Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fizika

Indekss Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

420 attiecības: Abū Raihāns Bīrūnī, Abduss Salams, AHHAA, Akustika, Alķīmija, Albērs Fērs, Alberts Einšteins, Alberts Maikelsons, Aleksandrs Edmonds Bekerels, Aleksejs Abrikosovs, Alesandro Volta, Alfrēds Vaitheds, Amedeo Avogadro, Anaksagors, Analogais dators, Andešs Jūnass Ongstrēms, Anderss Celsijs, Andrē Marī Ampērs, Andrejs Cēbers, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Saharovs, Anrī Bekerels, Anrī Puankarē, Antiviela, Apertūra, Arhimēda spēks, Arhimēds, Aristoteļa fizika, Aristotelis, Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, Arno Penziass, Arnolds Zommerfelds, Arpads Elo, Arturs Balklavs, Arturs Komptons, Astrobioloģija, Astrofizika, Astronomija, Atomfizika, Attālums, Avicenna, Avogadro skaitlis, Šarls Gijoms, Šarls Ogistēns Kulons, Ģeodēzija, Ģeometrija, Īlons Masks, Īvars Jēvers, Īzaks Ņūtons, Ķīmija, ..., Ļevs Landaus, Žans Batists Bio, Žans Lerons Dalambērs, Žans Perēns, Žoress Alfjorovs, Žozefs Furjē, Žozefs Lagranžs, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Čārlzs Barkla, Čārlzs Taunss, Čārlzs Vilsons, Čārlzs Vitstons, Ērvings Lengmīrs, Ņūtona likumi, Biofizika, Bioloģija, Blēzs Paskāls, Boriss Cilevičs, Brīvais kritiens, Ceļš, Cikliskā frekvence, Daba, Dabaszinātņu bibliotēka, Dabaszinātnes, Dabiskā vide, Daniels Gabriels Fārenheits, Darbs (fizika), Datora radīti attēli, Dāniels Bernulli, Dž. Dž. Tomsons, Džeimss Čedviks, Džeimss Franks, Džeimss Maksvels, Džeimss Preskots Džouls, Džeimss Reinvoters, Džonatans Mestels, Džons Bardīns, Džons Daltons, Džons Kokrofts, Džons Strats, Džordžs Tomsons, Džosija Vilārds Gibss, Džozefs Henrijs, Džulians Švingers, Deivids Vainlends, Delta funkcija, Denī Papēns, Deniss Gabors, Diferenciālvienādojums, Digitālā filozofija, Eņģeļi un dēmoni, Edmonds Halejs, Edvards Epltons, Edvards Tellers, Ekoloģija, Eksponentfunkcija, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskā lauka avoti, Elektrostatika, Elementārdaļiņu fizika, Elmārs Blūms, Emīls Lencs, Emīls Pileckis, Emets Leits, Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Enriko Fermi, Epsilons, Erihs Ceplers, Eriks Mazurs, Ernests Lorenss, Ernests Rezerfords, Ernests Voltons, Ernsts Abe, Ernsts Mahs, Ervīns Šrēdingers, Evandželista Toričelli, , Fēlikss Blohs, Filips Lenards, Filips Meitners, Filozofija, Fiziķis, Fizikāls ķermenis, Fluīds, Fortran, Fotons, Franks Martēns, Fransuā Englērs, Frānsiss Astons, Frīdrihs Moss, Frīdrihs Parots, Frīmens Daisons, Fricis Gulbis (fiziķis), Gabriels Lipmans, Gaisa kondicionēšana, Galileo Galilejs, Geigera skaitītājs, Georgs Simons Oms, Gotfrīds Leibnics, Gravitācija, Gregors Mendelis, Grenoble, Grupu teorija, Guljelmo Markoni, Gundars Valdmanis, Gustavs Dalens, Gustavs Hercs, Gustavs Roberts Kirhofs, Hanness Alfvēns, Hanss Bete, Hanss Geigers, Hanss Gross, Hanss Jensens, Hanss Kristians Ersteds, Havanas Universitāte, Heike Kamerlings Oness, Heinrihs Barkhauzens, Heinrihs Rudolfs Hercs, Hendriks Kazimirs, Hendriks Lorencs, Henrijs Kevendišs, Henrijs Vēninks, Hermanis fon Helmholcs, Hidrodinamika, Hidroloģija, Hilberta problēmas, Hipātija, Humanitārās zinātnes, Iļja Franks, Igors Pimenovs, Igors Tamms, Imants Daudišs, Imants Feltiņš, Imanuels Kants, Interneta bibliotēka Atlants, Inversās trigonometriskās funkcijas, Ipolits Fizo, Ivans Karasjovs, Ivans Pavlovs, Ivars Godmanis, Ivars Lācis, Izidors Rabi, Jakovs Zeļdovičs, Jans Džeņnins, Jānis Dukšinskis, Jānis Kļaviņš, Jānis Vaivads, Jūras radars, Jēkabpils 3. vidusskola, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jirgens Dībals, Johaness Dideriks van der Vālss, Johanness Štarks, Juris Ekmanis, Juris Upatnieks, Juris Zaķis, Kajs Sigbāns, Kalambols, Karls Sagans, Kārlis Ferdinands Brauns, Kārlis Frīdrihs Gauss, Kārls Deivids Andersons, Kims Komonss, Kirhofa likumi, Kirils Serebreņņikovs, Klauss fon Klicings, Klintons Deivisons, Klods Gumondi, Kodolfizika, Komplekss skaitlis, Koncentrācija, Korfa ledus sala, Kosmoloģija, Krišjānis Barons, Kristers Fuglesangs, Kristiāns Doplers, Kristiāns Heigenss, Kvadrātsakne, Kvantu mehānika, Kvintesence, Lambda, Līdzstrāva, Līze Meitnere, Leo Silārds, Leonards Eilers, Leons Fuko, Leons Kūpers, Leons Ledermans, Li Džendao, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Limbažu novada ģimnāzija, Limnoloģija, Lora Jakovļeva, Ludvigs Bolcmanis, Ludvigs Jansons, Luijs de Brojī, Luiss Alvaress, Magnētiskais lauks, Magnētiskā lauka indukcija, Magnētiskās indukcijas cirkulācija, Magnētiskās indukcijas plūsma, Magnetohidrodinamika, Maikls Faradejs, Makss Borns, Makss fon Laue, Makss Planks, Makss Veiss, Maksvela vienādojumi, Manne Sigbāns, Marija Geperta-Maiera, Marija Sklodovska-Kirī, Marijs Gells-Manns, Masa, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Matērija, Materiālzinātne, Matrica, Mārcis Auziņš, Māris Jansons, Māris Kučinskis, , Mērīšana, Mehānika, Mehāniskā enerģija, Metafizika, Meteoroloģija, Migels Alkubjerre, Mihails Lomonosovs, Milans Rastislavs Štefāniks, Milans Vukčevičs, Molekulārā kulinārija, Nanotehnoloģija, Nīlss Bors, Nesējdaļiņas, Nikola Tesla, Nikolajs Basovs, Niks de Firmians, Nobīdes strāva, Nobela prēmija ķīmijā, Nobela prēmija ekonomikā, Nobela prēmija fizikā, Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, Nobela prēmija literatūrā, Nokia Bell Labs, Oļģerts Lielausis, Ogists Konts, Okeanogrāfija, Optika, Optikas vēsture, Oto fon Gērike, Ouens Čemberlens, Ouens Ričardsons, Paleogrāfija, Patriks Blekets, Pauli matricas, Pauls Ērenfests, Pāvels Čerenkovs, Pīters Higss, Pīters Zēmanis, Periods, Persijs Viljamss Bridžmens, Peters Grīnbergs, Pikniks ceļa malā, Piza, Pjērs Žansēns, Pjērs Simons Laplass, Pjotrs Kapica, Planka konstante, Pobedas ledus sala, Pols Diraks, Pols Lanževēns, Psihokinēze, Psiholoģija, Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Radio, Radošums, Rūdolfs Šteiners, Rūdolfs Klauziuss, Rūdolfs Kompfners, Rūdolfs Leopolds, Rūperts Šeldreiks, Rūpnieciskā inženierija, Rēķini, Rejs Dolbijs, Relativitātes teorija, Ro, Roberts Boils, Roberts Lencs, Roberts Milikens, Roberts Openheimers, Roberts Vilsons, Rudolfs Mesbauers, Sadī Karno, Salaspils 1. vidusskola, Sarkanā nobīde, Saskaitīšana, Seržs Arošs, Sesils Pauels, Siltuma daudzums, Simeons Deni Puasons, Simons van der Mērs, Skola, Slaideri, Slapināšana, Sofija Kovaļevska, Spektroskopija, Spins, Stoicisms, Subrahmanjans Čandrasekars, Svante Arrēniuss, Svars, Tārpeja, Telpa, Teodors fon Kārmāns, Teodors Grēnbergs, Teodors Zīrss, Teofrasts, Teorētiskā fizika, Termodinamika, Timotijs Krīmers, Tomass Edisons, Tomass Jangs, Tomass Johans Zēbeks, Tunčs Hamarats, Ultraskaņa, Vakuums, Valdis Dombrovskis, Valerijans Zondaks, Valters Bote, Valters Dornbergers, Vērpes dzinējs, Vektors, Ventspils Valsts 1. ģimnāzija, Verners Heizenbergs, Veronika Ekslere, Viļņas Universitāte, Vibo Okelss, Vides zinātne, Viduslaiku karamāksla, Viela, Vielas daudzums, Vienādojums, Viktors Hess, Viktors Palčausks, Viktors Sprūga, Vilards Boils, Vilhelms Rentgens, Vilhelms Vīns, Viljams Šoklijs, Viljams Henrijs Bregs, Viljams Lorenss Bregs, Viljams Tomsons, Vilnis Eglājs, Vispārīgā relativitātes teorija, Visums, Vitālijs Ginzburgs, Vjačeslavs Kaščejevs, Vladimirs Makogonovs, Vladimirs Malahovs (šahists), Volfgangs Pauli, Volfgangs Pīčs, Volters Brateins, Zemes zinātne, Zinātne, Zvaigžņotā Debess, 1631. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 19. gadsimts. Izvērst indekss (370 vairāk) »

Abū Raihāns Bīrūnī

Abū Raihāns Bīrūnī (Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis, miris) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts.

Jaunums!!: Fizika un Abū Raihāns Bīrūnī · Redzēt vairāk »

Abduss Salams

Abdus Salam (dzimis, miris) - pakistāniešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Abduss Salams · Redzēt vairāk »

AHHAA

AHHAA galvenā ēka Zinātnes centrs AHHAA ir lielākais zinātnes centrs Igaunijā un Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Fizika un AHHAA · Redzēt vairāk »

Akustika

Skaņas avots skaņu slāpējošā telpā. Akustika ir fizikas nozare, kas pēta elastīgo svārstību un viļņu izplatīšanos, to mijiedarbību ar vidi, kurā šīs svārstības izplatās.

Jaunums!!: Fizika un Akustika · Redzēt vairāk »

Alķīmija

fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.

Jaunums!!: Fizika un Alķīmija · Redzēt vairāk »

Albērs Fērs

Albērs Fērs (Albert Fert; dzimis) ir franču fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.

Jaunums!!: Fizika un Albērs Fērs · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Fizika un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Alberts Maikelsons

Alberts Abrahams Maikelsons (Albert Abraham Michelson,  —) bija Prūsijā (mūsdienu Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Alberts Maikelsons · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Edmonds Bekerels

Aleksandrs Edmons Bekerels (—) bija franču fiziķis, kurš pētīja saules spektru, magnētismu, elektrību un optiku.

Jaunums!!: Fizika un Aleksandrs Edmonds Bekerels · Redzēt vairāk »

Aleksejs Abrikosovs

Aleksejs Abrikosovs (dzimis, miris) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Aleksejs Abrikosovs · Redzēt vairāk »

Alesandro Volta

Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.

Jaunums!!: Fizika un Alesandro Volta · Redzēt vairāk »

Alfrēds Vaitheds

Alfrēds Norts Vaitheds (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, kurš vēlāk kļuva par filozofu.

Jaunums!!: Fizika un Alfrēds Vaitheds · Redzēt vairāk »

Amedeo Avogadro

Lorenco Romano Amedeo Karlo Avogadro di Kvaregna e di Cereto, Kvaregnas un Cereto grāfs (dzimis, miris) bija itāliešu fiziķis un ķīmiķis, pazīstams ar savu ieguldījumu molekulārajā teorijā.

Jaunums!!: Fizika un Amedeo Avogadro · Redzēt vairāk »

Anaksagors

Anaksagors (500. gads p.m.ē. — 428. gads p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs, fiziķis, matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: Fizika un Anaksagors · Redzēt vairāk »

Analogais dators

Analogais dators ir datora veids, kas izmanto elektriskās, mehāniskās, hidrauliskās vai citas fizikālās īpašības, lai modelētu problēmu, kura jāatrisina.

Jaunums!!: Fizika un Analogais dators · Redzēt vairāk »

Andešs Jūnass Ongstrēms

Andešs Jūnass Ongstrēms (—) bija zviedru fiziķis un viens no spektroskopijas zinātnes pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Andešs Jūnass Ongstrēms · Redzēt vairāk »

Anderss Celsijs

Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un astronoms.

Jaunums!!: Fizika un Anderss Celsijs · Redzēt vairāk »

Andrē Marī Ampērs

Andrē Marī Ampērs (André-Marie Ampère, dzimis, miris) bija franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis.

Jaunums!!: Fizika un Andrē Marī Ampērs · Redzēt vairāk »

Andrejs Cēbers

Andrejs Cēbers (1947) ir latviešu fiziķis, habilitēts fizikas doktors (Dr. habil. phys.), Latvijas Universitātes teorētiskās fizikas profesors (1988). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1993). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus par magnetizējamo šķidrumu hidrodinamiku.

Jaunums!!: Fizika un Andrejs Cēbers · Redzēt vairāk »

Andrejs Panteļējevs

Andrejs Panteļējevs (dzimis) ir latviešu fiziķis un politiķis.

Jaunums!!: Fizika un Andrejs Panteļējevs · Redzēt vairāk »

Andrejs Saharovs

Andrejs Saharovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975.

Jaunums!!: Fizika un Andrejs Saharovs · Redzēt vairāk »

Anrī Bekerels

Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »

Anrī Puankarē

Žils Anrī Puankarē (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, teorētiskais fiziķis, inženieris un filozofs.

Jaunums!!: Fizika un Anrī Puankarē · Redzēt vairāk »

Antiviela

Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.

Jaunums!!: Fizika un Antiviela · Redzēt vairāk »

Apertūra

Objektīva liela un maza apertūra Apertūra ( — ‘atvērts, atklāts, vaļējs’) ir termins fizikā.

Jaunums!!: Fizika un Apertūra · Redzēt vairāk »

Arhimēda spēks

spēki atrodas līdzsvarā. Fizikā Arhimēda spēks jeb cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kas iegremdēts šķidrumā vai atrodas gāzē.

Jaunums!!: Fizika un Arhimēda spēks · Redzēt vairāk »

Arhimēds

Arhimēds (dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.

Jaunums!!: Fizika un Arhimēds · Redzēt vairāk »

Aristoteļa fizika

Rembranta gleznā Aristoteļa fizika ir mūsdienu fizikas pamatā.

Jaunums!!: Fizika un Aristoteļa fizika · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Fizika un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.

Jaunums!!: Fizika un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts · Redzēt vairāk »

Arno Penziass

Arno Allans Penziass (dzimis) - Vācijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Arno Penziass · Redzēt vairāk »

Arnolds Zommerfelds

Arnolds Zommerfelds (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Arnolds Zommerfelds · Redzēt vairāk »

Arpads Elo

Arpads Elo (dzimis Ēlē Ārpāds Imre;  —) bija ungāru izcelsmes ASV fiziķis, kas kļuva pazīstams kā šaha individuālo reitingu sistēmas izgudrotājs, kuru izmanto Starptautiskā šaha federācija (FIDE).

Jaunums!!: Fizika un Arpads Elo · Redzēt vairāk »

Arturs Balklavs

Arturs Balklavs-Grīnhofs (līdz 1993. gadam Arturs Balklavs; dzimis, miris) bija latviešu radioastronoms, zinātnes popularizētājs, LZA Radioastrofizikas observatorijas otrais (1969—1997) un LU Astronomijas institūta pirmais (1997—2005) direktors, populārzinātniskā žurnāla "Zvaigžņotā Debess" otrais (1969—2005) atbildīgais redaktors.

Jaunums!!: Fizika un Arturs Balklavs · Redzēt vairāk »

Arturs Komptons

Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Arturs Komptons · Redzēt vairāk »

Astrobioloģija

meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.

Jaunums!!: Fizika un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Fizika un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Fizika un Astronomija · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Fizika un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Attālums

Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.

Jaunums!!: Fizika un Attālums · Redzēt vairāk »

Avicenna

Abū Alī Sīnā vai Ibn Sīnā, eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu zinātnieks, kā arī tā laika visnozīmīgākais islāma fiziķis un filozofs.

Jaunums!!: Fizika un Avicenna · Redzēt vairāk »

Avogadro skaitlis

Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.

Jaunums!!: Fizika un Avogadro skaitlis · Redzēt vairāk »

Šarls Gijoms

Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Šarls Gijoms · Redzēt vairāk »

Šarls Ogistēns Kulons

Šarls Ogistēns Kulons (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Šarls Ogistēns Kulons · Redzēt vairāk »

Ģeodēzija

Ģeodēziskais tornis Spinguļu kalnā. Ģeodēzija (no — ‘zemes sadalīšana’) ir zinātne par Zemes mērīšanu, Zemes veidu, formu un lielumu.

Jaunums!!: Fizika un Ģeodēzija · Redzēt vairāk »

Ģeometrija

cilindrā ievilktas lodes tilpums ir 2/3 no cilindra tilpuma: \pi r^2 \cdot 2r \cdot \frac23.

Jaunums!!: Fizika un Ģeometrija · Redzēt vairāk »

Īlons Masks

Īlons Masks (dzimis) ir Dienvidāfrikas izcelsmes ASV uzņēmējs.

Jaunums!!: Fizika un Īlons Masks · Redzēt vairāk »

Īvars Jēvers

Īvars Jēvers, pazīstams arī kā Aivers Džaijevers (Ivar Giæver, dzimis Bergenā) ir norvēģu izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Īvars Jēvers · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Fizika un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ķīmija

Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.

Jaunums!!: Fizika un Ķīmija · Redzēt vairāk »

Ļevs Landaus

Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »

Žans Batists Bio

Žans Batists Bio (—) bija franču fiziķis, matemātiķis, ģeodēzists, astronoms, kā arī rakstnieks.

Jaunums!!: Fizika un Žans Batists Bio · Redzēt vairāk »

Žans Lerons Dalambērs

Žans Batists Lerons Dalambērs (dzimis ir rakstnieces un dāmas Klodīnas de Tansēnas (Claudine Alexandrine Guérin de Tencin, baronne de Saint-Martin de L’Isle de Ré) un ševaljē Luija Detušē (le chevalier Louis-Camus Destouches) ārlaulības bērns, miris) bija franču matemātiķis, mehāniķis, fiziķis, filozofs un mūzikas teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Žans Lerons Dalambērs · Redzēt vairāk »

Žans Perēns

Žans Batists Perēns (dzimis, miris) bija franču fiziķis un fizikālķīmiķis.

Jaunums!!: Fizika un Žans Perēns · Redzēt vairāk »

Žoress Alfjorovs

Žoress Alfjorovs (dzimis) ir Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Žoress Alfjorovs · Redzēt vairāk »

Žozefs Furjē

Žans Batists Žozefs Furjē (dzimis, miris) bija franču matemātiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Žozefs Furjē · Redzēt vairāk »

Žozefs Lagranžs

Žozefs Luijs Lagranžs (dzimis Džuzepe Luidži Lagranča Turīnā, miris Parīzē) bija itāļu matemātiķis un astronoms, kurš daļu mūža pavadīja Prūsijā, bet daļu - Francijā.

Jaunums!!: Fizika un Žozefs Lagranžs · Redzēt vairāk »

Čandrasekhara Venkata Rāmans

Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.

Jaunums!!: Fizika un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Redzēt vairāk »

Čārlzs Barkla

Čārlzs Glovers Barkla (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Čārlzs Barkla · Redzēt vairāk »

Čārlzs Taunss

Čārlzs Hārds Taunss (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis un pedagogs.

Jaunums!!: Fizika un Čārlzs Taunss · Redzēt vairāk »

Čārlzs Vilsons

Čārlzs Tomsons Rīss Vilsons (dzimis, miris) - skotu izcelsmes britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Čārlzs Vilsons · Redzēt vairāk »

Čārlzs Vitstons

Sers Čārlzs Vitstons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Fizika un Čārlzs Vitstons · Redzēt vairāk »

Ērvings Lengmīrs

Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir, dzimis 1881. gada 31. janvārī, miris 1957. gada 16. augustā) — ASV ķīmiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ērvings Lengmīrs · Redzēt vairāk »

Ņūtona likumi

Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona likumi ir trīs fizikas likumi, kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem; spēks izraisa ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Fizika un Ņūtona likumi · Redzēt vairāk »

Biofizika

Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.

Jaunums!!: Fizika un Biofizika · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Fizika un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Blēzs Paskāls

Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.

Jaunums!!: Fizika un Blēzs Paskāls · Redzēt vairāk »

Boriss Cilevičs

Boriss Cilevičs (dzimis Daugavpilī) ir ebreju tautības Latvijas politiķis, fiziķis un matemātiķis, partijas "Saskaņa" biedrs.

Jaunums!!: Fizika un Boriss Cilevičs · Redzēt vairāk »

Brīvais kritiens

Izpletņlecēji. Ķermeņa brīvā krišana ir vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība, kura notiek tikai ķermeņa smaguma spēka ietekmē.

Jaunums!!: Fizika un Brīvais kritiens · Redzēt vairāk »

Ceļš

Kalnu ceļš Alpos, Šveicē Ceļš ir speciāli izveidota zemes josla, kas atvieglo sauszemes transportlīdzekļu, kā arī gājēju kustību.

Jaunums!!: Fizika un Ceļš · Redzēt vairāk »

Cikliskā frekvence

Cikliskā frekvence (jeb leņķiskā frekvence vai leņķiskais ātrums) ir svārstību skaits nevis sekundē, bet gan 2\pi sekundēs.

Jaunums!!: Fizika un Cikliskā frekvence · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Fizika un Daba · Redzēt vairāk »

Dabaszinātņu bibliotēka

Dabaszinātņu bibliotēkas krājums “Atomi, enerģija un Kirī fenomens”https://www.biblioteka.lu.lv/zinas/t/49366/ Dabaszinātņu bibliotēka ir viena no 8 Latvijas Universitātes Bibliotēkas nozares bibliotēkām.

Jaunums!!: Fizika un Dabaszinātņu bibliotēka · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādīti piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Jaunums!!: Fizika un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »

Dabiskā vide

Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.

Jaunums!!: Fizika un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »

Daniels Gabriels Fārenheits

Daniels Gabriels Fārenheits (dzimis, miris) bija vācu/nīderlandiešu fiziķis, pazīstams kā Fārenheita temperatūras skalas izgudrotājs.

Jaunums!!: Fizika un Daniels Gabriels Fārenheits · Redzēt vairāk »

Darbs (fizika)

Fizikā darbs ir spēka iedarbības uz dažādiem objektiem kvantitatīvs raksturlielums (enerģijas pārmaiņas dažādu spēku ietekmē).

Jaunums!!: Fizika un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »

Datora radīti attēli

Datora radīti attēli ir datorgrafikas izmantošana, lai radītu vai palīdzētu attēlu radīšanā mākslā, drukātajos medijos, videospēlēs, filmās, televīzijas programmās, reklāmās, videoklipos un simulatoros.

Jaunums!!: Fizika un Datora radīti attēli · Redzēt vairāk »

Dāniels Bernulli

Dāniels Bernulli (dzimis, miris) bija šveiciešu matemātiķis, fiziķis, viens no gāzu kinētiskās teorijas, hidrodinamikas un matemātiskās fizikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Dāniels Bernulli · Redzēt vairāk »

Dž. Dž. Tomsons

Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.

Jaunums!!: Fizika un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »

Džeimss Čedviks

Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »

Džeimss Franks

Džeimss Franks (James Franck, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas un ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džeimss Franks · Redzēt vairāk »

Džeimss Maksvels

Džeimss Klerks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »

Džeimss Preskots Džouls

Džeimss Preskots Džouls ( —) bija angļu fiziķis, Londonas Karaliskās biedrības loceklis (1850).

Jaunums!!: Fizika un Džeimss Preskots Džouls · Redzēt vairāk »

Džeimss Reinvoters

Leo Džeimss Reinvoters (dzimis, miris) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džeimss Reinvoters · Redzēt vairāk »

Džonatans Mestels

Džonatans Mestels (dzimis, Kembridžā) ir Lielbritānijas starptautiskais lielmeistars šahā (1982) un starptautiskais lielmeistars šaha kompozīciju risināšanā (1997), kā arī fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Džonatans Mestels · Redzēt vairāk »

Džons Bardīns

Džons Bardīns (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis, kurš līdz šim ir vienīgais, kas divas reizes ir ieguvis Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Fizika un Džons Bardīns · Redzēt vairāk »

Džons Daltons

Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".

Jaunums!!: Fizika un Džons Daltons · Redzēt vairāk »

Džons Kokrofts

Sers Džons Daglass Kokrofts (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džons Kokrofts · Redzēt vairāk »

Džons Strats

Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džons Strats · Redzēt vairāk »

Džordžs Tomsons

Sers Džordžs Padžets Tomsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džordžs Tomsons · Redzēt vairāk »

Džosija Vilārds Gibss

Džosija Vilārds Gibss (dzimis, miris) bija amerikāņu fizikālķīmiķis, viens no termodinamikas un statistiskās mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Džosija Vilārds Gibss · Redzēt vairāk »

Džozefs Henrijs

Džozefs Henrijs (miris) bija amerikāņu fiziķis, Smitsona institūta pirmais vadītājs no 1846.

Jaunums!!: Fizika un Džozefs Henrijs · Redzēt vairāk »

Džulians Švingers

Džulians Seimūrs Švingers (dzimis, miris) - ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Džulians Švingers · Redzēt vairāk »

Deivids Vainlends

Deivids Džefrijs Vainlends (. encinahighschool.com dzimis) ir amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Deivids Vainlends · Redzēt vairāk »

Delta funkcija

Delta funkciju (\delta \ funkciju) fizikā izmanto, lai raksturotu diskrētu punktveida lādiņu izvietojumu telpā.

Jaunums!!: Fizika un Delta funkcija · Redzēt vairāk »

Denī Papēns

Denī Papēns (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Fizika un Denī Papēns · Redzēt vairāk »

Deniss Gabors

Deniss Gabors (dzimis Dēnešs Gābors Budapeštā, miris Londonā) bija ungāru izcelsmes britu elektrotehnikas inženieris un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Deniss Gabors · Redzēt vairāk »

Diferenciālvienādojums

Diferenciālvienādojums ir vienādojums, kas satur nezināmas funkcijas atvasinājumus un diferenciāļus.

Jaunums!!: Fizika un Diferenciālvienādojums · Redzēt vairāk »

Digitālā filozofija

Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.

Jaunums!!: Fizika un Digitālā filozofija · Redzēt vairāk »

Eņģeļi un dēmoni

"Eņģeļi un dēmoni" ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna romāns, kas sarakstīts 2000.

Jaunums!!: Fizika un Eņģeļi un dēmoni · Redzēt vairāk »

Edmonds Halejs

Edmonds Halejs (Edmond Halley, dažreiz arī Edmunds Halejs; dzimis, miris) bija angļu astronoms, ģeofiziķis, matemātiķis, meteorologs un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Edmonds Halejs · Redzēt vairāk »

Edvards Epltons

Sers Edvards Viktors Epltons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Edvards Epltons · Redzēt vairāk »

Edvards Tellers

Edvards Tellers (dzimis, miris) bija Ungārijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis, plašāk zināms kā "ūdeņraža bumbas tēvs", lai gan pats apgalvoja, ka viņam šāds tituls nepatīk.

Jaunums!!: Fizika un Edvards Tellers · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Fizika un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Eksponentfunkcija

Eksponentfunkcija matemātikā ir funkcija e^x \,, kur e ir matemātiskā konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 2,718281828, un funkcijas arguments ir kāpinātājs.

Jaunums!!: Fizika un Eksponentfunkcija · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Fizika un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskā lauka avoti

Elektromagnētiskā lauka avoti var būt elektriskais lādiņš un/vai elektriskā strāva.

Jaunums!!: Fizika un Elektromagnētiskā lauka avoti · Redzēt vairāk »

Elektrostatika

CD piesaistītas papīra strēmeles Elektrostatika ir fizikas nozare, kas pēta mierā esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību, kas notiek ar elektriskā lauka starpniecību.

Jaunums!!: Fizika un Elektrostatika · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņu fizika

Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.

Jaunums!!: Fizika un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »

Elmārs Blūms

Elmārs Blūms (dzimis Liepājā) ir latviešu fiziķis, habilitēts fizikas doktors (Dr. habil. phys.). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus par magnētiskā lauka ietekmi uz siltuma un masas pārnesi elektrovadošos un magnetizējamos šķidrumos.

Jaunums!!: Fizika un Elmārs Blūms · Redzēt vairāk »

Emīls Lencs

Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Emīls Lencs · Redzēt vairāk »

Emīls Pileckis

Emīls Pileckis (dzimis, Viļņā) ir Lietuvas starptautiskais meistars šahā (2009).

Jaunums!!: Fizika un Emīls Pileckis · Redzēt vairāk »

Emets Leits

Emets Leits jeb Emets Līss (dzimis 1927. gada 12.martā Detroitā, miris 2005. gada 23.decembrī Annārborā) bija elektriskās inženierijas profesors Mičiganas Universitātē.

Jaunums!!: Fizika un Emets Leits · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Fizika un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Jaunums!!: Fizika un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »

Enriko Fermi

Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.

Jaunums!!: Fizika un Enriko Fermi · Redzēt vairāk »

Epsilons

Grieķu alfabēta 5. burts - epsilons Epsilons (Ε, ε) - grieķu alfabēta 5.

Jaunums!!: Fizika un Epsilons · Redzēt vairāk »

Erihs Ceplers

Erihs Ceplers (dzimis, miris) bija vācu, no 1935.

Jaunums!!: Fizika un Erihs Ceplers · Redzēt vairāk »

Eriks Mazurs

Eriks Mazurs (dzimis) ir nīderlandiešu fiziķis, kas strādā Hārvarda universitātē, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Jaunums!!: Fizika un Eriks Mazurs · Redzēt vairāk »

Ernests Lorenss

Ernests Lorenss ( —) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ernests Lorenss · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Fizika un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Ernests Voltons

Ernests Tomass Sintons Voltons (dzimis, miris) - angļu izcelsmes īru fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ernests Voltons · Redzēt vairāk »

Ernsts Abe

Ernsts Abe (—) bija vācu fiziķis, izgudrotājs un rūpnieks.

Jaunums!!: Fizika un Ernsts Abe · Redzēt vairāk »

Ernsts Mahs

Ernsts Valfrīds Jozefs Vencels Mahs (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, filozofs un fiziologs.

Jaunums!!: Fizika un Ernsts Mahs · Redzēt vairāk »

Ervīns Šrēdingers

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »

Evandželista Toričelli

Evandželista Toričelli (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Evandželista Toričelli · Redzēt vairāk »

Grieķu alfabēta 21. burts - fī Fī (Φ, φ) - grieķu alfabēta 21.

Jaunums!!: Fizika un Fī · Redzēt vairāk »

Fēlikss Blohs

Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Fēlikss Blohs · Redzēt vairāk »

Filips Lenards

Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Filips Lenards · Redzēt vairāk »

Filips Meitners

Filips Meitners (Vīne — Vīne) bija Austrijas šahists.

Jaunums!!: Fizika un Filips Meitners · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā. Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Fizika un Filozofija · Redzēt vairāk »

Fiziķis

Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kam ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.

Jaunums!!: Fizika un Fiziķis · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Fizika un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Fluīds

Animācija, kurā attēlota fluīdu uzvedība atkarībā no to viskozitātes. Apakšējai vielai ir lielāka viskozitāte nekā augšējai vielai Fluīds (— ‘tekošs’) fizikā ir viela, kas pie bīdes deformācijas sāk plūst (deformējas).

Jaunums!!: Fizika un Fluīds · Redzēt vairāk »

Fortran

''Fortran'' programmēšanas valodas perfokarte. Fortran (agrākais nosaukums FORTRAN no) ir pirmā augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas tika radīta 1950. gados Džona Bekusa vadībā IBM zinātnisko un inženiertehnisko uzdevumu risināšanai.

Jaunums!!: Fizika un Fortran · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Fizika un Fotons · Redzēt vairāk »

Franks Martēns

Franks Martēns (dzimis 1890. gada 15. septembrī Ženēvā, Šveicē, miris 1974. gada 21. novembrī Nārdenē, Ziemeļholandē) bija šveiciešu komponists, kurš lielu daļu sava mūža nodzīvoja Nīderlandē.

Jaunums!!: Fizika un Franks Martēns · Redzēt vairāk »

Fransuā Englērs

Fransuā Englērs (dzimis) ir beļģu fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Fransuā Englērs · Redzēt vairāk »

Frānsiss Astons

Frānsiss Viljams Astons (dzimis, miris) bija britu ķīmiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Frānsiss Astons · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Moss

Kārlis Frīdrihs Kristiāns Moss (dzimis, miris) bija vācu/austriešu mineralogs.

Jaunums!!: Fizika un Frīdrihs Moss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Parots

Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots (1791—1841) bija dabaszinātnieks un ārsts, kas 1829.

Jaunums!!: Fizika un Frīdrihs Parots · Redzēt vairāk »

Frīmens Daisons

Frīmens Džons Daisons (dzimis) ir britu/amerikāņu fiziķis un matemātiķis, kurš pazīstams ar darbiem kvantu elektrodinamikā, cietvielu fizikā, astronomijā un kodolinženierijā.

Jaunums!!: Fizika un Frīmens Daisons · Redzēt vairāk »

Fricis Gulbis (fiziķis)

Fricis Gulbis (1891—1956) bija latviešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Fricis Gulbis (fiziķis) · Redzēt vairāk »

Gabriels Lipmans

Gabriels Lipmans (Gabriel Lippmann, —) bija Luksemburgā dzimis franču fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Fizika un Gabriels Lipmans · Redzēt vairāk »

Gaisa kondicionēšana

Gaisa kondicionēšana ir gaisa apstrādes process un automātiska gaisa temperatūras, mitruma, kustības ātruma un tīrības uzturēšana slēgtā telpā vai telpas daļā neatkarīgi no ārējiem meteoroloģiskiem apstākļiem un mainīgiem telpas siltuma un mitruma izdalījumiem."Krēsliņš A., Gaisa kondicionēšana rūpniecības un sabiedriskajās ēkās - R.:Liesma, 1975.

Jaunums!!: Fizika un Gaisa kondicionēšana · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Fizika un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Geigera skaitītājs

Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.

Jaunums!!: Fizika un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »

Georgs Simons Oms

Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Georgs Simons Oms · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Leibnics

Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.

Jaunums!!: Fizika un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Fizika un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gregors Mendelis

Gregors Johans Mendelis (dzimis, miris) bija vācvalodīgs silēziešu mūks un zinātnieks.

Jaunums!!: Fizika un Gregors Mendelis · Redzēt vairāk »

Grenoble

Grenoble ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā.

Jaunums!!: Fizika un Grenoble · Redzēt vairāk »

Grupu teorija

Grupu teorija ir abstraktās algebras apakšnozare, kurā tiek pētīta algebriska struktūra ar nosaukumu grupa.

Jaunums!!: Fizika un Grupu teorija · Redzēt vairāk »

Guljelmo Markoni

Guljelmo Markoni (izrunā, dzimis, miris) bija itāļu fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Fizika un Guljelmo Markoni · Redzēt vairāk »

Gundars Valdmanis

Gundars Valdmanis (1940—2005) bija administratīvais un finanšu darbinieks, Latvijas politiķis, 6. Saeimas deputāts, tautas kopas "Brīvība" dibinātājs.

Jaunums!!: Fizika un Gundars Valdmanis · Redzēt vairāk »

Gustavs Dalens

Nilss Gustavs Dalens (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un inženieris.

Jaunums!!: Fizika un Gustavs Dalens · Redzēt vairāk »

Gustavs Hercs

Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Gustavs Hercs · Redzēt vairāk »

Gustavs Roberts Kirhofs

Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »

Hanness Alfvēns

Hanness Ūlofs Jesta Alfvēns (dzimis, miris) bija zviedru elektrotehnikas inženieris un plazmas fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Hanness Alfvēns · Redzēt vairāk »

Hanss Bete

Hanss Albrehts Bete (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Hanss Bete · Redzēt vairāk »

Hanss Geigers

Johaness "Hanss" Vilhelms Geigers (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, Geigera skaitītāja izgudrotājs.

Jaunums!!: Fizika un Hanss Geigers · Redzēt vairāk »

Hanss Gross

Hanss Gross Hanss Gross (1847. gada 16. decembrī Grācā, Austrijā — 1915) bija austriešu jurists, tiesu izmeklētājs, Rietumeiropas kriminālistikas skolas un tiesu psiholoģijas zinātņu pamatlicējs.

Jaunums!!: Fizika un Hanss Gross · Redzēt vairāk »

Hanss Jensens

Johaness Hanss Daniels Jensens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Hanss Jensens · Redzēt vairāk »

Hanss Kristians Ersteds

Hanss Kristians Ersteds (izrunā:, dzimis, miris) bija dāņu fiziķis un ķīmiķis, kas atklāja, ka elektriskā strāva rada magnētisko lauku (precīzāk runājot, to vispirms ievēroja kāds students Ersteda lekcijā).

Jaunums!!: Fizika un Hanss Kristians Ersteds · Redzēt vairāk »

Havanas Universitāte

Havanas Universitāte (spāņu: Universidad de La Habana) ir universitāte, kas atrodas Vedado distriktā, Kubas galvaspilsētā Havanā.

Jaunums!!: Fizika un Havanas Universitāte · Redzēt vairāk »

Heike Kamerlings Oness

Heike Kamerlings Oness (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Heike Kamerlings Oness · Redzēt vairāk »

Heinrihs Barkhauzens

Heinrihs Georgs Barkhauzens (Heinrich Georg Barkhausen, dzimis 1881. gada 2. decembrī, miris 1956. gada 20. februārī) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Heinrihs Barkhauzens · Redzēt vairāk »

Heinrihs Rudolfs Hercs

Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »

Hendriks Kazimirs

Hendriks Kazimirs (Hendrik Brugt Gerhard Casimir) (-) bija nīderlandiešu fiziķis, vislabāk zināms ar savu pētījumu par supravadītāju divu šķidrumu modeli (kopā ar K.J. Gorteru) 1934.

Jaunums!!: Fizika un Hendriks Kazimirs · Redzēt vairāk »

Hendriks Lorencs

Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.

Jaunums!!: Fizika un Hendriks Lorencs · Redzēt vairāk »

Henrijs Kevendišs

Henrijs Kevendišs (dzimis Nicā, miris Londonā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, Londonas karaliskās biedrības loceklis no 1760.

Jaunums!!: Fizika un Henrijs Kevendišs · Redzēt vairāk »

Henrijs Vēninks

Henrijs Vēninks (dzimis, miris) bija nīderlandiešu šahists un šaha problēmists.

Jaunums!!: Fizika un Henrijs Vēninks · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Helmholcs

Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.

Jaunums!!: Fizika un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »

Hidrodinamika

Hidrodinamika ir hidromehānikas nodaļa, kas aplūko nesaspiežamu šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Fizika un Hidrodinamika · Redzēt vairāk »

Hidroloģija

Ūdens klāj aptuveni 70% no Zemes virsmas. Hidroloģija (Yδωρ — "ūdens", λoγoς — "mācība") ir zinātne, kas pēta Zemes ūdens kustību, izplatību, kvalitāti, aprites ciklus un citus ar to saistītus lielumus.

Jaunums!!: Fizika un Hidroloģija · Redzēt vairāk »

Hilberta problēmas

Hilberta problēmas ir vācu matemātiķa Dāvida Hilberta 1900.

Jaunums!!: Fizika un Hilberta problēmas · Redzēt vairāk »

Hipātija

Hipātija, arī Aleksandrijas Hipātija (Hypatía; ap 370.-415.), bija filozofe, astronome un matemātiķe, neoplatonisma skolas līdere Romas impērijas Ēģiptes provincē, Aleksandrijā.

Jaunums!!: Fizika un Hipātija · Redzēt vairāk »

Humanitārās zinātnes

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Jaunums!!: Fizika un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Iļja Franks

Iļja Franks (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Iļja Franks · Redzēt vairāk »

Igors Pimenovs

Igors Pimenovs (dzimis) ir krievu tautības Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Fizika un Igors Pimenovs · Redzēt vairāk »

Igors Tamms

Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Igors Tamms · Redzēt vairāk »

Imants Daudišs

Imants Daudišs ( —) bija latviešu diplomāts un politiķis, LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Fizika un Imants Daudišs · Redzēt vairāk »

Imants Feltiņš

Imants Feltiņš (dzimis, miris) bija padomju fiziķis, fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1973).

Jaunums!!: Fizika un Imants Feltiņš · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Prūsijas.

Jaunums!!: Fizika un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Interneta bibliotēka Atlants

Interneta bibliotēka Atlants ir viena no lielākajām interneta bibliotēkām pasaulē, kurā apkopoti vairāk kā 184877 unikāli studentu un skolēnu darbi un tā ir 105.

Jaunums!!: Fizika un Interneta bibliotēka Atlants · Redzēt vairāk »

Inversās trigonometriskās funkcijas

Inversās trigonometriskās funkcijas jeb ciklometriskās funkcijas ir trigonometrisko funkciju inversās funkcijas.

Jaunums!!: Fizika un Inversās trigonometriskās funkcijas · Redzēt vairāk »

Ipolits Fizo

Armāns Ipolits Luijs Fizo (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ipolits Fizo · Redzēt vairāk »

Ivans Karasjovs

Ivans Karasjovs (Иван Владимирович Карасёв, dzimis) ir krievu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Fizika un Ivans Karasjovs · Redzēt vairāk »

Ivans Pavlovs

Ivans Pavlovs (dzimis, miris) bija krievu fiziologs, psihologs un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ivans Pavlovs · Redzēt vairāk »

Ivars Godmanis

Ivars Godmanis (dzimis, Rīgā) ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis.

Jaunums!!: Fizika un Ivars Godmanis · Redzēt vairāk »

Ivars Lācis

Ivars Lācis (dzimis Vandzenē) ir Latvijas zinātnieks, Latvijas Universitātes rektors (2000—2007).

Jaunums!!: Fizika un Ivars Lācis · Redzēt vairāk »

Izidors Rabi

Izidors Aizeks Rabi (dzimis, miris) - Galīcijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Izidors Rabi · Redzēt vairāk »

Jakovs Zeļdovičs

Jakovs Zeļdovičs (dzimis, miris) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes padomju fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Jakovs Zeļdovičs · Redzēt vairāk »

Jans Džeņnins

Jans Džeņnins, amerikanizētais variants - Čeņnins (Frenks) Jangs (Chen-Ning Frank Yang / 楊振寧 (piņjiņā: Yáng Zhènníng), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Jans Džeņnins · Redzēt vairāk »

Jānis Dukšinskis

Jānis Dukšinskis (dzimis Daugavpilī) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijis politisku partiju "Latvijas Ceļš" un LPP/LC biedrs, Daugavpils pilsētas domes un 9. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Fizika un Jānis Dukšinskis · Redzēt vairāk »

Jānis Kļaviņš

Jānis Kļaviņš (Rīgā —) bija Latvijas šaha meistars, kas uzvarēja Latvijas šaha čempionātā 1952.

Jaunums!!: Fizika un Jānis Kļaviņš · Redzēt vairāk »

Jānis Vaivads

Jānis Vaivads (dzimis) ir latviešu zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).

Jaunums!!: Fizika un Jānis Vaivads · Redzēt vairāk »

Jūras radars

Spraugu antena Jūras radars ir radars, kas būvēts lietošanai uz kuģiem vai krasta radiotehniskajos posteņos.

Jaunums!!: Fizika un Jūras radars · Redzēt vairāk »

Jēkabpils 3. vidusskola

Jēkabpils 3.

Jaunums!!: Fizika un Jēkabpils 3. vidusskola · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Valsts ģimnāzija

Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir centrālā vidējās izglītības iestāde Jēkabpilī.

Jaunums!!: Fizika un Jēkabpils Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

''Academia Petrina'' ēka, tagad Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka. Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka (tagad - G. Eliasa Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka). Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no 1795. gada "Jelgavas akadēmija") bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jaunums!!: Fizika un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jirgens Dībals

Jirgens Dībals (Berlīne — Zolingene) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1973).

Jaunums!!: Fizika un Jirgens Dībals · Redzēt vairāk »

Johaness Dideriks van der Vālss

Johaness Dideriks van der Vālss (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Johaness Dideriks van der Vālss · Redzēt vairāk »

Johanness Štarks

Johanness Štarks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Johanness Štarks · Redzēt vairāk »

Juris Ekmanis

Juris Ekmanis (—) bija latviešu fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (2004—2012).

Jaunums!!: Fizika un Juris Ekmanis · Redzēt vairāk »

Juris Upatnieks

Juris Upatnieks (dzimis, Rīgā) ir latviešu izcelsmes amerikāņu fiziķis, kurš 1962.

Jaunums!!: Fizika un Juris Upatnieks · Redzēt vairāk »

Juris Zaķis

Juris Zaķis (dzimis Ogrē, miris) bija latviešu fiziķis, pasniedzējs un politiķis.

Jaunums!!: Fizika un Juris Zaķis · Redzēt vairāk »

Kajs Sigbāns

Kajs Manne Bērje Sigbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Kajs Sigbāns · Redzēt vairāk »

Kalambols

Kalambols ir sporta spēle Dž.K.Roulingas izdomātajā burvju un raganu pasaulē, kurā norisinās grāmatu sērijas "Harijs Poters" darbība.

Jaunums!!: Fizika un Kalambols · Redzēt vairāk »

Karls Sagans

Karls Sagans (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV astronoms, astroķīmiķis, zinātnes popularizētājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks.

Jaunums!!: Fizika un Karls Sagans · Redzēt vairāk »

Kārlis Ferdinands Brauns

Kārlis Ferdinands Brauns (dzimis, miris) bija vācu izgudrotājs un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Kārlis Ferdinands Brauns · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Gauss

Johans Kārlis Frīdrihs Gauss (Johann Carl Friedrich Gauß; dzimis Braunšveigā, miris Getingenē) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Kārlis Frīdrihs Gauss · Redzēt vairāk »

Kārls Deivids Andersons

Kārls Deivids Andersons (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Kārls Deivids Andersons · Redzēt vairāk »

Kims Komonss

Kims Komonss (Lankastera — Mesa) bija ASV starptautiskais meistars šahā (1976).

Jaunums!!: Fizika un Kims Komonss · Redzēt vairāk »

Kirhofa likumi

Ir vairāki fizikas likumi, kas nosaukti Gustava Kirhofa vārdā.

Jaunums!!: Fizika un Kirhofa likumi · Redzēt vairāk »

Kirils Serebreņņikovs

Kirils Serebreņņikovs (dzimis Rostovā pie Donas, Krievijā) ir krievu teātra un kinorežisors.

Jaunums!!: Fizika un Kirils Serebreņņikovs · Redzēt vairāk »

Klauss fon Klicings

Klauss fon Klicings (dzimis) ir vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Klauss fon Klicings · Redzēt vairāk »

Klintons Deivisons

Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, -) - ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Klintons Deivisons · Redzēt vairāk »

Klods Gumondi

Klods Gumondi (dzimis) ir franču šaha problēmists.

Jaunums!!: Fizika un Klods Gumondi · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Fizika un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Komplekss skaitlis

plaknē Matemātikā kompleksos skaitļus iegūst, reālajiem skaitļiem pievienojot imagināro vienību i, kas apmierina vienādojumu i2.

Jaunums!!: Fizika un Komplekss skaitlis · Redzēt vairāk »

Koncentrācija

Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.

Jaunums!!: Fizika un Koncentrācija · Redzēt vairāk »

Korfa ledus sala

Korfa ledus sala ir ap 160 km garš un līdz 35 km plats ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā izstiepts ledus pacēlums Ronnes šelfa ledājā Antarktīdā.

Jaunums!!: Fizika un Korfa ledus sala · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Fizika un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Fizika un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Kristers Fuglesangs

Arne Kristers Fuglesangs (Arne Christer Fuglesang; dzimis) ir Zviedrijas fiziķis, Eiropas kosmosa aģentūras kosmonauts.

Jaunums!!: Fizika un Kristers Fuglesangs · Redzēt vairāk »

Kristiāns Doplers

Kristiāns Andreass Doplers (dzimis, miris) bija austriešu matemātiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Kristiāns Doplers · Redzēt vairāk »

Kristiāns Heigenss

Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: Fizika un Kristiāns Heigenss · Redzēt vairāk »

Kvadrātsakne

Kvadrātsakne no x. Kvadrātsakne matemātikā ir otrās pakāpes sakne no skaitļa.

Jaunums!!: Fizika un Kvadrātsakne · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Fizika un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Kvintesence

Roberta Fleda grāmatas ''Utriusque cosmi metaphysica, physica atque technica historia'', 1617. gads Kvintesence (— ‘piektā esence’), saukta arī par ēteru (aithēr — ‘tīrs, svaigs gaiss/debesis’), bija piektais elements antīkajā un viduslaiku dabas filozofijā, kā arī fizikā un alķīmijā.

Jaunums!!: Fizika un Kvintesence · Redzēt vairāk »

Lambda

Grieķu alfabēta 11. burts - lambda Lambda (Λ, λ) - grieķu alfabēta 11.

Jaunums!!: Fizika un Lambda · Redzēt vairāk »

Līdzstrāva

Līdzstrāvas veidi Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.

Jaunums!!: Fizika un Līdzstrāva · Redzēt vairāk »

Līze Meitnere

Līze Meitnere (dzimusi, mirusi) bija austriešu fiziķe.

Jaunums!!: Fizika un Līze Meitnere · Redzēt vairāk »

Leo Silārds

Leo Silārds (dzimis, miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ungāru/vācu/amerikāņu fiziķis, izgudrotājs, biologs un fantastikas rakstnieks.

Jaunums!!: Fizika un Leo Silārds · Redzēt vairāk »

Leonards Eilers

Leonards Eilers (dzimis, miris) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā.

Jaunums!!: Fizika un Leonards Eilers · Redzēt vairāk »

Leons Fuko

Žans Bernārs Leons Fuko (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Leons Fuko · Redzēt vairāk »

Leons Kūpers

Leons N Kūpers (dzimis) ir ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Leons Kūpers · Redzēt vairāk »

Leons Ledermans

Leons Makss Ledermans (dzimis) - ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Leons Ledermans · Redzēt vairāk »

Li Džendao

Li Džendao, amerikanizētais variants - Cundao Lī (Tsung-Dao Lee / 李政道 (piņjiņā: Lǐ Zhèngdào), -) - ķīniešu/ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Li Džendao · Redzēt vairāk »

Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs

Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.

Jaunums!!: Fizika un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »

Limbažu novada ģimnāzija

Limbažu novada ģimnāzija ir vispārējās vidējās izglītības iestāde.

Jaunums!!: Fizika un Limbažu novada ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Limnoloģija

Limnoloģija (grieķu limne — "ezers" un logos — "pētīt") ir zinātnes nozare, kas studē iekšzemes ūdenstilpnes — gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes.

Jaunums!!: Fizika un Limnoloģija · Redzēt vairāk »

Lora Jakovļeva

Lora Jakovļeva (dzimusi Permā) ir Krievijas šahiste.

Jaunums!!: Fizika un Lora Jakovļeva · Redzēt vairāk »

Ludvigs Bolcmanis

Ludvigs Eduards Bolcmanis (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis un filozofs, lielāko ieguldījumu sniedzis statistiskajā mehānikā.

Jaunums!!: Fizika un Ludvigs Bolcmanis · Redzēt vairāk »

Ludvigs Jansons

Ludvigs Jansons (dzimis, miris) bija latviešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ludvigs Jansons · Redzēt vairāk »

Luijs de Brojī

Luijs de Brojī (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Luijs de Brojī · Redzēt vairāk »

Luiss Alvaress

Luiss Volters Alvaress (-) - spāniski runājošās minoritātes amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Luiss Alvaress · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Fizika un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Magnētiskā lauka indukcija

Magnētiskā lauka indukcija raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.

Jaunums!!: Fizika un Magnētiskā lauka indukcija · Redzēt vairāk »

Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar \oint_l \vec \mathrm\vec \. Ja elektriskais lauks laikā nemainas, tad.

Jaunums!!: Fizika un Magnētiskās indukcijas cirkulācija · Redzēt vairāk »

Magnētiskās indukcijas plūsma

Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \. Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.

Jaunums!!: Fizika un Magnētiskās indukcijas plūsma · Redzēt vairāk »

Magnetohidrodinamika

Magnetohidrodinamika (MHD) ir fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošu gāzu vai šķidrumu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.

Jaunums!!: Fizika un Magnetohidrodinamika · Redzēt vairāk »

Maikls Faradejs

Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma un elektroķīmijas nozarēs, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā.

Jaunums!!: Fizika un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »

Makss Borns

Makss Borns (dzimis, miris) - vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Makss Borns · Redzēt vairāk »

Makss fon Laue

Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »

Makss Planks

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Makss Planks · Redzēt vairāk »

Makss Veiss

Makss Veiss (Sereda — Vīne) bija Austrijas šahists.

Jaunums!!: Fizika un Makss Veiss · Redzēt vairāk »

Maksvela vienādojumi

Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.

Jaunums!!: Fizika un Maksvela vienādojumi · Redzēt vairāk »

Manne Sigbāns

Kārls Manne Jēorgs Sigbāns (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Manne Sigbāns · Redzēt vairāk »

Marija Geperta-Maiera

Marija Geperta-Maiera (dzimusi, mirusi) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe.

Jaunums!!: Fizika un Marija Geperta-Maiera · Redzēt vairāk »

Marija Sklodovska-Kirī

Marija Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.

Jaunums!!: Fizika un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »

Marijs Gells-Manns

Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis) ir ebreju izcelsmes ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Marijs Gells-Manns · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Fizika un Masa · Redzēt vairāk »

Masas—enerģijas proporcionalitāte

Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.

Jaunums!!: Fizika un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Fizika un Matērija · Redzēt vairāk »

Materiālzinātne

Materiālzinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta sakarības starp materiālu struktūru atomu vai molekulu mērogos un to makroskopiskās īpašības.

Jaunums!!: Fizika un Materiālzinātne · Redzēt vairāk »

Matrica

Matricas elementu norādīšanai lieto indeksus: pirmais indekss norāda rindu, bet otrais — kolonnu. Matrica ir matemātisks objekts — reālu vai kompleksu skaitļu masīvs, kur skaitļi izvietoti taisnstūra veida tabulā.

Jaunums!!: Fizika un Matrica · Redzēt vairāk »

Mārcis Auziņš

Mārcis Auziņš (dzimis) ir latviešu fiziķis, zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jaunums!!: Fizika un Mārcis Auziņš · Redzēt vairāk »

Māris Jansons

Māris Jansons (dzimis, miris) bija latviešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Māris Jansons · Redzēt vairāk »

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis (dzimis) ir latviešu politiķis, pašreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Fizika un Māris Kučinskis · Redzēt vairāk »

Grieķu alfabēta 12. burts - mī Mī (Μ, μ) - grieķu alfabēta 12.

Jaunums!!: Fizika un Mī · Redzēt vairāk »

Mērīšana

Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība (mērvienība).

Jaunums!!: Fizika un Mērīšana · Redzēt vairāk »

Mehānika

Mehānika ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Jaunums!!: Fizika un Mehānika · Redzēt vairāk »

Mehāniskā enerģija

Fizikā mehāniskā enerģija apzīmē potenciālās un kinētiskās enerģijas summu, kas sastopamas mehānisko sistēmu komponentēs.

Jaunums!!: Fizika un Mehāniskā enerģija · Redzēt vairāk »

Metafizika

Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.

Jaunums!!: Fizika un Metafizika · Redzēt vairāk »

Meteoroloģija

Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.

Jaunums!!: Fizika un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »

Migels Alkubjerre

Migels Alkubjerre (dzimis Mehiko) ir Meksikas fiziķis-teorētiķis, zināms ar savu ideju par Alkubjerres dzinēju, teorētisku vērpes dzinēju, ar kura palīdzību kosmosa kuģis varētu pārsniegt gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Fizika un Migels Alkubjerre · Redzēt vairāk »

Mihails Lomonosovs

Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Fizika un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »

Milans Rastislavs Štefāniks

Milans Rastislavs Štefāniks (dzimis, miris) bija slovāku astronoms, lidotājs, karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: Fizika un Milans Rastislavs Štefāniks · Redzēt vairāk »

Milans Vukčevičs

Milans Vukčevičs (Belgrada —, Klīvlenda) bija serbu izcelsmes ASV starptautiskais lielmeistars šaha kompozīcijā (1988) un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Milans Vukčevičs · Redzēt vairāk »

Molekulārā kulinārija

Viena no molekulārās kulinārijas tehnikām ir šķidrumu, piemēram, sulu formas mainīšana. Molekulārā kulinārija jeb molekulārā gastronomija, arī molekulārā virtuve ir pārtikas zinātnes novirziens, kas pēta fiziskos un ķīmiskos procesus, kas pagatavošanas laikā noris ēdienos un to sastāvdaļās, kā arī to, kā ar tiem var manipulēt, mainot ēdiena krāsu, formu, tekstūru, garšu un citas īpašības.

Jaunums!!: Fizika un Molekulārā kulinārija · Redzēt vairāk »

Nanotehnoloģija

zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).

Jaunums!!: Fizika un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Fizika un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Nesējdaļiņas

Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Fizika un Nesējdaļiņas · Redzēt vairāk »

Nikola Tesla

Nikola Tesla (1856. gada 10. jūlijā - 1943. gada 7. janvārī) bija serbu izcelsmes izgudrotājs, fiziķis, mašīnbūves un elektrotehnikas inženieris, kas emigrēja uz Ameriku 1884.

Jaunums!!: Fizika un Nikola Tesla · Redzēt vairāk »

Nikolajs Basovs

Nikolajs Basovs (dzimis, miris) bija PSRS un Krievijas fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Nikolajs Basovs · Redzēt vairāk »

Niks de Firmians

Niks de Firmians (dzimis Frezno) ir ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1985).

Jaunums!!: Fizika un Niks de Firmians · Redzēt vairāk »

Nobīdes strāva

Nobīdes strāva ir mainīga elektriskā lauka intensitātes plūsma, kuru fizikā apzīmē ar I_D \, kuram ir strāvas dimensija (mērvienība -ampērs).

Jaunums!!: Fizika un Nobīdes strāva · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ķīmijā

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Fizika un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ekonomikā

Nobela prēmija ekonomikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu ekonomikā, kuru kopš 1969.

Jaunums!!: Fizika un Nobela prēmija ekonomikā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu). Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Fizika un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Emīls Ādolfs von Berings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Fizika un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija literatūrā

Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Fizika un Nobela prēmija literatūrā · Redzēt vairāk »

Nokia Bell Labs

Nokia Bell Labs jeb Bell Laboratories ir telesakaru uzņēmuma Nokia struktūrvienība, kas nodarbojas ar pētniecību un inovācijām.

Jaunums!!: Fizika un Nokia Bell Labs · Redzēt vairāk »

Oļģerts Lielausis

Oļģerts Lielausis (dzimis) ir latviešu fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1999).

Jaunums!!: Fizika un Oļģerts Lielausis · Redzēt vairāk »

Ogists Konts

Ogists Konts (Auguste Comte; dzimis, miris) bija franču filozofs, pozitīvists, kurš 1838.

Jaunums!!: Fizika un Ogists Konts · Redzēt vairāk »

Okeanogrāfija

Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν - "rakstīt"), arī okeanoloģija ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.

Jaunums!!: Fizika un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »

Optika

Optikas tabula, 1728.gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.

Jaunums!!: Fizika un Optika · Redzēt vairāk »

Optikas vēsture

Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.

Jaunums!!: Fizika un Optikas vēsture · Redzēt vairāk »

Oto fon Gērike

Oto fon Gērike (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, izgudrotājs, jurists un politiķis.

Jaunums!!: Fizika un Oto fon Gērike · Redzēt vairāk »

Ouens Čemberlens

Ouens Čemberlens (Owen Chamberlain, —) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ouens Čemberlens · Redzēt vairāk »

Ouens Ričardsons

Sers Ouens Villanss Ričardsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Ouens Ričardsons · Redzēt vairāk »

Paleogrāfija

Paleogrāfija (no grieķu palaiós 'sens' un graphein 'rakstīt') ir vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta rakstu zīmju attīstības vēsturi, kā arī konstatē un pēta rakstību grafisko formu, veidošanas paņēmienus, saīsinājumus u.c. īpašības, attīstības likumsakarības dažādu laiku rakstu pieminekļos.

Jaunums!!: Fizika un Paleogrāfija · Redzēt vairāk »

Patriks Blekets

Patriks Meinards Stjuarts Blekets, barons Blekets (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Patriks Blekets · Redzēt vairāk »

Pauli matricas

Pauli matricas ir noteikta veida 2 × 2 izmēru kompleksas matricas, kuras pirmais sācis lietot fiziķis Volfgangs Pauli, lai aprakstītu spinu.

Jaunums!!: Fizika un Pauli matricas · Redzēt vairāk »

Pauls Ērenfests

Pauls Ērenfests (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes austriešu/nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pauls Ērenfests · Redzēt vairāk »

Pāvels Čerenkovs

Pāvels Čerenkovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pāvels Čerenkovs · Redzēt vairāk »

Pīters Higss

Pīters Veirs Higss (dzimis) ir britu fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Pīters Higss · Redzēt vairāk »

Pīters Zēmanis

Pīters Zēmanis ( —) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pīters Zēmanis · Redzēt vairāk »

Periods

Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.

Jaunums!!: Fizika un Periods · Redzēt vairāk »

Persijs Viljamss Bridžmens

Persijs Viljamss Bridžmens (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Persijs Viljamss Bridžmens · Redzēt vairāk »

Peters Grīnbergs

Peters Grīnbergs (dzimis, miris fz-juelich.de) ir vācu fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.

Jaunums!!: Fizika un Peters Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Pikniks ceļa malā

"Pikniks ceļa malā" ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972.

Jaunums!!: Fizika un Pikniks ceļa malā · Redzēt vairāk »

Piza

Piza ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Pizas provinces administratīvais centrs Toskānas reģionā.

Jaunums!!: Fizika un Piza · Redzēt vairāk »

Pjērs Žansēns

Pjērs Žils Cezārs Žansēns (dzimis, miris) bija franču astronoms, kurš vienlaicīgi ar angli Normanu Lokjeru atklāja hēliju.

Jaunums!!: Fizika un Pjērs Žansēns · Redzēt vairāk »

Pjērs Simons Laplass

Pjērs Simons Laplass (—) bija franču astronoms, matemātiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pjērs Simons Laplass · Redzēt vairāk »

Pjotrs Kapica

Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »

Planka konstante

Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu izmērus.

Jaunums!!: Fizika un Planka konstante · Redzēt vairāk »

Pobedas ledus sala

Pobedas ledus sala ir periodiski eksistējoša ledus sala Mosona jūrā Austrumantarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Fizika un Pobedas ledus sala · Redzēt vairāk »

Pols Diraks

Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pols Diraks · Redzēt vairāk »

Pols Lanževēns

Pols Lanževēns (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Pols Lanževēns · Redzēt vairāk »

Psihokinēze

Viltus telekinēzes demonstrējums Francijā, 1875. gads. Psihokinēze (no, psychē — 'prāts' un, kinēsis — 'kustība'), pazīstama arī kā telekinēze (tēle — 'attālums', 'tālumā' un, kinēsis — 'kustība'), ir hipotētiska spēja bez fizikālas savstarpējās iedarbības ar prāta palīdzību ietekmēt (kustināt un pacelt gaisā) fizikālus ķermeņus.

Jaunums!!: Fizika un Psihokinēze · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Jaunums!!: Fizika un Psiholoģija · Redzēt vairāk »

Pulksteņa rādītāja kustības virziens

Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.

Jaunums!!: Fizika un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »

Radio

Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.

Jaunums!!: Fizika un Radio · Redzēt vairāk »

Radošums

Leonardo da Vinči ir populārs ar saviem radošajiem darbiem Radošums jeb kreativitāte (no — 'radīt') ir spēja radīt jaunas idejas vai konceptus.

Jaunums!!: Fizika un Radošums · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Šteiners

Rūdolfs Jozefs Lorencs Šteiners (Rudolf Joseph Lorenz Steiner, dzimis 1861. gada 25. vai 27. februārī, miris) bija vācu domātājs, mistiķis, antroposofijas izveidotājs.

Jaunums!!: Fizika un Rūdolfs Šteiners · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Klauziuss

Rūdolfs Klauziuss (Rudolf Clausius, dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Rūdolfs Klauziuss · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kompfners

Rūdolfs Kompfners (Rudolf Kompfner; dzimis, miris) bija austriešu arhitekts, vēlāk fiziķis un inženieris.

Jaunums!!: Fizika un Rūdolfs Kompfners · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Leopolds

Rūdolfs Leopolds (dzimis, miris) bija vāciešu šaha problēmists un šaha kompozīcijas teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Rūdolfs Leopolds · Redzēt vairāk »

Rūperts Šeldreiks

Rūperts Šeldreiks (dzimis) ir angļu zinātnieks, biologs un parapsihologs, strīdīgu formas cēlonības hipotēžu, morfoģēnētisko lauku popularizētājs.

Jaunums!!: Fizika un Rūperts Šeldreiks · Redzēt vairāk »

Rūpnieciskā inženierija

1913. gada Ford T modeļa ražošana uz konveijera lentes Rūpnieciskā inženierija ir inženierijas disciplīna, kas nodarbojas ar integrētas cilvēku, zināšanu aprīkojuma, enerģijas, materiālu un procesu sistēmas dizainu, izstrādāšanu, uzlabošanu, pielāgošanu un izvērtēšanu.

Jaunums!!: Fizika un Rūpnieciskā inženierija · Redzēt vairāk »

Rēķini

Rēķini jeb bezgalīgi mazo lielumu analīze ir matemātikas nozare, kas ir saistīta ar momentānās izmaiņas aprēķināšanu (diferenciālrēķini) un bezgala daudz mazu daļu summēšanu, lai noteiktu kādu veselumu (integrālrēķini).

Jaunums!!: Fizika un Rēķini · Redzēt vairāk »

Rejs Dolbijs

Rejs Miltons Dolbijs (Ray Milton Dolby; dzimis, miris) bija ASV inženieris, trokšņa novēršanas sistēmas Dolby NR izstrādātājs.

Jaunums!!: Fizika un Rejs Dolbijs · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Fizika un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Ro

Grieķu alfabēta 17. burts - ro Ro (Ρ, ρ) ir grieķu alfabēta 17.

Jaunums!!: Fizika un Ro · Redzēt vairāk »

Roberts Boils

Roberts Boils (dzimis, miris) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā.

Jaunums!!: Fizika un Roberts Boils · Redzēt vairāk »

Roberts Lencs

Roberts Lencs (1833-1903) bija vācbaltiešu fiziķis un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Fizika un Roberts Lencs · Redzēt vairāk »

Roberts Milikens

Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Roberts Milikens · Redzēt vairāk »

Roberts Openheimers

Dž.

Jaunums!!: Fizika un Roberts Openheimers · Redzēt vairāk »

Roberts Vilsons

Roberts Vudrovs Vilsons (dzimis Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir amerikāņu astronoms un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Roberts Vilsons · Redzēt vairāk »

Rudolfs Mesbauers

Rudolfs Ludvigs Mesbauers (Rudolf Ludwig Mößbauer; dzimis, miris) bija Vācijas fiziķis, darbojies atoma kodolu un elementārdaļiņu fizikas jomā.

Jaunums!!: Fizika un Rudolfs Mesbauers · Redzēt vairāk »

Sadī Karno

Nikolā Leonārs Sadī Karno (dzimis, miris) bija franču fiziķis un inženieris.

Jaunums!!: Fizika un Sadī Karno · Redzēt vairāk »

Salaspils 1. vidusskola

Salaspils 1.

Jaunums!!: Fizika un Salaspils 1. vidusskola · Redzēt vairāk »

Sarkanā nobīde

Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.

Jaunums!!: Fizika un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »

Saskaitīšana

ābolu palīdzību). Plus zīme. Saskaitīšana jeb summēšana ir matemātiska darbība, kas atbilst divu objektu (vienkāršākajā gadījumā skaitļu) apvienošanai.

Jaunums!!: Fizika un Saskaitīšana · Redzēt vairāk »

Seržs Arošs

Seržs Arošs (dzimis) ir franču fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Seržs Arošs · Redzēt vairāk »

Sesils Pauels

Sesils Frenks Pauels (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Sesils Pauels · Redzēt vairāk »

Siltuma daudzums

Siltuma daudzums ir enerģija, kuru saņem ķermenis siltumapmaiņas procesā (par siltuma daudzumu tāpat sauc enerģiju, kuru ķermenis atdod siltumapmaiņas procesā).

Jaunums!!: Fizika un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »

Simeons Deni Puasons

Simeons Deni Puasons ( —) bija franču matemātiķis, mehāniķis un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Simeons Deni Puasons · Redzēt vairāk »

Simons van der Mērs

Simons van der Mērs (Simon van der Meer; dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas strādāja daļiņu paātrinātāju jomā.

Jaunums!!: Fizika un Simons van der Mērs · Redzēt vairāk »

Skola

Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.

Jaunums!!: Fizika un Skola · Redzēt vairāk »

Slaideri

«Slaideri» ir amerikāņu zinātniskās fantastikas teleseriāls par ļaudīm, kas atraduši veidu, kā ceļot paralēlajās pasaulēs.

Jaunums!!: Fizika un Slaideri · Redzēt vairāk »

Slapināšana

Ūdens piliens uz auduma, kas ir ķīmiski apstrādāts, lai netiktu slapināts. Slapināšana ir šķidruma spēja saglabāt kontaktu ar cietu virsmu, kā rezultātā rodas bezgalīga mijiedarbība, kad abas virsmas saskaras.

Jaunums!!: Fizika un Slapināšana · Redzēt vairāk »

Sofija Kovaļevska

Sofija Kovaļevska (dzimusi Korvina-Krjukovska, mirusi) bija pirmā krievu sieviete matemātiķe.

Jaunums!!: Fizika un Sofija Kovaļevska · Redzēt vairāk »

Spektroskopija

prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no  — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.

Jaunums!!: Fizika un Spektroskopija · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Fizika un Spins · Redzēt vairāk »

Stoicisms

Rekonstrēta stoja (''stoa poikle'') Atēnās Stoicisms ir hellēnisma laika filozofijas virziens (jeb skola), kurš aptvēra loģiku, fiziku un ētiku un kura ētiskais ideāls ir gudrais, kas sasniedzis tikumību un neuzbudinātību (apātiju), ko nespēj salauzt ārējie apstākļi, un labprātīgi virzās turp, kur liktenis viņu ved, bet vienīgais ļaunums ir netikums.

Jaunums!!: Fizika un Stoicisms · Redzēt vairāk »

Subrahmanjans Čandrasekars

Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), pazīstams arī kā Čandra (Chandra; dzimis, miris), bija indiešu izcelsmes amerikāņu matemātiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Subrahmanjans Čandrasekars · Redzēt vairāk »

Svante Arrēniuss

Svante Augusts Arrēniuss (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Svante Arrēniuss · Redzēt vairāk »

Svars

Svars fizikā ir gravitācijas izraisīts spēks, kas darbojas uz objektu.

Jaunums!!: Fizika un Svars · Redzēt vairāk »

Tārpeja

Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā.

Jaunums!!: Fizika un Tārpeja · Redzēt vairāk »

Telpa

Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Fizika un Telpa · Redzēt vairāk »

Teodors fon Kārmāns

Teodors fon Kārmāns (—) bija ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis amerikāņu inženieris un fiziķis, kura darbība vairāk pazīstama aeronautikas un kosmonautikas jomā.

Jaunums!!: Fizika un Teodors fon Kārmāns · Redzēt vairāk »

Teodors Grēnbergs

Teodors Grēnbergs (1845-1910) bija Rīgas Politehniskās augstskolas fizikas profesors (no 1875) un direktors (no 1891).

Jaunums!!: Fizika un Teodors Grēnbergs · Redzēt vairāk »

Teodors Zīrss

Teodors Zīrss (dzimis, miris) bija vācu šaha problēmists.

Jaunums!!: Fizika un Teodors Zīrss · Redzēt vairāk »

Teofrasts

Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.

Jaunums!!: Fizika un Teofrasts · Redzēt vairāk »

Teorētiskā fizika

Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.

Jaunums!!: Fizika un Teorētiskā fizika · Redzēt vairāk »

Termodinamika

Šķidruma termiskā izplešanās Termodinamika ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar siltuma un citu enerģijas formu attiecībām.

Jaunums!!: Fizika un Termodinamika · Redzēt vairāk »

Timotijs Krīmers

Timotijs Krīmers (Timothy Creamer, dzimis) ir NASA kosmonauts, ASV Armijas virsnieks.

Jaunums!!: Fizika un Timotijs Krīmers · Redzēt vairāk »

Tomass Edisons

en ''A Day with Thomas Edison'' (1922) Tomass Alva Edisons (dzimis, miris) bija amerikāņu izgudrotājs, zinātnieks un uzņēmējs, daudzu tehnisko izgudrojumu autors.

Jaunums!!: Fizika un Tomass Edisons · Redzēt vairāk »

Tomass Jangs

Tomass Jangs. Gleznošanas laiks nav zināms Tomass Jangs (Thomas Young, dzimis, miris) bija angļu dabaszinātnieks, Londonas Karaliskās biedrības loceklis.

Jaunums!!: Fizika un Tomass Jangs · Redzēt vairāk »

Tomass Johans Zēbeks

Tomass Johans Zēbeks (–) bija vācbaltiešu fiziķis, kas 1821.

Jaunums!!: Fizika un Tomass Johans Zēbeks · Redzēt vairāk »

Tunčs Hamarats

Tunčs Hamarats (dzimis Stambulā) ir turku izcelsmes Austrijas šahists.

Jaunums!!: Fizika un Tunčs Hamarats · Redzēt vairāk »

Ultraskaņa

Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.

Jaunums!!: Fizika un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Fizika un Vakuums · Redzēt vairāk »

Valdis Dombrovskis

Valdis Dombrovskis (dzimis Rīgā) ir latviešu fiziķis, ekonomists un politiķis.

Jaunums!!: Fizika un Valdis Dombrovskis · Redzēt vairāk »

Valerijans Zondaks

Valerijans Zondaks (dzimis Viļakas pagastā, miris Vecāķos) bija Romas katoļu baznīcas Tabaikaras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 28.10.1972., konsekrēts 12.11.1972.

Jaunums!!: Fizika un Valerijans Zondaks · Redzēt vairāk »

Valters Bote

Valters Vilhelms Georgs Bote (dzimis, miris) bija vācu kodolfiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Valters Bote · Redzēt vairāk »

Valters Dornbergers

Valters Roberts Dornbergers (Walter Robert Dornberger; dzimis, miris) bija Vācijas armijas virsnieks Pirmajā un Otrajā Pasaules karā.

Jaunums!!: Fizika un Valters Dornbergers · Redzēt vairāk »

Vērpes dzinējs

Alkubjerres dzinēja divdimensiju vizualizācija Vērpes dzinējs jeb Alkubjerres dzinējs ir teorētiska ideja par iespēju kosmosa kuģim sasniegt ātrumu, kas būtu lielāks par gaismas ātrumu, ja būtu iespējams izveidot konfigurējama enerģijas blīvuma lauku ar negatīvu masu.

Jaunums!!: Fizika un Vērpes dzinējs · Redzēt vairāk »

Vektors

Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.

Jaunums!!: Fizika un Vektors · Redzēt vairāk »

Ventspils Valsts 1. ģimnāzija

Ventspils Valsts 1.

Jaunums!!: Fizika un Ventspils Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Verners Heizenbergs

Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Fizika un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Veronika Ekslere

Veronika Ekslere (dzimusi Vīnē) ir Austrijas starptautiskā meistare šahā (2017).

Jaunums!!: Fizika un Veronika Ekslere · Redzēt vairāk »

Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Fizika un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »

Vibo Okelss

Vibo Johaness Okelss (Wubbo Johannes Ockels; dzimis, miris) bija Nīderlandes pirmais kosmonauts, fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Vibo Okelss · Redzēt vairāk »

Vides zinātne

Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi.

Jaunums!!: Fizika un Vides zinātne · Redzēt vairāk »

Viduslaiku karamāksla

Radikālas izmaiņas karamākslā bija vērojamas vēlīnos viduslaikos (Renesansē).

Jaunums!!: Fizika un Viduslaiku karamāksla · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Fizika un Viela · Redzēt vairāk »

Vielas daudzums

Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.

Jaunums!!: Fizika un Vielas daudzums · Redzēt vairāk »

Vienādojums

Vienādojums ir matemātisks apgalvojums, kas apgalvo, ka divas izteiksmes ir vienādas.

Jaunums!!: Fizika un Vienādojums · Redzēt vairāk »

Viktors Hess

Viktors Francis Hess (dzimis, miris) bija austriešu-amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Viktors Hess · Redzēt vairāk »

Viktors Palčausks

Viktors Palčausks (dzimis Kauņā) ir lietuviešu izcelsmes ASV šahists un fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Viktors Palčausks · Redzēt vairāk »

Viktors Sprūga

Viktors Sprūga (dzimis) ir Rēzeknes 1. vidusskolas bijušais direktors un pedagogs.

Jaunums!!: Fizika un Viktors Sprūga · Redzēt vairāk »

Vilards Boils

Vilards Boils (Willard Sterling Boyle; dzimis, miris) bija Kanādas fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Vilards Boils · Redzēt vairāk »

Vilhelms Rentgens

Vilhelms Konrāds Rentgens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Vilhelms Rentgens · Redzēt vairāk »

Vilhelms Vīns

Vilhelms Kārlis Verners Oto Fricis Francis Vīns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Vilhelms Vīns · Redzēt vairāk »

Viljams Šoklijs

Viljams Šoklijs (dzimis, miris) bija ASV fiziķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Fizika un Viljams Šoklijs · Redzēt vairāk »

Viljams Henrijs Bregs

Sers Viljams Henrijs Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Fizika un Viljams Henrijs Bregs · Redzēt vairāk »

Viljams Lorenss Bregs

Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »

Viljams Tomsons

Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.

Jaunums!!: Fizika un Viljams Tomsons · Redzēt vairāk »

Vilnis Eglājs

Vilnis Eglājs (dzimis, miris) bija latviešu inženieris un politiķis, Augstākās Padomes deputāts.

Jaunums!!: Fizika un Vilnis Eglājs · Redzēt vairāk »

Vispārīgā relativitātes teorija

Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.

Jaunums!!: Fizika un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Fizika un Visums · Redzēt vairāk »

Vitālijs Ginzburgs

Vitālijs Ginzburgs (dzimis 1916. gada 4.oktobrī, miris 2009. gada 8. novembrī) bija ebreju tautības PSRS un Krievijas fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Fizika un Vitālijs Ginzburgs · Redzēt vairāk »

Vjačeslavs Kaščejevs

Vjačeslavs Kaščejevs (dzimis) ir Latvijas fiziķis, darbojas kvantu fizikā, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis.

Jaunums!!: Fizika un Vjačeslavs Kaščejevs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Makogonovs

Vladimirs Makogonovs (Nahčivana —, Baku) bija PSRS un Azerbaidžānas starptautiskais lielmeistars šahā (1987).

Jaunums!!: Fizika un Vladimirs Makogonovs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Malahovs (šahists)

Vladimirs Malahovs (dzimis Ivanovā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1998).

Jaunums!!: Fizika un Vladimirs Malahovs (šahists) · Redzēt vairāk »

Volfgangs Pauli

Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Volfgangs Pauli · Redzēt vairāk »

Volfgangs Pīčs

Volfgangs Valters Pīčs (Citava — Leipciga) bija Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1966).

Jaunums!!: Fizika un Volfgangs Pīčs · Redzēt vairāk »

Volters Brateins

Volters Hauzers Brateins (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Fizika un Volters Brateins · Redzēt vairāk »

Zemes zinātne

Zemes zinātne ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver vairākas ar Zemi cieši saistītas zinātnes nozares — ģeogrāfiju, ģeoloģiju, ģeofiziku un ģeodēziju.

Jaunums!!: Fizika un Zemes zinātne · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Fizika un Zinātne · Redzēt vairāk »

Zvaigžņotā Debess

"Zvaigžņotā Debess" ir populārzinātnisks izdevums latviešu valodā, kas iznāk četras reizes gadā kopš 1958.

Jaunums!!: Fizika un Zvaigžņotā Debess · Redzēt vairāk »

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Jaunums!!: Fizika un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1652. gads Latvijā

1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.

Jaunums!!: Fizika un 1652. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Fizika un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »