Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Galileo Galilejs

Indekss Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

64 attiecības: Aerodinamiskā pretestība, Astronomija, Binoklis, Bonaventūra Kavaljēri, Brīvais kritiens, Cirkulis, Džons Miltons, Džordāno Bruno, Džovanni Dzupi, Džovanni Kasīni, Eņģeļi un dēmoni, Eiropa (pavadonis), Fizika, Gaismas ātrums, Galileja pavadoņi, Galileo, Ganimēds (pavadonis), Gravitācija, Heliocentrisms, Hermanis Goldšmits, Hronoloģisks filozofu uzskaitījums, Inerce, Itāļi, Jo (pavadonis), Johanness Keplers, Jupitera pavadoņi, Jupiters (planēta), Kallisto (pavadonis), Kimātika, Komēta, Mehāniskais līdzsvars, Merkurs (planēta), Nikolajs Koperniks, Paduja, Padujas Universitāte, Piza, Refraktors, Relativitātes teorija, Reliģija, Roberts Boils, Saturna gredzeni, Saule, Saules sistēma, Sidera Lodoicea, Simons Mariuss, Starptautiskais astronomijas gads, Svārsts, Tālskatis, Teleskops, Toskāna, ..., Trapeces zvaigžņu kopa, Urāns (planēta), Urbāns VIII, Vakuums, Zinātniskā revolūcija, 15. februāris, 1564. gads, 1590. gads, 1610. gads, 1631. gads, 1642. gads, 1983. gads, 7. janvāris, 8. janvāris. Izvērst indekss (14 vairāk) »

Aerodinamiskā pretestība

Aerodinamiskie spēki: uz augšu — cēlējspēks, uz leju — smaguma spēks, pa kreisi — normālslodze, bet pa labi — aerodinamiskā pretestība Aerodinamiskā pretestība, arī frontālā pretestība vai pieres pretestība, ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kad tas kustas kādā gāzveida vidē.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Aerodinamiskā pretestība · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Astronomija · Redzēt vairāk »

Binoklis

Prizmatiskā binokļa uzbūve Binoklis (— ‘pa divi’ + oculus — ‘acs’) ir optisks instruments, ko veido divi tālskati (katrai acij savs) un kas paredzēts attālinātu priekšmetu novērošanai ar abām acīm vienlaicīgi.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Binoklis · Redzēt vairāk »

Bonaventūra Kavaljēri

Bonaventūra Frančesko Kavaljēri (dzimis, miris) bija itāļu matemātiķis.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Bonaventūra Kavaljēri · Redzēt vairāk »

Brīvais kritiens

Izpletņlecēji. Ķermeņa brīvā krišana ir vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība, kura notiek tikai ķermeņa smaguma spēka ietekmē.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Brīvais kritiens · Redzēt vairāk »

Cirkulis

Divu veidu cirkuļi Cirkulis ir zīmēšanas instruments, kam ir vairāki veidi un izmantošanas iespējas.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Cirkulis · Redzēt vairāk »

Džons Miltons

Džons Miltons (dzimis, miris) bija angļu dzejnieks, politiķis un domātājs.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Džons Miltons · Redzēt vairāk »

Džordāno Bruno

Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Džordāno Bruno · Redzēt vairāk »

Džovanni Dzupi

Džovanni Batista Dzupi (arī Zupuss) (dzimis ap 1590. gadu, miris 1650. gadā, dzimis Katandzāro, Itālijā) bija itāļu astronoms, matemātiķis un jezuītu priesteris.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Džovanni Dzupi · Redzēt vairāk »

Džovanni Kasīni

Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »

Eņģeļi un dēmoni

"Eņģeļi un dēmoni" ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna romāns, kas sarakstīts 2000.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Eņģeļi un dēmoni · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Fizika · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Galileja pavadoņi

Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »

Galileo

Galileo var būt.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Galileo · Redzēt vairāk »

Ganimēds (pavadonis)

Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Heliocentrisms

17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »

Hermanis Goldšmits

Hermanis Maiers Salomons Goldšmits (—) bija vācu-franču gleznotājs un astronoms.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Hermanis Goldšmits · Redzēt vairāk »

Hronoloģisks filozofu uzskaitījums

Šajā lapā ir filozofu uzskaitījums hronoloģiskā secībā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Hronoloģisks filozofu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Inerce · Redzēt vairāk »

Itāļi

Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Itāļi · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »

Jupitera pavadoņi

Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kimātika

Kimātika (no (kima) — 'vilnis') ir zinātne, kas pēta skaņas viļņu mijiedarbības vizualizāciju.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Kimātika · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Komēta · Redzēt vairāk »

Mehāniskais līdzsvars

Līdzsvars fizikā ir situācija, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Nikolajs Koperniks

Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »

Paduja

Paduja (izrunā) ir pilsēta un komūna Veneto reģionā Itālijas ziemeļos.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Paduja · Redzēt vairāk »

Padujas Universitāte

Padujas Universitāte (UNIPD) ir publiska universitāte Padujā, Itālijā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Padujas Universitāte · Redzēt vairāk »

Piza

Piza ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Pizas provinces administratīvais centrs Toskānas reģionā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Piza · Redzēt vairāk »

Refraktors

Galileja refraktora optiskā shēma Keplera teleskops ar ekvatoriālo montāžu Apohromatiskais refraktors Refraktors (lēcu teleskops) ir optiskā teleskopa paveids, kura objektīvs sastāv no vienas vai vairākām lēcām.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Refraktors · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Reliģija

Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614). Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Reliģija · Redzēt vairāk »

Roberts Boils

Roberts Boils (dzimis, miris) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Roberts Boils · Redzēt vairāk »

Saturna gredzeni

Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Saturna gredzeni · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sidera Lodoicea

Sidera Lodoicea bija vārds, kādā astronoms Džovanni Kasīni nosauca četrus Saturna pavadoņus, kurus viņš atklāja 1671., 1672.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Sidera Lodoicea · Redzēt vairāk »

Simons Mariuss

Simons Mariuss Simons Mariuss (dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, Bavārijā, miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) bija vācu astronoms.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Simons Mariuss · Redzēt vairāk »

Starptautiskais astronomijas gads

right Starptautiskais astronomijas gads jeb SAG2009) (IYA2009) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) gads, kas veltīts astronomijai. Tas notiek 2009. gadā, atzīmējot 400. gadadienu kopš Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm. Pasākuma iniciatori ir Starptautiskā Astronomijas savienība (SAS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Lēmums par SAG2009 organizēšanu tika pieņemts ANO 62. Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā. 1609. gadā Galileo Galilejs veica pirmos astronomiskos noverojumus ar teleskopu, iezīmējot jaunu posmu cilvēces izpratnē par Saules sistēmu un Visumu. SAG2009 ietvaros visā pasaulē tiks organizēti dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi, lai ikvienu tuvāk iepazīstinātu ar šo seno zinātnes nozari mūsdienu skatījumā. Galvenie mērķi.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Starptautiskais astronomijas gads · Redzēt vairāk »

Svārsts

Matemātiskā svārsta raksturlielumi Svārsts ir ķermenis, kas nostiprināts iekarē un var brīvi šūpoties ap horizontālu asi, kas ir līdzsvara stāvoklis.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Svārsts · Redzēt vairāk »

Tālskatis

Tālskatis ir optisks instruments, kas paredzēts, lai ar aci novērotu tālus priekšmetus.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Tālskatis · Redzēt vairāk »

Teleskops

Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Teleskops · Redzēt vairāk »

Toskāna

Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Toskāna · Redzēt vairāk »

Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa (arī Theta1 Orionis) ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Trapeces zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Urbāns VIII

Pāvests Urbāns VIII (dzimis, miris), īstajā vārdā Mafeo Barberīni (Maffeo Barberini), bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Urbāns VIII · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Vakuums · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

15. februāris

15.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 15. februāris · Redzēt vairāk »

1564. gads

1564.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1564. gads · Redzēt vairāk »

1590. gads

1590.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1590. gads · Redzēt vairāk »

1610. gads

1610.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1610. gads · Redzēt vairāk »

1631. gads

1631.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1631. gads · Redzēt vairāk »

1642. gads

1642.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1642. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 1983. gads · Redzēt vairāk »

7. janvāris

7.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 7. janvāris · Redzēt vairāk »

8. janvāris

8.

Jaunums!!: Galileo Galilejs un 8. janvāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Galilei, Galilejs, Galileo Galilei.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »