Ātrāk nekā pārlūku!
283 attiecības: Aļģes, Aberācija (astronomija), Acs, Acs zīlīte, Agregātstāvoklis, Aklums, Akvarelis, Alberts Einšteins, Angstrēms, Anrī Bekerels, ANS sintezators, Atlasa ciedrs, Atmiņa, Atomspēku mikroskops, Atspīdums, Atstarošana, Augļmušas, Ūdens caurspīdīgums, Ūsiņš, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Ebots, Čūskas, Čukstošās galerijas viļņi, Ēna, Ēnotājs, Ērgļi (putni), Āzijas gepards, Āzijas tapirs, Baltais āmulis, Baltā krāsa, Bioluminiscence, Biosfēra, Bites, Blāzma, Bodžera eļļassēklis, Briežu dzimta, C vitamīns, Caurspīdīgums (optika), Cīņas klubs (filma), Ciedri, Cikloheksāns, Cinka jodīds, Citoloģija, Datorredze, Daudzu pasauļu interpretācija, Degunragputnu dzimta, Dievlūdzēji, Difūzais miglājs, Difūzā atstarošanās, Difrakcija, ..., Divšķautņu asinszāle, Doplera efekts, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzeltenā krāsa, Eiropas kurmis, Eiropas protejs, Ekspozīcija (fotogrāfija), Ekspozīcijas kompensācija, Elektrība, Elektrodinamika, Elektroencefalogrāfija, Elektrolīze, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētisko viļņu skala, Elektronstaru lampa, Enerģija, Enerģija (nozīmju atdalīšana), Epifīze, Faradeja efekts, Femtosekunde, Fizika, Fluorescence, Foraminīferas, Fosforescence, Fotoaparāts, Fotoelektriskais efekts, Fotoelektronu pavairotājs, Fotoelements, Fotogrāfija, Fotometrija, Fotons, Fotosintēze, Frenela biprizma, Gailis, Gaisma (nozīmju atdalīšana), Gaisma (personvārds), Gaismas ātrums, Gaismas diožu spuldze, Gaismas diode, Gaismas gads, Gaismas intensitāte, Gaismas kvanti, Gaismas laušana, Gaismas plūsma, Gaismu mākslinieks, Galvassāpes, Galvkāji, Gepards, Gladiolas, Grauds, Gravitācija, Gultas blakts, Halo, Hameleoni, Heila—Bopa komēta, Hirosi Amano, Hlorofils, Hromosfēra, Impulss, Isamu Akasaki, Izohinolīns, Izomērija, Jaunkaledonijas vārna, Jūraszirnekļi, Jonizējošais starojums, Jumts, Kakapo, Kalmāri, Kandela, Karbīns, Keivorīts, Kepler-10, Kino, Klinšu ērglis, Koherence, Koku pīle, Koraļļi, Korozija, Krauķis, Krāsa, Krāsu fotogrāfija, Krāsvielas, Krēsla, Krili, Kristāls, Ktenofori, Kukaiņi, Kvantu mehānika, Kvēlspuldze, Laika mašīna, Lapu krāsu maiņa rudenī, Laušanas koeficients, Lavīnfotodiode, Lāpa, Lāzers, Līdzenumu tapirs, Līnis, Leduslācis, Libānas ciedrs, Lielais grizons, Liesma, Litorāle, Logs, Lomogrāfija, Luksofors, Luminiscence, Maikls Faradejs, Makrofīti, Malduguns, Malka, Marihuāna, Maurīcijas melnkoks, Mākslīgā koma, Meža pūce, Medūzas, Melnais caurums, Melnā krāsa, Mens Rejs, Meteoroloģiskā redzamība, Metināšana, Mišiks Kazarjans, Minerāls, Mirāža, Mirdzizlāde, Nanometrs, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Neoklasicisms, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Novaja Zemļas efekts, Objektīvs, Observatorija, Oculoheel, Odžu dzimta, Okeāns, OLED, Optika, Optikas vēsture, Optiskais kabelis, Optiskais printeris, Optiskais telegrāfs, Orangutani, Organoģenēzes regulācija, Orgons, Orientācijas noteikšana un vadība, Palielināmais stikls, Paradīzes putnu dzimta, Parastais jenots, Parastais osis, Pastelis, Pauropodi, Pūču dzimta, Pūčveidīgie, Penicilīni, Perlamutra mākoņi, Piekrastes navigācija, Pingvīnu dzimta, Planka konstante, Planktons, Plastmasas, Pleckāji, Pleohroisms, Politetrafluoretilēns, Politrauma, Protejs (pavadonis), Prusaki, Puspērtiķi, Pusvadītājs, Raglapes, Reālisms, Redzamais spožums, Redzamā gaisma, Refraktors, Relativitātes teorija, Sabulis, Sarkanais kokveida sūklis, Sarkanā savvaļas vista, Saule, Saules enerģija, Saules stabs, Saules vējš, Sausdeguna pērtiķi, Sekundārā emisija, Sensors, Skropstiņtārpi, Slapjdeguna pērtiķi, Spīdums (mineraloģija), Spīdvaboles, Spektroskopija, Spektrs, Spogulis, Starjauda, Stumbrs, Sublitorāle, Sudraba nitrāts, Sudrabainie mākoņi, Suns, Svaikstiks, Svece, Tarsiji, Tēja, Telegrāfs, Telesto (pavadonis), Televīzija, Temperatūra, Tenebrisms, Tiristors, Tritons (pavadonis), Tumsas simbolika, Uguns, Ukapirms, Vaļveidīgie, Vakarlēpis, Vakuums, Varavīksne, Vēbera-Fehnera likums, Viļņu optika, Viela, Vienšūņi, Vijolīšu dzimta, Vistas aklums, Visums, Zaļā savvaļas vista, Zāgrosa tritons, Zibsastāvs, Zigomicētes, Zilā krāsa, Zilenīšu apakšdzimta, Ziloņroņi, Zirga krāsa, Zivis, 1663. gads. Izvērst indekss (233 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Gaisma un Aļģes · Redzēt vairāk »
Aberācija (astronomija)
Aberācija astronomijā ir parādība, kas rada debess objektu šķietamu kustību ap to patieso atrašanās vietu atkarībā no novērotāja ātruma.
Jaunums!!: Gaisma un Aberācija (astronomija) · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Gaisma un Acs · Redzēt vairāk »
Acs zīlīte
Cilvēka acs. Zīlīte ir melnā daļa acs centrā Acs zīlīte ir atvere varavīksnenē, caur kuru acī nonāk gaisma.
Jaunums!!: Gaisma un Acs zīlīte · Redzēt vairāk »
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Gaisma un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Aklums
Akls cilvēks, kuru pavada suns Aklums ir pārejošs vai paliekošs redzes trūkums.
Jaunums!!: Gaisma un Aklums · Redzēt vairāk »
Akvarelis
Akvarelis kā mākslas darbs Akvareļkrāsas Akvareliste Darba procesā Akvarelis (no — 'ūdeņaina') ir glezniecības tehnika, kurā izmanto īpašas ūdenī šķīdinātas krāsas - akvareļkrāsas.
Jaunums!!: Gaisma un Akvarelis · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Gaisma un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Angstrēms
Angstrēms ir garuma mērvienība ekvivalenta 1/10000000000 metra jeb 10−10m (100 pm vai 0,1 nm).
Jaunums!!: Gaisma un Angstrēms · Redzēt vairāk »
Anrī Bekerels
Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Gaisma un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »
ANS sintezators
ANS sintezators ir fotoelektronisks mūzikas instruments, ko no 1937.
Jaunums!!: Gaisma un ANS sintezators · Redzēt vairāk »
Atlasa ciedrs
Atlasa ciedrs ir ciedru ģints koku suga.
Jaunums!!: Gaisma un Atlasa ciedrs · Redzēt vairāk »
Atmiņa
Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu.
Jaunums!!: Gaisma un Atmiņa · Redzēt vairāk »
Atomspēku mikroskops
AFM blokshēma Atomspēku mikroskops ir speciāla veida skenējošais mikroskops (SPM), kas tika izgudrots 1986.
Jaunums!!: Gaisma un Atomspēku mikroskops · Redzēt vairāk »
Atspīdums
Datorgrafika ar atspīdumu spogulī Atspīdums (reflection) datorgrafikā tiek izmantots, lai simulētu objektus, kas atstaro gaismu, atspīdumu, kā spoguļi vai jebkādas atspīdošas virsmas.
Jaunums!!: Gaisma un Atspīdums · Redzēt vairāk »
Atstarošana
Gaismas viļņi atstarojas pret ezera virsmu un veido kalna atspulgu Atstarošana ir parādība, kad vilnis krīt uz robežvirsmu starp divām vidēm un viļņu fronte maina virzienu, atgriežoties vidē, no kuras tā nākusi.
Jaunums!!: Gaisma un Atstarošana · Redzēt vairāk »
Augļmušas
Augļmušas, augļmušiņas, augļmušu dzimta (Drosophilidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie krastmalmušu virsdzimtas (Ephydroidea).
Jaunums!!: Gaisma un Augļmušas · Redzēt vairāk »
Ūdens caurspīdīgums
Ūdens caurspīdīgums - lielums, kurš nosaka cieto vielu daļiņu daudzumu ūdenī.
Jaunums!!: Gaisma un Ūdens caurspīdīgums · Redzēt vairāk »
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Jaunums!!: Gaisma un Ūsiņš · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Gaisma un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Čārlzs Ebots
Čārlzs Grīlijs Ebots. Čārlzs Grīlijs Ebots (dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis, astronoms un speciālists par Saules fizikālo dabu.
Jaunums!!: Gaisma un Čārlzs Ebots · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Gaisma un Čūskas · Redzēt vairāk »
Čukstošās galerijas viļņi
Čukstošās galerijas viļņi jeb čukstošās galerijas modas ir viļņu veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.
Jaunums!!: Gaisma un Čukstošās galerijas viļņi · Redzēt vairāk »
Ēna
Cilvēka ēna Ēna ir optiska parādība, kas rodas, ja gaismas staru ceļā atrodas kāds šķērslis, kas aizsedz gaismu.
Jaunums!!: Gaisma un Ēna · Redzēt vairāk »
Ēnotājs
Ēnotājus parasti izmanto, lai 3D modeļiem piešķirtu apgaismojumu un ēnu. Ēnotājs ir datorgrafikā ēnošanai izmantota programma.
Jaunums!!: Gaisma un Ēnotājs · Redzēt vairāk »
Ērgļi (putni)
Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.
Jaunums!!: Gaisma un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »
Āzijas gepards
Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.
Jaunums!!: Gaisma un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »
Āzijas tapirs
Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.
Jaunums!!: Gaisma un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »
Baltais āmulis
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.
Jaunums!!: Gaisma un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Gaisma un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Jaunums!!: Gaisma un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Gaisma un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Gaisma un Bites · Redzēt vairāk »
Blāzma
Blāzma var būt.
Jaunums!!: Gaisma un Blāzma · Redzēt vairāk »
Bodžera eļļassēklis
Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Gaisma un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Gaisma un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Gaisma un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Caurspīdīgums (optika)
Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.
Jaunums!!: Gaisma un Caurspīdīgums (optika) · Redzēt vairāk »
Cīņas klubs (filma)
"Cīņas klubs" ir 1999.
Jaunums!!: Gaisma un Cīņas klubs (filma) · Redzēt vairāk »
Ciedri
Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints.
Jaunums!!: Gaisma un Ciedri · Redzēt vairāk »
Cikloheksāns
Cikloheksāns (C6H12) ir bezkrāsains, ūdenī nešķīstošs šķidrums ar vāju, īpatnēju smaržu.
Jaunums!!: Gaisma un Cikloheksāns · Redzēt vairāk »
Cinka jodīds
Cinka jodīds ir cinka un joda binārais savienojums, kas uzskatāms par jodūdeņražskābes cinka sāli.
Jaunums!!: Gaisma un Cinka jodīds · Redzēt vairāk »
Citoloģija
Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.
Jaunums!!: Gaisma un Citoloģija · Redzēt vairāk »
Datorredze
date.
Jaunums!!: Gaisma un Datorredze · Redzēt vairāk »
Daudzu pasauļu interpretācija
Šrēdingera kaķis daudzu pasauļu interpretācijā. Kaķis vienlaikus ir dzīvs un miris, taču, kasti atverot, rodas atšķirīgas, viena otru savstarpēji neietekmējošas visuma versijas Daudzu pasauļu interpretācija (DPI) jeb Evereta interpretācija ir kvantu mehānikas interpretācija, kas zināmā mērā paredz "paralēlo visumu" pastāvēšanu, visos tajos darbojas vieni un tie paši dabas likumi un tiem raksturīgas vienādas fizikālās konstantes, taču tie atrodas dažādos kvantu stāvokļos (quantum state).
Jaunums!!: Gaisma un Daudzu pasauļu interpretācija · Redzēt vairāk »
Degunragputnu dzimta
Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.
Jaunums!!: Gaisma un Degunragputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Dievlūdzēji
Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.
Jaunums!!: Gaisma un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »
Difūzais miglājs
Oriona miglājs — pazīstams atstarojošais miglājs Difūzais miglājs ir neregulāras formas miglājs bez izteiktām robežām; tas var pats izstarot gaismu vai arī absorbēt to.
Jaunums!!: Gaisma un Difūzais miglājs · Redzēt vairāk »
Difūzā atstarošanās
Difūzā gaismas atstarošanās (sarkanā krāsā) Difūzā atstarošanās ir gaismas atstarošanās veids, kad gaisma, kas krīt uz virsmu, tiek izkliedēta un atstarojas dažādos virzienos.
Jaunums!!: Gaisma un Difūzā atstarošanās · Redzēt vairāk »
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.
Jaunums!!: Gaisma un Difrakcija · Redzēt vairāk »
Divšķautņu asinszāle
Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.
Jaunums!!: Gaisma un Divšķautņu asinszāle · Redzēt vairāk »
Doplera efekts
Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.
Jaunums!!: Gaisma un Doplera efekts · Redzēt vairāk »
Dzēlējzarndobumaiņi
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.
Jaunums!!: Gaisma un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Jaunums!!: Gaisma un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Gaisma un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Eiropas protejs
Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).
Jaunums!!: Gaisma un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »
Ekspozīcija (fotogrāfija)
Izmantojot slēdža ātrumu 1/13 sekundes lidojošo putnu kustības attēlā ir "izsmērētas" Jūras fotogrāfijā pēc saulrieta ar slēdža ātrumu 15 sekundes. Viļņu galotnes izskatās kā migla. Ekspozīcija fotogrāfijā ir kopējs gaismas daudzums, kurš nonāk uz fotoattēlu reģistrējošas virsmas (foto filmu vai fotokameras sensoru) fotoattēla uzņemšanas laikā.
Jaunums!!: Gaisma un Ekspozīcija (fotogrāfija) · Redzēt vairāk »
Ekspozīcijas kompensācija
Ekspozīcijas kompensācija ir metode, ar kuru tiek izmainīti ekspozīcijas parametri, ņemot vērā fotoeksponometra rādījumus un specifiskus faktorus, lai panāktu attēla optimizāciju.
Jaunums!!: Gaisma un Ekspozīcijas kompensācija · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Gaisma un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Jaunums!!: Gaisma un Elektrodinamika · Redzēt vairāk »
Elektroencefalogrāfija
Elektroencefalogrāfija (EEG) ir galvas smadzeņu bioelektriskās aktivitātes pieraksts.
Jaunums!!: Gaisma un Elektroencefalogrāfija · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Gaisma un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Jaunums!!: Gaisma un Elektromagnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Gaisma un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisko viļņu skala
Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences.
Jaunums!!: Gaisma un Elektromagnētisko viļņu skala · Redzēt vairāk »
Elektronstaru lampa
Elektronstaru lampa ir vakuuma elektroierīce, kuras darbība pamatojas uz viena vai vairāku elektronu kūļu (staru) formēšanu,kā arī intensitātes un novietojuma vadīšanu.
Jaunums!!: Gaisma un Elektronstaru lampa · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Gaisma un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enerģija (nozīmju atdalīšana)
Enerģija var būt.
Jaunums!!: Gaisma un Enerģija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Epifīze
Pineal gland) Smadzeņu epifīze (jeb corpus pineale — ‘čiekurveida ķermenis’) ir neliels veidojums, kurš mugurkaulniekiem atrodas zem galvas ādas vai galvas smadzeņu dziļumā.
Jaunums!!: Gaisma un Epifīze · Redzēt vairāk »
Faradeja efekts
optiskajā izolatorā Faradeja efekts jeb magnētiski optiskā aktivitāte ir gaismas polarizācijas plaknes griešana, lineāri polarizētai gaismai ejot cauri optiski neaktīvai vielai, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Gaisma un Faradeja efekts · Redzēt vairāk »
Femtosekunde
Femtosekunde (fs) ir laika mērvienība, kura vienāda ar 10−15 sekundēm.
Jaunums!!: Gaisma un Femtosekunde · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Gaisma un Fizika · Redzēt vairāk »
Fluorescence
Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.
Jaunums!!: Gaisma un Fluorescence · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Gaisma un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Fosforescence
Fosforescējoša putna figūra Fosforescence ir viens no fotoluminiscences veidiem, līdzīgs fluorescencei.
Jaunums!!: Gaisma un Fosforescence · Redzēt vairāk »
Fotoaparāts
Dažāda veida fotoaparāti Fotoaparāts jeb fotokamera ir ierīce, kas paredzēta fotoattēla iegūšanai.
Jaunums!!: Gaisma un Fotoaparāts · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Gaisma un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotoelektronu pavairotājs
spektrofotometra. Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.
Jaunums!!: Gaisma un Fotoelektronu pavairotājs · Redzēt vairāk »
Fotoelements
Fotoelements — ierīce, kuras elektriskie parametri mainās gaismas starojuma iedarbībā.
Jaunums!!: Gaisma un Fotoelements · Redzēt vairāk »
Fotogrāfija
Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (— gaisma, γράφειν (graphein) — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska attēlu iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.
Jaunums!!: Gaisma un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »
Fotometrija
Fotometrija ir optikas nozare, kas pēta gaismas avotu izstaroto elektromagnētisko enerģiju un tās mērīšanu.
Jaunums!!: Gaisma un Fotometrija · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Gaisma un Fotons · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Gaisma un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Frenela biprizma
Frenela biprizma ir optiska ierīce divu koherentu gaismas staru kūļu iegūšanai.
Jaunums!!: Gaisma un Frenela biprizma · Redzēt vairāk »
Gailis
Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.
Jaunums!!: Gaisma un Gailis · Redzēt vairāk »
Gaisma (nozīmju atdalīšana)
Gaisma var būt.
Jaunums!!: Gaisma un Gaisma (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Gaisma (personvārds)
Gaisma ir latviešu sieviešu personvārds, veidots no latviešu valodas vārda "gaisma".
Jaunums!!: Gaisma un Gaisma (personvārds) · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gaismas diožu spuldze
2010. gadu, tirgū ir pieejamas dažāda veida LED spuldzes: ieskrūvējamas spuldzes, ieskaitot prožektora tipa (pa kreisi), lasīšanas spuldzes (centrā), mājsaimniecības vajadzībām izmantojamas spuldzes (centrā pa labi un apakšā) un mazjaudas spuldzes (pa labi) Gaismas diožu spuldze ir elektriska ierīce, kas izmanto gaismas diodes (LED) kā gaismas avotu.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas diožu spuldze · Redzēt vairāk »
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas diode · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Gaismas intensitāte
Gaismas intensitāte jeb gaismas stiprums - gaismas plūsmas attiecība pret telpas leņķi, kurā iekļauta attiecīgā plūsma.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas intensitāte · Redzēt vairāk »
Gaismas kvanti
Gaismas kvants ir vienā reizē atoma izstarotā viena viļņu enerģijas porcija.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas kvanti · Redzēt vairāk »
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »
Gaismas plūsma
Spīdošs ķermenis izstaro gaismas plūsmu.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismas plūsma · Redzēt vairāk »
Gaismu mākslinieks
BOX Rotaļlietu bibliotēkas apgaismojuma dizains pēc State of Light, 2018.—2019 Gaismu mākslinieks ir teātra darbinieks, kas sadarbojas ar režisoru, horeogrāfu, scenogrāfu, kostīmu mākslinieci un skaņu dizaineri, lai radītu iestudējuma apgaismojumu, gaisotni un diennakts laiku, reaģējot uz tekstu, vienlaikus paturot prātā.
Jaunums!!: Gaisma un Gaismu mākslinieks · Redzēt vairāk »
Galvassāpes
Galvassāpes jeb cefalalģija ir sāpes, kas skar galvu, kā arī kaklu.
Jaunums!!: Gaisma un Galvassāpes · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Gaisma un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Jaunums!!: Gaisma un Gepards · Redzēt vairāk »
Gladiolas
Gladiolas (Gladiolus) ir skalbju dzimtas (Iridaceae) augi.
Jaunums!!: Gaisma un Gladiolas · Redzēt vairāk »
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Jaunums!!: Gaisma un Grauds · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Gaisma un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gultas blakts
Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm.
Jaunums!!: Gaisma un Gultas blakts · Redzēt vairāk »
Halo
Indonēzijā Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts.
Jaunums!!: Gaisma un Halo · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Gaisma un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Gaisma un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Hirosi Amano
Hirosi Amano (dzimis) ir japāņu fiziķis, inženieris un izgudrotājs, specializējies pusvadītāju tehnoloģiju jomā.
Jaunums!!: Gaisma un Hirosi Amano · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Gaisma un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Hromosfēra
Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.
Jaunums!!: Gaisma un Hromosfēra · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Gaisma un Impulss · Redzēt vairāk »
Isamu Akasaki
Isamu Akasaki (dzimis, miris) bija japāņu inženieris un fiziķis, specializējies pusvadītāju tehnoloģiju jomā, vislabāk pazīstams ar spilgtas gallija nitrīda (GaN) p-n pārejas zilas gaismas diodes izgudrošanu 1989.
Jaunums!!: Gaisma un Isamu Akasaki · Redzēt vairāk »
Izohinolīns
Izohinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Gaisma un Izohinolīns · Redzēt vairāk »
Izomērija
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).
Jaunums!!: Gaisma un Izomērija · Redzēt vairāk »
Jaunkaledonijas vārna
Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Gaisma un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »
Jūraszirnekļi
Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.
Jaunums!!: Gaisma un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Gaisma un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Jumts
baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.
Jaunums!!: Gaisma un Jumts · Redzēt vairāk »
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Gaisma un Kakapo · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Gaisma un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Kandela
Kandela (no — 'svece'; apzīmējums: cd) ir SI sistēmas gaismas stipruma mērvienība.
Jaunums!!: Gaisma un Kandela · Redzēt vairāk »
Karbīns
Karbīns ir viena no oglekļa alotropiskajām modifikācijām.
Jaunums!!: Gaisma un Karbīns · Redzēt vairāk »
Keivorīts
1901. gada ilustrācija, kurā attēlots, kā romāna varoņi lido pa gaisu, izmēģinot keivorītu Keivorīts ir fantastisks materiāls, kas aprakstīts Herberta Velsa zinātniski fantastiskajā romānā "Pirmie cilvēki uz Mēness" (publicēts 1901. gadā).
Jaunums!!: Gaisma un Keivorīts · Redzēt vairāk »
Kepler-10
Kepler-10 ir 11.
Jaunums!!: Gaisma un Kepler-10 · Redzēt vairāk »
Kino
Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.
Jaunums!!: Gaisma un Kino · Redzēt vairāk »
Klinšu ērglis
Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.
Jaunums!!: Gaisma un Klinšu ērglis · Redzēt vairāk »
Koherence
Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.
Jaunums!!: Gaisma un Koherence · Redzēt vairāk »
Koku pīle
thumb Koku pīle (Aix sponsa) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.
Jaunums!!: Gaisma un Koku pīle · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Gaisma un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Jaunums!!: Gaisma un Korozija · Redzēt vairāk »
Krauķis
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.
Jaunums!!: Gaisma un Krauķis · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Gaisma un Krāsa · Redzēt vairāk »
Krāsu fotogrāfija
Levi Hilla process spēja fotogrāfiski attēlot daļu krāsu, bet arī to, ka daudzi paraugi ir bijuši "uzlaboti", pievienojot krāsu ar roku. Pirmā krāsu fotogrāfija, kura iegūta ar trīs pamatkrāsu metodi, ko 1855. gadā ieteica Džeimss Maksvels. To 1861. gadā uzņēmis Tomass Satons. Fotogrāfijā redzama krāsaina lente ar ''tartana'' ornamentu. 1877. gadā radīta fotogrāfiska izdruka uz papīra, ko veidojis franču krāsu fotogrāfijas pionieris ''Louis Ducos du Hauron''. Attēlā redzami pārklājušies elementi dzeltenā, gaišzilā un sarkanā krāsā. Buhāras Emīra fotogrāfija, ko 1911. gadā uzņēmis Sergejs Prokudins-Gorskis. Labajā pusē redzami trīs krāsu melnbaltas stikla plates negatīvi (šeit parādīti kā pozitīvi). Sergeja Prokudina-Gorska 1915. gadā uzņemta fotogrāfija, laika posmā no 1909. līdz 1915. gadam dokumentējot Krievijas Impēriju Tādžmahala krāsu fotogrāfija, kura tika publicēta 1921. gada ''The National Geographic Magazine'' izdevumā Pirmajā pasaules karā Krāsu fotogrāfija ir fotogrāfijas veids, kurā izmanto līdzekļus, ar kuriem var attēlot krāsas un tās tradicionāli iegūst ķīmiskā ceļā fotogrāfijas procesa fāzē.
Jaunums!!: Gaisma un Krāsu fotogrāfija · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Gaisma un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Krēsla
Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā.
Jaunums!!: Gaisma un Krēsla · Redzēt vairāk »
Krili
Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Gaisma un Krili · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Gaisma un Kristāls · Redzēt vairāk »
Ktenofori
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.
Jaunums!!: Gaisma un Ktenofori · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Gaisma un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Gaisma un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Jaunums!!: Gaisma un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »
Laika mašīna
Laika mašīna TARDIS no seriāla Doctor Who Laika mašīna ir hipotētiska ierīce ceļošanai laikā pretēji tā dabiskajai gaitai.
Jaunums!!: Gaisma un Laika mašīna · Redzēt vairāk »
Lapu krāsu maiņa rudenī
Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.
Jaunums!!: Gaisma un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »
Laušanas koeficients
Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā — gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.
Jaunums!!: Gaisma un Laušanas koeficients · Redzēt vairāk »
Lavīnfotodiode
Silīcija lavīnfotodiodes struktūra. 1 — omiskie kontakti; 2 — pretatstarošanās pārklājums Lavīnfotodiode (LFD;, APD) ir augstas jutības pusvadītāja elektroniska ierīce, kas, izmantojot fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu par elektrību.
Jaunums!!: Gaisma un Lavīnfotodiode · Redzēt vairāk »
Lāpa
2015. gada 18. novembra lāpu gājiens Lāpa ir mākslīgi izveidots gaismas un uguns avots, kas parasti sastāv no stieņveida koka gabala, kam viens gals aptīts ar degtspējīgu šķidrumu piesūcinātu audumu, bet otrs gals paredzēts turēšanai.
Jaunums!!: Gaisma un Lāpa · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Gaisma un Lāzers · Redzēt vairāk »
Līdzenumu tapirs
Līdzenumu tapirs (Tapirus terrestris) jeb Dienvidamerikas tapirs, arī Brazīlijas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.
Jaunums!!: Gaisma un Līdzenumu tapirs · Redzēt vairāk »
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Jaunums!!: Gaisma un Līnis · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Gaisma un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Libānas ciedrs
Libānas ciedrs (Cedrus libani) ir ciedru ģints koku suga.
Jaunums!!: Gaisma un Libānas ciedrs · Redzēt vairāk »
Lielais grizons
Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).
Jaunums!!: Gaisma un Lielais grizons · Redzēt vairāk »
Liesma
Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.
Jaunums!!: Gaisma un Liesma · Redzēt vairāk »
Litorāle
Sokotras salā Litorāle jeb litorālā zona ( — piekrastes), arī paisuma-bēguma zona ir piekrastes apgabals, kurš applūst ar jūras ūdeni paisuma laikā un nosusinās bēguma laikā.
Jaunums!!: Gaisma un Litorāle · Redzēt vairāk »
Logs
Berlīnē Logs ir telpu norobežojošs atvērums sienā (loga aile), jumtā, kurš ļauj telpā ieplūst dabiskajai gaismai un skaņai, kā arī gaisam, ja logs ir atverams.
Jaunums!!: Gaisma un Logs · Redzēt vairāk »
Lomogrāfija
Lomogrāfija – jauns fotografēšanas žanrs ar Lomo kamerām.
Jaunums!!: Gaisma un Lomogrāfija · Redzēt vairāk »
Luksofors
Luksofors Anglijā Luksofors (no — 'gaisma' un (foros) — 'nesošs') ir gaismas signalizācijas ierīce, kas tiek izmantota ceļu krustojumos, gājēju pārejās, dzelzceļa līnijās un citās vietās satiksmes regulēšanai.
Jaunums!!: Gaisma un Luksofors · Redzēt vairāk »
Luminiscence
Luminiscējoši kristāli Luminiscence ir spontāna elektromagnētiskā starojuma emisija, kuru neizsauc melna ķermeņa starojums, bet gan enerģijas atbrīvošanās, elektroniem pārejot no ierosināta stāvokļa uz pamatstāvokli.
Jaunums!!: Gaisma un Luminiscence · Redzēt vairāk »
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Jaunums!!: Gaisma un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »
Makrofīti
Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Gaisma un Makrofīti · Redzēt vairāk »
Malduguns
Malduguns imitācija ezerā Malduguns ir gaismas parādība, kas izpaužas kā vājš, nedaudz virs zemes plīvojošs liesmveida spīdums.
Jaunums!!: Gaisma un Malduguns · Redzēt vairāk »
Malka
Malkas sadedzināšana ugunskurā siltuma iegūšanai ir pazīstama kopš seniem laikiem Malka ir koksnes gabali, kuri tiek iegūti un izmantoti kā kurināmais.
Jaunums!!: Gaisma un Malka · Redzēt vairāk »
Marihuāna
Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna) Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus).
Jaunums!!: Gaisma un Marihuāna · Redzēt vairāk »
Maurīcijas melnkoks
Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Gaisma un Maurīcijas melnkoks · Redzēt vairāk »
Mākslīgā koma
Mākslīgā koma, saukta arī par medikamentozo komu vai mākslīgi radītu komu, ir ar barbiturātus saturošu medikamentu palīdzību radīts un/vai uzturēts stāvoklis, kad pacients atrodas dziļā bezsamaņā.
Jaunums!!: Gaisma un Mākslīgā koma · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Gaisma un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Medūzas
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.
Jaunums!!: Gaisma un Medūzas · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Gaisma un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Gaisma un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Mens Rejs
Mens Rejs (Man Ray; dzimis, miris) bija amerikāņu modernisma mākslinieks.
Jaunums!!: Gaisma un Mens Rejs · Redzēt vairāk »
Meteoroloģiskā redzamība
Telavivu var pamanīt jau no 80 km attāluma Meteoroloģiskā redzamība ir attālums, no kura dienā pazūd pēdējās kāda objekta pazīmes, bet naktī vairs nevar redzēt noteiktas intensitātes gaismas avotu.
Jaunums!!: Gaisma un Meteoroloģiskā redzamība · Redzēt vairāk »
Metināšana
Loka metināšana. Metināšana ir process, kurā tiek savienoti dažādi materiāli, parasti metāli vai termoplasti.
Jaunums!!: Gaisma un Metināšana · Redzēt vairāk »
Mišiks Kazarjans
Mišiks Kazarjans (dzimis, miris) bija armēņu izcelsmes PSRS un Krievijas fiziķis, kas darbojās lāzera fizikas un optikas jomā; fizikas-matemātikas zinātņu doktors, profesors.
Jaunums!!: Gaisma un Mišiks Kazarjans · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Gaisma un Minerāls · Redzēt vairāk »
Mirāža
Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stari atstarojas uz siltu un aukstu (t.i., dažādi blīvu) gaisa masu robežas.
Jaunums!!: Gaisma un Mirāža · Redzēt vairāk »
Mirdzizlāde
Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs.
Jaunums!!: Gaisma un Mirdzizlāde · Redzēt vairāk »
Nanometrs
Nanometrs (nm) ir metra miljardā daļa.
Jaunums!!: Gaisma un Nanometrs · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Gaisma un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Nīlzirgu dzimta
Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).
Jaunums!!: Gaisma un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »
Neoklasicisms
Neoklasicisma stilā celtā Arsenāla ēka Rīgā (1832). Pirmā neoklasicisma ēka Somijā — ''Brinkhallin kartano'' Neoklasicisms (néos — ‘jaunais’ un — ‘uz augstāko kārtu attiecīgs’) jeb revolucionārais klasicisms, arī jaunklasicisms, ir mākslas virziens, kam raksturīgs dažādu mākslas virzienu sakopojums un ir jūtama klasicisma formu un sižetu izmantošana.
Jaunums!!: Gaisma un Neoklasicisms · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Gaisma un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Novaja Zemļas efekts
Novaja Zemļas efekts Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru.
Jaunums!!: Gaisma un Novaja Zemļas efekts · Redzēt vairāk »
Objektīvs
Nikkor Objektīvs ar maināmu fokusa attālumu 18-70 mm Objektīvs ir gaismu savācoša optiskā sistēma, kura ataino objektu.
Jaunums!!: Gaisma un Objektīvs · Redzēt vairāk »
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Jaunums!!: Gaisma un Observatorija · Redzēt vairāk »
Oculoheel
Ocuheel iepakojums un flakoniņš ar šķīdumu Oculoheel ir Vācijā ražotas homeopātiskas bezrecepšu zāles, kas ir acu pilieni, kurus izmanto iekaisušu, pārpūlētu, kairinātu acu un graušanas sajūtas, jutīguma pret gaismu un plakstiņu iekaisumu gadījumos.
Jaunums!!: Gaisma un Oculoheel · Redzēt vairāk »
Odžu dzimta
Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.
Jaunums!!: Gaisma un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Gaisma un Okeāns · Redzēt vairāk »
OLED
Organiskā gaismu izstarojošā diode (OLED vai organiskā LED), kas pazīstama arī kā organiskā elektroluminiscējošā (organiskā EL) diode, ir gaismu izstarojošā diode (LED), kurā izstarojošais elektroluminiscējošais slānis ir organiskas plēves savienojums, kas izstaro gaismu, reaģējot uz elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Gaisma un OLED · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Gaisma un Optika · Redzēt vairāk »
Optikas vēsture
Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.
Jaunums!!: Gaisma un Optikas vēsture · Redzēt vairāk »
Optiskais kabelis
thumb Optiskais kabelis ir izveidots no optiskajām šķiedrām.
Jaunums!!: Gaisma un Optiskais kabelis · Redzēt vairāk »
Optiskais printeris
35 mm optiskais printeris Optiskais printeris jeb kinokopēšanas aparāts ir ierīce, kas sastāv no viena vai vairākiem kinoprojektoriem, kas mehāniski saistīti ar kinokameru.
Jaunums!!: Gaisma un Optiskais printeris · Redzēt vairāk »
Optiskais telegrāfs
Optiskais telegrāfs ir informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
Jaunums!!: Gaisma un Optiskais telegrāfs · Redzēt vairāk »
Orangutani
Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.
Jaunums!!: Gaisma un Orangutani · Redzēt vairāk »
Organoģenēzes regulācija
Organizētu augu audu kultūras attīstību iespējams regulēt, kontrolējot un mainot augšanas barotnes sastāvu un augu kultūras apkārtējās vides apstākļus, kā arī rūpīgi izvēloties eksplantu.
Jaunums!!: Gaisma un Organoģenēzes regulācija · Redzēt vairāk »
Orgons
Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.
Jaunums!!: Gaisma un Orgons · Redzēt vairāk »
Orientācijas noteikšana un vadība
Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).
Jaunums!!: Gaisma un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »
Palielināmais stikls
Palielināmais stikls ar rokturi Palielināmais stikls jeb lupa (no) ir optiskā lēca, kas tiek izmantota, lai iegūtu kāda objekta palielinātu attēlu.
Jaunums!!: Gaisma un Palielināmais stikls · Redzēt vairāk »
Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.
Jaunums!!: Gaisma un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Gaisma un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Jaunums!!: Gaisma un Parastais osis · Redzēt vairāk »
Pastelis
Pastelis kā mākslas darbs Pasteļkrītiņi. Pastelis ir glezniecības tehnika vai šajā tehnikā darināts darbs, kur izmanto krāsainus krītiņus.
Jaunums!!: Gaisma un Pastelis · Redzēt vairāk »
Pauropodi
Pauropodi (Pauropoda) ir daudzkāju apakštipa klase.
Jaunums!!: Gaisma un Pauropodi · Redzēt vairāk »
Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).
Jaunums!!: Gaisma un Pūču dzimta · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Gaisma un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Gaisma un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Perlamutra mākoņi
Perlemutra mākoņi Norvēģijā Perlamutra mākoņi II tipa perlamutra mākoņi (sastāv no ūdens pilieniem) Perlamutra mākoņi jeb polārie stratosfēras mākoņi ir mākoņi, kas veidojas ļoti lielā augstumā virs Zemes (20—30 km) un sastāv no ledus kristāliņiem vai ļoti aukstiem ūdens pilieniem.
Jaunums!!: Gaisma un Perlamutra mākoņi · Redzēt vairāk »
Piekrastes navigācija
Seglīnija Somijas arhipelāgā. Piekrastes navigācija ir navigācijas veids, kuru izmanto ierobežotos ūdeņos ar biežu vai pastāvīgu kuģa vietas noteikšanu attiecībā pret tuvumā esošiem ģeogrāfiskiem orientieriem un ūdenstilpes dibena raksturu.
Jaunums!!: Gaisma un Piekrastes navigācija · Redzēt vairāk »
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Jaunums!!: Gaisma un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Gaisma un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Gaisma un Planktons · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Gaisma un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Gaisma un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Pleohroisms
kordierīta. Slīpēts un košākas krāsas iegūšanai visdrīzāk arī karsēts tanzanīts — šim dārgakmenim raksturīgs pleohroisms. Pleohroisms ir optiska vielas īpašība — krāsainā kristālā notiek divkārša gaismas laušana un gaismas stars tiek sadalīts divos staros, kuri ir polarizēti 90° grādu leņķī viens pret otru.
Jaunums!!: Gaisma un Pleohroisms · Redzēt vairāk »
Politetrafluoretilēns
Politetrafluoretilēns ir polimērs, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora.
Jaunums!!: Gaisma un Politetrafluoretilēns · Redzēt vairāk »
Politrauma
Politrauma ir medicīniskais termins, kas nozīmē divu vai vairāku ķermeņa anatomisku apgabalu vai orgānu traumu ar sekojušiem sistēmisku funkciju traucējumiem.
Jaunums!!: Gaisma un Politrauma · Redzēt vairāk »
Protejs (pavadonis)
Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Gaisma un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Gaisma un Prusaki · Redzēt vairāk »
Puspērtiķi
Par puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas.
Jaunums!!: Gaisma un Puspērtiķi · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Gaisma un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Raglapes
Raglapes (Ceratophyllum) — raglapju dzimtas viengadīga ģints, kas izplatīta visā pasaulē.
Jaunums!!: Gaisma un Raglapes · Redzēt vairāk »
Reālisms
Jūlijs Feders "Kapsēta" Kārlis Hūns "Duelists" Iļja Repins "Rudens buķete" Gistavs Kurbē "Skulptors" Reālisms (no — ‘priekšmetisks’, no — ‘lieta’) ir Eiropas mākslas un literatūras virziens, kas radās Eiropā kā romantisma noliegums, tas ir patiess īstenības attēlojums.
Jaunums!!: Gaisma un Reālisms · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Gaisma un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Jaunums!!: Gaisma un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »
Refraktors
Galileja refraktora optiskā shēma Keplera teleskops ar ekvatoriālo montāžu Apohromatiskais refraktors Refraktors (lēcu teleskops) ir optiskā teleskopa paveids, kura objektīvs sastāv no vienas vai vairākām lēcām.
Jaunums!!: Gaisma un Refraktors · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Gaisma un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Jaunums!!: Gaisma un Sabulis · Redzēt vairāk »
Sarkanais kokveida sūklis
Sarkanais kokveida sūklis jeb sarkanā koka sūklis ir jūras sūkļu Axinellidae dzimtas sūkļu (Porifera) tipa bezmugurkaulnieks.
Jaunums!!: Gaisma un Sarkanais kokveida sūklis · Redzēt vairāk »
Sarkanā savvaļas vista
Sarkanā savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Gaisma un Sarkanā savvaļas vista · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Gaisma un Saule · Redzēt vairāk »
Saules enerģija
Saules starojuma Eiropas karte Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro elektromagnētisko viļņu veidā, cilvēki galvenokārt to jūt gaismas un siltuma veidā.
Jaunums!!: Gaisma un Saules enerģija · Redzēt vairāk »
Saules stabs
Saules stabs Rietumvirdžīnijā Saules stabs ir atmosfēras parādība, kas izpaužas, kā vertikāls gaismas stabs, kurš stiepjas no horizonta uz augšu saules lēkta un rieta laikā.
Jaunums!!: Gaisma un Saules stabs · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Gaisma un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Sausdeguna pērtiķi
Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).
Jaunums!!: Gaisma un Sausdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Sekundārā emisija
Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā.
Jaunums!!: Gaisma un Sekundārā emisija · Redzēt vairāk »
Sensors
Kustības sensors Sensors (no — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
Jaunums!!: Gaisma un Sensors · Redzēt vairāk »
Skropstiņtārpi
Skropstiņtārpi (Turbellaria) ir plakantārpu galvenā klase; tās pārstāvji ir galvenokārt brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos un mitrā augsnē.
Jaunums!!: Gaisma un Skropstiņtārpi · Redzēt vairāk »
Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.
Jaunums!!: Gaisma un Slapjdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Spīdums (mineraloģija)
Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.
Jaunums!!: Gaisma un Spīdums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Gaisma un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Gaisma un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Gaisma un Spektrs · Redzēt vairāk »
Spogulis
Spogulis, kurš atspoguļo vāzi. Spogulis ir jebkura virsma (parasti plakana), kas labi atstaro gaismu.
Jaunums!!: Gaisma un Spogulis · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Gaisma un Starjauda · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Gaisma un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Sublitorāle
Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.
Jaunums!!: Gaisma un Sublitorāle · Redzēt vairāk »
Sudraba nitrāts
Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.
Jaunums!!: Gaisma un Sudraba nitrāts · Redzēt vairāk »
Sudrabainie mākoņi
Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.
Jaunums!!: Gaisma un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Gaisma un Suns · Redzēt vairāk »
Svaikstiks
Svaikstiks (jaunprūšu: *Swāikstiks, no *swāikstan (*swāigstan) — 'gaisma') prūšu mitoloģijā ir gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.
Jaunums!!: Gaisma un Svaikstiks · Redzēt vairāk »
Svece
Sveces liesma Svece Svece ir līdzeklis telpu apgaismošanai, kas sastāv no viegli kūstošas vielas stieņa formā, kurā iekausēts degtspējīga materiāla diegs.
Jaunums!!: Gaisma un Svece · Redzēt vairāk »
Tarsiji
Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).
Jaunums!!: Gaisma un Tarsiji · Redzēt vairāk »
Tēja
Zaļā tēja Tēja ir dzēriens, ko pagatavo ar karstu ūdeni, aplejot tējas koka (Camellia sinensis) daļas un ļaujot tām dažas minūtes ievilkties.
Jaunums!!: Gaisma un Tēja · Redzēt vairāk »
Telegrāfs
Telegrāfs (— 'tālu' un γραφειν — 'rakstīt') ir sistēma ziņojumu (telegrammu) pārraidei attālumā.
Jaunums!!: Gaisma un Telegrāfs · Redzēt vairāk »
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Gaisma un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Televīzija
Amerikāņu ģimene, kas skatās televīziju 1958. gadā Televīzija (no (tēle) un — 'tālā redzēšana'; saīsinājumā TV) jeb tālrāde, ir telesakaru sistēma vai process, lai raidītu un uztvertu kustīgus attēlus un skaņu attālumā, izmantojot elektriskos vai elektromagnētiskos signālus.
Jaunums!!: Gaisma un Televīzija · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Gaisma un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tenebrisms
Mikelandželo Merīzi da Karavadžo glezna tenebrisma stilā Tenebrisms ir gleznošanas tehnika, kad tumšu telpu izgaismo mazs gaismas avots.
Jaunums!!: Gaisma un Tenebrisms · Redzēt vairāk »
Tiristors
Tiristora apzīmējums shēmās Tiristors (- durvis + (rez)istors) ir pusvadītāju ierīce, kas ir pārslēdzama no aizvērta (strāvu praktiski nevadoša) stāvokļa uz atvērtu (strāvu vadošu) stāvokli.
Jaunums!!: Gaisma un Tiristors · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Gaisma un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tumsas simbolika
Tumsa ir fiziski nomācoša vide, kura ir atvērta negatīviem notikumiem un tiek saistīta ar nāvi, ieslodzījumu un neierobežotu ļaunumu, tādēļ pati par sevi tiek uzskatīta par negatīvu tēlu.
Jaunums!!: Gaisma un Tumsas simbolika · Redzēt vairāk »
Uguns
Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.
Jaunums!!: Gaisma un Uguns · Redzēt vairāk »
Ukapirms
Ukapirms (jaunprūšu: *Ukapirms — 'visupirmais') prūšu mitoloģijā ir augstākais debesu, zemes un zvaigžņu dievs, kam viss pasaulē esot bijis pakļauts.
Jaunums!!: Gaisma un Ukapirms · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Gaisma un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Jaunums!!: Gaisma un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Gaisma un Vakuums · Redzēt vairāk »
Varavīksne
Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.
Jaunums!!: Gaisma un Varavīksne · Redzēt vairāk »
Vēbera-Fehnera likums
Vēbera-Fehnera likums apraksta sakarību, ka dzirdes sajūtu izmaiņa ir proporcionāla skaņas stipruma logaritma izmaiņai.
Jaunums!!: Gaisma un Vēbera-Fehnera likums · Redzēt vairāk »
Viļņu optika
Viļņu optika jeb fizikālā optika ir optikas nozare, kas apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā tās viļņu dabu.
Jaunums!!: Gaisma un Viļņu optika · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Gaisma un Viela · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Gaisma un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Vijolīšu dzimta
Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.
Jaunums!!: Gaisma un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Vistas aklums
Cilvēks ar normālu redzi (pa kreisi) un cilvēks ar vistas aklumu (pa labi) Vistas aklums jeb hemeralopija ( — ‘diena’ + αλαός — ‘akls’) ir acu slimība, kas izpaužas kā pavājināta redze sliktā apgaismojumā (krēslā).
Jaunums!!: Gaisma un Vistas aklums · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Gaisma un Visums · Redzēt vairāk »
Zaļā savvaļas vista
Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).
Jaunums!!: Gaisma un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »
Zāgrosa tritons
Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri) ir reta salamandru dzimtas (Salamandridae) tritonu suga.
Jaunums!!: Gaisma un Zāgrosa tritons · Redzēt vairāk »
Zibsastāvs
Magnija un kālija perhlorāta uzliesmojums alas apgaismošanai Zibsastāvs ir pirotehnisks sastāvs, ko izmanto spilgta zibšņa iegūšanai.
Jaunums!!: Gaisma un Zibsastāvs · Redzēt vairāk »
Zigomicētes
''Rhizopus'' nenobriedis zigosporangijs, kas veidojas no diviem saistītiem gametangijiem. Zigomicētes Zigomicētes jeb zigomicēšu klase (Zigomycetes), bieži tiek identificētas arī ar zigomikotām jeb zigomikotu nodalījumu (Zigomycota), ir bijusī sēņu bioloģiskās valsts klase un zigomikotu nodalījums ar šo vienīgo klasi tajā.
Jaunums!!: Gaisma un Zigomicētes · Redzēt vairāk »
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Jaunums!!: Gaisma un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »
Zilenīšu apakšdzimta
Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.
Jaunums!!: Gaisma un Zilenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ziloņroņi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Gaisma un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »
Zirga krāsa
No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.
Jaunums!!: Gaisma un Zirga krāsa · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Gaisma un Zivis · Redzēt vairāk »
1663. gads
1663.
Jaunums!!: Gaisma un 1663. gads · Redzēt vairāk »
