Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fransisko Goja

Indekss Fransisko Goja

Fransisko Hosē de Goja i Lusientess (Francisco José de Goya y Lucientes, dzimis 1746. gada 30. martā, miris 1828. gada 16. aprīlī) bija spāņu gleznotājs un grafiķis.

21 attiecības: Akts, Akvatinta, Djego Velaskess, Gojas rēgi, Karloss IV un viņa ģimene, Litogrāfija, Madrides sacelšanās, Merilina Monro, Odilons Redons, Pablo Pikaso, Prado muzejs, Raganu lidojums, Saturns aprij savus bērnus, Simbolisms, Spāņi, Tēlotājmākslas muzejs (Budapešta), Vēsturiskais žanrs, 16. aprīlis, 1746. gads, 1828. gads, 30. marts.

Akts

eļļa, 97 x 190 cm, Madride, Prado muzejs. Mikelandželo. "Kails", (1508 — 1512), freska, Sikstinas kapela, Vatikāns. eļļa, Filadelfija, Filadelfijas mākslas muzejs. eļļa. Akts (no, kas savukārt no) ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs darbs, kurā ar cilvēka kailķermeņa attēlojumu izsaka priekšstatu par skaisto, eksistences un jūtu neatkārtojamību.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Akts · Redzēt vairāk »

Akvatinta

Fransisko Goja. Zīmējuma un akvatintas tehnika ciklam "Kapričio" "Vai kāds atbrīvos mūs no važām?" 1799. g. Akvatinta (no — ‘ūdens’ un tinta — ‘nokrāsots’) ir grafikas dobspiedes tehnikas vara gravīras veids.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Akvatinta · Redzēt vairāk »

Djego Velaskess

Djego Velaskess (Diego Rodríguez de Silva y Velázquez) (1599. gada 6. jūnijā Seviļā, miris 1660. gada 6. augustā Madridē) bija spāņu baroka laikmeta gleznotājs.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Djego Velaskess · Redzēt vairāk »

Gojas rēgi

Gojas rēgi ir 2006.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Gojas rēgi · Redzēt vairāk »

Karloss IV un viņa ģimene

Karloss IV un viņa ģimene ir spāņu gleznotāja Fransisko Gojas eļļas krāsas glezna uz audekla.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Karloss IV un viņa ģimene · Redzēt vairāk »

Litogrāfija

Ežēns Delakruā 1843. gada litogrāfija "Hamlets un Horācijs", Bruklinas muzejs Litogrāfija (lithos — 'akmens' un, grapho — 'rakstu, zīmēju') ir grafikas gludspiedes tehnika, kurā novilkumu iegūst, pārnesot krāsu no gludas iespiedformas uz papīra.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Litogrāfija · Redzēt vairāk »

Madrides sacelšanās

Madrides sacelšanās (spāņu: Dos de Mayo) bija 1808.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Madrides sacelšanās · Redzēt vairāk »

Merilina Monro

Merilina Monro (dzimusi Norma Džīna Mortensone (Norma Jeane Mortenson), mirusi) bija amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Merilina Monro · Redzēt vairāk »

Odilons Redons

"Pašportrets" (1880) Odilons Redons (* 1840. gada 20. aprīlī Bordo, † 1916. gada 6. jūlijā Parīzē) bija franču mākslinieks, simbolisma pārstāvis.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Odilons Redons · Redzēt vairāk »

Pablo Pikaso

Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso, biežāk pazīstams kā Pablo Pikaso; dzimis, miris) bija spāņu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, keramiķis un dizainers. Viņš ir kubisma pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku. Daudzi cilvēki uzskata, ka Pablo Pikaso ir viens no 20. gadsimta radošākajiem un ietekmīgākajiem gleznotājiem. Būdams vēl zēns, Pikaso sevi parādīja kā ļoti talantīgu zīmētāju un gleznotāju. Viņš izmēģināja dažādus gleznošanas stilus. Viens no tiem bija tā sauktais "zilais periods", kad Pikaso savos darbos zilo krāsu izmantoja kā galveno krāsu. 1907. gadā Pikaso uzgleznoja gleznu "Aviņonas meitenes", kas iezīmēja jauna glezniecības žanra — kubisma — sākumu. Mākslinieks nomira 91 gada vecumā. Viņa ilggadīgā un daudzveidīgā radošā darbība rezumējās atstātajos unikālajos mākslas darbos: 1885 gleznās, 7089 zīmējumos, vairāk nekā 30 tūkstošos estampu, 1228 skulptūrās un 3222 keramikas izstrādājumos. Šajos darbos ir ne tikai patiesu pasaules mākslu darbu estētisks skaistums, bet arī iekšējs aizraujošs un iedarbīgs spēks, kuru savā nenogurstošajā tieksmē pēc pilnības ģeniālais meistars centās panākt.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Pablo Pikaso · Redzēt vairāk »

Prado muzejs

Prado muzejs ir Spānijas Nacionālais mākslas muzejs, kas atrodas Spānijas galvaspilsētā Madridē.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Prado muzejs · Redzēt vairāk »

Raganu lidojums

Raganu lidojums ir spāņu gleznotāja Fransisko Gojas 1798.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Raganu lidojums · Redzēt vairāk »

Saturns aprij savus bērnus

Saturns aprij savus bērnus ir nosaukums, kas dots spāņu mākslinieka Fransisko Gojas gleznai.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Saturns aprij savus bērnus · Redzēt vairāk »

Simbolisms

Simbolisms (no (súmbolon) — 'zīme') bija modernistiskās mākslas virziens 19.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Simbolisms · Redzēt vairāk »

Spāņi

Spāņi ir tauta, Spānijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Spānijas.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Spāņi · Redzēt vairāk »

Tēlotājmākslas muzejs (Budapešta)

Tēlotājmākslas muzejs ir ārzemju tēlotāja mākslas muzejs Varoņu laukumā, Budapešā, Ungārijā, iepretī izstāžu zālei Mučarnoks.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Tēlotājmākslas muzejs (Budapešta) · Redzēt vairāk »

Vēsturiskais žanrs

eļļa, Ņujorka, Metropoles mākslas muzejs. eļļa, Madride, Prado muzejs. eļļa, Madride, Prado muzejs. eļļa, Maskava, Tretjakova galerija. Vēsturiskais žanrs ir tēlotājas mākslas žanrs, kas pievērsies sociāli un politiski nozīmīgu pagātnes parādību, notikumu, personību attēlošanai.

Jaunums!!: Fransisko Goja un Vēsturiskais žanrs · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

Jaunums!!: Fransisko Goja un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »

1746. gads

1746.

Jaunums!!: Fransisko Goja un 1746. gads · Redzēt vairāk »

1828. gads

1828.

Jaunums!!: Fransisko Goja un 1828. gads · Redzēt vairāk »

30. marts

30.

Jaunums!!: Fransisko Goja un 30. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Francisco Goya, Francisco José de Goya y Lucientes, Francisko Goija, Fransisko Goija, Fransisko Hosē de Goija i Lusientess, Fransisko Hosē de Goija i Lusjentess, Fransisko Hosē de Goija y Lusientess, Fransisko de Goija, Goija, Goja, Goya.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »