Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Albāņu valoda, Angļu valoda, Anna Ābele, Arābu valoda, Arābu valodas varietātes, Baškīru valoda, Bilabiāls līdzskanis, Bulgāru valoda, Burts, Diakritiskās zīmes, Eksonīms, Fonēma, Fonoloģija, Fons, Geminācija, Itelmeņu valodas, Juris Plāķis, Karija, Korāns, Kursenieku valoda, Labiodentāls līdzskanis, Ladīnu valoda, Latīņu raksts, Latviešu valodas gramatika, Lībiskais dialekts, Lineārais B raksts, Morfēma, Nazalizācija, Pagānu izloksnes no Narevas, Patskanis, Rakstu valoda, Sanskrits, Sardīniešu valoda, Slāvismi, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Starptautiskā fonētiskā asociācija, Tatāru valoda, Transliterācija, Valoda, Valodniecība, Valodu saime, Vēdas.
Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Fonētika un Albāņu valoda · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Fonētika un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Anna Ābele
Anna Alīde Ābele (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece.
Jaunums!!: Fonētika un Anna Ābele · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Fonētika un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Arābu valodas varietātes
Arābu valoda ir semītu saimes valoda ar daudzām varietātēm, kas var ievērojami atšķirties cita no citas; kā starp valstīm, tā arī vienas valsts robežās.
Jaunums!!: Fonētika un Arābu valodas varietātes · Redzēt vairāk »
Baškīru valoda
Baškīru valoda (Башҡорт теле, Bašqort tele) ir tjurku valoda, kas pieder pie kipčaku valodu zara.
Jaunums!!: Fonētika un Baškīru valoda · Redzēt vairāk »
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Jaunums!!: Fonētika un Bilabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Bulgāru valoda
Bulgāru valoda (pašnosaukums — български език) ir slāvu saimes, dienvidslāvu apakšgrupas valoda.
Jaunums!!: Fonētika un Bulgāru valoda · Redzēt vairāk »
Burts
Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
Jaunums!!: Fonētika un Burts · Redzēt vairāk »
Diakritiskās zīmes
Diakritiskās zīmes (— 'atšķirt; atšķirīgs') ir papildu rakstu zīmes, kas tiek rakstītas virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, lai norādītu citādu burta izrunu, nekā tas parasti tiktu izrunāts.
Jaunums!!: Fonētika un Diakritiskās zīmes · Redzēt vairāk »
Eksonīms
Eksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.
Jaunums!!: Fonētika un Eksonīms · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Fonētika un Fonēma · Redzēt vairāk »
Fonoloģija
Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.
Jaunums!!: Fonētika un Fonoloģija · Redzēt vairāk »
Fons
Fons (no (fōnḗ) — 'balss', 'skaņa') ir mazākā valodas fonētiskā vienība.
Jaunums!!: Fonētika un Fons · Redzēt vairāk »
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Jaunums!!: Fonētika un Geminācija · Redzēt vairāk »
Itelmeņu valodas
Itekmeņu valodas ir viena no paleoaziātu Čukotkas-Kamčatkas valodu saimes atzariem, kas izplatīta Krievijas Tālajos Austrumos, Kamčatkas novadā un kuru lieto itelmeņi.
Jaunums!!: Fonētika un Itelmeņu valodas · Redzēt vairāk »
Juris Plāķis
Juris Plāķis (1869—1942) bija latviešu skolotājs un valodnieks.
Jaunums!!: Fonētika un Juris Plāķis · Redzēt vairāk »
Karija
Karijas izvietojums Mazāzijā. Karija ir vēsturisks apgabals Mazāzijas dienvidrietumu piekrastē, kur antīkajos laikos dzīvoja kariešu tauta.
Jaunums!!: Fonētika un Karija · Redzēt vairāk »
Korāns
Korāns Korāns (al qurʼān - burtiski: lasīšana) ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti).
Jaunums!!: Fonētika un Korāns · Redzēt vairāk »
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Jaunums!!: Fonētika un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Jaunums!!: Fonētika un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Ladīnu valoda
Ladīnu valoda (ladīnu: ladin) ir Itālijas ziemeļaustrumos Veneto un Trentīno-Alto Adidžes reģionā lietota romāņu grupas valoda.
Jaunums!!: Fonētika un Ladīnu valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Fonētika un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latviešu valodas gramatika
Latviešu valodas gramatika ir latviešu valodas vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēma.
Jaunums!!: Fonētika un Latviešu valodas gramatika · Redzēt vairāk »
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Fonētika un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Lineārais B raksts
Lineārais B raksts uz māla plāksnes no Nestora pils. Lineārais B raksts ir rakstības veids, kuru mikēniešu kultūrā (15.—12. gadsimts pr.Kr.) izmantoja grieķu tekstu pierakstam, kas ir pati senākā zināmā grieķu valodas forma.
Jaunums!!: Fonētika un Lineārais B raksts · Redzēt vairāk »
Morfēma
Morfēma (no (morphē) — 'veids') ir mazākā valodas vienība, kurai tai pat laikā ir derivatīva (t. i., vārddarināšanas), leksiska (vārda nozīmes radīšanas) vai gramatiska (gramatisko kategoriju izteikšanas) nozīme.
Jaunums!!: Fonētika un Morfēma · Redzēt vairāk »
Nazalizācija
Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.
Jaunums!!: Fonētika un Nazalizācija · Redzēt vairāk »
Pagānu izloksnes no Narevas
„Pagānu izloksnes no Narevas” ir 1978.
Jaunums!!: Fonētika un Pagānu izloksnes no Narevas · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Fonētika un Patskanis · Redzēt vairāk »
Rakstu valoda
Rakstu valoda ir rakstā fiksēta valodas forma, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
Jaunums!!: Fonētika un Rakstu valoda · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Fonētika un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Sardīniešu valoda
Sardīniešu jeb sardu valoda ir romāņu grupas valoda, kurā runā lielākā daļa Sardīnijas salas iedzīvotāju, izņemot salas ziemeļu daļu, kur runā korsikāņu valodas dialektos un dažas rietumu piekrastes pilsētas, kur runā katalāņu un ligūriešu valodā.
Jaunums!!: Fonētika un Sardīniešu valoda · Redzēt vairāk »
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Jaunums!!: Fonētika un Slāvismi · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Fonētika un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Starptautiskā fonētiskā asociācija
Starptautiskā fonētiskā asociācija (angļu:International Phonetic Association, (IPA), franču: L'Association Phonétique Internationale (API)) ir organizācija, kas veicina fonētikas zinātniskos pētījumus un dažādus šīs zinātnes praktiskos pielietojumus.
Jaunums!!: Fonētika un Starptautiskā fonētiskā asociācija · Redzēt vairāk »
Tatāru valoda
Tatāru valoda (татарча, tatarça, تاتارچا) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā tatāri.
Jaunums!!: Fonētika un Tatāru valoda · Redzēt vairāk »
Transliterācija
Transliterācija ir kāda alfabēta burtu atveidošana ar cita alfabēta burtiem.
Jaunums!!: Fonētika un Transliterācija · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Fonētika un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Fonētika un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Valodu saime
Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.
Jaunums!!: Fonētika un Valodu saime · Redzēt vairāk »
Vēdas
Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums Vēdas ( — 'viedums', 'zināšanas', 'patiesība') ir senākie hinduisma svētie raksti.
Jaunums!!: Fonētika un Vēdas · Redzēt vairāk »
