Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Galaktika

Indekss Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

65 attiecības: Antaress, Apsīda, Astrofizika, Astronomija, Astronomisks objekts, Astronoms, Astrosat, Atnācēji no nekurienes, Baložbūda pieneņu pļavā, Cefeīda, Centaura Alfa, Daba, Dabiskais pavadonis, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Edvīns Habls, Ekumenopole, Fermi paradokss, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Gaismas piesārņojums, Galaktika, Galaktikas halo, Galaktiku grupas un kopas, Galaxy, GALEX, Gravitācijas lēca, Habla likums, Heila—Bopa komēta, Herschel Space Observatory, Hidra (zvaigznājs), Jaunava (zvaigznājs), Johanness Keplers, Kalabi—Jau varietāte, Kin-dza-dza, Korusanta, Kosmoloģija, Kvazārs, Lauva (zvaigznājs), Lielais sprādziens, Marsieši (zinātnieku grupa), Melnais caurums, Mesjē katalogs, Miglājs, Mijiedarbojošās galaktikas, Navigatora lidojums, Orgons, Pārnova, Pēteris fon der Ostenzakens, Piena Ceļš, Sarkanā nobīde, Saule, ..., Sintezētās apertūras radars, Starpzvaigžņu vide, Tārpeja, Tengen Toppa Gurren Lagann, Trijstūra galaktika, Tumšā matērija, Visums, Ziemeļu Vainags, Zvaigžņu ceļš, Zvaigžņu kari, Zvaigžņu karte, Zvaigžņu kopa, Zvaigžņu Vārti (artefakts), 1. janvāris, 30. decembris. Izvērst indekss (15 vairāk) »

Antaress

Antaress, pazīstams arī kā Skorpiona Alfa jeb Skorpiona α (α Sco, Alpha Scorpii), ir sarkanā pārmilzu zvaigzne Piena Ceļa galaktikā.

Jaunums!!: Galaktika un Antaress · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Galaktika un Apsīda · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Galaktika un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Galaktika un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Galaktika un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" (1668) Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Galaktika un Astronoms · Redzēt vairāk »

Astrosat

Astrosat ir Indijas pirmā orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Galaktika un Astrosat · Redzēt vairāk »

Atnācēji no nekurienes

"Atnācēji no nekurienes" ir franču rakstnieka Fransisa Karsaka (īstajā vārdā Fransuā Bords) zinātniski fantastisks romāns.

Jaunums!!: Galaktika un Atnācēji no nekurienes · Redzēt vairāk »

Baložbūda pieneņu pļavā

"Baložbūda pieneņu pļavā" ir krievu rakstnieka Vladislava Krapivina zinātniskās fantastikas romāns-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: Голубятня в Орехове, Праздник лета в Старогорске un Мальчик и ящерка.

Jaunums!!: Galaktika un Baložbūda pieneņu pļavā · Redzēt vairāk »

Cefeīda

Cefeīdas pulsācijas Cefeīda — pulsējoša maiņzvaigzne, kuras starjauda ir stingri atkarīga no perioda.

Jaunums!!: Galaktika un Cefeīda · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr – ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Galaktika un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Galaktika un Daba · Redzēt vairāk »

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Jaunums!!: Galaktika un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST), ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) orbitālā observatorija, kuru pēc vairākām aizķeršanām izplatījumā ir paredzēts nogādāt 2020.

Jaunums!!: Galaktika un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Edvīns Habls

Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.

Jaunums!!: Galaktika un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »

Ekumenopole

Skats uz Zemes pilsētu izgaismojumu naktī, norādot ģeogrāfiskās vietas, kas ir visaktīvāk urbanizētas Ekumenopole (no, oikouménê — 'pasaule' un, pólis — 'pilsēta', līdz ar to savienojumā veidojot apzīmējumu pilsētas pasaule jeb pasaule, kuru veido viena vesela pilsēta) ir hipotētisks koncepts, kurā visa apdzīvojamā pasaule jeb planēta ir ieskauta vienā nepārtrauktā pilsētā (pilsētu pasaule jeb worldwide city).

Jaunums!!: Galaktika un Ekumenopole · Redzēt vairāk »

Fermi paradokss

Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.

Jaunums!!: Galaktika un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).

Jaunums!!: Galaktika un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »

Gaismas piesārņojums

Mehiko naktī ar izgaismotām debesīm Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.

Jaunums!!: Galaktika un Gaismas piesārņojums · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

Jaunums!!: Galaktika un Galaktika · Redzēt vairāk »

Galaktikas halo

Galaktika NGC 5866 ar izgaismoto galaktiskā halo daļu. Galaktikas halo ir galaktikas neredzamais komponents, tās sfēriskās apakšsistēmas pamatdaļa.

Jaunums!!: Galaktika un Galaktikas halo · Redzēt vairāk »

Galaktiku grupas un kopas

Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.

Jaunums!!: Galaktika un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »

Galaxy

Galaxy (no angļu valodas - galaktika) var būt arī.

Jaunums!!: Galaktika un Galaxy · Redzēt vairāk »

GALEX

GALEX jeb Galaxy Evolution Explorer (no "Galaktiku attīstības pētnieks") bija ASV ultravioletā starojuma orbitālā observatorija.

Jaunums!!: Galaktika un GALEX · Redzēt vairāk »

Gravitācijas lēca

Zemi. Gravitācijas lēca ir parādība, kas rodas, tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā.

Jaunums!!: Galaktika un Gravitācijas lēca · Redzēt vairāk »

Habla likums

Habla likums ir sakarība kosmoloģijā starp attālumu līdz galaktikai un tās attālināšanās ātrumu.

Jaunums!!: Galaktika un Habla likums · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Galaktika un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Herschel Space Observatory

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).

Jaunums!!: Galaktika un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »

Hidra (zvaigznājs)

Hidra ir lielākais zvaigznājs, taču tajā ir tikai viena spoža zvaigzne — Alfards.

Jaunums!!: Galaktika un Hidra (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Jaunava (zvaigznājs)

Jaunava ir otrs lielākais zvaigznājs.

Jaunums!!: Galaktika un Jaunava (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Jaunums!!: Galaktika un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »

Kalabi—Jau varietāte

Vienas no daudzajām sešdimensiju Kalabi—Jau varietātēm trīsdimensiju datorvizualizācija Kalabi—Jau varietāte jeb Kalabi—Jau telpa ir kompakta (noslēgta un ierobežota) kompleksa varietāte, kam piemīt tā saucamā Kēlera metrika (Kähler manifold) un kurai Riči tenzors (Ricci curvature) līdzinās nullei (to sauc arī par Riči plakano metriku).

Jaunums!!: Galaktika un Kalabi—Jau varietāte · Redzēt vairāk »

Kin-dza-dza

"Kin-dza-dza" ir padomju traģikomiska zinātniskās fantastikas divu sēriju filma, kas veidota antiutopijas žanrā.

Jaunums!!: Galaktika un Kin-dza-dza · Redzēt vairāk »

Korusanta

Ļaunumu vēstošās ilūzijas" (1999) laikā Korusanta (izrunā: /'kɔɹəsɑnt/ (ko'-ru-sant); no — 'mirdzēt', 'mirdzošs'), ir viena no daudzajām planētām, kas ir sastopama zinātniskās fantastikas filmu sērijas "Zvaigžņu karu" fantāziju galaktikā.

Jaunums!!: Galaktika un Korusanta · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Galaktika un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Kvazārs

Kvazāri (no latīņu quasi — it kā un stellaris — zvaigznes) ir aktīvas galaktikas, kas izstaro milzīgi lielu enerģiju, galvenokārt radioviļņu diapazonā.

Jaunums!!: Galaktika un Kvazārs · Redzēt vairāk »

Lauva (zvaigznājs)

Lauvas zvaigznājs sastāv no vairākām spožām zvaigznēm un to ir viegli pamanīt debesīs.

Jaunums!!: Galaktika un Lauva (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Galaktika un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Marsieši (zinātnieku grupa)

Marsieši bija humoristisks nosaukums ebreju izcelsmes Ungārijas zinātniekiem, pārsvarā fiziķiem un matemātiķiem, kas 20.

Jaunums!!: Galaktika un Marsieši (zinātnieku grupa) · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Galaktika un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Mesjē katalogs

Mesjē katalogs ir franču astronoma Šarla Mesjē sastādīts 110 astronomisku objektu saraksts.

Jaunums!!: Galaktika un Mesjē katalogs · Redzēt vairāk »

Miglājs

Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Jaunums!!: Galaktika un Miglājs · Redzēt vairāk »

Mijiedarbojošās galaktikas

Mijiedarbojošās galaktikas ir galaktikas, kas atrodas tik tuvu viena otrai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru.

Jaunums!!: Galaktika un Mijiedarbojošās galaktikas · Redzēt vairāk »

Navigatora lidojums

"Navigatora lidojums" (Flight of the Navigator ir amerikāņu kinorežisora Rendela Kleisera (Randal Kleiser) 1986. gadā uzņemta zinātniskās fantastikas piedzīvojumu filma. Tā stāsta par 12 gadus vecā Deivida Frīmena (David Freeman) piedzīvojumiem, kurš pēc tam, kad viņu nolaupījis citplanētiešu kosmosa kuģis, atjēdzas astoņus gadus tālā nākotnē. No 1990. gada janvāra filmu sāka demonstrēt arī Padomju Savienības kinoteātros, filma tika dublēta M. Gorkija kinostudijā.

Jaunums!!: Galaktika un Navigatora lidojums · Redzēt vairāk »

Orgons

Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.

Jaunums!!: Galaktika un Orgons · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnova ''SN 1604'' Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Galaktika un Pārnova · Redzēt vairāk »

Pēteris fon der Ostenzakens

Barons Pēteris fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu astronoms un fiziķis.

Jaunums!!: Galaktika un Pēteris fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru. Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Galaktika un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Sarkanā nobīde

Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.

Jaunums!!: Galaktika un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Galaktika un Saule · Redzēt vairāk »

Sintezētās apertūras radars

right Sintezētās apertūras radars (SAR) ir radara tips, kuru izmanto, lai izveidotu objekta, piemēram, Zemes virsmas, attēlus.

Jaunums!!: Galaktika un Sintezētās apertūras radars · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Galaktika un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Tārpeja

Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā.

Jaunums!!: Galaktika un Tārpeja · Redzēt vairāk »

Tengen Toppa Gurren Lagann

Tengen Toppa Gurren Lagann (Tengen Toppa Guren Ragan) ir 2007.

Jaunums!!: Galaktika un Tengen Toppa Gurren Lagann · Redzēt vairāk »

Trijstūra galaktika

Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonus gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā.

Jaunums!!: Galaktika un Trijstūra galaktika · Redzēt vairāk »

Tumšā matērija

Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.

Jaunums!!: Galaktika un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Galaktika un Visums · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Vainags

Ziemeļu Vainags ir neliels ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Galaktika un Ziemeļu Vainags · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu ceļš

Zvaigžņu ceļš ir amerikāņu zinātniskās fantastikas televīzijas seriālu un filmu sērija, kura risinās iedomātā Star Trek pasaulē.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu ceļš · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu kari

"Zvaigžņu kari" ir amerikāņu zinātniskās fantastikas filmu sērija, kura izveidojusies, balstoties uz sākotnējo, oriģinālo filmu triloģiju, kuru 1977.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu kari · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu karte

Holandiešu kartogrāfa Frederika de Vita (''Frederik de Wit'') 17. gadsimta zvaigžņu karte. Zvaigžņu karte ir karte, kurā attēlots zvaigžņu izvietojums pie debesīm nakts laikā.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu karte · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu kopa

Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu Vārti (artefakts)

Zvaigžņu Vārti ir Einšteina-Rozena tilta veidaVēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.-110.lpp.

Jaunums!!: Galaktika un Zvaigžņu Vārti (artefakts) · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: Galaktika un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

30. decembris

30.

Jaunums!!: Galaktika un 30. decembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Galaktikas, Galaktiku iedalījums.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »