Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Galvenā enciklopēdiju redakcija

Indekss Galvenā enciklopēdiju redakcija

Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.

55 attiecības: Aldis Lauzis, Andromeda (mitoloģija), Anubiss, Aptaukošanās, Atons (mitoloģija), Žemīna, Āgenskalns (grāmatnīca), Babajaga, Baltijas linu audeklu manufaktūras kompānija, Bangpūtis, Daile (kinoteātris), Diafragma, Eiropa (mitoloģija), Elektra (mitoloģija), Gabija, Galerija Centrs, Ganimēds (mitoloģija), Glikogēns, Hatora, Hēlijs (mitoloģija), Helena (mitoloģija), Holesterīns, Infarkts, Jarila, Laima (zīmols), Latvijas daba (enciklopēdija), Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas padomju enciklopēdija, Latvijas PSR, Latvijas PSR mazā enciklopēdija, Liesma (izdevniecība), Mīnojs, Melnā grāmata, Pašvaldības vadītājs, Pagaidi tikai!, Pandora, Pasaules zemes un tautas, Pasterizēšana, Pēdakmeņi, Pēteris Jērāns, Piens, Preses nams, Rīgas mūzikas instrumentu fabrika, Serdžo Leone, Sigurds Ziemelis, Sumpurnis, Svaikstiks, Tautas deju ansamblis, Tēsejs, Tievā zarna, ..., Tots, Vadātājs, Vējopatis, Zilā govs (mitoloģija), Zobu puve. Izvērst indekss (5 vairāk) »

Aldis Lauzis

Aldis Lauzis (dzimis) ir latviešu valodnieks, tulkotājs un redaktors.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Aldis Lauzis · Redzēt vairāk »

Andromeda (mitoloģija)

Andromedas skulptūra Andromeda (Androméda, vai, Andromédē) sengrieķu mitoloģijā ir etiopu valdnieka Kēfeja un Kasiopejas meita.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Andromeda (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Anubiss

šakāļa galvu Anubiss ((Anoubis)) jeb Inpu ēģiptiešu mitoloģijā ir pazemes dievs un mirušo aizbildnis.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Anubiss · Redzēt vairāk »

Aptaukošanās

Aptaukošanās, tuklums jeb korpulence (— ‘tuklums, resnums’) ir pārmērīgs ķermeņa taukaudu daudzums.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Aptaukošanās · Redzēt vairāk »

Atons (mitoloģija)

Atons Atons ēģiptiešu mitoloģijā un reliģijā ir saules diska personifikācija.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Atons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Žemīna

Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieviete un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievībām.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Žemīna · Redzēt vairāk »

Āgenskalns (grāmatnīca)

Grāmatnīca "Āgenskalns" bija grāmatnīca Mazajā Nometņu ielā 32 Rīgā, Āgenskalnā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Āgenskalns (grāmatnīca) · Redzēt vairāk »

Babajaga

Viktora Vasņecova 1917. gada glezna „Babajaga” Babajaga slāvu mitoloģijā ir meža burve, kas dzīvo meža būdā un lido ar slotu vai piestā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Babajaga · Redzēt vairāk »

Baltijas linu audeklu manufaktūras kompānija

1919. gads. AS Baltijas linu audeklu manufaktūras kompānija (vācu: AG Baltische Linemanufactur Compagnie) bija viens no trim lielākajiem linu izstrādājumu uzņēmumiem Latvijā (5000 spoļu) un viens no vecākiem uzņēmumiem Rīgā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Baltijas linu audeklu manufaktūras kompānija · Redzēt vairāk »

Bangpūtis

Bangpūtis (senprūšu: Bangāpūtis) ir rietumlietuviešu un prūšu jūras vēja dievs.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Bangpūtis · Redzēt vairāk »

Daile (kinoteātris)

Kinoteātra logo Kinoteātris "Daile" bija platekrāna kinoteātris, kas tika atklāts 1936.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Daile (kinoteātris) · Redzēt vairāk »

Diafragma

Elpošanas orgānu sistēma Diafragma ir kupolveidīgs muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu kurvja.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Diafragma · Redzēt vairāk »

Eiropa (mitoloģija)

Eiropas un buļļa attēlojums 18. gadsimta gleznā Eiropa (Eurṓpē; doriskajā dialektā: Εὐρώπα, Eurṓpā) sengrieķu mitoloģijā ir feniķiešu valdnieka Agēnora meita.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Eiropa (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Elektra (mitoloģija)

Elektra 19. gadsimta gleznā Elektra (Ēlektra) sengrieķu mitoloģijā ir karaļa Agamemnona un karalienes Klītaimnēstras meita, līdz ar to Argosas princese.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Elektra (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Gabija

Gabija (iespējams, cēlies no — 'gādāt, sargāt') lietuviešu mitoloģijā ir uguns dieviete, ko uzskatīja arī par ģimenes un mājas aizbildni.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Gabija · Redzēt vairāk »

Galerija Centrs

Tirdzniecības centrs "Galerija Centrs" ir veikals Audēju ielā 16 Vecrīgā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Galerija Centrs · Redzēt vairāk »

Ganimēds (mitoloģija)

Ganimēda nolaupīšanas attēlojums 17. gadsimta gleznā Ganimēds (Ganymēdēs) sengrieķu mitoloģijā ir varonis un skaists jauneklis no Trojas.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Ganimēds (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Glikogēns

Glikogēna struktūra Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Glikogēns · Redzēt vairāk »

Hatora

Hatora Hatora ( — ‘Hora mājoklis’) ēģiptiešu mitoloģijā ir debesu, mīlestības, skaistuma, prieku, māšu, ārzemju, kalnrūpniecības, mūzikas un auglības dieviete.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Hatora · Redzēt vairāk »

Hēlijs (mitoloģija)

Hēlija galva Hēlijs (Hēlios) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperiona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Hēlijs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Helena (mitoloģija)

Helena Helena (Helénē), pazīstama arī kā Trojas Helena, sengrieķu mitoloģijā bija spartiešu valdniece, Zeva un Lēdas meita.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Helena (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Holesterīns

Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Holesterīns · Redzēt vairāk »

Infarkts

Plaušu infarkta mikrogrāfija (labajā pusē) blakus normālām plaušām (kreisajā pusē) Infarkts (— 'piebāzts') ir audu atmirums kādā orgānā vai orgāna daļā asins pieplūdes pārtraukuma dēļ.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Infarkts · Redzēt vairāk »

Jarila

Doņeckā Jarila (ukraiņu un, Ярила, no krievu яровой — 'pavasarī sēts', ярка — 'pavasarī dzimis jērs' un ukraiņu ярнiй — 'pavasarīgs, jauns, spēkpilns') slāvu mitoloģijā ir pavasara auglības dievība.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Jarila · Redzēt vairāk »

Laima (zīmols)

"Laima" ir saldumu zīmols.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Laima (zīmols) · Redzēt vairāk »

Latvijas daba (enciklopēdija)

"Latvijas daba" (ELD) ir reģionāla nozares enciklopēdija, kas tikusi izdota sešos sējumos.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Latvijas daba (enciklopēdija) · Redzēt vairāk »

Latvijas medicīnas vēsture

Paulam Stradiņam Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Latvijas medicīnas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas padomju enciklopēdija

Latvijas padomju enciklopēdijas sējumi Latvijas padomju enciklopēdija (LPE) ir enciklopēdisks izdevums desmit sējumos ar diviem papildsējumiem.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Latvijas padomju enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija PSRS okupētās Latvijas teritorijā izveidota PSRS teritoriāli administratīva vienība laikā no 1940.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR mazā enciklopēdija

"Latvijas PSR mazā enciklopēdija" ir reģionāla enciklopēdija, kas iznāca trīs sējumos no 1967.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Latvijas PSR mazā enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Liesma (izdevniecība)

Izdevniecība "Liesma" bija 20.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Liesma (izdevniecība) · Redzēt vairāk »

Mīnojs

Inferno'' 19. gadsimta ilustrācijā Mīnojs (Minōs) sengrieķu mitoloģijā ir Krētas karalis, Zeva un Eiropas dēls.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Mīnojs · Redzēt vairāk »

Melnā grāmata

Melnā grāmata latviešu mitoloģijā ir burvju grāmata ar baltiem burtiem uz melna papīra, kuru lasot noteiktu uzdevumu veikšanai no aizsaules var izsaukt mirušos.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Melnā grāmata · Redzēt vairāk »

Pašvaldības vadītājs

Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »

Pagaidi tikai!

"Pagaidi tikai!" ir PSRS un Krievijas animācijas seriāls, kas izveidots Sojuzmuļtfiļm animācijas studijā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Pagaidi tikai! · Redzēt vairāk »

Pandora

Pandoras 19. gadsimta skulptūra Pandora sengrieķu mitoloģijā ir pirmā sieviete, ko radījuši dievi, precīzāk — Atēna un Hēfaists pēc Zeva pavēles.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Pandora · Redzēt vairāk »

Pasaules zemes un tautas

Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas (reizēm izmantota abreviatūra PZT) ir izdevniecības "Zvaigzne" Galvenās enciklopēdiju redakcijas 1978. gadā izdota ģeogrāfijas nozares enciklopēdiskā vārdnīca.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Pasaules zemes un tautas · Redzēt vairāk »

Pasterizēšana

piena pasterizēšanai sierotavā Pasterizēšana ir pārtikas produktu (parasti šķidrumu) siltumapstrādes un konservēšanas metode, kurā produktu uzkarsē un iztur noteiktā temperatūrā, kurā iet bojā patogēnie mikroorganismi un to veģetatīvās formas, kā arī inaktivējas fermenti, tādējādi aizkavējot produkta bojāšanos un paildzinot tā derīguma termiņu.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Pasterizēšana · Redzēt vairāk »

Pēdakmeņi

Pēdakmeņi ir mākslīgi vai dabīgi veidojušies kultakmeņi ar cilvēka pēdas/plaukstas veida vai dzīvnieku pēdveida nospiedumiem.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Pēdakmeņi · Redzēt vairāk »

Pēteris Jērāns

Pēteris Jērāns (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists un poligrāfijas darbinieks.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Pēteris Jērāns · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Piens · Redzēt vairāk »

Preses nams

Preses nams ir 22 stāvus augsta biroju ēka Rīgā, Ķīpsalā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Preses nams · Redzēt vairāk »

Rīgas mūzikas instrumentu fabrika

Prūšu ielā 4 Rīgas mūzikas instrumentu fabrika (RMIF) bija lielākā elektronisko mūzikas instrumentu rūpnīca bijušajā Padomju Savienībā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Rīgas mūzikas instrumentu fabrika · Redzēt vairāk »

Serdžo Leone

Serdžo Leone (dzimis, miris) bija itāļu kinorežisors, producents un scenārists.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Serdžo Leone · Redzēt vairāk »

Sigurds Ziemelis

Sigurds Ziemelis (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Sigurds Ziemelis · Redzēt vairāk »

Sumpurnis

Riharda Zariņa 1908.—1911. gada oforts „Kurbads un sumpurnis” Sumpurnis latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju).

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Sumpurnis · Redzēt vairāk »

Svaikstiks

Svaikstiks (Suaxtix, Swayxtix, Schwayxtix, Schwaytestix; jaunprūšu: Swāikstiks, no swāikstan (swāigstan) — 'gaisma') ir senprūšu gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Svaikstiks · Redzēt vairāk »

Tautas deju ansamblis

Tautas deju ansamblis ir goda nosaukums, ko labākajiem latviešu tautas deju kolektīviem pirmo reizi piešķīra 1960. gada Dziesmu un Deju svētkos, "iezīmējot jaunu deju kultūras attīstības pakāpi".

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Tautas deju ansamblis · Redzēt vairāk »

Tēsejs

Tēsejs un Mīnotaurs Tēsejs sengrieķu mitoloģijā ir Aitras dēls, viņam ir divi tēvi: zemes cilvēks atēniešu valdnieks Egejs un dievišķais Poseidons.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Tēsejs · Redzēt vairāk »

Tievā zarna

Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Tievā zarna · Redzēt vairāk »

Tots

Tots ar ibisa galvu Tots, Džehuti bija rakstības, skaitīšanas un gudrības dievs ēģiptiešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Tots · Redzēt vairāk »

Vadātājs

Vadātājs ir ļaunais gars, kas maldina cilvēkus, jo īpaši pa mežiem.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Vadātājs · Redzēt vairāk »

Vējopatis

Vējopatis lietuviešu mitoloģijā ir vēja dievs.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Vējopatis · Redzēt vairāk »

Zilā govs (mitoloģija)

Zilā jeb jūras govs (mie’r ni’emõd) lībiešu un pārējo Baltijas somu mitoloģijā ir zilganpelēka, govij līdzīga būtne bez ragiem un ar lielu tesmeni.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Zilā govs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Zobu puve

Zobu puve jeb kariess (— ‘puve’) ir zobu (visbiežāk dzerokļu kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska noārdīšanās, kas notiek zobu puves baktēriju (Streptococcus mutans) izdalītajiem fermentiem pastiprināti pārraudzējot organiskajās skābēs (etiķskābē, pienskābē un propionskābē) uz zobu virsmas esošos ogļhidrātus (saharozi, glikozi, fruktozi, laktozi, maltozi), kā arī uz zobiem nokļūstot no kuņģa atvemtajai sālsskābei vai ēsto augļu un ogu un dzerto sulu organiskajām skābēm, tostarp citronskābei un ābolskābei, šķīdinot zobu minerālvielas.

Jaunums!!: Galvenā enciklopēdiju redakcija un Zobu puve · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Galvenā Enciklopēdiju redakcija, Latvijas Enciklopēdiju redakcija, Latvijas Valsts izdevniecības Enciklopēdiju redakcija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »