Komunikācija

718 attiecības: Adeles pingvīns, Adenoforejas, Aegialia, Afgāņu kurts, Agnozija, Aita, Akantodes, Akmeņkuitala, Akmeņtārtiņš, Albertozaurs, Aleksandrs Lielais, Alozas, Alpaka, Amūras ezis, Amerikas āpsis, Amerikas ūdri, Amerikas bizons, Amerikas cauna, Amerikas cūkšņukura skunkss, Amerikas grifi, Amerikas melnais grifs, Amerikāņu kokerspaniels, Aminodontīdi, Amnēzija, Amnioti, Anatomija, Andalūzijas zirgs, Andesembiidae, Andu kondors, Antiarhi, Apaļais jūrasgrundulis, Apģērbs, Apkakles sīga, Apkakles strazds, Apodziņš, Apodziņi, Apsilocephalidae, Arābu zirgs, Arguloida, Arlekīnpīle, Artrodiras, Asinsblaktis, Astainie abinieki, Asterolepji, Atlantijas makrele, Atlantijas pelamīda, Augstākie vēži, Ausainais cīrulis, Ausainās pūces, Ausainie cīruļi, ..., Ausroņi, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālijas ehidna, Austrumu ķauķīši, Austrumu pelēkais ķengurs, Austrumu plankumainais skunkss, Šarpejs, Šķeltkājvēži, Šetlandes ponijs, Šrilankas zilā žagata, Švarca ķauķītis, Ūdeņu čipste, Ūdensčūsku dzimta, Ūdensstrazds, Ūdensvistiņa, Ūdenszalkšu apakšdzimta, Īlenknābju dzimta, Ūsainais amūrs, Īsspalvainais ūdrs, Īstie augstākie vēži, Īstie sprogkāji, Ķīķis, Ķīnas seskāpsis, Ķengurs, Ķenguru dzimta, Ķirzakas, Ķivulis, Žagata, Žagatu ģints, Žaunkājvēži, Žesti, Žirafu dzimta, Žokļaiņi, Žokļkājas, Žokļkājvēži, Žubīte, Čūskērglis, Čurkstes, Ērces, Ērgļi (putni), Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas jakāns, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āfrikas zeltainais kaķis, Āfrikas zilzīlīte, Āpsis, Āzijas āpsis, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas gepards, Bafina zoss, Baibaks, Baložu dzimta, Baltacis, Baltais amūrs, Baltais degunradzis, Baltais platpieris, Baltais zaķis, Baltausu gaura, Baltgalvas ērglis, Baltgalvas grifs, Baltgalvas zilknābis, Baltijas pogainais ronis, Baltkrūtainais ezis, Baltmugurdzenis, Baltpurna degunlācītis, Baltrīkles žagatsīlis, Baltspārnu žagata, Baltvaigu garkaklis, Baltvaigu zoss, Baltvalis, Baltvēderis, Barbe, Basets, Bārdainais grifs, Bēdrozis, Bendijs, Bezspuru astoņkāji, Bišu dzeņu dzimta, Bikšainais apogs, Bikšainie apogi, Birete (galvassega), Birmas seskāpsis, Bizoni, Blakšu kārta, Blaktis, Blūma skola, Bonobo, Borneo seskāpsis, Brazīlijas gaura, Brūnais sīlis, Brūnā čakste, Brūnā koku žagata, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Brūnkrūtainais ezis, Brūnspārnu ķauķis, Brētliņa, Britu īsspalvainais kaķis, Bruņgliemeži, Budjonija zirgs, Carabus faminii, Caunas, Caurspīdīgā zebrzivtiņa, Cauruļzobis, Cūkas, Cūkdelfīni, Cūkdelfīns, Cūkdelfīnu dzimta, Cūku dzimta, Cefalaspidomorfi, Cefalokarīdas, Cekulainais cīrulis, Cekuldūkuris, Cekulzīlīte, Centrālamerikas tapirs, Cepure, Ceru ķauķis, Cielavas, Cilvēka anatomija, Cilvēka augums, Circeņi, Citroncielava, Cjiņlinas lielā panda, Dažādvairodži, Dadzītis, Daglā čakstīte, Daglā vārna, Dartmūras ponijs, Daurijas bezdelīga, Dārza ķauķis, Dārza stērste, Dārza susuris, Dūmakainais leopards, Džeks Uzšķērdējs, Džungļu apogs, Degunlācīši, Dejotājmušas, Delfīni, Derocheilocarididae, Devonas rekss, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidu gludvalis, Dienvidu polārā klijkaija, Dienvidu upesūdrs, Dienvidu ziloņronis, Dievlūdzēji, Diplūras, Dipterīdveidīgās, Dipteri, Divkupru kamielis, Divspārņi, Divvākčauļi, Donas zirgs, Dumbrcālis, Dunduri, Dzīvnieki, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā stērste, Dzeltenkakla cauna, Dzeltenknābja gārgale, Dzeltenknābja klija, Dzeltenpieres jakāns, Dzilnīši, Dzilnu apakšdzimta, Dzilnu dzimta, Dzilnveidīgie, Eirāzijas āpši, Eirāzijas ūdri, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas lidvāveres, Eiropas jūrasgrunduļi, Eiropas medus bite, Eklipse, Eksmūras ponijs, Elektroencefalogrāfija, Eleotriss, Emīls Melderis, Erickiņš, Etiopijas vilks, Ezera varde, Faneropleirīdas, Fazāns, Floridas sīlis, Futbols, Gaišais ķauķis, Gaišzilā krāšņspāre, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Gailis, Galvas nociršana, Galvassāpes, Galvkāji, Galvkrūtis, Garastīte, Garastes jakāns, Garastes upesūdrs, Garastes zebiekste, Garkaklis, Garlūpu lācis, Garspalvainais kollijs, Garspuru mako haizivs, Garstilbis, Garstilbji, Garvilnas vombati, Gaurs, Gārņi, Gārņu dzimta, Gārgales, Gekonu dzimta, Gepards, Giljotīna, Gliemenes, Gliemji, Globālā terorisma indekss, Gludenās čūskas, Gnatostomulīdi, Granta zebra, Grīšļu ķauķis, Gremošanas orgānu sistēma, Grifi, Grizlilācis, Grundulis, Gugatnis, Gvanako, Havaju mūku ronis, Hordaiņi, Ibērijas lūsis, Ice Bucket Challenge, Iedzeltenais ķauķis, Impala, Indijas jakāns, Indonēzijas kalnu zebiekste, Inku sīlis, Islandes zirgs, Jaguarunds, Jaguārs, Jakāni, Jamaikas zilknābis, Japānas āpsis, Jarila, Javas cekulsīlis, Javas seskāpsis, Jūras ērglis, Jūrascūciņu dzimta, Jūrasgrundulis, Jūrasstagars, Jūrasvēdzele, Jūraszirdziņu apakšdzimta, Jūraszirnekļi, Jenotsuns, Kašalots, Kaķu dzimta, Kakapo, Kakls, Kalāns, Kalifornijas kondors, Kalifornijas lauvronis, Kalmāri, Kalnu bebrs, Kalnu degunlācītis, Kalnu melnsejas ķauķis, Kamčatkas brūnais lācis, Kamenes, Kamieļi, Kanādas bebrs, Kanādas sfinkss, Kanādas zoss, Kapibara, Karabahas zirgs, Karabairas zirgs, Karaliskais ērglis, Karaliskais pingvīns, Karaliskā kobra, Karību mūku ronis, Karpu dzimta, Karputis, Kartūzieši, Katartas, Katedrāle, Kaze, Kiangs, Klijkaijas, Klinšu balodis, Klinšuvārnas, Klusā daba, Klusā okeāna gārgale, Knābjgalvju kārta, Košie mušķērāji, Kobru dzimta, Koijots, Kolembolas, Kolpeo lapsa, Komža, Komodo varāns, Konflikts, Kongo beznagu ūdrs, Kongo pāvs, Kosumelas degunlācītis, Kovārņi, Krabjēdājronis, Krauķis, Krava, Krāšņā pūkpīle, Krūškurvis, Krūšu spura, Krīklis, Krūmu sīļi, Krūmu sīlis, Krūmu vārna, Krīts (periods), Krēpjaita, Krili, Ksenacelveidīgie, Kukaiņi, Kukaiņu piekūns, Kumacejvēži, Kuprvalis, Kvarterzirgs, Labradoras pīle, Laiviņcepure, Lama, Lamu cilts, Lancetnieki, Lapsas, Laputis, Larga ronis, Latvijas brūnā, Latvijas tumšgalve, Latvijas zirgs, Lauči, Laukirbes, Lauku balodis, Lauku cīrulis, Lauku lija, Lauku zvirbulis, Lauva, Lāpstkāji, Lāsteka, Lāsumainais sesks, Līdakas, Lēļveidīgie, Lentastes astrāpija, Lenteņi, Leopards, Levrete, Lielais alks, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais grizons, Lielais piekūns, Lielais skudrlācis, Lielais susuris, Lielā čakste, Lielā baltā haizivs, Lielā gaura, Lielā sīga, Lielā zīlīte, Lielgalvis (putns), Lielzvīņu platpieris, Lins, Lofogastrīdi, Madagaskaras jakāns, Maijvaboles, Mainas, Maitas putni, Makreļu dzimta, Malaizijas zebiekste, Marlīnu dzimta, Marmora krīklis, Mati, Mazais alks, Mazais ērglis, Mazais grizons, Mazais gulbis, Mazais jakāns, Mazais mušķērājs, Mazais susuris, Mazā gaura, Mazā sīga, Mazie eleotrisi, Mazo pandu dzimta, Mājas čurkste, Mājas strazds, Mājas zvirbulis, Mērkaķu dzimta, Mērkaziņa, Mēslumušas, Meža cūka, Meža pūce, Meža pīle, Meža prusaks, Meža sesks, Meža sicista, Meža susuris, Meža zīlīte, Meža zoss, Mežapupuķu dzimta, Mežirbe, Medusāpsis, Medusposums, Melnais erickiņš, Melnais grifs, Melnā klija, Melnā vārna, Melnās dzilnas, Melngalvas ķauķis, Melngalvas stērste, Melngalvas zoss, Melnkakla gārgale, Melnkakla gulbis, Melnkāju sesks, Menca, Merlangs, Migrēna, Mikrocefālija, Miktacejvēži, Miniatūrais pinčers, Mistakokarīdi, Montserratas vālodze, Mopsis, Morgana zirgs, Mušķērāji, Mušķērāju apakšdzimta, Mušu dzimta, Narvalis, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Nēģu dzimta, Neatgremotāji, Nemertīntārpi, Neotropikas harpija, Niedru stērste, Ošo, Ocelots, Odžu dzimta, Odzes, Olingi, Onihodveidīgās, Onihofori, Osteolepidīdi, Osteolepjveidīgās, Otorinolaringoloģija, Ozolu zilspārnu koksngrauzis, Pakalnu maina, Palavanas smirdīgais āpsis, Papagaiļi, Paradīzes putnu dzimta, Paradoksālā varde, Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija, Parastais jenots, Parastais krupis, Parastā maina, Paroplapoderus nigroflavus, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Patagonijas zebiekste, Pūčveidīgie, Pļavas čipste, Pērļvistu dzimta, Pelagonitissa, Pelamīdas, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais ronis, Pelēkais zorro, Pelēkā dzilna, Pelēkā koku žagata, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zīlītes, Pelēkcekula zīlīte, Pelikāni, Peloponēsas glodene, Perakarīdi, Piepjvaboļu dzimta, Pikša, Pireneju zilspārnu žagata, Piuska, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Plankumainā salamandra, Platknābja pūslītis, Plaušzivjveidīgās, Plīvurpūce, Pogainais ronis, Polārā gārgale, Ponijs, Porolepjveidīgās, Portrets, Priežu stērste, Profesora Dovela galva, Progērija, Prusaki, Psammosteīdu apakškārta, Pteraspidomorfi, Pundurzalkšu apakšdzimta, Pupuķi, Purva pūce, Purva tilbīte, Raibais platpieris, Raibais zemesstrazds, Raibie dzeņi, Raibumainā pīle, Remipēdijas, Resnknābja kaira, Riekstrozis, Ripidistijas, Rizodontveidīgās, Rodrigesas fodijs, Rosa ronis, Rotans, Rudais ķengurs, Rudais gārnis, Rudastes čakste, Rudulis, Rumpis, Sabulis, Sahāras sīga, Sahāras svītrainais sesks, Saimā pogainais ronis, Salate, Sams, Samta cekula sīlis, Samveidīgās, Sapals, Saržokļaiņi, Sarkanā panda, Sarkanā puskuitala, Sarkanā savvaļas vista, Sarkanknābja zilā žagata, Sarkanpieres jakāns, Sarkanrīklīte, Savvaļas kaza, Sāmsalas dižpīle, Sānpeldvēži, Sārtais balodis, Sārtais strazds, Sārtgalvas pīle, Sārtie baloži, Sīkžokļaiņi, Seškāji, Seišelu piekūns, Seivalis, Seja, Sekretārputns, Sermuļi, Sermuļu apakšdzimta, Sermulis, Siāmas kaķis, Siāmas milzu karpa, Siļķu dzimta, Siļķveidīgās, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas kolonoks, Sibīrijas peļkājīte, Simfilas, Sirseņi, Skaumenakīdas, Skrimšļzivis, Skudrlāči, Skudru dzimta, Slaidkāji, Sloku dzimta, Smadzeņu insults, Smadzeņu stumbrs, Smadzenes, Smilšu jūrasgrunduļi, Smilšu kaķis, Smilšu krupis, Sniega leopards, Somzīlīte, Spāres, Speleogrifvēži, Spilvens, Sprogainā cekula sīlis, Stērstes, Stegozaurs, Stellera pūkpīle, Stellera sīlis, Stepes sesks, Stirna, Strauss, Sumbrs, Surikats, Svītrainais ķauķis, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainais sesks, Svītrainais skunkss, Svītrainā hiēna, Svītrainā zebiekste, Svītrainie skunksi, Svilpis, Taira, Taivānas zilā žagata, Takins, Tanaīdvēži, Tarsiji, Tasmanijas velns, Tauriņi, Tārtiņu dzimta, Tīģeris, Tītaru grifs, Tītiņi, Tievknābja kaira, Tinis, Trīspirkstu dzenis, Tuksneša kārpcūka, Tuksneša zebra, Tulle, Tumšā čakstīte, Ugunskrupju dzimta, Upes tilbīte, Vaļi, Vaļveidīgie, Vampīrzivtiņa, Vēžveidīgie, Vēderprese, Vēderskropstaiņi, Vēdzele, Vēršantilopju apakšdzimta, Vedela ronis, Veimārietis, Velsas braucamais ponijs, Velsas kalnu ponijs, Velsas korgijs pembroks, Velsas ponijs (sekcija B), Vienādkājvēži, Vikunja, Virpotāji, Zaļais sīlis, Zaļā žagata, Zaļās dzilnas, Zaļvārnu dzimta, Zaļvārnveidīgie, Zalkšu apakšdzimta, Zīdastes, Zīdtauriņš, Zebiekste, Zebras, Zeltknābja žagata, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļpūce, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu kotiks, Zilās žagatas, Zilenīšu apakšdzimta, Zilie sīļi, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zilzīlīte, Zilzīlītes, Zirga krāsa, Zirgi, Zivis, Zivjērglis, Zivju cauna, Zivju dzenīši, Zivju dzenīšu apakšdzimta, Zivju dzenīšu dzimta, Zivju dzenītis, Zivjudzenīšveidīgie, Zobvaļi, Zosveidīgie, Zuši, Zutis, Zvīņneši, Zvīņnešu dzimta, 2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona. Izvērst indekss (668 vairāk) » « Shrink indekss

Adeles pingvīns

Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).

Jaunums!!: Galva un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »

Adenoforejas

Adenoforejas (Adenophorea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).

Jaunums!!: Galva un Adenoforejas · Redzēt vairāk »

Aegialia

Aegialia ir skarabeju ģints, kas pieder Aegialiinae apakšdzimtai.

Jaunums!!: Galva un Aegialia · Redzēt vairāk »

Afgāņu kurts

Afgāņu kurts ir sena afgāņu medību suņu šķirne kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10 grupas, 1 sekcijas zem numura 228.

Jaunums!!: Galva un Afgāņu kurts · Redzēt vairāk »

Agnozija

Agnozija (no sengrieķu α „ne“ un γνώσις „zināšanas“) ir uztveres traucējumi informācijas apstrādes apakšējos vai augšējos līmeņos, kas rodas galvas smadzeņu traumu jeb bojājumu rezultātā.

Jaunums!!: Galva un Agnozija · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Galva un Aita · Redzēt vairāk »

Akantodes

Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.

Jaunums!!: Galva un Akantodes · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Galva un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Albertozaurs

Albertozauri (— 'Alberta ķirzaka') ir teropodu apakškārtas ģints, kuri vēlā krīta perioda laikā (pirms aptuveni 70 miljoniem gadu) dzīvoja Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Galva un Albertozaurs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Lielais

Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.

Jaunums!!: Galva un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »

Alozas

Alozas jeb paledes, arī lapreņģes (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Galva un Alozas · Redzēt vairāk »

Alpaka

Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Dienvidamerikā, Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja, lai gan ārēji tā ir līdzīgāka mazai lamai, ar kuru alpaka ir tuvu radniecīga, līdzīgi kā ar gvanako.

Jaunums!!: Galva un Alpaka · Redzēt vairāk »

Amūras ezis

Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Galva un Amūras ezis · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Galva un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdri

Amerikas ūdri (Lontra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Amerikas ūdri · Redzēt vairāk »

Amerikas bizons

Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).

Jaunums!!: Galva un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »

Amerikas cauna

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Galva un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »

Amerikas cūkšņukura skunkss

Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Galva un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Amerikas grifi

Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.

Jaunums!!: Galva un Amerikas grifi · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais grifs

Amerikas melnais grifs (Coragyps atratus) ir vienīgā suga Amerikas melno grifu ģintī, kas ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Galva un Amerikas melnais grifs · Redzēt vairāk »

Amerikāņu kokerspaniels

Amerikāņu kokerspaniels ir vidēja lieluma suņu šķirne no spanielu grupas.

Jaunums!!: Galva un Amerikāņu kokerspaniels · Redzēt vairāk »

Aminodontīdi

Aminodontīdi jeb tā saucamie purva degunradži (Amynodontidae) ir izmirušu primitīvu degunradžu dzimta.

Jaunums!!: Galva un Aminodontīdi · Redzēt vairāk »

Amnēzija

Amnēzija ir pilnīgs vai daļējs atmiņas zudums, ko izraisīja kāda slimība, galvas smadzeņu trauma vai augsta stresa apstākļi.

Jaunums!!: Galva un Amnēzija · Redzēt vairāk »

Amnioti

Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.

Jaunums!!: Galva un Amnioti · Redzēt vairāk »

Anatomija

Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.

Jaunums!!: Galva un Anatomija · Redzēt vairāk »

Andalūzijas zirgs

Andalūzijas zirgs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm.

Jaunums!!: Galva un Andalūzijas zirgs · Redzēt vairāk »

Andesembiidae

Andesembiidae ir embiju dzimta.

Jaunums!!: Galva un Andesembiidae · Redzēt vairāk »

Andu kondors

Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Galva un Andu kondors · Redzēt vairāk »

Antiarhi

Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.

Jaunums!!: Galva un Antiarhi · Redzēt vairāk »

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Jaunums!!: Galva un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Apģērbs

latviešu tautas tērpi Apģērbs, arī drēbes vai tērps, ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas.

Jaunums!!: Galva un Apģērbs · Redzēt vairāk »

Apkakles sīga

Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Galva un Apkakles sīga · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Galva un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Apodziņi

Apodziņi, apodziņu ģints (Glaucidium) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Galva un Apodziņi · Redzēt vairāk »

Apsilocephalidae

Apsilocephalidae ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea).

Jaunums!!: Galva un Apsilocephalidae · Redzēt vairāk »

Arābu zirgs

Arābu zirgs jeb arābu tīrasiņu zirgs ir viena no karstasiņu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Galva un Arābu zirgs · Redzēt vairāk »

Arguloida

Arguloida ir žokļkājvēžu apakšklases - karputu (Branchiura) vienīgā recentā kārta.

Jaunums!!: Galva un Arguloida · Redzēt vairāk »

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »

Artrodiras

Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.

Jaunums!!: Galva un Artrodiras · Redzēt vairāk »

Asinsblaktis

Asinsblaktis, asinsblakšu dzimta (Cimicidae) ir blakšu (Heteroptera) dzimta, kas pieder pie asinsblakšu virsdzimtas (Cimicoidea).

Jaunums!!: Galva un Asinsblaktis · Redzēt vairāk »

Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.

Jaunums!!: Galva un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »

Asterolepji

Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.

Jaunums!!: Galva un Asterolepji · Redzēt vairāk »

Atlantijas makrele

Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Galva un Atlantijas makrele · Redzēt vairāk »

Atlantijas pelamīda

Atlantijas pelamīda jeb vienkārši pelamīda (Sarda sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju sugām.

Jaunums!!: Galva un Atlantijas pelamīda · Redzēt vairāk »

Augstākie vēži

Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.

Jaunums!!: Galva un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Galva un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Ausainās pūces

Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Ausainās pūces · Redzēt vairāk »

Ausainie cīruļi

Ausainie cīruļi (Eremophila) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Ausainie cīruļi · Redzēt vairāk »

Ausroņi

Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Ausroņi · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Galva un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas sarkanrīklītes

Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālāzijas sarkanrīklīšu ģints (Petroica) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Austrālāzijas sarkanrīklītes · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Galva un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumu ķauķīši

Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.

Jaunums!!: Galva un Austrumu ķauķīši · Redzēt vairāk »

Austrumu pelēkais ķengurs

Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.

Jaunums!!: Galva un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Austrumu plankumainais skunkss

Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Galva un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Šarpejs

Šarpejs ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.

Jaunums!!: Galva un Šarpejs · Redzēt vairāk »

Šķeltkājvēži

Šķeltkājvēži, šķeltkāji, mizīdas (Mysida) ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Galva un Šķeltkājvēži · Redzēt vairāk »

Šetlandes ponijs

Šetlandes ponijs ir Šetlendas salu poniju šķirne.

Jaunums!!: Galva un Šetlandes ponijs · Redzēt vairāk »

Šrilankas zilā žagata

Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Galva un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ūdeņu čipste

Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Galva un Ūdeņu čipste · Redzēt vairāk »

Ūdensčūsku dzimta

Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.

Jaunums!!: Galva un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazds

Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Galva un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Galva un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkšu apakšdzimta

Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.

Jaunums!!: Galva un Ūdenszalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Īlenknābju dzimta

Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Galva un Īlenknābju dzimta · Redzēt vairāk »

Ūsainais amūrs

Ūsainais amūrs (Squaliobarbus curriculus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ūsaino amūru ģintī (Squaliobarbus).

Jaunums!!: Galva un Ūsainais amūrs · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Galva un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īstie augstākie vēži

Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) ir augstāko vēžu (Malacostraca) apakšklase.

Jaunums!!: Galva un Īstie augstākie vēži · Redzēt vairāk »

Īstie sprogkāji

Īstie sprogkāji ir sprogkāju infraklases virskārta.

Jaunums!!: Galva un Īstie sprogkāji · Redzēt vairāk »

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Jaunums!!: Galva un Ķīķis · Redzēt vairāk »

Ķīnas seskāpsis

Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Galva un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Ķenguru dzimta

Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).

Jaunums!!: Galva un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »

Ķirzakas

Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.

Jaunums!!: Galva un Ķirzakas · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Galva un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Žagata · Redzēt vairāk »

Žagatu ģints

Žagatu ģints (Pica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Galva un Žagatu ģints · Redzēt vairāk »

Žaunkājvēži

Žaunkājvēži (Branchiopoda) ir primitīvāko vēžveidīgo klase.

Jaunums!!: Galva un Žaunkājvēži · Redzēt vairāk »

Žesti

Militārie gaisa kuģu maršrāli izmanto roku un ķermeņa žestus, lai vadītu lidojumu operācijas Žesti ir apzinātas vai neapzinātas roku, kāju vai galvas kustības, kas pavada cilvēku saskarsmi.

Jaunums!!: Galva un Žesti · Redzēt vairāk »

Žirafu dzimta

Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.

Jaunums!!: Galva un Žirafu dzimta · Redzēt vairāk »

Žokļaiņi

Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.

Jaunums!!: Galva un Žokļaiņi · Redzēt vairāk »

Žokļkājas

Mitrenes ''Oniscus asellus'' žokļkāju pāris. Žokļkājas ir vēžveidīgo ar galvu saaugušo krūšu segmentu specializētas pāru ekstremitātes, kas piedalās barības satveršanai un noturēšanai.

Jaunums!!: Galva un Žokļkājas · Redzēt vairāk »

Žokļkājvēži

Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase.

Jaunums!!: Galva un Žokļkājvēži · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Galva un Žubīte · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Čurkstes

Čurkstes, čurkstu ģints (Delichon) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.

Jaunums!!: Galva un Čurkstes · Redzēt vairāk »

Ērces

Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.

Jaunums!!: Galva un Ērces · Redzēt vairāk »

Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.

Jaunums!!: Galva un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Galva un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāns

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Galva un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »

Āfrikas svītrainā zebiekste

Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).

Jaunums!!: Galva un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais kaķis

Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.

Jaunums!!: Galva un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »

Āfrikas zilzīlīte

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Galva un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Galva un Āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas āpsis

Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Galva un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas gepards

Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.

Jaunums!!: Galva un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »

Bafina zoss

Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Galva un Bafina zoss · Redzēt vairāk »

Baibaks

Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).

Jaunums!!: Galva un Baibaks · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Galva un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltacis

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Baltacis · Redzēt vairāk »

Baltais amūrs

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga balto amūru ģintī (Ctenopharyngodon).

Jaunums!!: Galva un Baltais amūrs · Redzēt vairāk »

Baltais degunradzis

Baltais degunradzis (Ceratotherium simum) jeb platlūpas degunradzis ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).

Jaunums!!: Galva un Baltais degunradzis · Redzēt vairāk »

Baltais platpieris

Baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver lielāko daļu Ķīnas Klusā okeāna upju baseinu, kā arī tā sastopama Mongolijā un Austrumsibīrijā.

Jaunums!!: Galva un Baltais platpieris · Redzēt vairāk »

Baltais zaķis

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »

Baltausu gaura

Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Baltausu gaura · Redzēt vairāk »

Baltgalvas ērglis

Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).

Jaunums!!: Galva un Baltgalvas ērglis · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Galva un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltgalvas zilknābis

Baltgalvas zilknābis jeb baltgalvas pīle (Oxyura leucocephala) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Galva un Baltgalvas zilknābis · Redzēt vairāk »

Baltijas pogainais ronis

Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Galva un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Baltkrūtainais ezis

Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Galva un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »

Baltpurna degunlācītis

Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Galva un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »

Baltrīkles žagatsīlis

Baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Baltrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Baltspārnu žagata

Baltspārnu žagata (Urocissa whiteheadi) ir vidēja auguma, reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Galva un Baltspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Baltvaigu garkaklis

Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Galva un Baltvaigu garkaklis · Redzēt vairāk »

Baltvaigu zoss

Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Galva un Baltvaigu zoss · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Galva un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Galva un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Barbe

Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.

Jaunums!!: Galva un Barbe · Redzēt vairāk »

Basets

Basets jeb basethaunds ir angļu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 6.

Jaunums!!: Galva un Basets · Redzēt vairāk »

Bārdainais grifs

Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Galva un Bārdainais grifs · Redzēt vairāk »

Bēdrozis

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.

Jaunums!!: Galva un Bēdrozis · Redzēt vairāk »

Bendijs

Bendijs (no) vai hokejs ar bumbiņu ir komandu sporta veids, kurā piedalās divas komandas, katrā ir pa vienpadsmit spēlētājiem.

Jaunums!!: Galva un Bendijs · Redzēt vairāk »

Bezspuru astoņkāji

Bezspuru astoņkāji jeb īstie astoņkāji (Incirrina) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakškārta, kas pieder astoņkāju (Octopoda) kārtai.

Jaunums!!: Galva un Bezspuru astoņkāji · Redzēt vairāk »

Bišu dzeņu dzimta

Bišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Bišu dzeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Jaunums!!: Galva un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »

Bikšainie apogi

Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Galva un Bikšainie apogi · Redzēt vairāk »

Birete (galvassega)

Priestera birete Kardināla birete Birete, saukta arī par bereti, ir tradicionāla katoļu latīņu rituāla garīdznieka galvassega.

Jaunums!!: Galva un Birete (galvassega) · Redzēt vairāk »

Birmas seskāpsis

Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Bizoni

Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).

Jaunums!!: Galva un Bizoni · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Galva un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Galva un Blaktis · Redzēt vairāk »

Blūma skola

Blūma skola, pilnā nosaukumā Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola, bija mākslas izglītības iestāde Rīgā, kas pastāvēja no 1895.

Jaunums!!: Galva un Blūma skola · Redzēt vairāk »

Bonobo

Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).

Jaunums!!: Galva un Bonobo · Redzēt vairāk »

Borneo seskāpsis

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »

Brazīlijas gaura

Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Brazīlijas gaura · Redzēt vairāk »

Brūnais sīlis

Brūnais sīlis (Psilorhinus morio) ir liels Ziemeļamerikā dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga brūno sīļu ģintī (Psilorhinus).

Jaunums!!: Galva un Brūnais sīlis · Redzēt vairāk »

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Jaunums!!: Galva un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »

Brūnā koku žagata

Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta).

Jaunums!!: Galva un Brūnā koku žagata · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Galva un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Galva un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Galva un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Galva un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »

Brētliņa

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.

Jaunums!!: Galva un Brētliņa · Redzēt vairāk »

Britu īsspalvainais kaķis

Britu īsspalvainais kaķis jeb Britānijas īsspalvainais kaķis ir viena no lielā auguma kaķu šķirnēm.

Jaunums!!: Galva un Britu īsspalvainais kaķis · Redzēt vairāk »

Bruņgliemeži

Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Galva un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »

Budjonija zirgs

Budjonija zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm, kas ir izveidota Krievijā pēc Oktobra revolūcijas, šķirne ir nosaukta par godu revolūcijas varonim maršalam Budjonijam.

Jaunums!!: Galva un Budjonija zirgs · Redzēt vairāk »

Carabus faminii

Carabus faminii ir skrejvaboļu suga.

Jaunums!!: Galva un Carabus faminii · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Galva un Caunas · Redzēt vairāk »

Caurspīdīgā zebrzivtiņa

Caurspīdīgā zebrzivtiņa (Danionella translucida) ir sīciņa zebrzivju dzimtas (Danionidae) saldūdens zivs, kas sastopama Pegu kalnu pakājes upēs Mjanmas ziemeļrietumos (piemēram, Sitaunas upes baseinā).

Jaunums!!: Galva un Caurspīdīgā zebrzivtiņa · Redzēt vairāk »

Cauruļzobis

Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.

Jaunums!!: Galva un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »

Cūkas

Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.

Jaunums!!: Galva un Cūkas · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīni

Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Cūkdelfīni · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīns

Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Galva un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīnu dzimta

Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Galva un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Cefalaspidomorfi

Cefalaspidomorfi jeb nepārnāši (Cephalaspidomorphi, Monorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase.

Jaunums!!: Galva un Cefalaspidomorfi · Redzēt vairāk »

Cefalokarīdas

Cefalokarīdas (Cephalocarida) ir sīku un primitīvu jūras vēžveidīgo klase, kurai pašlaik ir zināmas 12 sugas.

Jaunums!!: Galva un Cefalokarīdas · Redzēt vairāk »

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Galva un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Galva un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulzīlīte

Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.

Jaunums!!: Galva un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »

Centrālamerikas tapirs

Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Galva un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »

Cepure

Dažādas cepures Cepure ir daļa no apģērba, kuru izmanto galvas nosegšanai.

Jaunums!!: Galva un Cepure · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Galva un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Cielavas

Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Cielavas · Redzēt vairāk »

Cilvēka anatomija

Leonardo Da Vinči studija par cilvēku Cilvēka anatomija ir mācība par dzīva cilvēka formu un uzbūvi.

Jaunums!!: Galva un Cilvēka anatomija · Redzēt vairāk »

Cilvēka augums

Cilvēka augums — attālums starp galvas augšējo punktu un pēdas apakšējo punktu.

Jaunums!!: Galva un Cilvēka augums · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Galva un Circeņi · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Galva un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Cjiņlinas lielā panda

Cjiņlinas lielā panda (Ailuropoda melanoleuca qinlingensis) ir lielo pandu (Ailuropoda melanoleuca) pasuga.

Jaunums!!: Galva un Cjiņlinas lielā panda · Redzēt vairāk »

Dažādvairodži

Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.

Jaunums!!: Galva un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Galva un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Daglā čakstīte

Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Daglā čakstīte · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Dartmūras ponijs

Dartmūras ponijs ir poniju šķirne, kas dzīvo Anglijas dienvidu daļā, ganoties Devonas tīreļos arī kā savvaļas zirgi.

Jaunums!!: Galva un Dartmūras ponijs · Redzēt vairāk »

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Galva un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dārza stērste

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Dārza stērste · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Galva un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dūmakainais leopards

Dūmakainais leopards jeb mākoņainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).

Jaunums!!: Galva un Dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »

Džeks Uzšķērdējs

Džeka Uzšķērdēja ilustratīvs attēls Džeks Uzšķērdējs ir zināmākais vārds neatklātajam sērijveida slepkavam, kurš 1888.

Jaunums!!: Galva un Džeks Uzšķērdējs · Redzēt vairāk »

Džungļu apogs

Džungļu apogs jeb meža apogs (Athene blewitti) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Džungļu apogs · Redzēt vairāk »

Degunlācīši

Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Galva un Degunlācīši · Redzēt vairāk »

Dejotājmušas

Dejotājmušas, dejotājmušu dzimta jeb šūpotnīšu dzimta (Empididae) ir divspārņu kārtas kukaiņu dzimta, kurā apvienotas vairāk kā 4000 aprakstītas sugas, bet kopumā tās varētu būt vairāk kā 7500 sugas.

Jaunums!!: Galva un Dejotājmušas · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Galva un Delfīni · Redzēt vairāk »

Derocheilocarididae

Derocheilocarididae ir Mistakokarīdu (Mystacocarida) apakšklases Mystacocaridida kārtas vienīgā dzimta.

Jaunums!!: Galva un Derocheilocarididae · Redzēt vairāk »

Devonas rekss

Devonas rekss ir inteliģenta, īsspalvaina kaķu šķirne, kas selekcionēta Anglijā 1960.

Jaunums!!: Galva un Devonas rekss · Redzēt vairāk »

Dienvidamerikas degunlācītis

Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Galva un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Dienvidu gludvalis

Dienvidu gludvalis jeb dienvidu gludais valis (Eubalaena australis) ir viena no trijām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) sugām.

Jaunums!!: Galva un Dienvidu gludvalis · Redzēt vairāk »

Dienvidu polārā klijkaija

Dienvidu polārā klijkaija jeb Antarktikas klijkaija, arī Makormika klijkaija (Stercorarius maccormicki) ir liela auguma klijkaiju dzimtas (Stercorariidae) jūrasputns.

Jaunums!!: Galva un Dienvidu polārā klijkaija · Redzēt vairāk »

Dienvidu upesūdrs

Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Galva un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »

Dienvidu ziloņronis

Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Galva un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Galva un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Diplūras

Diplūras, divastes ir segžokleņu kārta.

Jaunums!!: Galva un Diplūras · Redzēt vairāk »

Dipterīdveidīgās

Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.

Jaunums!!: Galva un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »

Dipteri

Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Galva un Dipteri · Redzēt vairāk »

Divkupru kamielis

Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Galva un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »

Divspārņi

Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Galva un Divspārņi · Redzēt vairāk »

Divvākčauļi

Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.

Jaunums!!: Galva un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »

Donas zirgs

Donas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.

Jaunums!!: Galva un Donas zirgs · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Galva un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dunduri

Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Dunduri · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Galva un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzēlējzarndobumaiņi

Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.

Jaunums!!: Galva un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Galva un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dzeltenkakla cauna

Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Galva un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja gārgale

Dzeltenknābja gārgale (Gavia adamsii) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Arktikā, bet ziemo galvenokārt Klusā okeāna ziemeļu krastos un Atlantijas okeāna austrumu krastā pie Norvēģijas.

Jaunums!!: Galva un Dzeltenknābja gārgale · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja klija

Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.

Jaunums!!: Galva un Dzeltenknābja klija · Redzēt vairāk »

Dzeltenpieres jakāns

Dzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Galva un Dzeltenpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzilnu apakšdzimta

Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.

Jaunums!!: Galva un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnu dzimta

Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Galva un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnveidīgie

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).

Jaunums!!: Galva un Dzilnveidīgie · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eirāzijas ūdri

Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Galva un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Galva un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lidvāveres

Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).

Jaunums!!: Galva un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »

Eiropas jūrasgrunduļi

Eiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 14 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Galva un Eiropas jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Galva un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Eklipse

Eklipse, mākslinieks Džordžs Stabbs (1724-1806) Eklipse (— 'aptumsums'; dzimis 1. aprīlī 1764.gadā, miris 26. februārī 1789. gadā) bija 18.

Jaunums!!: Galva un Eklipse · Redzēt vairāk »

Eksmūras ponijs

Eksmūras ponijs ir vecākā un primitīvākā poniju šķirne Britu salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Galva un Eksmūras ponijs · Redzēt vairāk »

Elektroencefalogrāfija

Elektroencefalogrāfija (EEG) ir galvas smadzeņu bioelektriskās aktivitātes pieraksts.

Jaunums!!: Galva un Elektroencefalogrāfija · Redzēt vairāk »

Eleotriss

Eleotriss (Micropercops swinhonis) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu areālu Austrumāzijā — Ķīnas austrumus, Korejas pussalas rietumus un Japānu.

Jaunums!!: Galva un Eleotriss · Redzēt vairāk »

Emīls Melderis

Emīls Melderis (—) bija latviešu tēlnieks, kuram ir bijusi liela nozīme latviešu tēlniecības tektoniskās uzbūves principu tālākvirzīšanai, nopamatošanā un izkristalizēšanā.

Jaunums!!: Galva un Emīls Melderis · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Etiopijas vilks

Etiopijas vilks (Canis simensis) jeb Etiopijas šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Etiopijas vilks · Redzēt vairāk »

Ezera varde

Ezera varde (Pelophylax ridibundus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).

Jaunums!!: Galva un Ezera varde · Redzēt vairāk »

Faneropleirīdas

Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Galva un Faneropleirīdas · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Fazāns · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Galva un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Futbols

Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Jaunums!!: Galva un Futbols · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Galva un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā krāšņspāre

Gaišzilā krāšņspāre (Coenagrion puella) ir krāšņspāru dzimtas (Coenagrionidae) suga, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).

Jaunums!!: Galva un Gaišzilā krāšņspāre · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Galva un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gailis

Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.

Jaunums!!: Galva un Gailis · Redzēt vairāk »

Galvas nociršana

Pirātu galvu nociršana Hamburgā (1573. gads) Galvas nociršana jeb dekapitācija (no  — 'galva') ir dzīvas būtnes galvas atdalīšana no ķermeņa.

Jaunums!!: Galva un Galvas nociršana · Redzēt vairāk »

Galvassāpes

Galvassāpes jeb cefalalģija ir sāpes, kas skar galvu, kā arī kaklu.

Jaunums!!: Galva un Galvassāpes · Redzēt vairāk »

Galvkāji

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.

Jaunums!!: Galva un Galvkāji · Redzēt vairāk »

Galvkrūtis

Galvkrūtis ir dažu posmkāju ķermeņa daļa, kas izveidojusies saaugot galvas un krūšu segmentiem.

Jaunums!!: Galva un Galvkrūtis · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Galva un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Galva un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Garastes upesūdrs

Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Galva un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »

Garastes zebiekste

Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Galva un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Galva un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Garspalvainais kollijs

Garspalvainais kollijs, ir skotu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 1.

Jaunums!!: Galva un Garspalvainais kollijs · Redzēt vairāk »

Garspuru mako haizivs

Garspuru mako haizivs (Isurus paucus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.

Jaunums!!: Galva un Garspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »

Garstilbis

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Garstilbis · Redzēt vairāk »

Garstilbji

Garstilbji, garstilbju ģints (Himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Garstilbji · Redzēt vairāk »

Garvilnas vombati

Garvilnas vombati, mataindeguna vombati (Lasiorhinus) ir viena no divām vombatu dzimtas (Vombatidae) somaiņu ģintīm.

Jaunums!!: Galva un Garvilnas vombati · Redzēt vairāk »

Gaurs

Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.

Jaunums!!: Galva un Gaurs · Redzēt vairāk »

Gārņi

Gārņi, gārņu ģints (Ardea) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).

Jaunums!!: Galva un Gārņi · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Galva un Gārgales · Redzēt vairāk »

Gekonu dzimta

Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.

Jaunums!!: Galva un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Galva un Gepards · Redzēt vairāk »

Giljotīna

Giljotīna Giljotīna ir ierīce, ar kuras palīdzību tiek izpildīts nāvessods, nocērtot galvu.

Jaunums!!: Galva un Giljotīna · Redzēt vairāk »

Gliemenes

Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.

Jaunums!!: Galva un Gliemenes · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Galva un Gliemji · Redzēt vairāk »

Globālā terorisma indekss

Globālā terorisma indekss (no angļu: Global Terrorism Index (GTI)) apkopo pārskatošu un detalizētu informāciju par globālajām terorisma tendencēm, riskiem un terorisma draudu rādītājiem 163 valstīs, kas aptver 99,7 % pasaules iedzīvotāju.

Jaunums!!: Galva un Globālā terorisma indekss · Redzēt vairāk »

Gludenās čūskas

Gludenās čūskas, gludeno čūsku ģints (Coronella) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie zalkšu apakšdzimtas (Colubrinae).

Jaunums!!: Galva un Gludenās čūskas · Redzēt vairāk »

Gnatostomulīdi

Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.

Jaunums!!: Galva un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »

Granta zebra

Granta zebra (Equus quagga boehmi) ir līdzenumu zebras (Equus quagga) viena no pasugām.

Jaunums!!: Galva un Granta zebra · Redzēt vairāk »

Grīšļu ķauķis

Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Galva un Grīšļu ķauķis · Redzēt vairāk »

Gremošanas orgānu sistēma

Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.

Jaunums!!: Galva un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Grifi

Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Galva un Grifi · Redzēt vairāk »

Grizlilācis

Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Galva un Grizlilācis · Redzēt vairāk »

Grundulis

Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Galva un Grundulis · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Galva un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Gvanako

Gvanako (Lama guanicoe) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Galva un Gvanako · Redzēt vairāk »

Havaju mūku ronis

Havaju mūku ronis jeb Havaju mūkronis (Neomonachus schauinslandi) ir endēma Havaju salu roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga, kuras izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.

Jaunums!!: Galva un Havaju mūku ronis · Redzēt vairāk »

Hordaiņi

Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).

Jaunums!!: Galva un Hordaiņi · Redzēt vairāk »

Ibērijas lūsis

Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Galva un Ibērijas lūsis · Redzēt vairāk »

Ice Bucket Challenge

Dalība akcijā Ice Bucket Challenge, dažkārt tiek saukta par ALS Ice Bucket Challenge, ir akcija, kurā cilvēki uzlej sev vai kādam citam uz galvas spaini, kurā iepildīts ledains ūdens, lai atbalstītu amiotrofās laterālās sklerozes (pazīstama arī kā Šarko slimība un Lū Gēriga slimība) pētīšanu un ārstēšanu.

Jaunums!!: Galva un Ice Bucket Challenge · Redzēt vairāk »

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Galva un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »

Impala

Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).

Jaunums!!: Galva un Impala · Redzēt vairāk »

Indijas jakāns

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.

Jaunums!!: Galva un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »

Indonēzijas kalnu zebiekste

Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Indonēzijas kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Galva un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Islandes zirgs

Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Galva un Islandes zirgs · Redzēt vairāk »

Jaguarunds

Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Galva un Jaguarunds · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Galva un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Jakāni

Jakāni, jakānu ģints (Jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Galva un Jakāni · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Galva un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Galva un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Jarila

Doneckā Jarila (ukraiņu un, Ярила, no krievu яровой — 'pavasarī sēts', ярка — 'pavasarī dzimis jērs' un ukraiņu ярнiй — 'pavasarīgs, jauns, spēkpilns') slāvu mitoloģijā ir pavasara auglības dievība.

Jaunums!!: Galva un Jarila · Redzēt vairāk »

Javas cekulsīlis

Javas cekulsīlis (Platylophus galericulatus) ir reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga Javas cekulsīļu ģintī (Platylophus).

Jaunums!!: Galva un Javas cekulsīlis · Redzēt vairāk »

Javas seskāpsis

Javas seskāpsis (Melogale orientalis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Javas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņu dzimta

Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Galva un Jūrascūciņu dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrasgrundulis

Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Galva un Jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Jūrasstagars

Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).

Jaunums!!: Galva un Jūrasstagars · Redzēt vairāk »

Jūrasvēdzele

Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).

Jaunums!!: Galva un Jūrasvēdzele · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņu apakšdzimta

Jūraszirdziņu apakšdzimta (Hippocampinae) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) apakšdzimta un atkarībā no tā, kurai sistemātikai seko, šajā apakšdzimtā ir tikai viena ģints — jūraszirdziņiN.

Jaunums!!: Galva un Jūraszirdziņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Jūraszirnekļi

Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.

Jaunums!!: Galva un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.

Jaunums!!: Galva un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Galva un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kaķu dzimta

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Galva un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Galva un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kakls

Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.

Jaunums!!: Galva un Kakls · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Galva un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kalifornijas kondors

Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »

Kalifornijas lauvronis

Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Galva un Kalifornijas lauvronis · Redzēt vairāk »

Kalmāri

Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.

Jaunums!!: Galva un Kalmāri · Redzēt vairāk »

Kalnu bebrs

Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).

Jaunums!!: Galva un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Galva un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalnu melnsejas ķauķis

Kalnu melnsejas ķauķis (Abroscopus schisticeps) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Galva un Kalnu melnsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Kamčatkas brūnais lācis

Kamčatkas brūnais lācis (Ursus arctos beringianus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Galva un Kamčatkas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Galva un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanādas bebrs

Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Galva un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »

Kanādas sfinkss

Kanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis, ar lielām ausīm un krokainu ādu.

Jaunums!!: Galva un Kanādas sfinkss · Redzēt vairāk »

Kanādas zoss

Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Galva un Kanādas zoss · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Galva un Kapibara · Redzēt vairāk »

Karabahas zirgs

Karabahas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.

Jaunums!!: Galva un Karabahas zirgs · Redzēt vairāk »

Karabairas zirgs

Karabairas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.

Jaunums!!: Galva un Karabairas zirgs · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Galva un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karaliskais pingvīns

Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Galva un Karaliskais pingvīns · Redzēt vairāk »

Karaliskā kobra

Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).

Jaunums!!: Galva un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »

Karību mūku ronis

Karību mūku ronis jeb Karību mūkronis (Neomonachus tropicalis) ir izmirusi roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Galva un Karību mūku ronis · Redzēt vairāk »

Karpu dzimta

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »

Karputis

Karputis jeb žaunastvēži, arī žaunastes (Branchiura) ir žokļkājvēžu klases apakšklase.

Jaunums!!: Galva un Karputis · Redzēt vairāk »

Kartūzieši

Kartūziešu ordeņa emblēma Kartūziešu ordenis (saīsināti: OCart) ir Romas Katoļu baznīcas eremītu ordenis.

Jaunums!!: Galva un Kartūzieši · Redzēt vairāk »

Katartas

Katartas, katartu ģints (Cathartes) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) ģints, kura apvieno 3 maitas putnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Katartas · Redzēt vairāk »

Katedrāle

Katedrāle Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle Katedrāle (no (kathédra) — 'mācību sols') jeb Doms ( — ' nams') ir kristīga baznīca, kurā atrodas metropolīta, arhibīskapa vai bīskapa katedra jeb tronis, caur ko viņš simboliski pārvalda savu diecēzi vai metropolīta gadījumā metropoliju, vai arhibīskapa gadījumā arhidiecēzi.

Jaunums!!: Galva un Katedrāle · Redzēt vairāk »

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Jaunums!!: Galva un Kaze · Redzēt vairāk »

Kiangs

Kiangs (Equus kiang) ir zirgu dzimtas (Equidae) viena no ēzeļu sugām.

Jaunums!!: Galva un Kiangs · Redzēt vairāk »

Klijkaijas

Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.

Jaunums!!: Galva un Klijkaijas · Redzēt vairāk »

Klinšu balodis

Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.

Jaunums!!: Galva un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Galva un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Klusā daba

Klusā daba, ''Cristoforo Munari'' (1667 – 1720) eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. eļļa, audekls. Klusā daba ir tēlotājas mākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido kompozīcijā sakārtotus dzīvās dabas (augļi, dārzeņi, ziedi, medījums, zivis) vai nedzīvās dabas (sadzīves priekšmeti, trauki un tamlīdzīgi) objektus.

Jaunums!!: Galva un Klusā daba · Redzēt vairāk »

Klusā okeāna gārgale

Klusā okeāna gārgale (Gavia pacifica) ir vidēji liels gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Ziemeļamerikas Arktiskajā reģionā un ziemo galvenokārt Klusā okeāna piekrastēs.

Jaunums!!: Galva un Klusā okeāna gārgale · Redzēt vairāk »

Knābjgalvju kārta

Knābjgalvji (Mecoptera) ir salīdzinoši neliela, bet sena kukaiņu kārta.

Jaunums!!: Galva un Knābjgalvju kārta · Redzēt vairāk »

Košie mušķērāji

Košie mušķērāji, košo mušķērāju ģints (Ficedula) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 33 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Košie mušķērāji · Redzēt vairāk »

Kobru dzimta

Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.

Jaunums!!: Galva un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »

Koijots

Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Koijots · Redzēt vairāk »

Kolembolas

Kolembolas, lēcastes (Collembola) ir segžokleņu kārta.

Jaunums!!: Galva un Kolembolas · Redzēt vairāk »

Kolpeo lapsa

Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »

Komža

sutanā, uz kuras ir uzvilkta komža. Komža, saukta arī par kora svārkiem ir viens no Rietumu kristīgo baznīcu kā latīņu rita Romas katoļu Baznīcas, Anglikāņu Baznīcas un Rietumu protestantu Baznīcu garīdznieku un to piekalpotāju liturģiskajiem apģērbiem liturģisku funkciju veikšanai.

Jaunums!!: Galva un Komža · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Galva un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Konflikts

Konflikts (no — 'sadursme') ir interešu, uzskatu vai darbības un pretdarbības spēku sadursme.

Jaunums!!: Galva un Konflikts · Redzēt vairāk »

Kongo beznagu ūdrs

Kongo beznagu ūdrs jeb Kamerūnas beznagu ūdrs (Aonyx capensis congicus) ir daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, viena no Āfrikas beznagu ūdra pasugām.

Jaunums!!: Galva un Kongo beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Kongo pāvs

Kongo pāvs (Afropavo congensis) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns, kas ir vienīgā suga Kongo pāvu ģintī (Afropavo).

Jaunums!!: Galva un Kongo pāvs · Redzēt vairāk »

Kosumelas degunlācītis

Kosumelas degunlacītis (Nasua nelsoni) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Galva un Kosumelas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kovārņi

Kovārņi jeb kovārņu ģints (Coloeus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Kovārņi · Redzēt vairāk »

Krabjēdājronis

Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Galva un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Galva un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Galva un Krava · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Krūškurvis

Istabas mušas krūškurvis attēlā ir iekrāsots dzeltenā krāsā, sekcija II Krūškurvis jeb torakss, dažreiz vienkārši krūtis, ir cilvēku un citu dzīvnieku ķermeņa daļa starp galvu un vēderu.

Jaunums!!: Galva un Krūškurvis · Redzēt vairāk »

Krūšu spura

Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).

Jaunums!!: Galva un Krūšu spura · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Galva un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmu sīļi

Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Galva un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Galva un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krūmu vārna

Krūmu vārna jeb Etiopijas krūmu vārna (Zavattariornis stresemanni) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga krūmu vārnu ģintī (Zavattariornis).

Jaunums!!: Galva un Krūmu vārna · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Galva un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Krēpjaita

Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).

Jaunums!!: Galva un Krēpjaita · Redzēt vairāk »

Krili

Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Galva un Krili · Redzēt vairāk »

Ksenacelveidīgie

Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.

Jaunums!!: Galva un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Galva un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kumacejvēži

Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Galva un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »

Kuprvalis

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.

Jaunums!!: Galva un Kuprvalis · Redzēt vairāk »

Kvarterzirgs

Kvarterzirgs jeb Amerikas kvarterzirgs ir viena no sprinteru zirgu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Galva un Kvarterzirgs · Redzēt vairāk »

Labradoras pīle

Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) ir izmirusi pīļu dzimtas (Anatidae) pīle, kas kādreiz bija sastopama Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Galva un Labradoras pīle · Redzēt vairāk »

Laiviņcepure

Vācijas armijas laiviņcepure Laiviņcepure jeb vienkārši laiviņa ir cepures veids, kuru lielākoties izmanto armijā, militarizētos, paramilitārajos vai līdzīgos dienestos, organizācijās.

Jaunums!!: Galva un Laiviņcepure · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Galva un Lama · Redzēt vairāk »

Lamu cilts

Lamu cilts (Lamini) ir viena no divām kamieļu apakšdzimtas (Camelinae) ciltīm.

Jaunums!!: Galva un Lamu cilts · Redzēt vairāk »

Lancetnieki

Lancetnieki (Leptocardii) ir galvhordaiņu apakštipa klase.

Jaunums!!: Galva un Lancetnieki · Redzēt vairāk »

Lapsas

Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.

Jaunums!!: Galva un Lapsas · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Galva un Laputis · Redzēt vairāk »

Larga ronis

Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Galva un Larga ronis · Redzēt vairāk »

Latvijas brūnā

Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB.

Jaunums!!: Galva un Latvijas brūnā · Redzēt vairāk »

Latvijas tumšgalve

Latvijas tumšgalve jeb Latvijas tumšgalves šķirnes aita ir viena no mājas aitas (Ovis aries) vilnas - gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LT.

Jaunums!!: Galva un Latvijas tumšgalve · Redzēt vairāk »

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Jaunums!!: Galva un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »

Lauči

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Galva un Lauči · Redzēt vairāk »

Laukirbes

Laukirbes, laukirbju ģints (Perdix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.

Jaunums!!: Galva un Laukirbes · Redzēt vairāk »

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Jaunums!!: Galva un Lauku balodis · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Galva un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lauva

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Galva un Lauva · Redzēt vairāk »

Lāpstkāji

Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Galva un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »

Lāsteka

Lāsteka Lāsteka ir dabīgi veidojies ledus gabals, kas nokarājas no kādas ēkas jumta, vada, koka zara u.c. Dažreiz par lāstekām sauc arī citus nokarenas formas cietus notecējumus, piemēram, stalaktītus.

Jaunums!!: Galva un Lāsteka · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Galva un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Galva un Līdakas · Redzēt vairāk »

Lēļveidīgie

Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.

Jaunums!!: Galva un Lēļveidīgie · Redzēt vairāk »

Lentastes astrāpija

Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpijaČetrkājainie austrālieši.

Jaunums!!: Galva un Lentastes astrāpija · Redzēt vairāk »

Lenteņi

Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.

Jaunums!!: Galva un Lenteņi · Redzēt vairāk »

Leopards

Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Galva un Leopards · Redzēt vairāk »

Levrete

Levrete pazīstama arī ar nosaukumu itāļu greihaunds, ir Itālijas izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Galva un Levrete · Redzēt vairāk »

Lielais alks

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Lielais alks · Redzēt vairāk »

Lielais dzeltencekula kakadu

Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.

Jaunums!!: Galva un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »

Lielais grizons

Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Galva un Lielais grizons · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Galva un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Galva un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielā čakste

Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Galva un Lielā čakste · Redzēt vairāk »

Lielā baltā haizivs

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.

Jaunums!!: Galva un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Jaunums!!: Galva un Lielā sīga · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Galva un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Jaunums!!: Galva un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »

Lielzvīņu platpieris

Lielzvīņu platpieris jeb Vjetnamas platpieris (Hypophthalmichthys harmandi) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kas mājo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Galva un Lielzvīņu platpieris · Redzēt vairāk »

Lins

Svētais Lins, saukts arī Lins no Etrūrijas (dzimšanas laiks nav zināms, miris Romā), bija otrais Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: Galva un Lins · Redzēt vairāk »

Lofogastrīdi

Lofogastrīdi (lat. Lophogastrida) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Galva un Lofogastrīdi · Redzēt vairāk »

Madagaskaras jakāns

Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Galva un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »

Maijvaboles

Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.

Jaunums!!: Galva un Maijvaboles · Redzēt vairāk »

Mainas

Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Mainas · Redzēt vairāk »

Maitas putni

Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas.

Jaunums!!: Galva un Maitas putni · Redzēt vairāk »

Makreļu dzimta

Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļveidīgo zivju kārtas (Scombriformes) dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Makreļu dzimta · Redzēt vairāk »

Malaizijas zebiekste

Malaizijas zebiekste (Mustela nudipes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Malaizijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Marlīnu dzimta

Marlīnu dzimta jeb buruzivju dzimta (Istiophoridae) ir starspuru klases (Actinopteri) dzimta, kas apvieno 11 jūras zivju sugas, kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Galva un Marlīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Marmora krīklis

Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.

Jaunums!!: Galva un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Galva un Mati · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazais ērglis

Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Galva un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »

Mazais grizons

Mazais grizons (Galictis cuja) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Galva un Mazais grizons · Redzēt vairāk »

Mazais gulbis

Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.

Jaunums!!: Galva un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »

Mazais jakāns

Mazais jakāns (Microparra capensis) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā mazo jakānu (Microparra) ģintī.

Jaunums!!: Galva un Mazais jakāns · Redzēt vairāk »

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Jaunums!!: Galva un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Galva un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Mazā gaura · Redzēt vairāk »

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Jaunums!!: Galva un Mazā sīga · Redzēt vairāk »

Mazie eleotrisi

Mazie eleotrisi (Micropercops) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) ģintīm, kas apvieno 5 zivju sugas.

Jaunums!!: Galva un Mazie eleotrisi · Redzēt vairāk »

Mazo pandu dzimta

Mazo pandu dzimtas (Ailuridae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Galva un Mazo pandu dzimta · Redzēt vairāk »

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Jaunums!!: Galva un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Galva un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Galva un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mērkaķu dzimta

Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).

Jaunums!!: Galva un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Galva un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Mēslumušas

Mēslumušas jeb mēslu mušas, mēslumušu dzimta (Scathophagidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie mušu virsdzimtas (Muscoidea).

Jaunums!!: Galva un Mēslumušas · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Galva un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Galva un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Meža pīle

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Galva un Meža pīle · Redzēt vairāk »

Meža prusaks

Meža prusaks ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae) pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.

Jaunums!!: Galva un Meža prusaks · Redzēt vairāk »

Meža sesks

Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Meža sesks · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Galva un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Galva un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Jaunums!!: Galva un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »

Meža zoss

Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Jaunums!!: Galva un Meža zoss · Redzēt vairāk »

Mežapupuķu dzimta

Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Mežapupuķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Medusāpsis

Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).

Jaunums!!: Galva un Medusāpsis · Redzēt vairāk »

Medusposums

Medusposums jeb nektārkuskuss (Tarsipes rostratus) ir vienīgā suga medusposumu dzimtā (Tarsipedidae).

Jaunums!!: Galva un Medusposums · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Galva un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Jaunums!!: Galva un Melnā vārna · Redzēt vairāk »

Melnās dzilnas

Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Jaunums!!: Galva un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Galva un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melngalvas zoss

Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Galva un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Galva un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Galva un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Melnkāju sesks

Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »

Menca

Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.

Jaunums!!: Galva un Menca · Redzēt vairāk »

Merlangs

Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).

Jaunums!!: Galva un Merlangs · Redzēt vairāk »

Migrēna

Migrēna (hēmikrania — ‘sāpes galvas vai sejas vienā pusē’) ir neiroloģiska slimība, atkārtoti uznākošas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē (retāk — abās galvas pusēs).

Jaunums!!: Galva un Migrēna · Redzēt vairāk »

Mikrocefālija

Normāla izmēra (pa kreisi) un samazināta izmēra (pa labi) galvas neirovizualizācija Mikrocefālija (no, mikros — 'mazs' un κεφαλή, kephalē — 'galva') ir patoloģija, kuras raksturīgākā iezīme ir par normu mazāks galvaskauss un smadzenes.

Jaunums!!: Galva un Mikrocefālija · Redzēt vairāk »

Miktacejvēži

Miktacejvēži (lat. Mictacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Galva un Miktacejvēži · Redzēt vairāk »

Miniatūrais pinčers

Miniatūrais pinčers (pundurpinčers) ir vācu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.

Jaunums!!: Galva un Miniatūrais pinčers · Redzēt vairāk »

Mistakokarīdi

Mistakokarīdi (Mystacocarida) ir žokļkāju klases apakšklase.

Jaunums!!: Galva un Mistakokarīdi · Redzēt vairāk »

Montserratas vālodze

Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.

Jaunums!!: Galva un Montserratas vālodze · Redzēt vairāk »

Mopsis

Mopsis ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 9.

Jaunums!!: Galva un Mopsis · Redzēt vairāk »

Morgana zirgs

Morgana zirgs ir viena no vecākajām ASV zirgu šķirnēm un pirmā amerikāņu jājamzirgu šķirne.

Jaunums!!: Galva un Morgana zirgs · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Mušķērāju apakšdzimta

Mušķērāju apakšdzimta (Muscicapinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kas apvieno 65 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Galva un Mušķērāju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Galva un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Galva un Narvalis · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Galva un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Nīlzirgu dzimta

Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).

Jaunums!!: Galva un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Nēģu dzimta

Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.

Jaunums!!: Galva un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »

Neatgremotāji

Neatgremotāju apakškārta jeb cūku apakškārta (Nonruminantia) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām.

Jaunums!!: Galva un Neatgremotāji · Redzēt vairāk »

Nemertīntārpi

Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Galva un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »

Neotropikas harpija

Neotropikas harpija jeb vienkārši harpija, arī harpijērglis (Harpia harpyja) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, un tā ir vienīgā suga harpiju ģintī (Harpia).

Jaunums!!: Galva un Neotropikas harpija · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Galva un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Ošo

Ošo (Osho, 1931-1990), īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs (Acharya Rajneesh, Chandra Mohan Jain) bija indiešu garīgais skolotājs.

Jaunums!!: Galva un Ošo · Redzēt vairāk »

Ocelots

Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).

Jaunums!!: Galva un Ocelots · Redzēt vairāk »

Odžu dzimta

Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.

Jaunums!!: Galva un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »

Odzes

Odžu ģints (Vipera) ir odžu dzimtas (Viperidae) ģints, kurā apvienotas 22 mūsdienās dzīvojošas indīgo čūsku sugas.

Jaunums!!: Galva un Odzes · Redzēt vairāk »

Olingi

Olingi, olingu ģints (Bassaricyon) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno četras sugas.

Jaunums!!: Galva un Olingi · Redzēt vairāk »

Onihodveidīgās

Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā.

Jaunums!!: Galva un Onihodveidīgās · Redzēt vairāk »

Onihofori

Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Galva un Onihofori · Redzēt vairāk »

Osteolepidīdi

Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »

Osteolepjveidīgās

Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.

Jaunums!!: Galva un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »

Otorinolaringoloģija

Otorinolaringoloģija ir medicīnas nozare un mācība par ausu, augšējo elpošanas ceļu orgānu, galvas un kakla reģiona uzbūvi, funkcijām un slimībām.

Jaunums!!: Galva un Otorinolaringoloģija · Redzēt vairāk »

Ozolu zilspārnu koksngrauzis

Ozolu zilspārnu koksngrauzis — transpalearktiskā polimorfiska koksngraužu vaboļu sugaКостин И.

Jaunums!!: Galva un Ozolu zilspārnu koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Pakalnu maina

Pakalnu maina (Gracula religiosa) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Pakalnu maina · Redzēt vairāk »

Palavanas smirdīgais āpsis

Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Galva un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Papagaiļi

Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Galva un Papagaiļi · Redzēt vairāk »

Paradīzes putnu dzimta

Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.

Jaunums!!: Galva un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »

Paradoksālā varde

Paradoksālā varde (Pseudis paradoxa) ir kokvaržu dzimtas abinieks, kas mīt Dienvidamerikā. Ārēji tā līdzinās parastai vardei, taču tās kurkuļi ir gandrīz četras reizes lielāki par vecākiem. Attīstoties tie pamazām kļūst mazāki.

Jaunums!!: Galva un Paradoksālā varde · Redzēt vairāk »

Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija

Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija (arī PSD) ir viens no paraneoplastiskiem neiroloģiskiem sindromiem.

Jaunums!!: Galva un Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Galva un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais krupis

Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Galva un Parastais krupis · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Galva un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Paroplapoderus nigroflavus

Paroplapoderus nigroflavus ir tinējsmecernieku suga.

Jaunums!!: Galva un Paroplapoderus nigroflavus · Redzēt vairāk »

Patagonijas cūkšņukura skunkss

Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Galva un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Patagonijas zebiekste

Patagonijas zebiekste (Lyncodon patagonicus) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Patagonijas zebiekstu ģintī (Lyncodon).

Jaunums!!: Galva un Patagonijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Jaunums!!: Galva un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pērļvistu dzimta

Pērļvistu dzimta (Numididae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu dzimtām, kas pieder pie fazānu virsdzimtas (Phasianoidea).

Jaunums!!: Galva un Pērļvistu dzimta · Redzēt vairāk »

Pelagonitissa

access-date.

Jaunums!!: Galva un Pelagonitissa · Redzēt vairāk »

Pelamīdas

Pelamīdas, pelamīdu ģints (Sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) ģintīm, kas apvieno 5 makreļveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Galva un Pelamīdas · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Galva un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkais ronis

Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).

Jaunums!!: Galva un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Pelēkā dzilna

Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »

Pelēkā koku žagata

Pelēkā koku žagata jeb Himalaju koku žagata (Dendrocitta formosae) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Pelēkā koku žagata · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Galva un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Galva un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Galva un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Galva un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Pelēkcekula zīlīte

Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.

Jaunums!!: Galva un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelikāni

Pelikāni (Pelecanus) ir vienīgā pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ģints, kas apvieno liela auguma ūdensputnus, kuru raksturīgākā pazīme ir kailas ādas rīkles maiss zem knābja.

Jaunums!!: Galva un Pelikāni · Redzēt vairāk »

Peloponēsas glodene

Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.

Jaunums!!: Galva un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »

Perakarīdi

Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta.

Jaunums!!: Galva un Perakarīdi · Redzēt vairāk »

Piepjvaboļu dzimta

Piepjvaboles ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst ap 3500 sugu.

Jaunums!!: Galva un Piepjvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »

Pikša

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).

Jaunums!!: Galva un Pikša · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Piuska

Pāvests Jānis Pāvils II piuskā Piuska, saukta arī par pileolusu (no pileus — 'cepure), ir Romas katoļu Baznīcas un Anglikāņu Baznīcas tradicionāls galvassegu veids, ko nēsā klēra garīdznieki.

Jaunums!!: Galva un Piuska · Redzēt vairāk »

Plankumainais ronis

Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Galva un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Galva un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plankumainā salamandra

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.

Jaunums!!: Galva un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Galva un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Plaušzivjveidīgās

Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.

Jaunums!!: Galva un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Galva un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Pogainais ronis

Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Galva un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Polārā gārgale

Polārā gārgale jeb melngalvas gārgale (Gavia immer) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo galvenokārt Ziemeļamerikā un ziemo Atlantijas un Klusā okeāna krastos.

Jaunums!!: Galva un Polārā gārgale · Redzēt vairāk »

Ponijs

Par poniju sauc maza auguma zirgu, ar specifiskām proporcijām un temperamentu.

Jaunums!!: Galva un Ponijs · Redzēt vairāk »

Porolepjveidīgās

Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.

Jaunums!!: Galva un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »

Portrets

Pjēro della Frančeska, "Urbīno hercoga un hercogienes dubultportrets" (1472), dubultportrets, diptihs, tempera, koks, 47 x 33 cm, Florence, Ufici galerija eļļa, koks, 77 x 53 cm, Parīze, Luvra. Portrets (no — "precīzi zīmēt") jeb ģīmetne ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs mākslas darbs, kurā tiek atveidota individualizēta konkrēta persona vai personu grupa.

Jaunums!!: Galva un Portrets · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Galva un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Profesora Dovela galva

"Profesora Dovela galva" ir krievu padomju rakstnieka-fantasta Aleksandra Beļajeva 1925.

Jaunums!!: Galva un Profesora Dovela galva · Redzēt vairāk »

Progērija

Progērija jeb Hatčinsona—Gilforda sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas sākas agrā bērnībā un izraisa priekšlaicīgu organisma novecošanu.

Jaunums!!: Galva un Progērija · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Galva un Prusaki · Redzēt vairāk »

Psammosteīdu apakškārta

Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.

Jaunums!!: Galva un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »

Pteraspidomorfi

Pteraspidomorfi jeb pārnāši (Pteraspidomorphi, Diplorhina) ir izmirušu bezžokļaiņu klase, no kuras, kā uzskata, ir cēlušies arī žokļaiņi.

Jaunums!!: Galva un Pteraspidomorfi · Redzēt vairāk »

Pundurzalkšu apakšdzimta

Pundurzalkšu apakšdzimta (Calamariinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Calamariidae.

Jaunums!!: Galva un Pundurzalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Pupuķi

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).

Jaunums!!: Galva un Pupuķi · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Galva un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Raibais platpieris

Raibais platpieris (Hypophthalmichthys nobilis) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Ķīnas centrālo un dienviddaļu.

Jaunums!!: Galva un Raibais platpieris · Redzēt vairāk »

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Galva un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »

Raibie dzeņi

Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »

Raibumainā pīle

Raibumainā pīle (Stictonetta naevosa) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder raibumaino pīļu apakšdzimtai (Stictonettinae).

Jaunums!!: Galva un Raibumainā pīle · Redzēt vairāk »

Remipēdijas

Remipēdijas (Remipedia) ir aklu vēžveidīgo klase, kas atrasti jūras alās pie Austrālijas un Karību jūras baseinā, kā arī Lansarotes salā (Kanāriju salas).

Jaunums!!: Galva un Remipēdijas · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Ripidistijas

Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.

Jaunums!!: Galva un Ripidistijas · Redzēt vairāk »

Rizodontveidīgās

Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.

Jaunums!!: Galva un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »

Rodrigesas fodijs

Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Galva un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »

Rosa ronis

Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Galva un Rosa ronis · Redzēt vairāk »

Rotans

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.

Jaunums!!: Galva un Rotans · Redzēt vairāk »

Rudais ķengurs

Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.

Jaunums!!: Galva un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rudais gārnis

Rudais gārnis (Ardea purpurea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Galva un Rudais gārnis · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Galva un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Galva un Rudulis · Redzēt vairāk »

Rumpis

Cilvēka ķermeņa rumpis Rumpis (no viduslejasvācu: rump — 'viduklis, pamatdaļa'), vidums jeb torss (no) ir masas ziņā ķermeņa apjomīgākā daļa.

Jaunums!!: Galva un Rumpis · Redzēt vairāk »

Sabulis

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).

Jaunums!!: Galva un Sabulis · Redzēt vairāk »

Sahāras sīga

Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Galva un Sahāras sīga · Redzēt vairāk »

Sahāras svītrainais sesks

Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Galva un Sahāras svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Saimā pogainais ronis

Saimā pogainais ronis jeb Saimā ronis (Pusa hispida saimensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.

Jaunums!!: Galva un Saimā pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Galva un Salate · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Galva un Sams · Redzēt vairāk »

Samta cekula sīlis

Samta cekula sīlis (Cyanocorax chrysops) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Galva un Samta cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Samveidīgās

Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Galva un Samveidīgās · Redzēt vairāk »

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Galva un Sapals · Redzēt vairāk »

Saržokļaiņi

Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Galva un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Galva un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanā savvaļas vista

Sarkanā savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Sarkanā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sarkanpieres jakāns

Sarkanpieres jakāns (Jacana jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Galva un Sarkanpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Galva un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Galva un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Galva un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sānpeldvēži

Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Galva un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »

Sārtais balodis

Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Galva un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Jaunums!!: Galva un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »

Sārtgalvas pīle

Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas, visticamākais, kopš 1950.

Jaunums!!: Galva un Sārtgalvas pīle · Redzēt vairāk »

Sārtie baloži

Sārtie baloži, sārto baložu ģints (Nesoenas) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae).

Jaunums!!: Galva un Sārtie baloži · Redzēt vairāk »

Sīkžokļaiņi

Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994.

Jaunums!!: Galva un Sīkžokļaiņi · Redzēt vairāk »

Seškāji

Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Galva un Seškāji · Redzēt vairāk »

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.

Jaunums!!: Galva un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »

Seivalis

Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).

Jaunums!!: Galva un Seivalis · Redzēt vairāk »

Seja

Leonardo da Vinči gleznā "Mona Liza" attēlotās sievietes seja. Seja ir daļa no cilvēka galvas priekšpuses.

Jaunums!!: Galva un Seja · Redzēt vairāk »

Sekretārputns

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).

Jaunums!!: Galva un Sekretārputns · Redzēt vairāk »

Sermuļi

Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).

Jaunums!!: Galva un Sermuļi · Redzēt vairāk »

Sermuļu apakšdzimta

Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām un pieder pie suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Galva un Sermuļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Sermulis · Redzēt vairāk »

Siāmas kaķis

Siāmas kaķis jeb siāmietis pārstāv vienu no vispazīstamākajām Austrumu jeb Orientālo kaķu šķirnēm un tā ir pirmā pasaulē atzītā Orientālā šķirne.

Jaunums!!: Galva un Siāmas kaķis · Redzēt vairāk »

Siāmas milzu karpa

Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga Siāmas milzu karpu ģintī (Catlocarpio).

Jaunums!!: Galva un Siāmas milzu karpa · Redzēt vairāk »

Siļķu dzimta

Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Galva un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »

Siļķveidīgās

Siļķveidīgās jeb siļķveidīgo zivju kārta (Clupeiformes) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kārtām, kas ir vienīgā kārta siļķveidīgo apakškohortā (Clupei).

Jaunums!!: Galva un Siļķveidīgās · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Galva un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas kolonoks

Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Galva un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Simfilas

Simfilas ir daudzkāju apakštipa klase.

Jaunums!!: Galva un Simfilas · Redzēt vairāk »

Sirseņi

Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni.

Jaunums!!: Galva un Sirseņi · Redzēt vairāk »

Skaumenakīdas

Skaumenakīdas (Scaumenaciidae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.

Jaunums!!: Galva un Skaumenakīdas · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Galva un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Galva un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Slaidkāji

Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).

Jaunums!!: Galva un Slaidkāji · Redzēt vairāk »

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »

Smadzeņu insults

Smadzeņu insults (no — "ielēkt"‚ "pazemot") jeb smadzeņu trieka (no — "trieciens") ir medicīnisks stāvoklis, kurā asinsrites traucējumi smadzenēs izraisa šūnu nāvi.

Jaunums!!: Galva un Smadzeņu insults · Redzēt vairāk »

Smadzeņu stumbrs

Cilvēka smadzeņu stumbrs (sarkanā krāsā) Smadzeņu stumbrs ir mugurkaulnieku galvas smadzeņu aizmugurējā daļa, centrālās nervu sistēmas daļa.

Jaunums!!: Galva un Smadzeņu stumbrs · Redzēt vairāk »

Smadzenes

Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.

Jaunums!!: Galva un Smadzenes · Redzēt vairāk »

Smilšu jūrasgrunduļi

Smilšu jūrasgrunduļi (Neogobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 4 dzelkņstarzivju sugas.

Jaunums!!: Galva un Smilšu jūrasgrunduļi · Redzēt vairāk »

Smilšu kaķis

Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Galva un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »

Smilšu krupis

Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).

Jaunums!!: Galva un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »

Sniega leopards

Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).

Jaunums!!: Galva un Sniega leopards · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Galva un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Galva un Spāres · Redzēt vairāk »

Speleogrifvēži

Speleogrifvēži ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Galva un Speleogrifvēži · Redzēt vairāk »

Spilvens

Gultas stūrī sakrauti spilveni Spilvens ir mīksts gultas piederums, kas parasti tiek izmantots, lai uz tā novietotu galvu vai citu ķermeņa daļu gulēšanas vai atpūtas laikā.

Jaunums!!: Galva un Spilvens · Redzēt vairāk »

Sprogainā cekula sīlis

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Stērstes

Stērstes, stērstu ģints (Emberiza) ir vienīgā stērstu dzimtas (Emberizidae) ģints, kas apvieno 44 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Stērstes · Redzēt vairāk »

Stegozaurs

Stegozauri ir dinozauru ģints, kura dzīvoja Juras laikmeta beigās Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Galva un Stegozaurs · Redzēt vairāk »

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Galva un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »

Stellera sīlis

Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Galva un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »

Stepes sesks

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Stepes sesks · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Galva un Stirna · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Strauss · Redzēt vairāk »

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Jaunums!!: Galva un Sumbrs · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Galva un Surikats · Redzēt vairāk »

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Galva un Svītrainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Svītrainais cūkšņukura skunkss

Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Galva un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainais sesks

Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Galva un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Svītrainais skunkss

Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Galva un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainā hiēna

Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Galva un Svītrainā hiēna · Redzēt vairāk »

Svītrainā zebiekste

Svītrainā zebiekste (Mustela strigidorsa) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Svītrainie skunksi

Svītrainie skunksi (Mephitis) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.

Jaunums!!: Galva un Svītrainie skunksi · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Galva un Svilpis · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Galva un Taira · Redzēt vairāk »

Taivānas zilā žagata

Taivānas zilā žagata jeb Formozas zilā žagata (Urocissa caerulea) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Taivānas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Takins

Takins (Budorcas taxicolor) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga takinu ģintī (Budorcas).

Jaunums!!: Galva un Takins · Redzēt vairāk »

Tanaīdvēži

Tanaīdvēži (lat. Tanaidacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Galva un Tanaīdvēži · Redzēt vairāk »

Tarsiji

Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).

Jaunums!!: Galva un Tarsiji · Redzēt vairāk »

Tasmanijas velns

Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.

Jaunums!!: Galva un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »

Tauriņi

Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.

Jaunums!!: Galva un Tauriņi · Redzēt vairāk »

Tārtiņu dzimta

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Galva un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Tīģeris

Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.

Jaunums!!: Galva un Tīģeris · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Galva un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tītiņi

Tītiņi jeb grozgalvji (Jynx) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu ģints, kas ir vienīgā tītiņu apakšdzimtā (Jynginae).

Jaunums!!: Galva un Tītiņi · Redzēt vairāk »

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Galva un Tinis · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Jaunums!!: Galva un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »

Tuksneša kārpcūka

Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Galva un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »

Tuksneša zebra

Tuksneša zebra (Equus grevyi) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Dolichohippus) vienīgā suga.

Jaunums!!: Galva un Tuksneša zebra · Redzēt vairāk »

Tulle

Īslandes zirgi Tulle (1898- 1954) ir vecākais oficiāli reģistrētais zirgs pasaulē.

Jaunums!!: Galva un Tulle · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Galva un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Ugunskrupju dzimta

Ugunskrupju dzimta (Bombinatoridae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Galva un Ugunskrupju dzimta · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Galva un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Galva un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Galva un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Vampīrzivtiņa

Vampīrzivtiņa (Danionella dracula) ir sīciņa zebrzivju dzimtas (Danionidae) saldūdens zivs, kas sastopama Mjanmas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Galva un Vampīrzivtiņa · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Galva un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vēderprese

Vēderpreses izpildes animācija Vēderprese ir spēka vingrojums, kas nodarbina gurnu liecējmuskuļus un vēdera muskuļus.

Jaunums!!: Galva un Vēderprese · Redzēt vairāk »

Vēderskropstaiņi

Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Galva un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »

Vēdzele

Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).

Jaunums!!: Galva un Vēdzele · Redzēt vairāk »

Vēršantilopju apakšdzimta

Vēršantilopju apakšdzimta (Alcelaphinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Galva un Vēršantilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Vedela ronis

Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Galva un Vedela ronis · Redzēt vairāk »

Veimārietis

Veimārietis ir sena vācu medību suņu šķirne, kas selekcionēta Veimāras lielhercoga Kārļa Augusta aizgādībā 19. gadsimtā.

Jaunums!!: Galva un Veimārietis · Redzēt vairāk »

Velsas braucamais ponijs

Velsas braucamais ponijs jeb Velsas ponijs (sekcija D) ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.

Jaunums!!: Galva un Velsas braucamais ponijs · Redzēt vairāk »

Velsas kalnu ponijs

Velsas kalnu ponijs jeb Velsas kalnu ponijs (sekcija A) ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.

Jaunums!!: Galva un Velsas kalnu ponijs · Redzēt vairāk »

Velsas korgijs pembroks

Velsas korgijs pembroks ir maza auguma ganu suņu šķirne, kas izveidota Velsā Pembrokšīrā.

Jaunums!!: Galva un Velsas korgijs pembroks · Redzēt vairāk »

Velsas ponijs (sekcija B)

Velsas ponijs (sekcija B) jeb vienkārši Velsas ponijs ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.

Jaunums!!: Galva un Velsas ponijs (sekcija B) · Redzēt vairāk »

Vienādkājvēži

Vienādkājvēži, vienādkāji ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Galva un Vienādkājvēži · Redzēt vairāk »

Vikunja

Vikunja (Vicugna vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā, Andu kalnu pļavās.

Jaunums!!: Galva un Vikunja · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Galva un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Galva un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Galva un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļās dzilnas

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Galva un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »

Zaļvārnu dzimta

Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Galva un Zaļvārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļvārnveidīgie

Zaļvārnveidīgie jeb krāšņvārnveidīgie (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 6 dzimtas ar 175 sugām.

Jaunums!!: Galva un Zaļvārnveidīgie · Redzēt vairāk »

Zalkšu apakšdzimta

Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) ir viena no piecām zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Galva un Zalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zīdastes

Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Galva un Zīdastes · Redzēt vairāk »

Zīdtauriņš

Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx).

Jaunums!!: Galva un Zīdtauriņš · Redzēt vairāk »

Zebiekste

Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Galva un Zebiekste · Redzēt vairāk »

Zebras

Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.

Jaunums!!: Galva un Zebras · Redzēt vairāk »

Zeltknābja žagata

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Galva un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Galva un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Galva un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Galva un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kotiks

Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).

Jaunums!!: Galva un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »

Zilās žagatas

Zilās žagatas (Urocissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Galva un Zilās žagatas · Redzēt vairāk »

Zilenīšu apakšdzimta

Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.

Jaunums!!: Galva un Zilenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zilie sīļi

Zilie sīļi (Cyanocitta) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Galva un Zilie sīļi · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Galva un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagatas

Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Galva un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Galva un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zilzīlītes

Zilzīlītes, zilzīlīšu ģints (Cyanistes) ir zvirbuļveidīgo kārtas zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Galva un Zilzīlītes · Redzēt vairāk »

Zirga krāsa

No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.

Jaunums!!: Galva un Zirga krāsa · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Galva un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Galva un Zivis · Redzēt vairāk »

Zivjērglis

Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).

Jaunums!!: Galva un Zivjērglis · Redzēt vairāk »

Zivju cauna

Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Galva un Zivju cauna · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīši

Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Galva un Zivju dzenīši · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu apakšdzimta

Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae) ir viena no trijām zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 4 ģintis ar 35 sugām.

Jaunums!!: Galva un Zivju dzenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu dzimta

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).

Jaunums!!: Galva un Zivju dzenīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.

Jaunums!!: Galva un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Galva un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Zobvaļi

Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.

Jaunums!!: Galva un Zobvaļi · Redzēt vairāk »

Zosveidīgie

Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Galva un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »

Zuši

Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Galva un Zuši · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Galva un Zutis · Redzēt vairāk »

Zvīņneši

Zvīņneši jeb Āzijas zvīņneši (Manis) ir zvīņnešu dzimtas (Manidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 3 aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Galva un Zvīņneši · Redzēt vairāk »

Zvīņnešu dzimta

Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.

Jaunums!!: Galva un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »

2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona

Latvijas futbola Virslīgas 2015.

Jaunums!!: Galva un 2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā