Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva), Aleksandrs I Romanovs, Bābelsberga, Diseldorfa, Dzelzs krusts, Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Gēra, Grobiņas pils, Heinrihs Heine, Hoencollernu dinastija, Juzefs Poņatovskis, Karalienes Luīzes tilts, Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze, Muses biedrība, Nikolajs I Romanovs, Potsdama, Prūsijas karaļi, Prūsijas Karaliste, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Svētā Savienība, Tīrgartena (parks), Vilhelms I Hoencollerns, 1770. gads, 1840. gads, 3. augusts, 7. jūnijs.
Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)
Aleksandra Fjodorovna, līdz laulībām Prūsijas Šarlote; dzimusi, mirusi) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Bābelsberga
Bābelsberga ir Potsdamas lielākais kvartāls.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Bābelsberga · Redzēt vairāk »
Diseldorfa
Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Diseldorfa · Redzēt vairāk »
Dzelzs krusts
Otrā pasaules kara Dzelzs krusts (I šķiras) Dzelzs krusts (saīsināti — EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Dzelzs krusts · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Gēra
Gēra ir pilsēta Veise Elsteras upes krastos Tīringenes austrumu daļā Vācijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Gēra · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Heinrihs Heine
Kristians Johans Heinrihs Heine (dzimis, miris) bija žurnālists un viens no nozīmīgākajiem vācu 19.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Heinrihs Heine · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Juzefs Poņatovskis
Juzefs Antonijs Paņatovskis (dzimis, miris) bija Vīnē dzimis poļu karavīrs, kurš krita Leipcigas kaujā kā Napoleona armijas maršals.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Juzefs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Karalienes Luīzes tilts
Karalienes Luīzes tilts ir robežtilts pār Nemunas upi, kas savieno Lietuvas pilsētu Panemuni un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala pilsētu Sovetsku.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Karalienes Luīzes tilts · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Luīze Auguste Vilhelmīne Amālija hercogiene cu Mēklenburga (bieži saukta par karalieni Luīzi; dzimusi, mirusi) bija Prūsijas karaliene - konsorte no 1797.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze · Redzēt vairāk »
Muses biedrība
Muses biedrības ģerbonis (1912). Rīgas Muses biedrība bija 1787.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Muses biedrība · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Potsdama · Redzēt vairāk »
Prūsijas karaļi
senprūšu karavīriem Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi, līdz 1772.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Prūsijas karaļi · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Svētā Savienība · Redzēt vairāk »
Tīrgartena (parks)
Tīrgartena (oficiālais vācu nosaukums: Großer Tiergarten (Lielais zvēru dārzs)) ir Berlīnes populārākais iekšpilsētas parks, kas pilnībā atrodas tāda paša nosaukuma rajonā.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Tīrgartena (parks) · Redzēt vairāk »
Vilhelms I Hoencollerns
Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
1770. gads
1770.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 1770. gads · Redzēt vairāk »
1840. gads
1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 1840. gads · Redzēt vairāk »
3. augusts
3.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 3. augusts · Redzēt vairāk »
7. jūnijs
7.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns un 7. jūnijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fridrihs Vilhelms III Hohencollerns, Friedrich Wilhelm III, Frīdrihs Vilhelms III, Frīdrihs Vilhelms III Hohencollerns.
