Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fricis Menders

Indekss Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).

24 attiecības: Alberts Kviesis, Andrejs Upīts, Demokrātiskais bloks, Francis Trasuns, Fricis Menders, Gustavs Zemgals, Iskolats, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālā padome, Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija), Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940), Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935), LSDSP vēsture, Meņševiki, Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju, Tautas padome, 1. Saeima, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 2. Saeima, 3. Saeima, 4. Saeima.

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Fricis Menders un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Jaunums!!: Fricis Menders un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Demokrātiskais bloks

Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.

Jaunums!!: Fricis Menders un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »

Francis Trasuns

Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.

Jaunums!!: Fricis Menders un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »

Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).

Jaunums!!: Fricis Menders un Fricis Menders · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Fricis Menders un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Fricis Menders un Iskolats · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija)

"Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī" "Latvijas Republikas pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī (fotogrāfija) · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940)

Latvijas—Padomju attiecības iesākās 1920.

Jaunums!!: Fricis Menders un Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) · Redzēt vairāk »

Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)

Liepājas koncentrācijas nometne bija koncentrācijas nometnes tipa ieslodzījuma vieta Liepājas kara ostas teritorijā laikā no 1934.

Jaunums!!: Fricis Menders un Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935) · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Fricis Menders un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Meņševiki

Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.

Jaunums!!: Fricis Menders un Meņševiki · Redzēt vairāk »

Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju

Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1920.

Jaunums!!: Fricis Menders un Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Fricis Menders un Tautas padome · Redzēt vairāk »

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

Jaunums!!: Fricis Menders un 1. Saeima · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Jaunums!!: Fricis Menders un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

2. Saeima

2.

Jaunums!!: Fricis Menders un 2. Saeima · Redzēt vairāk »

3. Saeima

3.

Jaunums!!: Fricis Menders un 3. Saeima · Redzēt vairāk »

4. Saeima

4.

Jaunums!!: Fricis Menders un 4. Saeima · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Menders.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »