzēt vairāk »
Eglāju samteņi
Eglāju samteņi, eglāju samteņu ģints (Pararge) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie palmu samteņu cilts (Elymniini).
Jaunums!!: Endēms un Eglāju samteņi · Redzēt vairāk »
Egreta
Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Endēms un Egreta · Redzēt vairāk »
Egretas melnkoks
Egretas melnkoks (Diospyros egrettarum), arī Egretas ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Egretas melnkoks · Redzēt vairāk »
Eirāzijas āpši
Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Endēms un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »
Eirāzijas ūdri
Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Endēms un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »
Eiropas protejs
Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).
Jaunums!!: Endēms un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »
Enrikiljo ezers
Enrikiljo ezers ir lielākais ezers Dominikānas Republikā, sālsezers.
Jaunums!!: Endēms un Enrikiljo ezers · Redzēt vairāk »
Fazāni
Fazāni (Phasianus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kurā ir 1 vai 2 sugas.
Jaunums!!: Endēms un Fazāni · Redzēt vairāk »
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Endēms un Fazāns · Redzēt vairāk »
Fidži lori
Fidži lori (Phigys solitarius) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas endēma Fidži.
Jaunums!!: Endēms un Fidži lori · Redzēt vairāk »
Fikusi
Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.
Jaunums!!: Endēms un Fikusi · Redzēt vairāk »
Floridas sīlis
Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.
Jaunums!!: Endēms un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »
Fonņa-Kebana nacionālais parks
Fonņa-Kebana nacionālais parks ir nacionālais parks, kas atrodas Čionsona grēdas centrālajā daļā, Vjetnamas provincē Kuanbiņā, aptuveni 50 km uz rietumiem no Donhojas pilsētas.
Jaunums!!: Endēms un Fonņa-Kebana nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Gabriela sala
Gabriela sala ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, aptuveni 12 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Endēms un Gabriela sala · Redzēt vairāk »
Galapagu salas
Galapagu salas (jeb Archipiélago de Colón) ir Klusā okeāna salu arhipelāgs, kas sastāv no 13 vulkāniskas izcelsmes salām, 6 mazākām salām un ap 100 klintīm un nelielām saliņām.
Jaunums!!: Endēms un Galapagu salas · Redzēt vairāk »
Ganerskveina
Ganerskveina ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Endēms un Ganerskveina · Redzēt vairāk »
Ganerskveinas alveja
Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.
Jaunums!!: Endēms un Ganerskveinas alveja · Redzēt vairāk »
Gardas ezers
Gardas ezers ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā.
Jaunums!!: Endēms un Gardas ezers · Redzēt vairāk »
Gāršas samteņi
Gāršas samteņi, gāršas samteņu ģints (Lopinga) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie palmu samteņu cilts (Elymniini).
Jaunums!!: Endēms un Gāršas samteņi · Redzēt vairāk »
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Endēms un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Grunduļi
Grunduļi, grunduļu ģints (Gobio) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) ģints, kas apvieno 43 zivju sugas.
Jaunums!!: Endēms un Grunduļi · Redzēt vairāk »
Gvadelupas jenots
Gvadelupas jenots (Procyon lotor minor) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga, kas ir endēmiska Gvadelupas salās: Bastērā un Grantērā, Mazo Antiļu salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Endēms un Gvadelupas jenots · Redzēt vairāk »
Havaju mūku ronis
Havaju mūku ronis jeb Havaju mūkronis (Neomonachus schauinslandi) ir endēma Havaju salu roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga, kuras izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.
Jaunums!!: Endēms un Havaju mūku ronis · Redzēt vairāk »
Hibiscus boryanus
Hibiscus boryanus ir apdraudēta hibisku suga, kas endēma Maskarēnu salām.
Jaunums!!: Endēms un Hibiscus boryanus · Redzēt vairāk »
Hibiscus fragilis
Hibiscus fragilis ir ļoti reti sastopams hibisku krūms, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Hibiscus fragilis · Redzēt vairāk »
Hibiscus liliiflorus
Hibiscus liliiflorus ir hibisku suga, kas endēma Maurīcijas salai Rodrigesai.
Jaunums!!: Endēms un Hibiscus liliiflorus · Redzēt vairāk »
Hyophorbe amaricaulis
Hyophorbe amaricaulis ir palmu dzimtas palma, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Hyophorbe amaricaulis · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Endēms un Indija · Redzēt vairāk »
Indonēzijas kalnu zebiekste
Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Endēms un Indonēzijas kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »
Inles ezers
Inles ezers ir otrs lielākais Mjanmas saldūdens ezers pēc Indogi ezera (Indawgyi).
Jaunums!!: Endēms un Inles ezers · Redzēt vairāk »
Izplatības areāls
Bezastaino abinieku izplatības areāls (piemērs) Izplatības areāls ( — 'platība') — apgabals, kurā izplatīta kāda parādība.
Jaunums!!: Endēms un Izplatības areāls · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Endēms un Japāna · Redzēt vairāk »
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Jaunums!!: Endēms un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »
Japānas lidvāvere
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Endēms un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »
Japānas skābardis
Japānas skābardis ir bērzu dzimtas suga, kas ir endēmiska Japānai, bet citviet pasaulē to kultivē dekoratīviem nolūkiem.
Jaunums!!: Endēms un Japānas skābardis · Redzēt vairāk »
Japānas susuris
Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).
Jaunums!!: Endēms un Japānas susuris · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Endēms un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jaunkaledonijas vārna
Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Endēms un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta
Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).
Jaunums!!: Endēms un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Jaunzēlandes papagaiļi
Jaunzēlandes papagaiļi, Jaunzēlandes papagaiļu dzimta (Strigopidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes papagaiļu virsdzimtā (Strigopoidea).
Jaunums!!: Endēms un Jaunzēlandes papagaiļi · Redzēt vairāk »
Javas seskāpsis
Javas seskāpsis (Melogale orientalis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Endēms un Javas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Kakadu
Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).
Jaunums!!: Endēms un Kakadu · Redzēt vairāk »
Kanāriju Salas
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumos, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes.
Jaunums!!: Endēms un Kanāriju Salas · Redzēt vairāk »
Kapibaras
Kapibaras (Hydrochoerus) ir kapibaru apakšdzimtas (Hydrochoerinae) ģints, kas pieder pie jūrascūciņu dzimtas (Caviidae).
Jaunums!!: Endēms un Kapibaras · Redzēt vairāk »
Karalienes Šarlotes melnais lācis
Karalienes Šarlotes melnais lācis ir lāču dzimtas (Ursidae) Amerikas malnā lāča (Ursus americanus) pasuga.
Jaunums!!: Endēms un Karalienes Šarlotes melnais lācis · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Endēms un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Kaspijas ronis
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Endēms un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »
Kavalli (upe)
Kavalli ir 515 kilometrus gara upe Gvinejā, Kotdivuārā un Libērijā.
Jaunums!!: Endēms un Kavalli (upe) · Redzēt vairāk »
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Jaunums!!: Endēms un Kea · Redzēt vairāk »
Kekertarsuaka
Kekertarsuaka jeb Disko sala ir pēc platības otrā lielākā sala Grenlandes arhipelāgā aiz pašas Grenlandes salas.
Jaunums!!: Endēms un Kekertarsuaka · Redzēt vairāk »
Kenijas kalns
Kenijas kalns ir augstākais kalns Kenijā un otrais augstākais Āfrikā pēc Kilimandžāro.
Jaunums!!: Endēms un Kenijas kalns · Redzēt vairāk »
Kivu ezers
Kivu ezers ir viens no Āfrikas lielajiem ezeriem.
Jaunums!!: Endēms un Kivu ezers · Redzēt vairāk »
Kjogas ezers
Kjogas ezers ir liels ezers Āfrikā.
Jaunums!!: Endēms un Kjogas ezers · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna degu
Klusā okeāna degu (Octodon pacificus) ir grauzējs, kas dzīvo Čīlē tāpat kā citi degu.
Jaunums!!: Endēms un Klusā okeāna degu · Redzēt vairāk »
Kongo pāvs
Kongo pāvs (Afropavo congensis) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns, kas ir vienīgā suga Kongo pāvu ģintī (Afropavo).
Jaunums!!: Endēms un Kongo pāvs · Redzēt vairāk »
Kosovas meži
Šara kalnu mežs pavasarī Vidusjūras klimata ietekmes dēļ Kosovas mežos biežs ir terpentīnkoks (''Pistacia terebinthus'') Mežs Kosovā Kosovas meži klāj aptuveni 41% valsts teritorijas.
Jaunums!!: Endēms un Kosovas meži · Redzēt vairāk »
Kosumelas degunlācītis
Kosumelas degunlacītis (Nasua nelsoni) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Endēms un Kosumelas degunlācītis · Redzēt vairāk »
Kosumelas jenots
Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Endēms un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »
Krēpjaita
Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).
Jaunums!!: Endēms un Krēpjaita · Redzēt vairāk »
Krkas nacionālais parks
Krkas nacionālais parks ir 1985.
Jaunums!!: Endēms un Krkas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Kurvjziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Endēms un Kurvjziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Labradoras pīle
Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) ir izmirusi pīļu dzimtas (Anatidae) pīle, kas kādreiz bija sastopama Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Endēms un Labradoras pīle · Redzēt vairāk »
Latānijas
Latānijas (Latania) ir palmu dzimtas ģints, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Endēms un Latānijas · Redzēt vairāk »
Lauku cīruļi
Lauku cīruļi (Alauda) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kura apvieno 4 cīruļu sugas.
Jaunums!!: Endēms un Lauku cīruļi · Redzēt vairāk »
Lentastes astrāpija
Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpijaČetrkājainie austrālieši.
Jaunums!!: Endēms un Lentastes astrāpija · Redzēt vairāk »
Lielie zilenīši
Lielie zilenīši, lielo zilenīšu ģints (Phengaris) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) ģints, kas pieder pie zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae).
Jaunums!!: Endēms un Lielie zilenīši · Redzēt vairāk »
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).
Jaunums!!: Endēms un Madagaskara · Redzēt vairāk »
Malombes ezers
Malombes ezers ir ezers Malāvijā, 19 kilometrus dienvidos no Ņasas ezera, daļa no Lielās Rifta ielejas.
Jaunums!!: Endēms un Malombes ezers · Redzēt vairāk »
Mangaraharas cihlīda
Mangaraharas cihlīda, zināma arī pēc tās latīniskā nosaukuma Ptychochromis insolitus, ir cihlīdu dzimtas suga, kas endēmiska ziemeļu Madagaskaras upēm Amboaboai un Mangaraharai.
Jaunums!!: Endēms un Mangaraharas cihlīda · Redzēt vairāk »
Mariju salu jenots
Mariju salu jenots ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Endēms un Mariju salu jenots · Redzēt vairāk »
Maskarēnu žņaudzējčūskas
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis. Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.
Jaunums!!: Endēms un Maskarēnu žņaudzējčūskas · Redzēt vairāk »
Maskarēnu salas
Maskarēnu salas jeb Maskarēnu arhipelāgs ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Endēms un Maskarēnu salas · Redzēt vairāk »
Matano ezers
Matano ezers ir ezers Indonēzijā, Dienvidsulavesi provincē, Sulavesi salā.
Jaunums!!: Endēms un Matano ezers · Redzēt vairāk »
Maurīcija
Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcija · Redzēt vairāk »
Maurīcijas bulbuls
Maurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus) ir zvirbuļveidīgo kārtas bulbulu dzimtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas bulbuls · Redzēt vairāk »
Maurīcijas dombeja
Maurīcijas dombeja (Dombeya mauritiana) ir malvu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas dombeja · Redzēt vairāk »
Maurīcijas fodijs
Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas fodijs · Redzēt vairāk »
Maurīcijas gredzenkakla papagailis
Maurīcijas gredzenkakla papagailis, arī Maurīcijas raibpapagailis (Psittacula echo) ir papagaiļveidīgo suga, kas endēma Maurīcijas salai. 20. gadsimta 80. gados šis gredzenkakla papagailis atradās uz pilnīgas izmiršanas robežas, un to paglāba veiksmīgi īstenotā aizsardzības programma.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas gredzenkakla papagailis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas krīnija
Maurīcijas krīnija (Crinum mauritianum) ir amariļļu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas krīnija · Redzēt vairāk »
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas kupolveida bruņurupucis (Cylindraspis triserrata) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas melnkoks
Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas melnkoks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas nadziņkrūms
Maurīcijas nadziņkrūms (Ochna mauritiana) ir nadziņkrūmu dzimtas suga, kas endēma Maskarēnu salām.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas nadziņkrūms · Redzēt vairāk »
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »
Maurīcijas pelēkā baltactiņa
Maurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae).
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas pelēkā baltactiņa · Redzēt vairāk »
Maurīcijas piekūns
Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »
Maurīcijas savvaļas fonds
Maurīcijas savvaļas fonda simbols Maurīcijas piekūns Melnās upes aizas nacionālajā parkā Maurīcijas savvaļas fonds (angl. Mauritian Wildlife Foundation, MWF) ir nevalstiska, bezpeļņas organizācija, kas vērsta uz endēmās floras un faunas saglabāšanu Maurīcijā.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas savvaļas fonds · Redzēt vairāk »
Maurīcijas scinki
Maurīcijas scinki (Gongylomorphus) ir scinku ģints, kas endēma Maurīcijai un vairākām nelielām blakus esošajām saliņām.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas scinki · Redzēt vairāk »
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (Cylindraspis inepta) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Mazais nakts gekons
Mazais nakts gekons (Nactus coindemirensis) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Mazais nakts gekons · Redzēt vairāk »
Mazais plankumainais skunkss
Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Endēms un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Mazais trušbandikuts
Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.
Jaunums!!: Endēms un Mazais trušbandikuts · Redzēt vairāk »
Mēlziedes
Mēlziedes ir daudzgadīgu lakstaugu ģints kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Endēms un Mēlziedes · Redzēt vairāk »
Meža susuri
Meža susuri, meža susuru ģints (Dryomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.
Jaunums!!: Endēms un Meža susuri · Redzēt vairāk »
Medves ezers
Medves ezers (— ‘medus ezers’) ir ezers Polijas ziemeļrietumu daļā, Rietumpomožes vojevodistē.
Jaunums!!: Endēms un Medves ezers · Redzēt vairāk »
Melnais garstilbis
Melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae) ir liela auguma īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Endēms un Melnais garstilbis · Redzēt vairāk »
Melnās upes aizas nacionālais parks
Melnās upes aizas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas izveidots kalnainā vidē Maurīcijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Endēms un Melnās upes aizas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Melvila raga lapastes gekons
Melvila raga lapastes gekons (Saltuarius eximius) ir ķirzaka, kas endēmiska Melvila ragam Austrālijas ziemeļos.
Jaunums!!: Endēms un Melvila raga lapastes gekons · Redzēt vairāk »
Moluku kakadu
Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.
Jaunums!!: Endēms un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »
Montserratas vālodze
Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.
Jaunums!!: Endēms un Montserratas vālodze · Redzēt vairāk »
Nestori
Nestori, nestorpapagaiļi jeb kākas (Nestor) ir viena no Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Endēms un Nestori · Redzēt vairāk »
Nora (upe)
Nora ir 140 kilometrus gara upe Īrijas austrumos.
Jaunums!!: Endēms un Nora (upe) · Redzēt vairāk »
Norfolka (sala)
Norfolka (norfolkiešu: Norfuk Ailen) ir sala Klusajā okeānā starp Austrāliju, Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju.
Jaunums!!: Endēms un Norfolka (sala) · Redzēt vairāk »
Ntombas ezers
Ntombas ezers, arī Tumbas ezers (Lac Tumba), ir sekls ezers Kongo Demokrātiskās Republikas rietumu daļā, Ekvatora provincē pie Kongo upes, Mbandakas pārplūstošo mežu reģionā.
Jaunums!!: Endēms un Ntombas ezers · Redzēt vairāk »
Ohridas ezers
Melnās Drinas izteka no ezera Ohridas ezers ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos.
Jaunums!!: Endēms un Ohridas ezers · Redzēt vairāk »
Ohridas lasis
Belvica jeb Ohridas lasis uz Maķedonijas pastmarkas Ohridas lasis jeb belvica (Salmo ohridanus, maķedoņu: белвица), ir saldūdens lašu dzimtas zivju suga, kas ir endēmiska Ohridas ezerā Albānijā un Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Endēms un Ohridas lasis · Redzēt vairāk »
Oligocēns
Oligocēns ( — "neliels" + — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.
Jaunums!!: Endēms un Oligocēns · Redzēt vairāk »
Omāri
Omāri, omāru dzimta (Nephropidae) ir viena no vēžu infrakārtas (Astacidea) dzimtām, kas apvieno 54 mūsdienās dzīvojošas omāru sugas.
Jaunums!!: Endēms un Omāri · Redzēt vairāk »
Oranžastes scinks
Oranžastes scinks (Gongylomorphus spp.) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Oranžastes scinks · Redzēt vairāk »
Pamplemuses botāniskais dārzs
Pamplemuses botāniskais dārzs jeb Sera Sīvusagura Ramgulama botāniskais dārzs ir botāniskais dārzs, kas atrodas Pamplemuses pilsētā Maurīcijā aptuveni 11 km uz ziemeļrietumiem no valsts galvaspilsētas Portluī.
Jaunums!!: Endēms un Pamplemuses botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Pandanus montanus
Pandanus montanus ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Reinjonai.
Jaunums!!: Endēms un Pandanus montanus · Redzēt vairāk »
Pandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Pandanus vandermeeschii · Redzēt vairāk »
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Jaunums!!: Endēms un Papagaiļi · Redzēt vairāk »
Parastie degunlācīši
Parastie degunlacīši, degunlācīšu ģints (Nasua) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas pieder pie degunlācīšu apakšcilts (Nasuina).
Jaunums!!: Endēms un Parastie degunlācīši · Redzēt vairāk »
Pērtiķu bakas
Pērtiķu baku izsitumi četrgadīgai meitenei (1971. gads) 2022. gada jūlijā Pērtiķu bakas ir vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kas var inficēt cilvēkus un dažus dzīvniekus.
Jaunums!!: Endēms un Pērtiķu bakas · Redzēt vairāk »
Peļkājītes
Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Endēms un Peļkājītes · Redzēt vairāk »
Peloponēsas glodene
Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.
Jaunums!!: Endēms un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »
Piedervieta
Piedervieta jeb īpašvieta (eigen (vācu val.) - „piederošs”; apzīmē kāda objekta piederību vai izcelsmi no personas vai objekta) ir vienas noteiktas sugas biotiskā izplatības telpa, bet termins var tikt piemērots arī vairākām sugām, pasugām, populācijām vai indivīdiem - tātad, funkcionāls telpisks komplekss, kurš uztur sugu, un kurš iekļauj visus telpas un procesu funkcionālos raksturlielumus, kas nepieciešami tā pastāvēšanai (piemēram, klimatu, ainavas heterogenitāti, pašreizējo izplatību un kustīgumu, vēsturisko dinamiku un izplatību pasaules mērogā, metapopulāciju struktūru un atkarību no substrātiem, mutuālisma u.c.). Ir sešas telpiski mainīgie, kas atbilst šim terminam.
Jaunums!!: Endēms un Piedervieta · Redzēt vairāk »
Piekūni
Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Endēms un Piekūni · Redzēt vairāk »
Piekūnu dzimta
Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.
Jaunums!!: Endēms un Piekūnu dzimta · Redzēt vairāk »
Pireneju zilspārnu žagata
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.
Jaunums!!: Endēms un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Pirinas kalni
Pirinas kalni jeb Pirins ir 80 kilometrus gara un 40 kilometrus plata kalnu grēda Bulgārijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Endēms un Pirinas kalni · Redzēt vairāk »
Pirinas nacionālais parks
Pirinas nacionālais parks ir viens no trim nacionālajiem parkiem Bulgārijā.
Jaunums!!: Endēms un Pirinas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Platastes lori
Platastes lori (Lorius) ir loriketu jeb nektārpapagaiļu ģints, kas pieder papagaiļveidīgo kārtai.
Jaunums!!: Endēms un Platastes lori · Redzēt vairāk »
Pogainie roņi
Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Endēms un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »
Polyscias maraisiana
Polyscias maraisiana ir arāliju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Polyscias maraisiana · Redzēt vairāk »
Poso ezers
Poso ezers ir ezers Indonēzijā, Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē.
Jaunums!!: Endēms un Poso ezers · Redzēt vairāk »
Prespas ezers
Prespas ezers ir divi saldūdens ezeri Balkānos Albānijas, Grieķijas un Ziemeļmaķedonijas robežu krustpunktā.
Jaunums!!: Endēms un Prespas ezers · Redzēt vairāk »
Pudeļpalma
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp. Ņemot vērā nelielo izplatības areālu un mazo skaitu, Sarkanajā grāmatā pudeļpalma ierindota kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Sugas nosaukums cēlies no stumbra, kas ārēji līdzinās pudelei.
Jaunums!!: Endēms un Pudeļpalma · Redzēt vairāk »
Pudeļpalmas
Pudeļpalmas (Hyophorbe) ir palmu dzimtas ģints, kurai pieder piecas Maskarēnu salām endēmas sugas Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Endēms un Pudeļpalmas · Redzēt vairāk »
Pumpursmilgas
Pumpursmilgas ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā klasificētas aptuveni 90 daudzgadīgu lakstaugu sugas.
Jaunums!!: Endēms un Pumpursmilgas · Redzēt vairāk »
Purpura alveja
Purpura alveja (Aloe purpurea) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Purpura alveja · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Endēms un Raunda · Redzēt vairāk »
Raundas alu boa
Raundas alu boa, arī alu boa (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.
Jaunums!!: Endēms un Raundas alu boa · Redzēt vairāk »
Raundas gekons
Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.
Jaunums!!: Endēms un Raundas gekons · Redzēt vairāk »
Raundas scinks
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Raundas scinks · Redzēt vairāk »
Rodrigesas fodijs
Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Endēms un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »
Rombiskā kalanhoja
Rombiskā kalanhoja (Kalanchoe rhombopilosa) ir augu suga kalanhoju ģintī.
Jaunums!!: Endēms un Rombiskā kalanhoja · Redzēt vairāk »
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.
Jaunums!!: Endēms un Sarkanā jūra · Redzēt vairāk »
Sarkanā klija
Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.
Jaunums!!: Endēms un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Endēms un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sārtais balodis
Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »
Sīļi
Sīļi, sīļu ģints (Garrulus) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno ir trīs sugas.
Jaunums!!: Endēms un Sīļi · Redzēt vairāk »
Sērpenta
Sērpenta (— 'Čūsku sala') ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša vulkāniska sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Endēms un Sērpenta · Redzēt vairāk »
Sērpentas gekons
Sērpentas gekons (Nactus serpensinsula) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Veido divas pasugas.
Jaunums!!: Endēms un Sērpentas gekons · Redzēt vairāk »
Scolopendra abnormis
Scolopendra abnormis (Sērpentas salas skolopendra) ir skolopendru dzimtas simtkājis, kas ir endēms Raundai un Sērpentai.
Jaunums!!: Endēms un Scolopendra abnormis · Redzēt vairāk »
Seišelu piekūns
Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.
Jaunums!!: Endēms un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »
Sekretārputns
Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).
Jaunums!!: Endēms un Sekretārputns · Redzēt vairāk »
Semeru
Semeru jeb Semeru kalns ir aktīvs vulkāns Austrumjavā, Indonēzijā.
Jaunums!!: Endēms un Semeru · Redzēt vairāk »
Sentlūsijas amazone
Sentlūsijas amazone (Amazona versicolor) ir papagaiļu dzimtas putns, kas pieder amazones ģintij.
Jaunums!!: Endēms un Sentlūsijas amazone · Redzēt vairāk »
Sevans
Skats uz Sevanu no Sevanavanka klostera Baznīcas Sevanavankā Sevans ir lielākais ezers Armēnijā, viens no lielākajiem augstkalnu ezeriem pasaulē.
Jaunums!!: Endēms un Sevans · Redzēt vairāk »
Sičuaņas bēdrozis
Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.
Jaunums!!: Endēms un Sičuaņas bēdrozis · Redzēt vairāk »
Sivers
Sivers ir liels ezers Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastos.
Jaunums!!: Endēms un Sivers · Redzēt vairāk »
Slokas
Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Endēms un Slokas · Redzēt vairāk »
Smilšu krupis
Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).
Jaunums!!: Endēms un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »
Somphona rasbora
Somphona rasbora (Trigonostigma somphongsi) ir kritiski apdraudēta zebrzivju dzimtas (Danionidae) suga, kas endēma Taizemei.
Jaunums!!: Endēms un Somphona rasbora · Redzēt vairāk »
Starainie bruņurupuči
Starainie bruņurupuči (Astrochelys) ir sauszemes bruņurupuču ģints, kas endēma Madagaskarai.
Jaunums!!: Endēms un Starainie bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Stūrainais bruņurupucis
Stūrainais bruņurupucis, arī angonoka (Astrochelys yniphora) ir kritiski apdraudēta sauszemes bruņurupuču suga, kas endēma Madagaskarai.
Jaunums!!: Endēms un Stūrainais bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Suecas kanāls
Suecas kanāls (Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu).
Jaunums!!: Endēms un Suecas kanāls · Redzēt vairāk »
Sumatras ūdrs
Sumatras ūdrs (Lutra sumatrana) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Endēms un Sumatras ūdrs · Redzēt vairāk »
Sumatras kūdras purvu zivtiņa
Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica) ir kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) vismazākā zivs pasaulē, kas ir arī viens no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.
Jaunums!!: Endēms un Sumatras kūdras purvu zivtiņa · Redzēt vairāk »
Sumba
Sumba ir sala Indonēzijas austrumos.
Jaunums!!: Endēms un Sumba · Redzēt vairāk »
Susuru apakšdzimta
Susuru apakšdzimta (Glirinae) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju apakšdzimtām, kas apvieno divas susuru sugas, katra no tām tiek iedalīta atsevišķā ģintī.
Jaunums!!: Endēms un Susuru apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Syzygium guehoi
Pamplemuses botāniskajā dārzā. Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Syzygium guehoi · Redzēt vairāk »
Tafelbērhs
Tafelbērhs ir kalns ar plakanu virsotni, kas atrodas netālu no Keiptaunas Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Endēms un Tafelbērhs · Redzēt vairāk »
Taivānas zilā žagata
Taivānas zilā žagata jeb Formozas zilā žagata (Urocissa caerulea) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Endēms un Taivānas zilā žagata · Redzēt vairāk »
Tambalakokve
Tambalakokve, arī tambalakokves koks, dodo koks (Sideroxylon grandiflorum) ir sapotu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Tambalakokve · Redzēt vairāk »
Tambourissa
Tambourissa ir troplauru dzimtas ģints, kuras pamatareāls aptver Madagaskaru un Maskarēnu salas.
Jaunums!!: Endēms un Tambourissa · Redzēt vairāk »
Tangaņikas ezers
Tangaņikas ezers (Tanganyica) ir otrs lielākais ezers Āfrikā, tiek uzskatīts, ka tas ir otrs lielākais pasaulē pēc tilpuma un otrs dziļākais pasaulē pēc Baikāla.
Jaunums!!: Endēms un Tangaņikas ezers · Redzēt vairāk »
Trijstūru rasboras
Trijstūru rasboras, trijstūru rasboru ģints (Trigonostigma) ir zebrzivju dzimtas (Danionidae) ģints, kas apvieno 4 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Endēms un Trijstūru rasboras · Redzēt vairāk »
Trohētijas
Trohētijas (Trochetia) ir malvu dzimtas ģints, kas apvieno vairākas Maskarēnu salām endēmas sugas.
Jaunums!!: Endēms un Trohētijas · Redzēt vairāk »
Tropidophora
Tropidophora ir sauszemes gliemežu ģints, kas pieder Pomatiidae dzimtai.
Jaunums!!: Endēms un Tropidophora · Redzēt vairāk »
Tropidophora fimbriata
Tropidophora fimbriata ir Tropidophora ģints gliemezis, kas pieder Pomatiidae dzimtai.
Jaunums!!: Endēms un Tropidophora fimbriata · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē
Sarakstā apkopotas tās vietas Lielbritānijā (Apvienotajā Karalistē), kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Endēms un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē · Redzēt vairāk »
Vjetnamas fazāns
Vjetnamas fazāns (Lophura edwardsi hatinhensis) ir fazānu dzimtas vistveidīgais putns, kas pieder vistfazānu ģintij.
Jaunums!!: Endēms un Vjetnamas fazāns · Redzēt vairāk »
Zaļā varde
Zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu hibrīdsuga, kas rodas, sakrustojoties ezera vardei (Pelophylax ridibundus) ar dīķa vardi (Pelophylax lessonae).
Jaunums!!: Endēms un Zaļā varde · Redzēt vairāk »
Zāgrosa tritons
Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri) ir reta salamandru dzimtas (Salamandridae) tritonu suga.
Jaunums!!: Endēms un Zāgrosa tritons · Redzēt vairāk »
Zīlīšu dzimta
Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Jaunums!!: Endēms un Zīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Zeltainīšu apakšdzimta
Zeltainīšu apakšdzimta (Lycaeninae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām, kas ir viena no mazākajām.
Jaunums!!: Endēms un Zeltainīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Endēms un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu žirafe
Ziemeļu žirafe (Giraffa camelopardalis) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs.
Jaunums!!: Endēms un Ziemeļu žirafe · Redzēt vairāk »
Ziemsvētku Sala
Ziemsvētku Sala ir Austrālijas teritorija Indijas okeānā.
Jaunums!!: Endēms un Ziemsvētku Sala · Redzēt vairāk »
Zilastes dienas gekons
Zilastes dienas gekons (Phelsuma cepediana) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Endēms un Zilastes dienas gekons · Redzēt vairāk »
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Jaunums!!: Endēms un Zilā latānija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Endēma suga, Endēmisks, Endēmisms.
