Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Augšdevons, Šķēdes atsegums, Žagares svīta, Bothriolepis ciecere, Devons, Elejas svīta, Frānas stāvs, Galvenais devona lauks, Ginkolepji, Jonišķu svīta, Klūnu atsegums, Mūru svīta, Pavāru atsegums, Saldus novads, Tērvetes svīta.
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Šķēdes atsegums
Šķēdes atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Kuldīgas novada Vārmes pagastā uz ziemeļaustrumiem no Vārmes, Šķēdes upes kreisajā krastā pie Šķēdes dzirnavu ezera.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Šķēdes atsegums · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Bothriolepis ciecere
Bothriolepis ciecere ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā famenas laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ketleru svītas nogulumos Cieceres upes krastos pie Pavāriem, kā arī Ventas krastos pie Ketleriem.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Bothriolepis ciecere · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Famenas stāvs un Devons · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Famenas stāvs un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Galvenais devona lauks
Galvenais devona lauks (iekrāsots brūnā krāsā). Galvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Galvenais devona lauks · Redzēt vairāk »
Ginkolepji
Ginkolepji (Ginkgolepis) ir heirakantīdu akantodu ģints.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Ginkolepji · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Famenas stāvs un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Klūnu atsegums
Klūnu atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Dobeles novada Tērvetes pagastā Skujaines upes labajā krastā uz ziemeļiem no Klūnām.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Klūnu atsegums · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Pavāru atsegums
Pavāru atsegums ir nogulumu atsegums Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Pavāru atsegums · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Famenas stāvs un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Famenas stāvs un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
