Ātrāk nekā pārlūku!
219 attiecības: Abinieki, Airkāji, Aitas, Akantodes, Amūras tīģeris, Amerikas vālodžu dzimta, Amnioti, Anakonda, Andu vilks, Antilopju apakšdzimta, Antropometrija, Aperta sindroms, Arheopterikss, Arnolda—Kiari malformācija, Asspalvainās zemes vāveres, Ausainā pūce, Austrālijas pudeļdeguna delfīns, Azohas ala, Īsausu zorro, Īsspalvainais ūdrs, Īstās čūskas, Ķīnas cekulainais suns, Ķīnas tīģeris, Ķengurpeļu dzimta, Ķengurs, Žirafes, Čūskas, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas zeltainais vilks, Āfrikas ziloņi, Āzijas cilvēkpērtiķi, Baibaks, Barbadosas jenots, Bīgls, Bonobo, Braiens Dīgans, Brazīlijas dižūdrs, Brūnā hiēna, Bruņrupuči, Cūkdelfīnu dzimta, Centrālā nervu sistēma, Cilvēka anatomija, Cilvēki, Cilvēks, Ciršļu dzimta, Cjiņlinas lielā panda, Dadzīšu apakšdzimta, Daivspurzivis, Darvina zorro, Dūmakainie leopardi, ..., Džons Horvuds, Dienvidu gludvalis, Dingo, Dinozauri, Dipterīni, Dipteroīdas, Dzīvnieki, Dzeloņcūku infrakārta, Dzilnu apakšdzimta, Dzilnu dzimta, Eirāzijas bebrs, Eiropas alu lācis, Elpistostegāļi, Faneropleirīdas, Fineass Geidžs, Floresas cilvēks, Folklendu vilks, Fricis Kreislers, Galva, Galvaskausu tornis, Galvassāpes, Galvkāji, Garastes zebiekste, Gliemjēdāju čūsku dzimta, Glodeņu dzimta, Golgāta, Greihaunds, Haizivis, Hiēnas, Hiēnu dzimta, Hieronims, Himalaju vilks, Hirodipterīdas, Hirodipteri, Indijas vilks, Indoķīnas tīģeris, Jaguārs, Javas degunradzis, Jānis Eglons, Jūrasgovs, Kašalots, Kalāns, Kanibālisms, Karakals, Karalienes Šarlotes melnais lācis, Karaliskais grifs, Karību suns, Karpveidīgās, Kaspijas ronis, Kaulu savienojums, Kaulzivis, Kavaliera karaļa Čārlza spaniels, Kūdras purvu zivtiņas, Klejotājnervs, Klusā okeāna lauvroņi, Knābjgalvji, Knuds Enemarks, Koala, Koijots, Komodo varāns, Kosumelas lapsa, Krīts (periods), Krievu kurts, Krokodilu kārta, Kruzona sindroms, Kubas suns, Kurkulis, Kurmju dzimta, Lauva, Leduslācis, Leopardkaķi, Leopards, Lielais skudrlācis, Lielā čakste, Mainas, Makfarlena lācis, Mariju salu jenots, Mario Andreti, Mārtiņš Raitums, Meža pūce, Medības, Melnais degunradzis, Melnais grifs, Melnmuguras šakālis, Mikrocefālija, Miniatūrais pinčers, Mugurkaulnieki, Nervu sistēma, Niedrāju kaķis, Nilgiri cauna, Onihodveidīgās, Osteolepidīdi, Osteolepjveidīgās, Osteotoms, Otiņspures, Paleoterīdi, Panderihtīdi, Papagaiļi, Papagaiļu virsdzimta, Parasfenoīds, Parastais jenots, Perifērā nervu sistēma, Pigmejpanda, Plankumainā hiēna, Plaušzivjveidīgās, Plātņžauņi, Polārais valis, Polārie vaļi, Porolepīdi, Porolepjveidīgās, Pseidozinātne, Pundurnīlzirgs, Purva bruņurupuču dzimta, Putni, Rāpuļi, Rhinodipterus secans, Rinodipterīni, Rizodontveidīgās, Samveidīgās, Sarkanais suns, Sāhelantrops, Sātanisms, Sermuļu virsdzimta, Sermulis, Sibīrijas brūnais lācis, Sirēnas (zīdītāji), Skelets, Smadzeņu kapsula, Smadzeņu satricinājums, Smadzeņu stumbrs, Smadzenītes, Smadzenes, Spinozaurs, Starspurzivis, Stenoze, Stepes sesks, Storveidīgās, Strauss, Strazdi, Strūniji, Suņu dzimta, Sumatras kūdras purvu zivtiņa, Suns, Svītrainais šakālis, Svītrainā hiēna, Tarahomilaki, Taurs, Tīģeris, Tristihopterīdi, Usūrijas brūnais lācis, Vanitas, Velosireptors, Vilksomaiņi, Vilksomaiņu dzimta, Vipets, Vombats, Zaļā dzilna, Zebiekste, Zebras, Zeltainais šakālis, Zemesvilks, Ziemeļu kotiks, Zigfrīds Anna Meierovics, Zilais valis, Zirgi, Zivis, Zobenvalis, Zobu implants, Zobvaļi. Izvērst indekss (169 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Galvaskauss un Abinieki · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Galvaskauss un Airkāji · Redzēt vairāk »
Aitas
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Aitas · Redzēt vairāk »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Galvaskauss un Akantodes · Redzēt vairāk »
Amūras tīģeris
Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), saukts arī par Usūrijas tīģeri vai Sibīrijas tīģeri, ir tīģera pasuga, kas sastopama Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Sihote-Alina kalnos.
Jaunums!!: Galvaskauss un Amūras tīģeris · Redzēt vairāk »
Amerikas vālodžu dzimta
Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »
Amnioti
Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.
Jaunums!!: Galvaskauss un Amnioti · Redzēt vairāk »
Anakonda
Anakonda, arī parastā anakonda (Eunectes murinus) ir žņaudzējčūsku dzimtas (Boidae) suga, kas dzīvo Dienvidamerikas tropu joslā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Anakonda · Redzēt vairāk »
Andu vilks
Andu vilks (Dasycyon hagenbecki) jeb Hagenbeka vilks ir nenoskaidrotas izcelsmes un piederības suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Andu vilks · Redzēt vairāk »
Antilopju apakšdzimta
Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Galvaskauss un Antilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Antropometrija
Antropometrija ir viena no antropoloģijas pētījumu pamatmetodēm, kura saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem, to izmanto medicīnā, īpaši jautājumos par cilvēka fizisko attīstību un konstitucionālajām īpatnībām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Antropometrija · Redzēt vairāk »
Aperta sindroms
Aperta sindroms jeb akrocefalosindaktilija ir ģenētiska attīstības anomālija, kas ietver sejas kaulu anomāliju, kraniostenozi un četru ekstremitāšu sindaktiliju (pirkstu saaugšanu).
Jaunums!!: Galvaskauss un Aperta sindroms · Redzēt vairāk »
Arheopterikss
Arheopteriksi ir vieni ir no pirmajiem un primitīvākajiem putniem, tādēļ tos dēvē arī par pirmputniem.
Jaunums!!: Galvaskauss un Arheopterikss · Redzēt vairāk »
Arnolda—Kiari malformācija
Arnolda—Kiari malformācija jeb sindroms, dažos avotos Kiari malformācija, ir iedzimta galvaskausa pakauša kaula un šī rajona neiroloģisko struktūru patoloģija.
Jaunums!!: Galvaskauss un Arnolda—Kiari malformācija · Redzēt vairāk »
Asspalvainās zemes vāveres
Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.
Jaunums!!: Galvaskauss un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »
Ausainā pūce
Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.
Jaunums!!: Galvaskauss un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »
Austrālijas pudeļdeguna delfīns
Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo Austrālijas dienvidkrastu tuvumā, vietā, kur satiekas Indijas un Klusais okeāns, uzturoties galvenokārt gar Viktorijas šata krastu.
Jaunums!!: Galvaskauss un Austrālijas pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »
Azohas ala
Azohas ala vai Azihas ala ir sešu alu komplekss netālu no Azohas ciemata Azerbaidžānas Hodžavendas rajonā, kas atrodas Kuručajas upes kreisajā krastā 1400 m virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Galvaskauss un Azohas ala · Redzēt vairāk »
Īsausu zorro
Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Galvaskauss un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Īstās čūskas
Īstās čūskas jeb īsto čūsku infrakārta (Alethinophidia) ir viena no divām čūsku apakškārtas (Serpentes) infrakārtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Īstās čūskas · Redzēt vairāk »
Ķīnas cekulainais suns
Ķīnas cekulainais suns jeb Ķīnas pušķainais suns ir maza auguma dekoratīvo suņu šķirne, kuras izcelsmes valsts ir Ķīna.
Jaunums!!: Galvaskauss un Ķīnas cekulainais suns · Redzēt vairāk »
Ķīnas tīģeris
Ķīnas tīģeris (Panthera tigris amoyensis) ir viena no tīģera pasugām, kas mūsdienās, iespējams, sastopama tikai nebrīvē.
Jaunums!!: Galvaskauss un Ķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »
Ķengurpeļu dzimta
Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs un 3 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Galvaskauss un Ķengurpeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Ķengurs
Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.
Jaunums!!: Galvaskauss un Ķengurs · Redzēt vairāk »
Žirafes
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Žirafes · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Galvaskauss un Čūskas · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Galvaskauss un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Āfrikas zeltainais vilks
Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder pie suņu ģints (Canis).
Jaunums!!: Galvaskauss un Āfrikas zeltainais vilks · Redzēt vairāk »
Āfrikas ziloņi
Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »
Āzijas cilvēkpērtiķi
Āzijas cilvēkpērtiķi jeb orangutanu apakšdzimta (Ponginae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Hominae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Āzijas cilvēkpērtiķi · Redzēt vairāk »
Baibaks
Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).
Jaunums!!: Galvaskauss un Baibaks · Redzēt vairāk »
Barbadosas jenots
Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni) ir izmirusi parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Barbadosas jenots · Redzēt vairāk »
Bīgls
Bīgls ir vidēja lieluma medību suņu šķirne, kas izveidota Anglijā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Bīgls · Redzēt vairāk »
Bonobo
Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Bonobo · Redzēt vairāk »
Braiens Dīgans
Dīgans 2011. gadā pēc uzvaras bezceļu motokrosa pasaules čempionātā Braiens Dīgans (dzimis Omahā, Nebraskā) ir ASV profesionāls motofrīstaila braucējs, kā arī viens no apģērbu zīmola Metal Mulisha dibinātājiem.
Jaunums!!: Galvaskauss un Braiens Dīgans · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Galvaskauss un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Brūnā hiēna
Brūnā hiēna (Hyaena brunnea) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas izplatīts Āfrikas dienvidu daļā — Namībijā, Botsvānā, rietumu un dienvidu Zimbabvē, dienvidu Mozambikā un Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Brūnā hiēna · Redzēt vairāk »
Bruņrupuči
Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).
Jaunums!!: Galvaskauss un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Jaunums!!: Galvaskauss un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Centrālā nervu sistēma
Centrālās nervu sistēmas diagramma:'''1.''' Galvas smadzenes'''2.''' Centrālā nervu sistēma (galvas smadzenes un muguras smadzenes)'''3.''' Muguras smadzenes Centrālā nervu sistēma jeb CNS ir nervu sistēmas daļa, kurai pieder galvas smadzenes un muguras smadzenes.
Jaunums!!: Galvaskauss un Centrālā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Cilvēka anatomija
Leonardo Da Vinči studija par cilvēku Cilvēka anatomija ir mācība par dzīva cilvēka formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Galvaskauss un Cilvēka anatomija · Redzēt vairāk »
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Cilvēki · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Galvaskauss un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Ciršļu dzimta
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Galvaskauss un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »
Cjiņlinas lielā panda
Cjiņlinas lielā panda (Ailuropoda melanoleuca qinlingensis) ir lielo pandu (Ailuropoda melanoleuca) pasuga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Cjiņlinas lielā panda · Redzēt vairāk »
Dadzīšu apakšdzimta
Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) ir viena no žubīšu dzimtas (Fringillidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dadzīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Galvaskauss un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Darvina zorro
Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Darvina zorro · Redzēt vairāk »
Dūmakainie leopardi
Dūmakainie leopardi jeb mākoņainie leopardi, dūmakaino leopardu ģints (Neofelis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder panteru apakšdzimtai (Pantherinae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Dūmakainie leopardi · Redzēt vairāk »
Džons Horvuds
Džons Horvuds bija 1821.
Jaunums!!: Galvaskauss un Džons Horvuds · Redzēt vairāk »
Dienvidu gludvalis
Dienvidu gludvalis jeb dienvidu gludais valis (Eubalaena australis) ir viena no trijām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) sugām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dienvidu gludvalis · Redzēt vairāk »
Dingo
Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dingo · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Dipterīni
Dipterīni (Dipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dipterīni · Redzēt vairāk »
Dipteroīdas
Dipteroīdas (Dipteroidei) ir izmirušu divējādelpojošo zivju apkškārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja Eirāziju, Ziemeļameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dipteroīdas · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzeloņcūku infrakārta
Dzeloņcūku infrakārta jeb īstās dzeloņcūkas (Hystricognathi) ir grauzēju kārtas (Rodentia) infrakārta, kas apvieno lielāko daļu dzeloņcūkveidīgo sugu.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dzeloņcūku infrakārta · Redzēt vairāk »
Dzilnu apakšdzimta
Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Dzilnu dzimta
Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Galvaskauss un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Galvaskauss un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Elpistostegāļi · Redzēt vairāk »
Faneropleirīdas
Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Faneropleirīdas · Redzēt vairāk »
Fineass Geidžs
Pirmais zināmais Geidža portrets un dzelzs stiemis, ar kuru dabūjis smagu traumu Fineass Geidžs (dzimis 1823. gadā, miris) bija amerikāņu dzelzceļu celtnieks, kurš zināms ar izdzīvošanu pēc iegūtas smagas galvaskausa un smadzeņu traumas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Fineass Geidžs · Redzēt vairāk »
Floresas cilvēks
Floresas cilvēks (Homo floresiensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga, kuru atklāja 2003.
Jaunums!!: Galvaskauss un Floresas cilvēks · Redzēt vairāk »
Folklendu vilks
Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »
Fricis Kreislers
Frīdrihs ‘Fricis’ Kreislers (dzimis, miris) bija Austrijā dzimis vijolnieks un komponists.
Jaunums!!: Galvaskauss un Fricis Kreislers · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Galvaskauss un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskausu tornis
Galvaskausu tornis ir 19.
Jaunums!!: Galvaskauss un Galvaskausu tornis · Redzēt vairāk »
Galvassāpes
Galvassāpes jeb cefalalģija ir sāpes, kas skar galvu, kā arī kaklu.
Jaunums!!: Galvaskauss un Galvassāpes · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Galvaskauss un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »
Gliemjēdāju čūsku dzimta
Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae.
Jaunums!!: Galvaskauss un Gliemjēdāju čūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Glodeņu dzimta
Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Glodeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Golgāta
Vieta, kas tradicionāli tiek uzskatīta par Golgātas atrašanās vietu Golgāta (cēlies no, — ‘galvaskauss; pakalns, kas apaļš kā galvaskauss’) saskaņā ar evaņģēlijiem ir pakalns Jeruzalemes tuvumā, vieta, kur Jēzus Kristus tika sists krustā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Golgāta · Redzēt vairāk »
Greihaunds
Greihaunds ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Galvaskauss un Greihaunds · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Galvaskauss un Haizivis · Redzēt vairāk »
Hiēnas
Hiēnas, hiēnu ģints (Hyaena) ir viena no hiēnu dzimtas (Hyaenidae) mūsdienās dzīvojošu sugu ģintīm, kurā apvienotas 2 sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Hiēnas · Redzēt vairāk »
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Galvaskauss un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »
Hieronims
Svētais Hieronims (dzimis ap 347. gadu, miris 420. gadā) bija katoļu priesteris, mācītājs, teologs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Galvaskauss un Hieronims · Redzēt vairāk »
Himalaju vilks
Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Himalaju vilks · Redzēt vairāk »
Hirodipterīdas
Hirodipterīdas (Chirodipteridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Hirodipterīdas · Redzēt vairāk »
Hirodipteri
Hirodipteri (Chirodipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Hirodipteri · Redzēt vairāk »
Indijas vilks
Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Indijas vilks · Redzēt vairāk »
Indoķīnas tīģeris
Indoķīnas tīģeris (Panthera tigris corbetti) ir viena no tīģera pasugām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Indoķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Jaguārs · Redzēt vairāk »
Javas degunradzis
Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »
Jānis Eglons
Jānis Eglons (1888—1971) bija latviešu izcelsmes skulptors, koktēlnieks un restaurators, Maskavas Paleontoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Jaunums!!: Galvaskauss un Jānis Eglons · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Galvaskauss un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Galvaskauss un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kanibālisms
Brazīlijas džungļu kanibāli, 1557. gada gravīra Kanibālisms ir situācija, kad vienas dzīvnieku sugas pārstāvji ēd savas sugas pārstāvjus.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kanibālisms · Redzēt vairāk »
Karakals
Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Karakals · Redzēt vairāk »
Karalienes Šarlotes melnais lācis
Karalienes Šarlotes melnais lācis ir lāču dzimtas (Ursidae) Amerikas malnā lāča (Ursus americanus) pasuga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Karalienes Šarlotes melnais lācis · Redzēt vairāk »
Karaliskais grifs
Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Karaliskais grifs · Redzēt vairāk »
Karību suns
Karību suns ir izmiris suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Karību suns · Redzēt vairāk »
Karpveidīgās
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Galvaskauss un Karpveidīgās · Redzēt vairāk »
Kaspijas ronis
Kaspijas ronis (Pusa caspica) ir viena no mazākajām roņu dzimtas (Phocidae) sugām, pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Galvaskauss un Kaspijas ronis · Redzēt vairāk »
Kaulu savienojums
Kaulu savienojums ir savienojums starp kauliem, kurš atkarībā no sava veida nodrošina savienoto kaulu savstarpējo kustīgumu vai nekustīgumu.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kaulu savienojums · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kavaliera karaļa Čārlza spaniels
Kavaliera karaļa Čārlza spaniels Kavaliera karaļa Čārlza spaniels ir Lielbritānijas izcelsmes suņu šķirne, kura Latvijā nav populāra.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kavaliera karaļa Čārlza spaniels · Redzēt vairāk »
Kūdras purvu zivtiņas
Kūdras purvu zivtiņas, kūdras purvu zivtiņu ģints (Paedocypris) ir vienīgā kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) ģints, kas apvieno 3 saldūdens zivju sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kūdras purvu zivtiņas · Redzēt vairāk »
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Jaunums!!: Galvaskauss un Klejotājnervs · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna lauvroņi
Klusā okeāna lauvroņi (Zalophus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno trīs airkāju sugas, no kurām viena ir izmirusi.
Jaunums!!: Galvaskauss un Klusā okeāna lauvroņi · Redzēt vairāk »
Knābjgalvji
Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.
Jaunums!!: Galvaskauss un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »
Knuds Enemarks
Knuds Enemarks-Jensens (dzimis, miris) bija dāņu šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Knuds Enemarks · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Koala · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Koijots · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Galvaskauss un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Kosumelas lapsa
Kosumelas lapsa (Urocyon sp) ir pelēko lapsu ģints (Urocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Kosumelas lapsa · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Galvaskauss un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Krievu kurts
Krievu kurts pazīstams arī ar nosaukumu krievu vēja suns ir krievu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Galvaskauss un Krievu kurts · Redzēt vairāk »
Krokodilu kārta
Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »
Kruzona sindroms
Kruzona sindroms jeb kraniofaciālā dizostoze ir ģenētiska galvaskausa attīstības anomālija, kas ietver kombinētu kraniostenozi, sejas kaulu nepilnīgu attīstību (hipoplāzija) un deguna dobuma kompresiju.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kruzona sindroms · Redzēt vairāk »
Kubas suns
Kubas suns (Cubacyon transversidens) ir izmiris suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kubas suns · Redzēt vairāk »
Kurkulis
Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.
Jaunums!!: Galvaskauss un Kurkulis · Redzēt vairāk »
Kurmju dzimta
Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Galvaskauss un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Galvaskauss un Lauva · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Leopardkaķi
Leopardkaķi (Prionailurus) ir kaķu dzimtas (Felidae) ģints, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Leopardkaķi · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Galvaskauss un Leopards · Redzēt vairāk »
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Mainas
Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Mainas · Redzēt vairāk »
Makfarlena lācis
Makfarlena lācis (Ursus inopinatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Makfarlena lācis · Redzēt vairāk »
Mariju salu jenots
Mariju salu jenots ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Mariju salu jenots · Redzēt vairāk »
Mario Andreti
Mario Gabriēle Andreti (dzimis) ir itāļu izcelsmes ASV bijušais sacīkšu pilots.
Jaunums!!: Galvaskauss un Mario Andreti · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Raitums
Mārtiņš Raitums (dzimis Talsos) ir bijušais latviešu hokejists, vārtsargs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Galvaskauss un Mārtiņš Raitums · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Galvaskauss un Medības · Redzēt vairāk »
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »
Melnais grifs
Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Melnais grifs · Redzēt vairāk »
Melnmuguras šakālis
Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »
Mikrocefālija
Normāla izmēra (pa kreisi) un samazināta izmēra (pa labi) galvas neirovizualizācija Mikrocefālija (no, mikros — 'mazs' un κεφαλή, kephalē — 'galva') ir patoloģija, kuras raksturīgākā iezīme ir par normu mazāks galvaskauss un smadzenes.
Jaunums!!: Galvaskauss un Mikrocefālija · Redzēt vairāk »
Miniatūrais pinčers
Miniatūrais pinčers (pundurpinčers) ir vācu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.
Jaunums!!: Galvaskauss un Miniatūrais pinčers · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Galvaskauss un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Galvaskauss un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Niedrāju kaķis
Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis.
Jaunums!!: Galvaskauss un Niedrāju kaķis · Redzēt vairāk »
Nilgiri cauna
Nilgiri cauna (Martes gwatkinsii) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Galvaskauss un Nilgiri cauna · Redzēt vairāk »
Onihodveidīgās
Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Onihodveidīgās · Redzēt vairāk »
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Osteotoms
Zobu implantēšanā izmantojamie osteotomi Bernharda Heines osteotoms Osteotoma sastāvdaļas un instruments darbībā Osteotoms (- kauls, tomē - grieziens) ir ķirurģijā izmantojams instruments kaulu griešanai un preparēšanai.
Jaunums!!: Galvaskauss un Osteotoms · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Jaunums!!: Galvaskauss un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Paleoterīdi
Paleoterīdi (Palaeotheriidae) ir izmirusi nepārnadžu dzimta.
Jaunums!!: Galvaskauss un Paleoterīdi · Redzēt vairāk »
Panderihtīdi
Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Jaunums!!: Galvaskauss un Papagaiļi · Redzēt vairāk »
Papagaiļu virsdzimta
Papagaiļu virsdzimta jeb tipisko papagaiļu virsdzimta (Psittacoidea) ir viena no trim papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) virsdzimtām, kas apvieno lielāko daļu papagaiļveidīgo sugu (373 sugas) un kas tiek iedalītas divās dzimtās.
Jaunums!!: Galvaskauss un Papagaiļu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Parasfenoīds
dipnoju parasfenoīdi Parasfenoīds ir segkauls daudzu mugurkaulnieku galvaskausos.
Jaunums!!: Galvaskauss un Parasfenoīds · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Galvaskauss un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Perifērā nervu sistēma
Perifērā nervu sistēma (jeb pars peripherica — perifērā daļa) ir nervu sistēmas daļa, kura atrodas ārpus galvas un muguras smadzenēm.
Jaunums!!: Galvaskauss un Perifērā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Pigmejpanda
Pigmejpanda jeb pundurpanda (Ailuropoda microta) ir lāču dzimtas (Ursidae) pandu ģints (Ailuropoda) izmirusi suga, kas dzīvoja pliocēna beigās, pleistocēna sākumā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Pigmejpanda · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Galvaskauss un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Jaunums!!: Galvaskauss un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Plātņžauņi
Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Plātņžauņi · Redzēt vairāk »
Polārais valis
Polārais valis jeb Grenlandes valis (Balaena mysticetus) ir polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vaļu suga polāro vaļu ģintī.
Jaunums!!: Galvaskauss un Polārais valis · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Porolepīdi
Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Porolepīdi · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Pseidozinātne
Pseidozinātne ir metodoloģija, ticība vai prakse, kas tiek pasniegta kā zinātniska, taču neatbilst zinātniskajai metodei; tai trūkst zinātniskā statusa pierādījumu, drošticamības vai kādā citā ziņā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Pseidozinātne · Redzēt vairāk »
Pundurnīlzirgs
Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.
Jaunums!!: Galvaskauss un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »
Purva bruņurupuču dzimta
Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Purva bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Galvaskauss un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Galvaskauss un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rhinodipterus secans
Rhinodipterus secans ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju suga no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Rhinodipterus secans · Redzēt vairāk »
Rinodipterīni
Rinodipterīni (Rhinodipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Rinodipterīni · Redzēt vairāk »
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »
Samveidīgās
Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Galvaskauss un Samveidīgās · Redzēt vairāk »
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »
Sāhelantrops
Sāhelantrops jeb Čadas sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis) ir izmirusi hominīnu suga, kas ir vienīgā sāhelantropu ģints (Sahelanthropus) līdz šim zināmā suga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sāhelantrops · Redzēt vairāk »
Sātanisms
Parīzē Madridē pūķi, veco čūsku, ko sauc par velnu un sātanu" ''Guido Reni'', 1636. gadā Antikrists un velns, Luka Siņoreli ''Luca Signorelli'', 1501. gadā 0-486-25738-XMiltona poēmai "Zaudētā paradīze" gravējums Uz leju vērsta pentagramma tiek bieži lietota kā sātanisma simbols, piemēram "Seta Tempļa" atribūtikāhttp://www.xeper.org ''Temple of Set'' mājaslapa Sātanisms rietumu kultūrā ir reliģiska tradīcija, kas vairākās formās pieņēmis Sātanu kā pārdabisku būtni, baznīcas varas un Dieva ienaidnieku, arī jūdaistu, kristiešu un islamistu kanona pretinieku.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sātanisms · Redzēt vairāk »
Sermuļu virsdzimta
Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) ir viena no suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) plēsēju virsdzimtām, kas apvieno 4 dzimtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sermuļu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sermulis · Redzēt vairāk »
Sibīrijas brūnais lācis
Sibīrijas brūnais lācis (Ursus arctos collaris) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sibīrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Galvaskauss un Skelets · Redzēt vairāk »
Smadzeņu kapsula
Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).
Jaunums!!: Galvaskauss un Smadzeņu kapsula · Redzēt vairāk »
Smadzeņu satricinājums
Smadzeņu satricinājuma shematisks attēlojums Smadzeņu satricinājums ir galvas smadzeņu trauma.
Jaunums!!: Galvaskauss un Smadzeņu satricinājums · Redzēt vairāk »
Smadzeņu stumbrs
Cilvēka smadzeņu stumbrs (sarkanā krāsā) Smadzeņu stumbrs ir mugurkaulnieku galvas smadzeņu aizmugurējā daļa, centrālās nervu sistēmas daļa.
Jaunums!!: Galvaskauss un Smadzeņu stumbrs · Redzēt vairāk »
Smadzenītes
Cilvēka smadzenes. Smadzenītes iekrāsotas violetā krāsā. Smadzenītes ir smadzeņu daļa.
Jaunums!!: Galvaskauss un Smadzenītes · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Galvaskauss un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Spinozaurs
Spinozaurs (Spinosaurus) ir teropodu apakškārtas dinozauru ģints.
Jaunums!!: Galvaskauss un Spinozaurs · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Galvaskauss un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Stenoze
Stenoze (stenosis) medicīnas terminoloģijā nozīmē anatomisko izmaiņu, kas izpaužas kā ķermeņa struktūras (doba orgāna vai tā atveres, kanāla) tilpuma samazinājums, dimensiju samazinājums.
Jaunums!!: Galvaskauss un Stenoze · Redzēt vairāk »
Stepes sesks
Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Stepes sesks · Redzēt vairāk »
Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Galvaskauss un Storveidīgās · Redzēt vairāk »
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Jaunums!!: Galvaskauss un Strauss · Redzēt vairāk »
Strazdi
Strazdi (Sturnus) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Strazdi · Redzēt vairāk »
Strūniji
Strūniji (Strunius) ir onihodveidīgo zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja augšdevonā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Strūniji · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Galvaskauss un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Sumatras kūdras purvu zivtiņa
Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica) ir kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) vismazākā zivs pasaulē, kas ir arī viens no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.
Jaunums!!: Galvaskauss un Sumatras kūdras purvu zivtiņa · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Suns · Redzēt vairāk »
Svītrainais šakālis
Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Svītrainais šakālis · Redzēt vairāk »
Svītrainā hiēna
Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Svītrainā hiēna · Redzēt vairāk »
Tarahomilaki
Tarahomilaki (Tarachomylax) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Tarahomilaki · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Taurs · Redzēt vairāk »
Tīģeris
Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.
Jaunums!!: Galvaskauss un Tīģeris · Redzēt vairāk »
Tristihopterīdi
Tristihopterīdi (Tristichopteridae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Tristihopterīdi · Redzēt vairāk »
Usūrijas brūnais lācis
Usūrijas brūnais lācis (Ursus arctos lasiotus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Galvaskauss un Usūrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Vanitas
eļļa. eļļa. Vanitas ir baroka laikmeta glezniecības mākslas žanrs, alegoriska klusā daba, kuras kompozīcijas centrālais tēls tradicionāli ir cilvēka galvaskauss.
Jaunums!!: Galvaskauss un Vanitas · Redzēt vairāk »
Velosireptors
Velosireptori jeb velociraptori (— 'ātrais zaglis') ir teropodu apakškārtas ģints, kuri krīta perioda beigu posmā (pirms aptuveni no 83 līdz 70 miljoniem gadu) dzīvoja Āzijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Galvaskauss un Velosireptors · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņi
Vilksomaiņi, vilksomaiņu ģints (Thylacinus) ir viena no izmirušās vilksomaiņu dzimtas (Thylacinidae) ģintīm, kas apvieno 5 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Vilksomaiņi · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņu dzimta
Vilksomaiņu dzimta (Thylacinidae) ir izmirusi plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimta, kas apvieno 14 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Galvaskauss un Vilksomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Vipets
Vipets ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Galvaskauss un Vipets · Redzēt vairāk »
Vombats
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.
Jaunums!!: Galvaskauss un Vombats · Redzēt vairāk »
Zaļā dzilna
Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »
Zebiekste
Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zebiekste · Redzēt vairāk »
Zebras
Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zebras · Redzēt vairāk »
Zeltainais šakālis
Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »
Zemesvilks
Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).
Jaunums!!: Galvaskauss un Zemesvilks · Redzēt vairāk »
Ziemeļu kotiks
Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).
Jaunums!!: Galvaskauss un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
Zobu implants
Titāna zobu implants ar piestiprinātu kronīti, ko izmanto viena zoba nomaiņai Zobu implants (pazīstams arī kā endosālais implants) ir ķirurģiska sastāvdaļa, kas saskaras ar žokļa vai galvaskausa kaulu, lai atbalstītu zobu protēzi, piemēram, kroni, tiltu, protēzi vai sejas protēzi, vai darbotos kā ortodontiskais enkurs.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zobu implants · Redzēt vairāk »
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Jaunums!!: Galvaskauss un Zobvaļi · Redzēt vairāk »
