Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Ērihs fon Drigalskis, Bicova, Cepelīna, Cepelīns, Cepelīns (ēdiens), Dirižablis, Ebeltofthāfene, Konstanca (Vācija), Pontonu tilts (Rīga), Vācija, Volfi, 1838. gads, 1917. gads, 8. jūlijs, 8. marts.
Ērihs fon Drigalskis
Ērihs Dagoberts fon Drigalskis (dzimis Kēnigsbergā, miris Minhenē) — vācu ģeogrāfs, ģeofiziķis un polārpētnieks.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Ērihs fon Drigalskis · Redzēt vairāk »
Bicova
Bicova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Bicova · Redzēt vairāk »
Cepelīna
Cepelīna vai Cepelīnas observatorija ir Norvēģijas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Cepelīna · Redzēt vairāk »
Cepelīns
Cepelīns var būt.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Cepelīns · Redzēt vairāk »
Cepelīns (ēdiens)
šķiņķa gabaliņiem Cepelīni (vai didžkukuliai — ‘lielklimpas’) ir Lietuvas nacionālais ēdiens, kas ir ļoti populārs arī Polijas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Cepelīns (ēdiens) · Redzēt vairāk »
Dirižablis
Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas (tolaik Pletenberga ielas elementārskolas) ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu dirižabli (1917). Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Dirižablis · Redzēt vairāk »
Ebeltofthāfene
Ebeltofthāfene vai Ebeltofthāfenes ģeofiziskā observatorija bija vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Ebeltofthāfene · Redzēt vairāk »
Konstanca (Vācija)
Konstanca ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Konstanca (Vācija) · Redzēt vairāk »
Pontonu tilts (Rīga)
Pontonu tilts jeb Rīgas pontontilts bija no pontoniem sastāvošs tilts Rīgā pār Daugavu, kas vairākas reizes mainīja novietojumu.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Pontonu tilts (Rīga) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Vācija · Redzēt vairāk »
Volfi
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un Volfi · Redzēt vairāk »
1838. gads
1838.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un 1838. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un 1917. gads · Redzēt vairāk »
8. jūlijs
8.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »
8. marts
8.
Jaunums!!: Ferdinands fon Cepelīns un 8. marts · Redzēt vairāk »
