Ātrāk nekā pārlūku!
82 attiecības: Andromedas galaktika, Antaress, Apsīda, Astrofizika, Astronomija, Astronomisks objekts, Astronoms, Astrosat, Atlantīda (Zvaigžņu Vārti), Atnācēji no nekurienes, Baložbūda pieneņu pļavā, Cefeīda, Centaura Alfa, Cilvēku misija uz Marsu, Daba, Dabiskais pavadonis, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Edvīns Habls, Ekumenopole, Euclid, Fermi paradokss, Fizikālā sistēma, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Gaismas piesārņojums, Galaktika, Galaktikas halo, Galaktiku grupas un kopas, Galaxy, GALEX, Gravitācijas lēca, Habla likums, Heila—Bopa komēta, Herschel Space Observatory, Hidra (zvaigznājs), Jaunava (zvaigznājs), Johanness Keplers, Kalabi—Jau varietāte, Kin-dza-dza, Korusanta, Kosmiskais ātrums, Kosmoloģija, Kosmosa izpēte, Kvazārs, Lauva (zvaigznājs), Lielais Magelāna Mākonis, Lielais sprādziens, Lokālā galaktiku grupa, Marsieši (zinātnieku grupa), Melnais caurums, Mesjē katalogs, ..., Miglājs, Mijiedarbojošās galaktikas, Navigatora lidojums, Orbitālā observatorija, Orgons, Pārnova, Pēteris fon der Ostenzakens, Piena Ceļš, Sarkanā nobīde, Saule, Saules masa, Saules sistēma, Senie (tēls), Sintezētās apertūras radars, Spirālveida galaktika, Starpzvaigžņu vide, Tārpeja, Tengen Toppa Gurren Lagann, Trijstūra galaktika, Tumšā matērija, Visuma paātrināta izplešanās, Visums, XRISM, Ziemeļu Vainags, Zvaigžņu ceļš, Zvaigžņu kari, Zvaigžņu karte, Zvaigžņu kopa, Zvaigžņu Vārti (artefakts), Zvaigzne, 1. janvāris, 30. decembris. Izvērst indekss (32 vairāk) »
Andromedas galaktika
Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Galaktika un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »
Antaress
Antaress, pazīstams arī kā Skorpiona Alfa jeb Skorpiona α (α Sco, Alpha Scorpii), ir sarkanā pārmilzu zvaigzne Piena Ceļa galaktikā.
Jaunums!!: Galaktika un Antaress · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Galaktika un Apsīda · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Galaktika un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Galaktika un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Galaktika un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Galaktika un Astronoms · Redzēt vairāk »
Astrosat
Astrosat ir Indijas pirmā orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Galaktika un Astrosat · Redzēt vairāk »
Atlantīda (Zvaigžņu Vārti)
ASV un Kanādas militārās zinātniskās fantastikas televīzijas seriālā "Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" Atlantīda ir pilsētas lieluma zvaigžņu kuģis, kas sākotnēji atrodas uz Zemes (Antarktīdā).
Jaunums!!: Galaktika un Atlantīda (Zvaigžņu Vārti) · Redzēt vairāk »
Atnācēji no nekurienes
"Atnācēji no nekurienes" ir franču rakstnieka Fransisa Karsaka (īstajā vārdā Fransuā Bords) zinātniski fantastisks romāns.
Jaunums!!: Galaktika un Atnācēji no nekurienes · Redzēt vairāk »
Baložbūda pieneņu pļavā
"Baložbūda pieneņu pļavā" ir krievu rakstnieka Vladislava Krapivina zinātniskās fantastikas romāns-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: Голубятня в Орехове, Праздник лета в Старогорске un Мальчик и ящерка.
Jaunums!!: Galaktika un Baložbūda pieneņu pļavā · Redzēt vairāk »
Cefeīda
Cefeīdas pulsācijas Cefeīda ir pulsējoša maiņzvaigzne, kuras starjauda ir stingri atkarīga no perioda.
Jaunums!!: Galaktika un Cefeīda · Redzēt vairāk »
Centaura Alfa
Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.
Jaunums!!: Galaktika un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »
Cilvēku misija uz Marsu
Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Galaktika un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Galaktika un Daba · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Galaktika un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija.
Jaunums!!: Galaktika un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Edvīns Habls
Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.
Jaunums!!: Galaktika un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »
Ekumenopole
Skats uz Zemes pilsētu izgaismojumu naktī, norādot ģeogrāfiskās vietas, kas ir visaktīvāk urbanizētas. Ekumenopole (no, oikouménê — 'pasaule' un, pólis — 'pilsēta', līdz ar to savienojumā veidojot apzīmējumu pilsētas pasaule jeb pasaule, kuru veido viena vesela pilsēta) ir hipotētisks koncepts, kurā visa apdzīvojamā pasaule jeb planēta ir ieskauta vienā nepārtrauktā pilsētā.
Jaunums!!: Galaktika un Ekumenopole · Redzēt vairāk »
Euclid
Euclid ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) orbitālā observatorija, kas novēro kosmiskos objektus redzamajā un infrasarkanajā gaismā.
Jaunums!!: Galaktika un Euclid · Redzēt vairāk »
Fermi paradokss
Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.
Jaunums!!: Galaktika un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »
Fizikālā sistēma
Fizikālā sistēma ir pētījumu objekts fizikā, kurā tiek ietverts kāds daudzums savstarpēji mijiedarbīgu elementu (fizikāli ķermeņi vai citas sistēmas), kas nosacīti tiek atdalīti no apkārtējās vides.
Jaunums!!: Galaktika un Fizikālā sistēma · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).
Jaunums!!: Galaktika un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »
Gaismas piesārņojums
Mehiko naktī ar izgaismotām debesīm Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.
Jaunums!!: Galaktika un Gaismas piesārņojums · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Galaktika un Galaktika · Redzēt vairāk »
Galaktikas halo
Galaktika NGC 5866 ar izgaismoto galaktiskā halo daļu. Galaktikas halo ir galaktikas neredzamais komponents, tās sfēriskās apakšsistēmas pamatdaļa.
Jaunums!!: Galaktika un Galaktikas halo · Redzēt vairāk »
Galaktiku grupas un kopas
Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.
Jaunums!!: Galaktika un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »
Galaxy
Galaxy (no angļu valodas - galaktika) var būt arī.
Jaunums!!: Galaktika un Galaxy · Redzēt vairāk »
GALEX
GALEX jeb Galaxy Evolution Explorer (no angļu valodas — Galaktiku attīstības pētnieks) bija ASV ultravioletā starojuma orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Galaktika un GALEX · Redzēt vairāk »
Gravitācijas lēca
Zemi. Gravitācijas lēca ir parādība, kas rodas, tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā.
Jaunums!!: Galaktika un Gravitācijas lēca · Redzēt vairāk »
Habla likums
Habla likums ir sakarība kosmoloģijā starp attālumu līdz galaktikai un tās attālināšanās ātrumu.
Jaunums!!: Galaktika un Habla likums · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Galaktika un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Herschel Space Observatory
Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).
Jaunums!!: Galaktika un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »
Hidra (zvaigznājs)
Hidra ir lielākais zvaigznājs, taču tajā ir tikai viena spoža zvaigzne — Alfards.
Jaunums!!: Galaktika un Hidra (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Jaunava (zvaigznājs)
Jaunava ir otrs lielākais zvaigznājs.
Jaunums!!: Galaktika un Jaunava (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Galaktika un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Kalabi—Jau varietāte
Vienas no daudzajām sešdimensiju Kalabi—Jau varietātēm trīsdimensiju datorvizualizācija Kalabi—Jau varietāte jeb Kalabi—Jau telpa ir kompakta (noslēgta un ierobežota) kompleksa varietāte, kam piemīt tā saucamā Kēlera metrika (Kähler manifold) un kurai Riči tenzors (Ricci curvature) līdzinās nullei (to sauc arī par Riči plakano metriku).
Jaunums!!: Galaktika un Kalabi—Jau varietāte · Redzēt vairāk »
Kin-dza-dza
"Kin-dza-dza" ir padomju traģikomiska zinātniskās fantastikas divu sēriju filma, kas veidota antiutopijas žanrā.
Jaunums!!: Galaktika un Kin-dza-dza · Redzēt vairāk »
Korusanta
Ļaunumu vēstošās ilūzijas" (1999) laikā. Korusanta (izrunā: /'kɔɹəsɑnt/ (ko'-ru-sant); no — 'mirdzēt', 'mirdzošs') ir viena no daudzajām planētām, kas sastopama zinātniskās fantastikas filmu sērijas "Zvaigžņu karu" fantāziju galaktikā.
Jaunums!!: Galaktika un Korusanta · Redzēt vairāk »
Kosmiskais ātrums
Keplera parabolu (E). Kosmiskais ātrums vienkāršoti ir ātrums, kas nepieciešams, lai pārvarētu kāda cita objekta pievilkšanas spēku.
Jaunums!!: Galaktika un Kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Galaktika un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kosmosa izpēte
Astronauts Stīvs Robinsons devies ārpus kosmiskā kuģa veikt pētījumus STS-114 misijas laikā Kosmosa izpēte, arī Visuma izpēte, ir cilvēces centieni izpētīt un izprast kosmisko telpu.
Jaunums!!: Galaktika un Kosmosa izpēte · Redzēt vairāk »
Kvazārs
gaismas gadu attālumā, bet kvazārs — apmēram 1 miljarda gaismas gadu attālumā, turklāt tas ir viens no Zemei tuvākajiem kvazāriem Kvazārs ir aktīvas galaktikas kodols tā attīstības sākuma stadijā.
Jaunums!!: Galaktika un Kvazārs · Redzēt vairāk »
Lauva (zvaigznājs)
Lauvas zvaigznājs sastāv no vairākām spožām zvaigznēm un to ir viegli pamanīt debesīs.
Jaunums!!: Galaktika un Lauva (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Lielais Magelāna Mākonis
Lielais Magelāna Mākonis un tā svarīgāko astronomisko objektu attēlojums. Lielais Magelāna Mākonis ir pundurgalaktika, kas kalpo par lielāko pavadoni Piena Ceļa galaktikai.
Jaunums!!: Galaktika un Lielais Magelāna Mākonis · Redzēt vairāk »
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Jaunums!!: Galaktika un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »
Lokālā galaktiku grupa
Lokālā galaktiku grupa NASA koncepcija). Lokālā galaktiku grupa ir galaktiku grupa, kurā ir vismaz 54 galaktikas (lielākā daļa no tām ir pundurgalaktikas), tai skaitā Piena Ceļš.
Jaunums!!: Galaktika un Lokālā galaktiku grupa · Redzēt vairāk »
Marsieši (zinātnieku grupa)
Marsieši bija humoristisks nosaukums ebreju izcelsmes Ungārijas zinātniekiem, pārsvarā fiziķiem un matemātiķiem, kas 20.
Jaunums!!: Galaktika un Marsieši (zinātnieku grupa) · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Galaktika un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Mesjē katalogs
Mesjē katalogs ir franču astronoma Šarla Mesjē sastādīts 110 astronomisku objektu saraksts.
Jaunums!!: Galaktika un Mesjē katalogs · Redzēt vairāk »
Miglājs
Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.
Jaunums!!: Galaktika un Miglājs · Redzēt vairāk »
Mijiedarbojošās galaktikas
Mijiedarbojošās galaktikas ir galaktikas, kas atrodas tik tuvu viena otrai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru.
Jaunums!!: Galaktika un Mijiedarbojošās galaktikas · Redzēt vairāk »
Navigatora lidojums
"Navigatora lidojums" (Flight of the Navigator ir amerikāņu kinorežisora Rendela Kleisera (Randal Kleiser) 1986. gadā uzņemta zinātniskās fantastikas piedzīvojumu filma. Tā stāsta par 12 gadus vecā Deivida Frīmena (David Freeman) piedzīvojumiem, kurš pēc tam, kad viņu nolaupījis citplanētiešu kosmosa kuģis, atjēdzas astoņus gadus tālā nākotnē. No 1990. gada janvāra filmu sāka demonstrēt arī Padomju Savienības kinoteātros, filma tika dublēta M. Gorkija kinostudijā.
Jaunums!!: Galaktika un Navigatora lidojums · Redzēt vairāk »
Orbitālā observatorija
Orbitālās observatorijas attēlojums. Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot"), pazīstama arī kā kosmiskā observatorija jeb vienkārši kā kosmiskais teleskops, ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas galvenokārt paredzēts dažādu astronomisko objektu novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.
Jaunums!!: Galaktika un Orbitālā observatorija · Redzēt vairāk »
Orgons
Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.
Jaunums!!: Galaktika un Orgons · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Galaktika un Pārnova · Redzēt vairāk »
Pēteris fon der Ostenzakens
Barons Pēteris fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu astronoms un fiziķis.
Jaunums!!: Galaktika un Pēteris fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Galaktika un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Sarkanā nobīde
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.
Jaunums!!: Galaktika un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Galaktika un Saule · Redzēt vairāk »
Saules masa
Saulē ir 99% no Saules sistēmas kopējās masas Saules masa (M☉) ir standarta masas mērvienība astronomijā, kas vienāda ar Saules masu, aptuveni 2 kg.
Jaunums!!: Galaktika un Saules masa · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Galaktika un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Senie (tēls)
Senie ir izdomāta cilvēku rase ASV un Kanādas militārās zinātniskās fantastikas televīzijas seriāla "Zvaigžņu vārti" visumā.
Jaunums!!: Galaktika un Senie (tēls) · Redzēt vairāk »
Sintezētās apertūras radars
Sintezētās apertūras radars (SAR) ir radara tips, kuru izmanto, lai izveidotu objekta, piemēram, Zemes virsmas, attēlus.
Jaunums!!: Galaktika un Sintezētās apertūras radars · Redzēt vairāk »
Spirālveida galaktika
Spirālveida galaktikas piemērs — Vējdzirnaviņu galaktika (M101) Spirālveida galaktika ir galaktiku veids, kurām raksturīgs plakans, rotējošs disks, kas satur zvaigznes, gāzi un putekļus.
Jaunums!!: Galaktika un Spirālveida galaktika · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Galaktika un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Tārpeja
Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā.
Jaunums!!: Galaktika un Tārpeja · Redzēt vairāk »
Tengen Toppa Gurren Lagann
Tengen Toppa Gurren Lagann (Tengen Toppa Guren Ragan) ir 2007.
Jaunums!!: Galaktika un Tengen Toppa Gurren Lagann · Redzēt vairāk »
Trijstūra galaktika
Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā.
Jaunums!!: Galaktika un Trijstūra galaktika · Redzēt vairāk »
Tumšā matērija
Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.
Jaunums!!: Galaktika un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »
Visuma paātrināta izplešanās
W.M.Keka observatorijas teleskopi Havaju salās Visuma paātrināta izplešanās ir efekts, kas izraisa Visuma objektu, piemēram, galaktiku attālināšanos vienai no otras ar pastāvīgi pieaugošu ātrumu.
Jaunums!!: Galaktika un Visuma paātrināta izplešanās · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Galaktika un Visums · Redzēt vairāk »
XRISM
XRISM jeb X-Ray Imaging and Spectroscopy Mission (sākotnēji XARM jeb X-ray Astronomy Recovery Mission) ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) sadarbībā ar NASA un Eiropas Kosmosa aģentūru īstenota orbitālā observatorija, kas paredzēta novērojumiem rentgenstaru spektrā.
Jaunums!!: Galaktika un XRISM · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Vainags
Ziemeļu Vainags ir neliels ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Jaunums!!: Galaktika un Ziemeļu Vainags · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu ceļš
Zvaigžņu ceļš ir amerikāņu zinātniskās fantastikas televīzijas seriālu un filmu sērija, kura risinās iedomātā Star Trek pasaulē.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu ceļš · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu kari
"Zvaigžņu kari" ir amerikāņu zinātniskās fantastikas filmu sērija, kas izveidojusies, balstoties uz sākotnējo, oriģinālo filmu triloģiju, ko 1977.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu kari · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu karte
Holandiešu kartogrāfa Frederika de Vita (''Frederik de Wit'') 17. gadsimta zvaigžņu karte. Zvaigžņu karte ir karte, kurā attēlots zvaigžņu izvietojums pie debesīm nakts laikā.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu karte · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu kopa
Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »
Zvaigžņu Vārti (artefakts)
Zvaigžņu Vārti ir Einšteina-Rozena tilta veidaVēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.-110.lpp.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu Vārti (artefakts) · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: Galaktika un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
30. decembris
30.
Jaunums!!: Galaktika un 30. decembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Galaktikas, Galaktiku iedalījums.
