41 attiecības: Abdžads, Afrikāta, Alfabēts, Alofons, Arābu valoda, Ķīniešu rakstzīmes, Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Basku valoda, Burts, Dienvidarābijas raksts, Digrāfs, Divskanis, Feniķiešu raksts, Fidžiešu valoda, Fonētika, Fonoloģija, Fons, Funkcionālie valodas stili, Labiāls līdzskanis, Labiodentāls nazāls līdzskanis, Latīņu raksts, Ligatūra, Logogramma, Morfēma, Onomatopeja, Protosīnājas raksts, Rakstu valoda, Sanskrits, Sarābīt el Hādima, Sennorvēģu valoda, Senpersiešu valoda, Spāņu īpašvārdu atveidošana, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts, Tautosillabisks, Tilde (zīme), Ukraiņu alfabēts, Ungāru īpašvārdu atveidošana, Urāliešu valodas, Zīmju valoda, Ziemeļarābijas raksts.
Abdžads
Feniķiešu abdžada burti Abdžads (no, ʾabjad) vai konsonantiskais raksts ir rakstība, kas satur vienīgi līdzskaņus (konsonantus).
Jaunums!!: Fonēma un Abdžads · Redzēt vairāk »
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Jaunums!!: Fonēma un Afrikāta · Redzēt vairāk »
Alfabēts
Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.
Jaunums!!: Fonēma un Alfabēts · Redzēt vairāk »
Alofons
Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.
Jaunums!!: Fonēma un Alofons · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Fonēma un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Ķīniešu rakstzīmes
Ķīniešu raksts (— 'haņu zīmes') ir Ķīnas kultūras telpā attīstījusies logogrāfiska (ideogrāfiska) rakstu sistēma ķīniešu valodas pierakstam.
Jaunums!!: Fonēma un Ķīniešu rakstzīmes · Redzēt vairāk »
Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis
Nav apraksta.
Jaunums!!: Fonēma un Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Basku valoda
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Fonēma un Basku valoda · Redzēt vairāk »
Burts
Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
Jaunums!!: Fonēma un Burts · Redzēt vairāk »
Dienvidarābijas raksts
Dienvidarābijas raksts vai musnads (𐩣𐩯𐩬𐩵) ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no senākajām fonētiskajām rakstībām.
Jaunums!!: Fonēma un Dienvidarābijas raksts · Redzēt vairāk »
Digrāfs
Par digrāfu sauc burtu pāri, ar ko apzīmē vienu fonēmu vai fonēmu sekvenci, kas neatbilst šo burtu parastajai skaniskajai vērtībai.
Jaunums!!: Fonēma un Digrāfs · Redzēt vairāk »
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Jaunums!!: Fonēma un Divskanis · Redzēt vairāk »
Feniķiešu raksts
Feniķiešu raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām.
Jaunums!!: Fonēma un Feniķiešu raksts · Redzēt vairāk »
Fidžiešu valoda
Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži.
Jaunums!!: Fonēma un Fidžiešu valoda · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Fonēma un Fonētika · Redzēt vairāk »
Fonoloģija
Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.
Jaunums!!: Fonēma un Fonoloģija · Redzēt vairāk »
Fons
Fons (no (fōnḗ) — 'balss', 'skaņa') ir mazākā valodas fonētiskā vienība.
Jaunums!!: Fonēma un Fons · Redzēt vairāk »
Funkcionālie valodas stili
Funkcionālie valodas stili ir valodas iedalījums, kurus lieto ikdienas un professionālajā saziņā, tos raksturo atšķirīgas pazīmes.
Jaunums!!: Fonēma un Funkcionālie valodas stili · Redzēt vairāk »
Labiāls līdzskanis
Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).
Jaunums!!: Fonēma un Labiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Labiodentāls nazāls līdzskanis
Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.
Jaunums!!: Fonēma un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Fonēma un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Fonēma un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Logogramma
Ēģiptiešu rakstība, kas attīstījusies no logogrammām (hieroglifiem) Logogramma (no — ‘vārds’ un — ‘burts’) vai hieroglifs (no — ‘svēts’ un — ‘gravējums’) ir rakstu zīme, kas apzīmē vārdu vai morfēmu.
Jaunums!!: Fonēma un Logogramma · Redzēt vairāk »
Morfēma
Morfēma (no (morphē) — 'veids') ir mazākā valodas vienība, kurai tai pat laikā ir derivatīva (t. i., vārddarināšanas), leksiska (vārda nozīmes radīšanas) vai gramatiska (gramatisko kategoriju izteikšanas) nozīme.
Jaunums!!: Fonēma un Morfēma · Redzēt vairāk »
Onomatopeja
Ar onomatopeju ''tic-tac'' reklamēti bezskaņas pulksteņi veikalā Itālijā. Onomatopeja, biežāk onomatopoēze (no; ὄνομα - 'vārds', ποιέω - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.
Jaunums!!: Fonēma un Onomatopeja · Redzēt vairāk »
Protosīnājas raksts
Protosīnājas raksts ir senākā zināmā fonogrāfiskā rakstu sistēma.
Jaunums!!: Fonēma un Protosīnājas raksts · Redzēt vairāk »
Rakstu valoda
Rakstu valoda ir rakstā fiksēta valodas forma, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
Jaunums!!: Fonēma un Rakstu valoda · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Fonēma un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Sarābīt el Hādima
Sarābīt el Hādima (Sarābīţ al Ḩādim) ir senas tirkīza un vara raktuves Sīnāja pussalā Ēģiptē.
Jaunums!!: Fonēma un Sarābīt el Hādima · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Fonēma un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Senpersiešu valoda
Senpersiešu, senpersu jeb vienkārši persu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Senpersiešu valoda līdzās avestai ir senākās dokumentētās irāņu valodas.
Jaunums!!: Fonēma un Senpersiešu valoda · Redzēt vairāk »
Spāņu īpašvārdu atveidošana
Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Fonēma un Spāņu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Fonēma un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts
Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts (saīs. IAST) ir sanskrita latinizācijas akadēmiskais standarts.
Jaunums!!: Fonēma un Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts · Redzēt vairāk »
Tautosillabisks
Tautosillabiskas ir fonēmas, kas atrodas vienā zilbē.
Jaunums!!: Fonēma un Tautosillabisks · Redzēt vairāk »
Tilde (zīme)
Tilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (~), vai arī diakritiska zīme (◌̃), ko izmanto vairākās valodās.
Jaunums!!: Fonēma un Tilde (zīme) · Redzēt vairāk »
Ukraiņu alfabēts
Ukraiņu alfabēts tiek lietots ukraiņu valodas rakstībā.
Jaunums!!: Fonēma un Ukraiņu alfabēts · Redzēt vairāk »
Ungāru īpašvārdu atveidošana
Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.
Jaunums!!: Fonēma un Ungāru īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Urāliešu valodas
Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodu izplatība. Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas.
Jaunums!!: Fonēma un Urāliešu valodas · Redzēt vairāk »
Zīmju valoda
Divi zīmju valodas tulki, kas strādā skolā ''Preservation of the Sign Language'' (1913) Zīmju valoda (agrāk saukta arī par žestu valodu) ir valoda, kas skaņu vietā izmanto žestus, ķermeņa valodu un lūpu formas.
Jaunums!!: Fonēma un Zīmju valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļarābijas raksts
Ziemeļarābijas raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība vai tuvi radniecīgu rakstību kopums; līdztekus feniķiešu un dienvidarābu rakstībām viens no senākajiem fonētiskajiem rakstiem.
Jaunums!!: Fonēma un Ziemeļarābijas raksts · Redzēt vairāk »