Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Alcatel, Alstom, Andoras līdzprinču uzskaitījums, Žaks Širaks, Franču grupa, Francijas Piektā republika, Francijas premjerministru uzskaitījums, Francijas prezidents, Francijas prezidentu uzskaitījums, Giljotīna, Helmūts Kols, Ieva Lase, Let Poland Be Poland (televīzijas raidījums), Marija Sklodovska-Kirī, Matra (uzņēmums), Mirdza Ersa, Orsē muzejs, Parīzes Politikas zinātnes institūts, Parīzes vēsture, Sergejs Paradžanovs, Sociālistiskā partija (Francija), Studentu maijs (1968), Tilerī dārzs, Valerī Žiskārs d'Estēns, Vācija, 16. oktobris, 1916. gads, 1981. gads, 1990. gadi, 1992. gada ziemas olimpiskās spēles, 1992. gads Latvijā, 1996. gads, 2020. gads Latvijā, 26. oktobris, 29. septembris, 8. janvāris, 9. janvāris.
Alcatel
''Alcatel'' birojs 2005. gadā ''Minitel'' informācijas tiešsaistes sistēmas termināls (1981. gads) ''Alcatel HD1'' mobilais telefons (1995. gads) Alcatel SA (agrākie nosaukumi Compagnie Générale d’Electricité, CGE, Alcatel Alsthom) bija Francijas telesakaru iekārtu ražošanas uzņēmums.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Alcatel · Redzēt vairāk »
Alstom
''Citadis 403'' tramvajs ''Alstom AGV'' ātrvilciens Alstom S.A. (agrākais nosaukums GEC Alsthom) ir Francijas mašīnbūves uzņēmums, kas nodarbojas ar sliežu transporta biznesu.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Alstom · Redzēt vairāk »
Andoras līdzprinču uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Andoras līdzprinči kopš 1278.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Andoras līdzprinču uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Žaks Širaks
Žaks Renē Širaks (dzimis Parīzē; miris Parīzē) bija franču politiķis.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Žaks Širaks · Redzēt vairāk »
Franču grupa
Ēka Dzirnavu ielā 70, kuras 5. dzīvoklī pulcējās "Franču grupa". Franču grupa ir PSRS drošības iestāžu dots apzīmējums latviešu inteliģences disidentu grupai, ko 1950.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Franču grupa · Redzēt vairāk »
Francijas Piektā republika
Francijas Piektā republika, neformāls modernās Francijas nosaukums, kas aizsākās 1958.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Francijas Piektā republika · Redzēt vairāk »
Francijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Francijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Francijas prezidents
Francijas Republikas prezidents ir Francijas Republikas valsts vadītājs, kā arī Francijas Bruņoto spēku virspavēlnieks.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Francijas prezidents · Redzēt vairāk »
Francijas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas prezidenti.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Francijas prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Giljotīna
Giljotīna Giljotīna ir ierīce, ar kuras palīdzību tiek izpildīts nāvessods, nocērtot galvu.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Giljotīna · Redzēt vairāk »
Helmūts Kols
Helmūts Jozefs Mihaels Kols (dzimis, miris) bija Vācijas politiķis, bijušais Kristīgo demokrātu apvienības (KDS) vadītājs, Vācijas kanclers 16 gadus (1982—1998).
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Helmūts Kols · Redzēt vairāk »
Ieva Lase
Ieva Lase (1916—2002) bija latviešu tulkotāja, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un politieslodzītā.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Ieva Lase · Redzēt vairāk »
Let Poland Be Poland (televīzijas raidījums)
Let Poland Be Poland (Lai Polija ir Polija) — Mārtija Pasetija režisētais televīzijas raidījums, ko veidoja ASV Starptautiskā komunikāciju aģentūra sadarbībā ar ASV Aizsardzības departamentu.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Let Poland Be Poland (televīzijas raidījums) · Redzēt vairāk »
Marija Sklodovska-Kirī
Marija Salomea Sklodovska-Kirī (dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Marija Sklodovska-Kirī · Redzēt vairāk »
Matra (uzņēmums)
''Matra'' agrākais logo ''Matra 530'' sporta mašīna ''Renault Espace I'' minivens Mistral'' zeme-gaiss raķete Lillē Matra S.A. ir Francijas uzņēmums.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Matra (uzņēmums) · Redzēt vairāk »
Mirdza Ersa
Mirdza Beatrise Ersa (1924—2008) bija latviešu tulkotāja, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un politieslodzītā.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Mirdza Ersa · Redzēt vairāk »
Orsē muzejs
Orsē muzejs ir mākslas muzejs Francijas galvaspilsētā Parīzē, kas atrodas Sēnas upes krastā.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Orsē muzejs · Redzēt vairāk »
Parīzes Politikas zinātnes institūts
Ieeja ''Sciences Po'' galvenajā ēkā Parīzes Politikas zinātnes institūts (vai Sciences Po) ir Francijas universitāte, viena no prestižākajām augstskolām Eiropā un pasaulē savā nozarē, kas tika dibināta 1872.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Parīzes Politikas zinātnes institūts · Redzēt vairāk »
Parīzes vēsture
Parīzes apkārtne ir ir bijusi apdzīvota jau 8.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Parīzes vēsture · Redzēt vairāk »
Sergejs Paradžanovs
Sergejs Paradžanovs (dzimis Tbilisi, miris Erevānā) bija armēņu izcelsmes padomju kinorežisors, scenārists un mākslinieks, devis nozīmīgu ieguldījumu ukraiņu, armēņu un gruzīnu kino.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Sergejs Paradžanovs · Redzēt vairāk »
Sociālistiskā partija (Francija)
Sociālistiskā partija (PS) ir sociāldemokrātiska politiskā partija Francijā.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Sociālistiskā partija (Francija) · Redzēt vairāk »
Studentu maijs (1968)
Studentu maijs (jeb Mai 68) jeb 1968.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Studentu maijs (1968) · Redzēt vairāk »
Tilerī dārzs
Tilerī dārzs ir publisks parks, kas atrodas starp Luvru un Konkordijas laukumu, Parīzes 1. apgabalā, Francijā.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Tilerī dārzs · Redzēt vairāk »
Valerī Žiskārs d'Estēns
Valerī Marī Renē Žoržs Žiskārs d'Estēns (—) bija franču politiķis, laikā no 1974.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Valerī Žiskārs d'Estēns · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un Vācija · Redzēt vairāk »
16. oktobris
16.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 16. oktobris · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1990. gadi
Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 1990. gadi · Redzēt vairāk »
1992. gada ziemas olimpiskās spēles
1992.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 1992. gada ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1992. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1992. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 1992. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 1996. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 2020. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
26. oktobris
26.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 26. oktobris · Redzēt vairāk »
29. septembris
29.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 29. septembris · Redzēt vairāk »
8. janvāris
8.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 8. janvāris · Redzēt vairāk »
9. janvāris
9.
Jaunums!!: Fransuā Miterāns un 9. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fransua Miterāns, François Mitterrand, Miterāns, Mitterrand.
