Ātrāk nekā pārlūku!
105 attiecības: Bauska, Bauskas rātsnams, Bauskas vēsture, Bīlastu muiža, Bēnes muiža, Dobeles pils, Dreiliņi (dzimta), Formula regiminis un Kurzemes statūti, Georgs Mancelis, Gothards Ketlers, Jaunjelgava, Jaunjelgavas vēsture, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas katoļu katedrāle, Jelgavas novads (2009—2021), Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca, Jelgavas vēsture, Johans Rīvijs (skolotājs), Ketlers, Kuldīgas pils, Kurzemes hercogistes kolonijas, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lašu baznīca, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas naudas vēsture, Lielauces muiža, Liepājas vēsture, Mēklenburgas Anna, Ostenzakeni, Piltenes apgabals, Piltenes mantojuma karš, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Rīgas aplenkums (1621), Sabiles pilskalns, Salaspils kauja, Sēlijas vēsture, Sēlpils luterāņu baznīca, Sēlpils pils, Sēlpils vēsture, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Vilhelms Ketlers, Zemgales hercogiste, 1587. gads Latvijā, 1588. gads Latvijā, 1589. gads Latvijā, 1590. gads Latvijā, ..., 1591. gads Latvijā, 1592. gads Latvijā, 1593. gads Latvijā, 1594. gads Latvijā, 1595. gads Latvijā, 1596. gads Latvijā, 1597. gads Latvijā, 1598. gads Latvijā, 1599. gads Latvijā, 1600. gads Latvijā, 1601. gads Latvijā, 1602. gads Latvijā, 1603. gads Latvijā, 1604. gads Latvijā, 1605. gads Latvijā, 1606. gads Latvijā, 1607. gads Latvijā, 1608. gads Latvijā, 1609. gads Latvijā, 1610. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, 1641. gads Latvijā, 1642. gads, 1642. gads Latvijā, 17. augusts, 17. maijs, 25. novembris. Izvērst indekss (55 vairāk) »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Bauska · Redzēt vairāk »
Bauskas rātsnams
Bauskas rātsnams ir 17.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Bauskas rātsnams · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bīlastu muiža
Bīlastu muižas kungu māja atrodas Dobeles novada Krimūnu pagastā, apmēram 70 km no Rīgas un 4 km no Dobeles.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Bīlastu muiža · Redzēt vairāk »
Bēnes muiža
Bēnes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Bēnes muiža · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Dreiliņi (dzimta)
Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Dreiliņi (dzimta) · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas vēsture
Katoļu baznīca (pirms 1940). Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jaunjelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas katoļu katedrāle
Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgavas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads (2009—2021)
Jelgavas novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgavas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca (2003). Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākā Jelgavas baznīca.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Johans Rīvijs (skolotājs) · Redzēt vairāk »
Ketlers
Ketlers var būt.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Ketlers · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogistes kolonijas
Kurzemes hercogistes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes hercogistes kolonijas · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lašu baznīca
Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Augšdaugavas novadā, Sēlijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Lašu baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Lielauces muiža
Lielauces muižas pils (2007). Lielauces muižas kungu māja jeb Lielauces pils ir vēlā klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Lielauces ezera krastā Dobeles novada Lielauces pagasta Lielaucē.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Lielauces muiža · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Ostenzakeni
Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Pomerānijas Elizabete Magdalēna · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1621)
Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »
Sabiles pilskalns
Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Sabiles pilskalns · Redzēt vairāk »
Salaspils kauja
Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils luterāņu baznīca
Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Sēlpils luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sēlpils vēsture
Sēlpils vēsture aptver laika periodu kopš Vecsēlpils dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Sēlpils vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
1587. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1587.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1587. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1588. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1588.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1588. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1589. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1589.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1589. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1590. gads Latvijā
Rīgas panorāma ap 1590. gadu. Šajā lapā ir apkopoti 1590.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1590. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1591. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1591.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1591. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1592. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1592.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1592. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1593. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1593.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1593. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1594. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1594.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1594. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1595. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1595.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1595. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1596. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1596.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1597. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1597.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1597. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1598. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1598.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1598. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1599. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1599.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1599. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1600. gads Latvijā
Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1600. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1601. gads Latvijā
Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1601. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1602. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1602.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1602. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1603. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1603.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1603. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1604. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1604.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1605. gads Latvijā
Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1606. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1606.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1606. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1607. gads Latvijā
1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1607. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1608. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1608.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1608. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1609. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1609.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1609. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1610. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1610. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1611. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1611.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1612. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1613. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1613.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1613. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1614. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1614.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1614. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1615. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1615.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1616. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1616.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1616. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1618. gads Latvijā
Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1618. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1619. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1619.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1619. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1620. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1620.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1620. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1621. gads Latvijā
Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1621. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1622. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1622.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1623. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1623.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1623. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1624. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1624.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1624. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1625. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1626. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1626.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1627. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1627.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1627. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1628. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1628.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1628. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1629. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1629.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1630. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1630.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1630. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1631. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1631.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1632. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1632.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1633. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1633.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1633. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1634. gads Latvijā
Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1634. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1635. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1635.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1635. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1636. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1636.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1636. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1637. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1637.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1637. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1638. gads Latvijā
Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1639. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1639.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1639. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1640. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1640.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1640. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1641. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1641.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1641. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1642. gads
1642.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1642. gads · Redzēt vairāk »
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
17. augusts
17.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 17. augusts · Redzēt vairāk »
17. maijs
17.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 17. maijs · Redzēt vairāk »
25. novembris
25.
Jaunums!!: Frīdrihs Ketlers un 25. novembris · Redzēt vairāk »
