Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fonēma

Indekss Fonēma

Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.

41 attiecības: Abdžads, Afrikāta, Alfabēts, Alofons, Arābu valoda, Ķīniešu rakstzīmes, Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Basku valoda, Burts, Dienvidarābijas raksts, Digrāfs, Divskanis, Feniķiešu raksts, Fidžiešu valoda, Fonētika, Fonoloģija, Fons, Funkcionālie valodas stili, Labiāls līdzskanis, Labiodentāls nazāls līdzskanis, Latīņu raksts, Ligatūra, Logogramma, Morfēma, Onomatopeja, Protosīnājas raksts, Rakstu valoda, Sanskrits, Sarābīt el Hādima, Sennorvēģu valoda, Senpersiešu valoda, Spāņu īpašvārdu atveidošana, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts, Tautosillabisks, Tilde (zīme), Ukraiņu alfabēts, Ungāru īpašvārdu atveidošana, Urāliešu valodas, Zīmju valoda, Ziemeļarābijas raksts.

Abdžads

Feniķiešu abdžada burti Abdžads (no, ʾabjad) vai konsonantiskais raksts ir rakstība, kas satur vienīgi līdzskaņus (konsonantus).

Jaunums!!: Fonēma un Abdžads · Redzēt vairāk »

Afrikāta

Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.

Jaunums!!: Fonēma un Afrikāta · Redzēt vairāk »

Alfabēts

Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.

Jaunums!!: Fonēma un Alfabēts · Redzēt vairāk »

Alofons

Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.

Jaunums!!: Fonēma un Alofons · Redzēt vairāk »

Arābu valoda

Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši  — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.

Jaunums!!: Fonēma un Arābu valoda · Redzēt vairāk »

Ķīniešu rakstzīmes

Ķīniešu raksts (— 'haņu zīmes') ir Ķīnas kultūras telpā attīstījusies logogrāfiska (ideogrāfiska) rakstu sistēma ķīniešu valodas pierakstam.

Jaunums!!: Fonēma un Ķīniešu rakstzīmes · Redzēt vairāk »

Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis

Nav apraksta.

Jaunums!!: Fonēma un Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Basku valoda

Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.

Jaunums!!: Fonēma un Basku valoda · Redzēt vairāk »

Burts

Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.

Jaunums!!: Fonēma un Burts · Redzēt vairāk »

Dienvidarābijas raksts

Dienvidarābijas raksts vai musnads (𐩣𐩯𐩬𐩵) ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no senākajām fonētiskajām rakstībām.

Jaunums!!: Fonēma un Dienvidarābijas raksts · Redzēt vairāk »

Digrāfs

Par digrāfu sauc burtu pāri, ar ko apzīmē vienu fonēmu vai fonēmu sekvenci, kas neatbilst šo burtu parastajai skaniskajai vērtībai.

Jaunums!!: Fonēma un Digrāfs · Redzēt vairāk »

Divskanis

Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.

Jaunums!!: Fonēma un Divskanis · Redzēt vairāk »

Feniķiešu raksts

Feniķiešu raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām.

Jaunums!!: Fonēma un Feniķiešu raksts · Redzēt vairāk »

Fidžiešu valoda

Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži.

Jaunums!!: Fonēma un Fidžiešu valoda · Redzēt vairāk »

Fonētika

Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.

Jaunums!!: Fonēma un Fonētika · Redzēt vairāk »

Fonoloģija

Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.

Jaunums!!: Fonēma un Fonoloģija · Redzēt vairāk »

Fons

Fons (no (fōnḗ) — 'balss', 'skaņa') ir mazākā valodas fonētiskā vienība.

Jaunums!!: Fonēma un Fons · Redzēt vairāk »

Funkcionālie valodas stili

Funkcionālie valodas stili ir valodas iedalījums, kurus lieto ikdienas un professionālajā saziņā, tos raksturo atšķirīgas pazīmes.

Jaunums!!: Fonēma un Funkcionālie valodas stili · Redzēt vairāk »

Labiāls līdzskanis

Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).

Jaunums!!: Fonēma un Labiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Labiodentāls nazāls līdzskanis

Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.

Jaunums!!: Fonēma un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Fonēma un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Ligatūra

f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.

Jaunums!!: Fonēma un Ligatūra · Redzēt vairāk »

Logogramma

Ēģiptiešu rakstība, kas attīstījusies no logogrammām (hieroglifiem) Logogramma (no — ‘vārds’ un — ‘burts’) vai hieroglifs (no — ‘svēts’ un — ‘gravējums’) ir rakstu zīme, kas apzīmē vārdu vai morfēmu.

Jaunums!!: Fonēma un Logogramma · Redzēt vairāk »

Morfēma

Morfēma (no (morphē) — 'veids') ir mazākā valodas vienība, kurai tai pat laikā ir derivatīva (t. i., vārddarināšanas), leksiska (vārda nozīmes radīšanas) vai gramatiska (gramatisko kategoriju izteikšanas) nozīme.

Jaunums!!: Fonēma un Morfēma · Redzēt vairāk »

Onomatopeja

Ar onomatopeju ''tic-tac'' reklamēti bezskaņas pulksteņi veikalā Itālijā. Onomatopeja, biežāk onomatopoēze (no; ὄνομα - 'vārds', ποιέω - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.

Jaunums!!: Fonēma un Onomatopeja · Redzēt vairāk »

Protosīnājas raksts

Protosīnājas raksts ir senākā zināmā fonogrāfiskā rakstu sistēma.

Jaunums!!: Fonēma un Protosīnājas raksts · Redzēt vairāk »

Rakstu valoda

Rakstu valoda ir rakstā fiksēta valodas forma, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.

Jaunums!!: Fonēma un Rakstu valoda · Redzēt vairāk »

Sanskrits

Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Jaunums!!: Fonēma un Sanskrits · Redzēt vairāk »

Sarābīt el Hādima

Sarābīt el Hādima (Sarābīţ al Ḩādim) ir senas tirkīza un vara raktuves Sīnāja pussalā Ēģiptē.

Jaunums!!: Fonēma un Sarābīt el Hādima · Redzēt vairāk »

Sennorvēģu valoda

Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.

Jaunums!!: Fonēma un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Senpersiešu valoda

Senpersiešu, senpersu jeb vienkārši persu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Senpersiešu valoda līdzās avestai ir senākās dokumentētās irāņu valodas.

Jaunums!!: Fonēma un Senpersiešu valoda · Redzēt vairāk »

Spāņu īpašvārdu atveidošana

Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Fonēma un Spāņu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.

Jaunums!!: Fonēma un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »

Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts

Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts (saīs. IAST) ir sanskrita latinizācijas akadēmiskais standarts.

Jaunums!!: Fonēma un Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts · Redzēt vairāk »

Tautosillabisks

Tautosillabiskas ir fonēmas, kas atrodas vienā zilbē.

Jaunums!!: Fonēma un Tautosillabisks · Redzēt vairāk »

Tilde (zīme)

Tilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (~), vai arī diakritiska zīme (◌&#x303), ko izmanto vairākās valodās.

Jaunums!!: Fonēma un Tilde (zīme) · Redzēt vairāk »

Ukraiņu alfabēts

Ukraiņu alfabēts tiek lietots ukraiņu valodas rakstībā.

Jaunums!!: Fonēma un Ukraiņu alfabēts · Redzēt vairāk »

Ungāru īpašvārdu atveidošana

Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Fonēma un Ungāru īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Urāliešu valodas

Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodu izplatība. Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas.

Jaunums!!: Fonēma un Urāliešu valodas · Redzēt vairāk »

Zīmju valoda

Divi zīmju valodas tulki, kas strādā skolā ''Preservation of the Sign Language'' (1913) Zīmju valoda (agrāk saukta arī par žestu valodu) ir valoda, kas skaņu vietā izmanto žestus, ķermeņa valodu un lūpu formas.

Jaunums!!: Fonēma un Zīmju valoda · Redzēt vairāk »

Ziemeļarābijas raksts

Ziemeļarābijas raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība vai tuvi radniecīgu rakstību kopums; līdztekus feniķiešu un dienvidarābu rakstībām viens no senākajiem fonētiskajiem rakstiem.

Jaunums!!: Fonēma un Ziemeļarābijas raksts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »