277 attiecības: "Netīrā" bumba, Acs, Adenozīntrifosforskābe, Airkāji, Aisbergs, Aizmirstība (2013. gada filma), Akcija (fizikāls lielums), Aktivācijas enerģija, Alanīnaminotransferāze, Albatrosi, Alberts Einšteins, Alfa daļiņa, Alternatīva degviela, Amilāze, Amplitūdas modulācija, Andromedas celms, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, Antena, Antiviela, Apelsīns, ATF, Atjaunīgā enerģija, Atkritumi, Atlantīda (Zvaigžņu Vārti), Atoms, Atsperes svārsts, Austrumu pelēkais ķengurs, Avots (nozīmju atdalīšana), Azokrāsvielas, Šūnas membrāna, Šķīdums, Ūdeņraža saite, Ķīmiskā reakcija, Ķenguru dzimta, Čārlzs Ebots, Ņūtona šūpulis, Baložbūda pieneņu pļavā, Biodegviela, Bioloģija, Bioluminiscence, Blīvuma funkcionāļa teorija, Bora atoma uzbūves modelis, Cukurs, Cunami, Daba, Daisona sfēra, Darbarīks, Darbs (fizika), Davross, Dīzeļlokomotīve, ..., Džainisms, Džeimss Preskots Džouls, Džouls, Degizraktenis, Dejas simbolika, Diēta, Domino princips, Dzīvība, Dzinējs, Dzirksteļizlāde, E (nozīmju atdalīšana), Eņergija, Ekoloģiskais pēdas nospiedums, Elektriskā ķēde, Elektriskā mašīna, Elektrolīze, Elektromagnētiskā lauka enerģija, Elektronegativitāte, Elektroniskais pastiprinātājs, Elektrons, Elektronstaru lampa, Elektrontieksme, Elektronu mākonis, Elektronvolts, Elementārdaļiņa, Enerģētika, Enerģija (nozīmju atdalīšana), Enerģijas nezūdamības likums, Energoefektivitāte, Engie, Entropija, Faktoru analīze, Fibonači skaitļi, Filadelfijas eksperiments (filma), Fitoekstrakcija, Fiziķis, Fizika, Fluorescence, Fotoefekta sarkanā robeža, Fotoelektriskais efekts, Fotometrija, Fotons, Fricis Alberts Lipmanis, Fumārskābe, Gaismas diožu spuldze, Gaismas diode, Gaismas laušana, Gaismas stars, Gaviāli, Gāzu konstante, Geigera skaitītājs, Gludā muskulatūra, Griezes kustības enerģija, Hercšprunga—Rasela diagramma, Hidroakumulācijas elektrostacija, Hidroelektrostacija, Hidroenerģija, Higsa bozons, Hlorūdeņradis, Hronometrs, Iekšējā enerģija, Iekšdedzes dzinējs, Impulss, Induktivitāte, Induktivitātes spole, Izejdarbs, Izlāde, Japānas nogrimšana, Jēkabpils novada ģerbonis, Jo (pavadonis), Jonizācija, Jonizācijas potenciāls, Jonu dzinējs, Kalāns, Kalorija, Kanādas lūsis, Katodluminiscence, Kazimira efekts, KEV, Kilovatstunda, Kinētiskā enerģija, Klasiskā mehānika, Kliedzēji (filma), Kodolenerģija, Kodolfizika, Kodolieroči, Kodolsintēze, Kodolu dalīšanās, Kodolu magnētiskā rezonanse, Koherers, Komptona efekts, Kondensators, Kosmiskais starojums, Krāsvielas, Kreatīns, Kulona spriegums, Kurināmais, Kvalitātes faktors Q, Kvants, Kvarki, Kvazārs, Lāzers, Līdzstrāva, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Liesma, Lietderības koeficients, Lipīdi, Maiņstrāva, Maikls Faradejs, Marsa izpēte, Masa, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Matērija, Mākoņi, Mūžīgais dzinējs, Mērinstruments, Mežs, Mehāniskais transportlīdzeklis, Melnais caurums, Melodija, Metro, Minerālvielas, Mistikas elementi seriālā "Viņpus", Molekulārie motori, Nanotehnoloģija, Niagāras ūdenskritums, Noslēgta sistēma, Noturība (kuģniecība), Oksidatīvā fosforilēšana, Olbaltumvielas, Omāri, Optikas vēsture, Orlen, Osmoze, Ozons, Paši dievi, Palielināmais stikls, Parastā pūkpīle, Pārmilzu zvaigzne, Pārneses parādības, Pārnova, Pelēkais ronis, Pelēkā vāvere, Piesārņojums, Pilsēta, Pirmais termodinamikas likums, Plankumainais ronis, Pneimatiskais dzinējs, Pogainais ronis, Potenciālā enerģija, Prizmāns, Produktivitāte, Produkts, Pundurzvaigzne, Pusvadītājs, Raķešdzinējs, Radioizotopiskais termoelektroģenerators, Raudošie eņģeļi, Rūgšana, Rūpniecība, Rūpnieciskā inženierija, Reaktīvais dzinējs, Relativitātes teorija, Rentgenstari, Rietumu goferi, Rietumu pelēkais ķengurs, Rihtera skala, Rudais ķengurs, Saules baterija, Saules enerģija, Sekundārā emisija, Sekunde, SGR 1806-20, Siltuma daudzums, Siltumradis, Siltumvadītspēja, Skaņa, Skaņas skrūvgriezis, SKF, Slapināšana, Smadzeņu tūska, Speciālā relativitātes teorija, Spektrs, Sprādziens, Starjauda, Starojums, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starpzvaigžņu vide, Supravadītspēja, Svārstību kontūrs, Taktiskie kodolieroči, TARDIS, Tauki, Tālā Varavīksne, Teleportācija, Termodinamika, Termodinamiska sistēma, Topoloģiskie dielektriķi, Trikarbonskābju cikls, Tritijs, Tritons (pavadonis), Trotila ekvivalents, Tumšā enerģija, Tuneļefekts, Tvaika katls, Ugunskrusts (zīme), Ultraskaņa, Vakuums, Valentīns Cirsis, Vēja enerģija, Vērpes dzinējs, Vētrasputni, Vētrasputnu dzimta, Viļņi, Viļņu enerģija, Vibrācija, Vielmaiņa, Viesuļvētra, Virpuļsūknis, Virsmas spraigums, Viskozitāte, Visums, Zemestrīce, Ziemeļblāzma, Zvaigžņu Vārti (artefakts), 1999. gada Izmitas zemestrīce, 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce. Izvērst indekss (227 vairāk) »
"Netīrā" bumba
"Netīrā" bumba jeb radioloģiskais ierocis ir spridzināšanas ierīce, kas sastāv no radioaktīva materiāla un parastās ķīmiskās sprāgstvielas, kas ir tās enerģijas avots.
Jaunums!!: Enerģija un "Netīrā" bumba · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Enerģija un Acs · Redzēt vairāk »
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Jaunums!!: Enerģija un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Enerģija un Airkāji · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Enerģija un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Aizmirstība (2013. gada filma)
"Aizmirstība" ir amerikāņu režisora Džozefa Kosinska 2013.
Jaunums!!: Enerģija un Aizmirstība (2013. gada filma) · Redzēt vairāk »
Akcija (fizikāls lielums)
Akcija (S) ir skalārs fizikāls lielums, kas raksturo fizikālas sistēmas stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Enerģija un Akcija (fizikāls lielums) · Redzēt vairāk »
Aktivācijas enerģija
skābekļa reakcijas norisi (šādas reakcijas bieži mēdz noritēt sarežģītāk — pēc ķēdes reakcijas mehānisma) Aktivācijas enerģija (parasti apzīmē ar Ea) ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija.
Jaunums!!: Enerģija un Aktivācijas enerģija · Redzēt vairāk »
Alanīnaminotransferāze
Alanīnaminotransferāze jeb alanīntransamināze (AlAT jeb ALT) ir ferments, aminotransferāze (jeb transamināze).
Jaunums!!: Enerģija un Alanīnaminotransferāze · Redzēt vairāk »
Albatrosi
Albatrosi, albatrosu dzimta (Diomedeidae) ir viena no četrām vētrasputnu kārtas (Procellariiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Enerģija un Albatrosi · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Enerģija un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Jaunums!!: Enerģija un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »
Alternatīva degviela
Alternatīvā degviela ir atjaunojams enerģijas resurss, kurš tiek izmantots kā transporta līdzekļa degviela.
Jaunums!!: Enerģija un Alternatīva degviela · Redzēt vairāk »
Amilāze
Amilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.
Jaunums!!: Enerģija un Amilāze · Redzēt vairāk »
Amplitūdas modulācija
Skaņas signāls (augšā) tiek pārveidots par AM un FM vilni Amplitūdas modulācija (AM) ir modulācijas veids, kuru izmanto radiosakaros.
Jaunums!!: Enerģija un Amplitūdas modulācija · Redzēt vairāk »
Andromedas celms
"Andromedas celms" (The Andromeda Strain; 1969) ir amerikāņu rakstnieka Maikla Kraitona zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Enerģija un Andromedas celms · Redzēt vairāk »
ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi
269x269px ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir 17 globāli mērķi, ko 2015.
Jaunums!!: Enerģija un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi · Redzēt vairāk »
Antena
Rīgas radio stacijas 125 m augstā vidējo viļņu antena (uzspridzināta 2010. gadā) Antena ( — ‘buras kāts, rāja’) jeb radioantena ir ierīce (vadītāju sistēma) radioviļņu izstarošanai un uztveršanai.
Jaunums!!: Enerģija un Antena · Redzēt vairāk »
Antiviela
Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.
Jaunums!!: Enerģija un Antiviela · Redzēt vairāk »
Apelsīns
Vesels apelsīns un pusapelsīns Apelsīns Apelsīns (— 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis.
Jaunums!!: Enerģija un Apelsīns · Redzēt vairāk »
ATF
ATF var būt.
Jaunums!!: Enerģija un ATF · Redzēt vairāk »
Atjaunīgā enerģija
frameless Pļaviņu HES Atjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami.
Jaunums!!: Enerģija un Atjaunīgā enerģija · Redzēt vairāk »
Atkritumi
atkritumu tvertnē Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.
Jaunums!!: Enerģija un Atkritumi · Redzēt vairāk »
Atlantīda (Zvaigžņu Vārti)
ASV un Kanādas militārās zinātniskās fantastikas televīzijas seriālā "Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" Atlantīda ir pilsētas lieluma zvaigžņu kuģis, kas sākotnēji atrodas uz Zemes (Antarktīdā).
Jaunums!!: Enerģija un Atlantīda (Zvaigžņu Vārti) · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Enerģija un Atoms · Redzēt vairāk »
Atsperes svārsts
Atsperes svārsts ir iekārta, kurā spēku, kas cenšas ķermeni atgriezt līdzsvara stāvoklī (ja ķermenis izvirzīts no tā), rada izstiepta vai saspiesta atspere.
Jaunums!!: Enerģija un Atsperes svārsts · Redzēt vairāk »
Austrumu pelēkais ķengurs
Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.
Jaunums!!: Enerģija un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »
Avots (nozīmju atdalīšana)
Avots var būt.
Jaunums!!: Enerģija un Avots (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Azokrāsvielas
Azosavienojumu vispārīga formula Azokrāsvielas ir organiskas krāsvielas, kas pieder pie azosavienojumiem, jo to molekulās ir vismaz viena azogrupa −N.
Jaunums!!: Enerģija un Azokrāsvielas · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Enerģija un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Jaunums!!: Enerģija un Šķīdums · Redzēt vairāk »
Ūdeņraža saite
Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.
Jaunums!!: Enerģija un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Enerģija un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Ķenguru dzimta
Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).
Jaunums!!: Enerģija un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »
Čārlzs Ebots
Čārlzs Grīlijs Ebots. Čārlzs Grīlijs Ebots (dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis, astronoms un speciālists par Saules fizikālo dabu.
Jaunums!!: Enerģija un Čārlzs Ebots · Redzēt vairāk »
Ņūtona šūpulis
Ņūtona šūpulis ir ierīce, kas ar vairāku lodīšu palīdzību demonstrē impulsa un enerģijas nezūdamības likumus.
Jaunums!!: Enerģija un Ņūtona šūpulis · Redzēt vairāk »
Baložbūda pieneņu pļavā
"Baložbūda pieneņu pļavā" ir krievu rakstnieka Vladislava Krapivina zinātniskās fantastikas romāns-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: Голубятня в Орехове, Праздник лета в Старогорске un Мальчик и ящерка.
Jaunums!!: Enerģija un Baložbūda pieneņu pļavā · Redzēt vairāk »
Biodegviela
Ar biodegvielu darbināms autobuss' Biodegviela ir degviela, kas tiek ražota no atjaunīgajiem resursiem, tādiem kā biomasa, augu eļļas, kā arī ražošanā izmantoti sadzīves un rūpniecības atkritumi.
Jaunums!!: Enerģija un Biodegviela · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Enerģija un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Jaunums!!: Enerģija un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »
Blīvuma funkcionāļa teorija
Blīvuma funkcionāļa teorija jeb DFT ir viena no visplašāk izmantotajām ab initio atomu, molekulu, kristālu, virsmu un to mijiedarbību skaitļošanas metodēm.
Jaunums!!: Enerģija un Blīvuma funkcionāļa teorija · Redzēt vairāk »
Bora atoma uzbūves modelis
Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.
Jaunums!!: Enerģija un Bora atoma uzbūves modelis · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Enerģija un Cukurs · Redzēt vairāk »
Cunami
26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.
Jaunums!!: Enerģija un Cunami · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Enerģija un Daba · Redzēt vairāk »
Daisona sfēra
Daisona sfēras ilustrācija Daisona sfēra ir hipotētiska megastruktūra, kas pilnīgi apvij zvaigzni vai saules sistēmu, lai iegūtu lielu daļu zvaigznes izdalītās enerģijas.
Jaunums!!: Enerģija un Daisona sfēra · Redzēt vairāk »
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Jaunums!!: Enerģija un Darbarīks · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Enerģija un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Davross
Davross ir tēls no britu zinātniskās fantastikas seriāla Doctor Who.
Jaunums!!: Enerģija un Davross · Redzēt vairāk »
Dīzeļlokomotīve
Dīzeļlokomotīve 2TE116 Dīzeļlokomotīve ir lokomotīve, kam primārais enerģijas avots ir dīzeļdzinējs.
Jaunums!!: Enerģija un Dīzeļlokomotīve · Redzēt vairāk »
Džainisms
Džainisma simbols Džainisms (Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.
Jaunums!!: Enerģija un Džainisms · Redzēt vairāk »
Džeimss Preskots Džouls
Džeimss Preskots Džouls ( —) bija angļu fiziķis, Londonas Karaliskās biedrības loceklis (1850).
Jaunums!!: Enerģija un Džeimss Preskots Džouls · Redzēt vairāk »
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Jaunums!!: Enerģija un Džouls · Redzēt vairāk »
Degizraktenis
Akmeņogles ir viens no degizrakteņu veidiem. Degizraktenis, fosilais kurināmais jeb kurināmais izraktenis ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā, un kuru var izmantot kā enerģijas avotu.
Jaunums!!: Enerģija un Degizraktenis · Redzēt vairāk »
Dejas simbolika
Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.
Jaunums!!: Enerģija un Dejas simbolika · Redzēt vairāk »
Diēta
Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.
Jaunums!!: Enerģija un Diēta · Redzēt vairāk »
Domino princips
Domino principa demonstrācija Domino princips — noteiktas parādības izplatība pa ķēdi (ķēdes reakcija) kāda faktora, kas iedarbojas uz ķēdes pirmo elementu, ietekmē.
Jaunums!!: Enerģija un Domino princips · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Enerģija un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzinējs
Mercedes-Benz iekšdedzes dzinējs Dzinējs jeb motors ir mašīna kaut kāda veida enerģijas pārvēršanai mehāniskajā enerģijā.
Jaunums!!: Enerģija un Dzinējs · Redzēt vairāk »
Dzirksteļizlāde
Dzirksteļizlāde jeb elektriskā dzirkstele ir nestacionārs elektriskās izlādes veids gāzēs.
Jaunums!!: Enerģija un Dzirksteļizlāde · Redzēt vairāk »
E (nozīmju atdalīšana)
E ir latīņu alfabēta piektais burts.
Jaunums!!: Enerģija un E (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Eņergija
Eņergija (no "enerģija") var būt.
Jaunums!!: Enerģija un Eņergija · Redzēt vairāk »
Ekoloģiskais pēdas nospiedums
Ekoloģiskais pēdas nospiedums (dažreiz tulkots kā ekoloģiskās pēdas nospiedums vai ekoloģiskā pēda) ir cilvēka ietekmes uz vidi aprēķināšanas un atspoguļošanas metode.
Jaunums!!: Enerģija un Ekoloģiskais pēdas nospiedums · Redzēt vairāk »
Elektriskā ķēde
Vienkārša elektriskā ķēde ar strāvas avotu un rezistoru Elektriskā ķēde ir elektrisko komponentu slēgums, to veido vadi, rezistori, strāvas avots, slēdzis, kondensatori un citi elektriskie elementi.
Jaunums!!: Enerģija un Elektriskā ķēde · Redzēt vairāk »
Elektriskā mašīna
hidroelektrostacijā Elektriskā mašīna ir mašīna, kas pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā vai otrādi.
Jaunums!!: Enerģija un Elektriskā mašīna · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Enerģija un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā lauka enerģija
Elektromagnētiskā lauka enerģija ir enerģija, kura piemīt elektromagnētiskajam laukam.
Jaunums!!: Enerģija un Elektromagnētiskā lauka enerģija · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Enerģija un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Elektroniskais pastiprinātājs
Elektronu lampu Hi-Fi pastiprinātājs Elektroniskais pastiprinātājs ir ierīce, kura pastiprina signāla jaudu.
Jaunums!!: Enerģija un Elektroniskais pastiprinātājs · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Enerģija un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektronstaru lampa
Elektronstaru lampa ir vakuuma elektroierīce, kuras darbība pamatojas uz viena vai vairāku elektronu kūļu (staru) formēšanu,kā arī intensitātes un novietojuma vadīšanu.
Jaunums!!: Enerģija un Elektronstaru lampa · Redzēt vairāk »
Elektrontieksme
Elektrontieksme ir enerģija, kas izdalās, brīvam atomam vai molekulai pievienojot elektronu un kļūstot par negatīvi lādētu jonu.
Jaunums!!: Enerģija un Elektrontieksme · Redzēt vairāk »
Elektronu mākonis
Ūdeņraža atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā). Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam.
Jaunums!!: Enerģija un Elektronu mākonis · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Enerģija un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Enerģija un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Enerģētika
Enerģētika ir tautsaimniecības nozare, kas aptver energoresursu, siltumenerģijas un elektroenerģijas ieguvi, pārdali, pārveidi un izmantošanu.
Jaunums!!: Enerģija un Enerģētika · Redzēt vairāk »
Enerģija (nozīmju atdalīšana)
Enerģija var būt.
Jaunums!!: Enerģija un Enerģija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Jaunums!!: Enerģija un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »
Energoefektivitāte
thumb Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Energoefektivitāte · Redzēt vairāk »
Engie
Engie ir Francijas enerģētikas rūpniecības grupa.
Jaunums!!: Enerģija un Engie · Redzēt vairāk »
Entropija
Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu.
Jaunums!!: Enerģija un Entropija · Redzēt vairāk »
Faktoru analīze
Faktoru analīze ir statistiska metode, kas ļauj atrast faktorus, kas atrodas vairāku mainīgo lielumu saistības pamatā, bet dod arī iespēju noskaidrot šīs saistības tuvumu starp faktoru un novērotajām pazīmēm, proti, atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktora īpatsvars katrā pazīmē.
Jaunums!!: Enerģija un Faktoru analīze · Redzēt vairāk »
Fibonači skaitļi
Kvadrāti, kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem. Matemātikā par Fibonači skaitļiem sauc virknes elementus.
Jaunums!!: Enerģija un Fibonači skaitļi · Redzēt vairāk »
Filadelfijas eksperiments (filma)
"Filadelfijas eksperiments" ir 1984.
Jaunums!!: Enerģija un Filadelfijas eksperiments (filma) · Redzēt vairāk »
Fitoekstrakcija
Fitoekstrakcija ir viens no fitoremediācijas veidiem, kur augi no augsnes vai ūdens uzņem un akumulē piesārņojošus elementus vai savienojumus.
Jaunums!!: Enerģija un Fitoekstrakcija · Redzēt vairāk »
Fiziķis
Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kuram ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.
Jaunums!!: Enerģija un Fiziķis · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Enerģija un Fizika · Redzēt vairāk »
Fluorescence
Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.
Jaunums!!: Enerģija un Fluorescence · Redzēt vairāk »
Fotoefekta sarkanā robeža
Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts.
Jaunums!!: Enerģija un Fotoefekta sarkanā robeža · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Enerģija un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotometrija
Fotometrija ir optikas nozare, kas pēta gaismas avotu izstaroto elektromagnētisko enerģiju un tās mērīšanu.
Jaunums!!: Enerģija un Fotometrija · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Enerģija un Fotons · Redzēt vairāk »
Fricis Alberts Lipmanis
Fricis Alberts Lipmanis (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu bioķīmiķis.
Jaunums!!: Enerģija un Fricis Alberts Lipmanis · Redzēt vairāk »
Fumārskābe
Fumārskābe (trans-butēndiskābe, trans-1,2-etilēndikarbonskābe, allomaleīnskābe, boletīnskābe, lihenīnskābe, HOOC−CH.
Jaunums!!: Enerģija un Fumārskābe · Redzēt vairāk »
Gaismas diožu spuldze
2010. gadu, tirgū ir pieejamas dažāda veida LED spuldzes: ieskrūvējamas spuldzes, ieskaitot prožektora tipa (pa kreisi), lasīšanas spuldzes (centrā), mājsaimniecības vajadzībām izmantojamas spuldzes (centrā pa labi un apakšā) un mazjaudas spuldzes (pa labi) Gaismas diožu spuldze ir elektriska ierīce, kas izmanto gaismas diodes (LED) kā gaismas avotu.
Jaunums!!: Enerģija un Gaismas diožu spuldze · Redzēt vairāk »
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Jaunums!!: Enerģija un Gaismas diode · Redzēt vairāk »
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Jaunums!!: Enerģija un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »
Gaismas stars
Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņus. Gaismas stars ir līnija, kura norāda gaismas enerģijas izplatīšanās virzienu.
Jaunums!!: Enerģija un Gaismas stars · Redzēt vairāk »
Gaviāli
Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.
Jaunums!!: Enerģija un Gaviāli · Redzēt vairāk »
Gāzu konstante
Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.
Jaunums!!: Enerģija un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Jaunums!!: Enerģija un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »
Gludā muskulatūra
Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Jaunums!!: Enerģija un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Griezes kustības enerģija
Griezes kustības enerģija (_r) ir rotējošam ķermenim piemītoša enerģija.
Jaunums!!: Enerģija un Griezes kustības enerģija · Redzēt vairāk »
Hercšprunga—Rasela diagramma
Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.
Jaunums!!: Enerģija un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »
Hidroakumulācijas elektrostacija
Hidroakumulācijas elektrostacija Velsas ziemeļos Hidroakumulācijas elektrostacija ir hidroelektrostacija, kurā ūdeni pārsūknē un uzkrāj augstākā līmenī, lai slodzes maksimuma laikā to izmantotu elektroenerģijas ražošanai.
Jaunums!!: Enerģija un Hidroakumulācijas elektrostacija · Redzēt vairāk »
Hidroelektrostacija
Pasaulē lielākā hidroelektrostacija Ķīnā Hidroelektrostacija (saīsināti: HES) ir elektrostacija, kur par enerģijas avotu izmanto ūdens plūsmas enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Hidroelektrostacija · Redzēt vairāk »
Hidroenerģija
Triju aizu aizsprosts, kas ir lielākā hidroelektrostacija pasaulē Hidroenerģija ((húdōr) — 'ūdens') vai ūdens enerģija ir enerģija, kuru iegūst no ūdens kustības, un to pārvērš cita veida enerģijā.
Jaunums!!: Enerģija un Hidroenerģija · Redzēt vairāk »
Higsa bozons
Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.
Jaunums!!: Enerģija un Higsa bozons · Redzēt vairāk »
Hlorūdeņradis
Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Enerģija un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Hronometrs
Hronometrs. Hronometrs ir precīzs atsperes pulkstenis, kurš nepieciešams, lai glabātu precīzu Griničas laiku uz kuģa.
Jaunums!!: Enerģija un Hronometrs · Redzēt vairāk »
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Enerģija un Iekšējā enerģija · Redzēt vairāk »
Iekšdedzes dzinējs
Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus.
Jaunums!!: Enerģija un Iekšdedzes dzinējs · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Enerģija un Impulss · Redzēt vairāk »
Induktivitāte
Induktivitāte (no — 'ierosināšana') raksturo elektriskās ķēdes daļas magnētiskās īpašības un ir uzskatāma par materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēju uzkrāt magnētisko enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Induktivitāte · Redzēt vairāk »
Induktivitātes spole
Spole jeb, precīzāk, induktivitātes spole (no latīņu inductio — 'ierosināšana') ir pasīvais radioelements, kam piemīt relatīvi liela induktivitāte, bet maza kapacitāte un aktīvā (omiskā) pretestība.
Jaunums!!: Enerģija un Induktivitātes spole · Redzēt vairāk »
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Jaunums!!: Enerģija un Izejdarbs · Redzēt vairāk »
Izlāde
Zibens izlāde Izlāde ir atbrīvošanās no kādā sistēmā uzkrātās elektriskās enerģijas.
Jaunums!!: Enerģija un Izlāde · Redzēt vairāk »
Japānas nogrimšana
"Japānas nogrimšana" ir japāņu rakstnieka Sakjo Komacu 1973.
Jaunums!!: Enerģija un Japānas nogrimšana · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novada ģerbonis
Jēkabpils novada ģerbonis ir viens no Jēkabpils novada oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Enerģija un Jēkabpils novada ģerbonis · Redzēt vairāk »
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Jaunums!!: Enerģija un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Enerģija un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Enerģija un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Jonu dzinējs
Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā par darbvielu izmanto jonizētu gāzi (tipiski ksenonu, argonu, slāpekli, amonjaku, cēziju, indiju u.c.), kas paātrināta elektriskajā vai elektromagnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Enerģija un Jonu dzinējs · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Enerģija un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalorija
Kalorija (apzīmējums: cal) ir enerģijas mērvienība.
Jaunums!!: Enerģija un Kalorija · Redzēt vairāk »
Kanādas lūsis
Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Enerģija un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »
Katodluminiscence
Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.
Jaunums!!: Enerģija un Katodluminiscence · Redzēt vairāk »
Kazimira efekts
Kazimira efektsKazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks.
Jaunums!!: Enerģija un Kazimira efekts · Redzēt vairāk »
KEV
KEV var būt.
Jaunums!!: Enerģija un KEV · Redzēt vairāk »
Kilovatstunda
Kilovatstunda (kW⋅h, arī kWh vai kW h) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kuru galvenokārt izmanto elektroenerģētikā.
Jaunums!!: Enerģija un Kilovatstunda · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Enerģija un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Jaunums!!: Enerģija un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »
Kliedzēji (filma)
"Kliedzēji" ir 1995.
Jaunums!!: Enerģija un Kliedzēji (filma) · Redzēt vairāk »
Kodolenerģija
Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.
Jaunums!!: Enerģija un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Enerģija un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Enerģija un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Kodolu dalīšanās
Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.
Jaunums!!: Enerģija un Kodolu dalīšanās · Redzēt vairāk »
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Enerģija un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »
Koherers
Metāla skaidiņu koherers Koherers ir ierīce, kuru izmanto elektromagnētisko viļņu reģistrēšanā.
Jaunums!!: Enerģija un Koherers · Redzēt vairāk »
Komptona efekts
Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.
Jaunums!!: Enerģija un Komptona efekts · Redzēt vairāk »
Kondensators
Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.
Jaunums!!: Enerģija un Kondensators · Redzēt vairāk »
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Jaunums!!: Enerģija un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Enerģija un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Kreatīns
Kreatīns ir slāpekli saturoša organiskā skābe, kas sastopama mugurkaulnieku muskuļos.
Jaunums!!: Enerģija un Kreatīns · Redzēt vairāk »
Kulona spriegums
Dizdžes zemestrīcēm 1999.gadā netālu no Marmora jūras. Kulona spriegums ir spriegums, kura ietekmē Zemes garozā izveidojas plaisas.
Jaunums!!: Enerģija un Kulona spriegums · Redzēt vairāk »
Kurināmais
Viens no izplatītākajiem kurināmajiem ir malka Kurināmais jeb degviela ir jebkura viela, kuru dedzinot iegūst enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Kurināmais · Redzēt vairāk »
Kvalitātes faktors Q
Rimstošas svārstības. Zems kvalitātes faktors, aptuveni 5, nozīmē, ka oscilācijas ātri beidzas. Kvalitātes faktors Q (kādreiz saukts arī par rezonatora labumu) tiek lietots fizikā un inženierzinātnēs.
Jaunums!!: Enerģija un Kvalitātes faktors Q · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Enerģija un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvarki
standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.
Jaunums!!: Enerģija un Kvarki · Redzēt vairāk »
Kvazārs
gaismas gadu attālumā, bet kvazārs — apmēram 1 miljarda gaismas gadu attālumā, turklāt tas ir viens no Zemei tuvākajiem kvazāriem Kvazārs ir aktīvas galaktikas kodols tā attīstības sākuma stadijā.
Jaunums!!: Enerģija un Kvazārs · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Enerģija un Lāzers · Redzēt vairāk »
Līdzstrāva
Līdzstrāvas veidi Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.
Jaunums!!: Enerģija un Līdzstrāva · Redzēt vairāk »
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Jaunums!!: Enerģija un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Liesma
Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.
Jaunums!!: Enerģija un Liesma · Redzēt vairāk »
Lietderības koeficients
Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti.
Jaunums!!: Enerģija un Lietderības koeficients · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Enerģija un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Maiņstrāva
Maiņstrāva ir elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās.
Jaunums!!: Enerģija un Maiņstrāva · Redzēt vairāk »
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Jaunums!!: Enerģija un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »
Marsa izpēte
Viens no pašgājējiem, kas ir nosēdies uz Marsa virsmas. Marsa izpēte ir svarīga Visuma izpētes daļa, kuras uzdevums ir izpētīt Marsu un tajā aktīvi ir iesaistījušās ASV, AAE, Eiropas Savienība, Indija, Japāna, Krievijas Federācija un Ķīnas Tautas Republika.
Jaunums!!: Enerģija un Marsa izpēte · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Enerģija un Masa · Redzēt vairāk »
Masas—enerģijas proporcionalitāte
Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.
Jaunums!!: Enerģija un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Enerģija un Matērija · Redzēt vairāk »
Mākoņi
'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.
Jaunums!!: Enerģija un Mākoņi · Redzēt vairāk »
Mūžīgais dzinējs
17. gadsimta zīmējums, kas attēlo mūžīgo dzinēju — dzirnavas, kas darbina pašas sevi Mūžīgais dzinējs ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Mūžīgais dzinējs · Redzēt vairāk »
Mērinstruments
Mērinstruments (mērrīks, mērlīdzeklis) ir rīks, ar kuru veic mērīšanu.
Jaunums!!: Enerģija un Mērinstruments · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Enerģija un Mežs · Redzēt vairāk »
Mehāniskais transportlīdzeklis
Mehāniskais transportlīdzeklis ir pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, tajā skaitā arī traktortehnika un trolejbusi.
Jaunums!!: Enerģija un Mehāniskais transportlīdzeklis · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Enerģija un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Melodija
Melodija ir galvenā muzikālās domas paudēja (vienbalsīgi izteikta muzikāla doma).
Jaunums!!: Enerģija un Melodija · Redzēt vairāk »
Metro
Ņujorkas metro sistēma ir lielākā pasaulē pēc līniju kopgaruma un staciju skaita. Stacija Londonas metro. Karte ar valstīm, kurās ir metro. Metro jeb metropolitēns ir pazemes dzelzceļa sistēma pilsētas teritorijā ar augstu kapacitāti un biežumu, kā arī no pārējās transporta sistēmas atdalītām sliedēm.
Jaunums!!: Enerģija un Metro · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Enerģija un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Mistikas elementi seriālā "Viņpus"
Mistikas elementi seriālā "Viņpus" palīdz veidot tā sižeta vadlīniju un ļauj pieskaitīt seriālu pie mistikas filmu žanra.
Jaunums!!: Enerģija un Mistikas elementi seriālā "Viņpus" · Redzēt vairāk »
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Jaunums!!: Enerģija un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Enerģija un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Niagāras ūdenskritums
300px Niagāras ūdenskritums ir ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas, ko veido trīs ūdenskritumi — Amerikāņu ūdenskritums, Pakava jeb Kanādiešu ūdenskritums un nelielais Līgavas Plīvura ūdenskritums.
Jaunums!!: Enerģija un Niagāras ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Noslēgta sistēma
Noslēgta (slēgta) sistēma ir fizikāla sistēma, kuras raksturojums dažādās jomās ir atšķirīgs.
Jaunums!!: Enerģija un Noslēgta sistēma · Redzēt vairāk »
Noturība (kuģniecība)
Noturība ir kuģa spēja peldēt stabila līdzsvara stāvoklī gan taisni, gan ar sānsveri.
Jaunums!!: Enerģija un Noturība (kuģniecība) · Redzēt vairāk »
Oksidatīvā fosforilēšana
Oksidatīvā fosforilēšana, saīsinājumā OXPHOS, ir vielmaiņas reakcija, kurā tiek atbrīvota uzturvielu oksidēšanās enerģija, lai izveidotu adenozīntrifosfātu (ATF).
Jaunums!!: Enerģija un Oksidatīvā fosforilēšana · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Enerģija un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Omāri
Omāri, omāru dzimta (Nephropidae) ir viena no vēžu infrakārtas (Astacidea) dzimtām, kas apvieno 54 mūsdienās dzīvojošas omāru sugas.
Jaunums!!: Enerģija un Omāri · Redzēt vairāk »
Optikas vēsture
Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.
Jaunums!!: Enerģija un Optikas vēsture · Redzēt vairāk »
Orlen
Plockā Orlen Spółka Akcyjna (līdz 2023. gadam Polski Koncern Naftowy Orlen Spółka Akcyjna jeb PKN Orlen) ir Polijas enerģētikas uzņēmums.
Jaunums!!: Enerģija un Orlen · Redzēt vairāk »
Osmoze
Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds Osmoze (— 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgo membrānu.
Jaunums!!: Enerģija un Osmoze · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Enerģija un Ozons · Redzēt vairāk »
Paši dievi
"Paši dievi" ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns.
Jaunums!!: Enerģija un Paši dievi · Redzēt vairāk »
Palielināmais stikls
Palielināmais stikls ar rokturi Palielināmais stikls jeb lupa (no) ir optiskā lēca, kas tiek izmantota, lai iegūtu kāda objekta palielinātu attēlu.
Jaunums!!: Enerģija un Palielināmais stikls · Redzēt vairāk »
Parastā pūkpīle
Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Enerģija un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Pārmilzu zvaigzne
Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmēri ir lielāki.
Jaunums!!: Enerģija un Pārmilzu zvaigzne · Redzēt vairāk »
Pārneses parādības
Pārneses parādības (arī pārneses norises jeb procesi) fizikā, ķīmijā un inženierijā ir norises, kurās kāds fizikāls lielums — masa, enerģija, lādiņš, impulss, impulsa moments — tiek pārnests starp pētāmajām sistēmām.
Jaunums!!: Enerģija un Pārneses parādības · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Enerģija un Pārnova · Redzēt vairāk »
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Jaunums!!: Enerģija un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »
Pelēkā vāvere
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Jaunums!!: Enerģija un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »
Piesārņojums
Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.
Jaunums!!: Enerģija un Piesārņojums · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Enerģija un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pirmais termodinamikas likums
Pirmais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu nosaka, ka 1) siltumapmaiņas procesā termodinamiskai sistēmai pievadīts siltuma daudzums tiek patērēts divējādi: mainot sistēmas iekšējo enerģiju vai sistēmai pastrādājot mehānisko darbu (darbu veic gāze); 2) termodinamiskajai sistēmai pievadīts siltuma daudzums un tai pielikts darbs izmaina sistēmas iekšējo enerģiju (darbu veic ārējie spēki).
Jaunums!!: Enerģija un Pirmais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Enerģija un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Pneimatiskais dzinējs
Lokomotīve, kas darbojas ar saspiestu gaisu Pneimatiskais dzinējs vai pneimodzinējs ir dzinējs, kas pārvērš saspiesta gaisa enerģiju par mehānisku darbu.
Jaunums!!: Enerģija un Pneimatiskais dzinējs · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Enerģija un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Potenciālā enerģija
Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.
Jaunums!!: Enerģija un Potenciālā enerģija · Redzēt vairāk »
Prizmāns
Prizmāns jeb Ladenburga benzols (C6H6) ir viens no eksotiskajiem benzola izomēriem.
Jaunums!!: Enerģija un Prizmāns · Redzēt vairāk »
Produktivitāte
Produktivitāte jeb ražīgums, ekonomikā ir jēdziens, kas raksturo attiecību starp saražoto produktu (sniegto pakalpojumu) un resursiem, kuri šim mērķim izmantoti.
Jaunums!!: Enerģija un Produktivitāte · Redzēt vairāk »
Produkts
Produkts (kas savukārt no — ‘radīts, ražots’), šaurākā nozīmē arī izstrādājums vai ražojums, ir priekšmets, viela, enerģija, informācija utt., ko iegūst fiziskā un/vai garīgā darbā.
Jaunums!!: Enerģija un Produkts · Redzēt vairāk »
Pundurzvaigzne
Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.
Jaunums!!: Enerģija un Pundurzvaigzne · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Enerģija un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Raķešdzinējs
Raķešdzinējs — reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
Jaunums!!: Enerģija un Raķešdzinējs · Redzēt vairāk »
Radioizotopiskais termoelektroģenerators
Kosmiskajās zondēs izmantojamā RITEG šķērsgriezums Kolas pussalā Radioizotopiskais termoelektroģenerators (saīsinājumā RTG vai RITEG) ir ierīce, kas paredzēta radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalītā siltuma pārvēršanai elektriskajā enerģijā ar termoelektroģeneratora palīdzību.
Jaunums!!: Enerģija un Radioizotopiskais termoelektroģenerators · Redzēt vairāk »
Raudošie eņģeļi
Raudošie eņģeļi ir būtnes no britu zinātniskās fantastikas seriāla Doctor Who.
Jaunums!!: Enerģija un Raudošie eņģeļi · Redzēt vairāk »
Rūgšana
Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.
Jaunums!!: Enerģija un Rūgšana · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Enerģija un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Rūpnieciskā inženierija
1913. gada Ford T modeļa ražošana uz konveijera lentes Rūpnieciskā inženierija ir inženierijas disciplīna, kas nodarbojas ar integrētas cilvēku, zināšanu aprīkojuma, enerģijas, materiālu un procesu sistēmas dizainu, izstrādāšanu, uzlabošanu, pielāgošanu un izvērtēšanu.
Jaunums!!: Enerģija un Rūpnieciskā inženierija · Redzēt vairāk »
Reaktīvais dzinējs
Reaktīvais dzinējs (— 'atpakaļ, pret', activus — 'darbīgs') ir dzinējs, kurš rada vilci ar reaktīvo spēku.
Jaunums!!: Enerģija un Reaktīvais dzinējs · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Enerģija un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Enerģija un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Rietumu goferi
Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.
Jaunums!!: Enerģija un Rietumu goferi · Redzēt vairāk »
Rietumu pelēkais ķengurs
Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fulginosus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kuram ir divas pasugas.
Jaunums!!: Enerģija un Rietumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »
Rihtera skala
Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935.
Jaunums!!: Enerģija un Rihtera skala · Redzēt vairāk »
Rudais ķengurs
Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.
Jaunums!!: Enerģija un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Jaunums!!: Enerģija un Saules baterija · Redzēt vairāk »
Saules enerģija
Saules starojuma Eiropas karte Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro elektromagnētisko viļņu veidā, cilvēki galvenokārt to jūt gaismas un siltuma veidā.
Jaunums!!: Enerģija un Saules enerģija · Redzēt vairāk »
Sekundārā emisija
Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā.
Jaunums!!: Enerģija un Sekundārā emisija · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Enerģija un Sekunde · Redzēt vairāk »
SGR 1806-20
Neitronu zvaigznes uzliesmojums. Ilustrācijā redzams, kā izplatās gamma starojums. SGR 1806-20 ir magnetārs, neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku.
Jaunums!!: Enerģija un SGR 1806-20 · Redzēt vairāk »
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Jaunums!!: Enerģija un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »
Siltumradis
Siltumradis ir 18.—19.
Jaunums!!: Enerģija un Siltumradis · Redzēt vairāk »
Siltumvadītspēja
Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.
Jaunums!!: Enerģija un Siltumvadītspēja · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Enerģija un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skaņas skrūvgriezis
Skaņas skrūvgriezis ir izdomāts daudzfunkciju instruments, ko britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who izmanto tā galvenais varonis Doktors.
Jaunums!!: Enerģija un Skaņas skrūvgriezis · Redzēt vairāk »
SKF
AB SKF (sākotnēji; Zviedru lodīšu gultņu rūpnīca) ir Zviedrijas mašīnbūves uzņēmums ar galveno biroju Gēteborgā.
Jaunums!!: Enerģija un SKF · Redzēt vairāk »
Slapināšana
Ūdens piliens uz auduma, kas ir ķīmiski apstrādāts, lai netiktu slapināts. Slapināšana ir šķidruma spēja saglabāt kontaktu ar cietu virsmu, kā rezultātā rodas bezgalīga mijiedarbība, kad abas virsmas saskaras.
Jaunums!!: Enerģija un Slapināšana · Redzēt vairāk »
Smadzeņu tūska
Galvas smadzeņu vielas tūska (tumšs laukums) apkārt audzējam. Daturtomogrāfiskā bilde. Smadzeņu tūska ir patoloģisks process, kas raksturojas ar iekššūnu un/vai ārpusšūnu šķidruma uzkrāšanos galvas vai mugura smadzenēs, kas palielina smadzeņu apjomu un spiedienu galvaskausā (intrakraniālā hipertensija).
Jaunums!!: Enerģija un Smadzeņu tūska · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Enerģija un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Enerģija un Spektrs · Redzēt vairāk »
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Jaunums!!: Enerģija un Sprādziens · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Enerģija un Starjauda · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Enerģija un Starojums · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Enerģija un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Enerģija un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Jaunums!!: Enerģija un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »
Svārstību kontūrs
Svārstību kontūra elektriskā shēma Svārstību kontūrs ir elektriskā ķēde, kura satur savā starpā savienotus kondensatoru un induktivitātes spoli.
Jaunums!!: Enerģija un Svārstību kontūrs · Redzēt vairāk »
Taktiskie kodolieroči
Aukstā kara laikā tika saražots aptuveni tūkstotis šī šāviņa vienību Taktiskie kodolieroči jeb nestratēģiskie kodolieroči ir kodolieroči, kuri ir paredzēti izmantošanai kaujas laukā, lai atbalstītu savus konvencionālos spēkus.
Jaunums!!: Enerģija un Taktiskie kodolieroči · Redzēt vairāk »
TARDIS
TARDIS (no) ir laika mašīna un kosmosa kuģis Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.
Jaunums!!: Enerģija un TARDIS · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Enerģija un Tauki · Redzēt vairāk »
Tālā Varavīksne
"Tālā Varavīksne" ir padomju rakstnieku Arkādija un Borisa Strugacku 1963.
Jaunums!!: Enerģija un Tālā Varavīksne · Redzēt vairāk »
Teleportācija
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.
Jaunums!!: Enerģija un Teleportācija · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Enerģija un Termodinamika · Redzēt vairāk »
Termodinamiska sistēma
Djuāra traukā — izolēta sistēma Termodinamiska sistēma ir jebkuru ķermeņu kopa, kuri var apmainīties ar enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Termodinamiska sistēma · Redzēt vairāk »
Topoloģiskie dielektriķi
Virsmas stāvokļu un tilpuma zonu shēma topoloģiskajā dielektriķī. Topoloģiskie dielektriķi jeb topoloģiskie izolatori ir īpaši materiāli, kas iekšienē ir izolatori, bet to virsma spēj vadīt strāvu.
Jaunums!!: Enerģija un Topoloģiskie dielektriķi · Redzēt vairāk »
Trikarbonskābju cikls
Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.
Jaunums!!: Enerģija un Trikarbonskābju cikls · Redzēt vairāk »
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Jaunums!!: Enerģija un Tritijs · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Enerģija un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Trotila ekvivalents
Kodolsprādziena "sēnes" augstums atkarībā no ieroča trotila ekvivalenta Trotila ekvivalents ir sevišķi lielas enerģijas notikumu mērs, ko izsaka trotila tonnās, kas sprāgstot izdalītu notikumam atbilstošu enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Trotila ekvivalents · Redzēt vairāk »
Tumšā enerģija
Tumšā enerģija ir termins astronomijā, kas apraksta nezināmu enerģijas formu, kas ietekmē Visumu lielos apmēros.
Jaunums!!: Enerģija un Tumšā enerģija · Redzēt vairāk »
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Jaunums!!: Enerģija un Tuneļefekts · Redzēt vairāk »
Tvaika katls
Tvaika katls. Tvaika katls ir katls, kas paredzēts piesātināta vai pārkarsēta tvaika ģenerēšanai.
Jaunums!!: Enerģija un Tvaika katls · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Enerģija un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Ultraskaņa
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.
Jaunums!!: Enerģija un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Enerģija un Vakuums · Redzēt vairāk »
Valentīns Cirsis
Valentīns Cirsis (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks, kultūras darbinieks un gids, Jēkabpils Goda pilsonis.
Jaunums!!: Enerģija un Valentīns Cirsis · Redzēt vairāk »
Vēja enerģija
Vēja enerģija ir enerģija, ko iegūst no vēja, izmantojot vēja ģeneratorus.
Jaunums!!: Enerģija un Vēja enerģija · Redzēt vairāk »
Vērpes dzinējs
Alkubjerres dzinēja vizualizācija Vērpes dzinējs jeb Alkubjerres dzinējs ir teorētiska ideja par iespēju kosmosa kuģim sasniegt ātrumu, kas būtu lielāks par gaismas ātrumu, ja būtu iespējams izveidot konfigurējama enerģijas blīvuma lauku ar negatīvu masu.
Jaunums!!: Enerģija un Vērpes dzinējs · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Enerģija un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vētrasputnu dzimta
Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).
Jaunums!!: Enerģija un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Viļņi · Redzēt vairāk »
Viļņu enerģija
Orkneju salām, 2008. gadā Viļņu enerģija ir enerģija, kas tiek iegūta no viļņu spēka un pārvērsta cilvēkiem lietderīgu darbu darīšanā, kā elektrības ražošanā, ūdens pumpēšanā vai mehānisku darbu veikšanā.
Jaunums!!: Enerģija un Viļņu enerģija · Redzēt vairāk »
Vibrācija
Vibrācija (no — 'svārstība, trīcēšana') ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.
Jaunums!!: Enerģija un Vibrācija · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Enerģija un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Viesuļvētra
Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.
Jaunums!!: Enerģija un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »
Virpuļsūknis
Virpuļsūknis ir iekārta, kas paredzēta ūdens sūknēšanai vai padevei no rezervuāriem, akām, uzglabāšanas tvertnēm.
Jaunums!!: Enerģija un Virpuļsūknis · Redzēt vairāk »
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Jaunums!!: Enerģija un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Enerģija un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Enerģija un Visums · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Enerģija un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Jaunums!!: Enerģija un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu Vārti (artefakts)
Zvaigžņu Vārti ir Einšteina-Rozena tilta veidaVēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.-110.lpp.
Jaunums!!: Enerģija un Zvaigžņu Vārti (artefakts) · Redzēt vairāk »
1999. gada Izmitas zemestrīce
Ar sarkanu zvaigzni atzīmēta Izmitas zemestrīces epicentra atrašanās vieta. 1999.
Jaunums!!: Enerģija un 1999. gada Izmitas zemestrīce · Redzēt vairāk »
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce
2004.
Jaunums!!: Enerģija un 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce · Redzēt vairāk »