Satura rādītājs
58 attiecības: Aleksandrs Ņevskis, Andrāšs II, Švarns, Ģedimina dzimta, Ļevs Daņilovičs, Ļvivas apgabals, Žemaitija, Bihoveca hronika, Daniels Romanovičs, Deltuva (zeme), Galīcija, Galīcijas un Lodomērijas karaliste, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Grodņas kņazi, Haličas rajons, Hipatija hronika, Ivanofrankivskas apgabals, Jātvingi, Kauja pie Kalkas upes, Kijivas kņaziste, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievzemes karaļi, Lielkrievija, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Mazovija, Mazovijas kņazi, Mazovijas Konrāds, Mindauga dzimta, Mindaugs, Moldāvija, Mstislavs Mstislavičs, Nalsene, Pleskavas kņazi, Poļesje, Rivnes apgabals, Rohatina, Rutēnijas bīskapija, Sņatina, Tautvils, Ternopiļas apgabals, Tismenicja, Tlumača, Traidens, Turovas-Pinskas kņazi, ... Izvērst indekss (8 vairāk) »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Aleksandrs Ņevskis
Andrāšs II
Andrāšs II (dzimis ap 1177. gadu, miris) bija Ungārijas karalis no 1205.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Andrāšs II
Švarns
Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Švarns
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Ģedimina dzimta
Ļevs Daņilovičs
Ļevs Daņilovičs bija Krievzemes karalis, Belzas (1245–1264), Helmas, Haličas (1264–1269) un Kijivas (1271–1301) kņazs.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Ļevs Daņilovičs
Ļvivas apgabals
Ļvivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Ļvivas apgabals
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Žemaitija
Bihoveca hronika
rokraksta lapa. "Krievu hroniku pilnā krājuma" 17. sējums (1907). Bihoveca hronika ir viena no 16. gadsimta Lietuvas dižkunigaitijas hronikām, kas nosaukta tās pirmā īpašnieka Volkoviskas apriņķa muižnieka Aleksandra Bihoveca vārdā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Bihoveca hronika
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Daniels Romanovičs
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Deltuva (zeme)
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Galīcija
Galīcijas un Lodomērijas karaliste
Galīcijas un Lodomērijas karaliste 1897. gadā. Galīcijas un Lodomērijas karaliste kā Austroungārijas daļa. Karaliste mūsdienu Eiropas kartē Teritorijas izmaiņas Galīcijas un Lodomērijas karaliste ar Krakovas lielhercogisti un Aušvicas un Zatoras hercogistēm bija Austrijas Hābsburgu zemju, vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas teritorija, kas tika izveidota Polijas-Lietuvas dalīšanu rezultātā iegūtajās zemēs.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Galīcijas un Lodomērijas karaliste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Grodņas kņazi
Haličas rajons
Haličas rajons ir Ukrainas Ivanofrankivskas apgabala administratīvā iedalījuma vienība.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Haličas rajons
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Hipatija hronika
Ivanofrankivskas apgabals
Ivanofrankivskas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Ivanofrankivskas apgabals
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Jātvingi
Kauja pie Kalkas upes
Kauja pie Kalkas upes notika 1223. gada 28.—31. maijā. Mongoļu karaspēks sagrāva apvienoto Kijivas Krievzemes kņazu un polovciešu karaspēku. Kauja notika pie Kalkas (domājams — tagadējā Kaļčika) upes uz ziemeļiem no mūsdienu Mariupoles Doneckas apgabalā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Kauja pie Kalkas upes
Kijivas kņaziste
Kijivas kņaziste (senkrievu: Киевское кънѧжьство) bija viduslaiku austrumslāvu valsts mūsdienu Kijivas pilsētas un Kijivas apgabala teritorijā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Kijivas kņaziste
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Kijivas Krievzeme
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Kijivas lielkņazi
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Krievijas vēsture
Krievzemes karaļi
Galīcijas-Volīnijas kņaza Jurija Ļvoviča zīmogs ar uzrakstu ''Sigillum Domini Georgi Regis Rusie'' ("Krievijas karaļa Jurģa (Georga) zīmogs") Krievzemes karalis (rex Rutheniae, rex Ruthenorum) jeb Krievijas karalis (Rex Russiae) bija mantojams Galīcijas-Volīnijas valdnieku tituls, ko Romas pāvests Inocents IV 1253.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Krievzemes karaļi
Lielkrievija
Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē. Lielkrievija ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Lielkrievija
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Lietuvas krusta kari
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Lietuvas vēsture (1219—1295)
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Mazovija
Mazovijas kņazi
Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Mazovijas kņazi
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Mazovijas Konrāds
Mindauga dzimta
Mindauga dzimta bija pirmā zināmā Lietuvas valdnieku dzimta, kuras piederīgie valdīja Lietuvas zemēs 13.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Mindauga dzimta
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Mindaugs
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Moldāvija
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Mstislavs Mstislavičs
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Nalsene
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Pleskavas kņazi
Poļesje
Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Poļesje
Rivnes apgabals
Rivnes apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Rivnes apgabals
Rohatina
Rohatina ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala Rohatinas rajona centrs.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Rohatina
Rutēnijas bīskapija
Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Rutēnijas bīskapija
Sņatina
Sņatina ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala Sņatinas rajona centrs pie Prutas upes.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Sņatina
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Tautvils
Ternopiļas apgabals
Ternopiļas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Ternopiļas apgabals
Tismenicja
Tismenicja ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala Tismenicjas rajona centrs.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Tismenicja
Tlumača
Tlumača ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala Tlumačas rajona centrs.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Tlumača
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Traidens
Turovas-Pinskas kņazi
Turovas-Pinskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Turovas, vēlāk Pinskas valdnieki tagadējās Baltkrievijas teritorijas dienvidu daļā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Turovas-Pinskas kņazi
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Ukrainas vēsture
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Vaišvilks
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Vītenis
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Vikints
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Volīnija
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Volīnijas kņazi
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Zelta Orda
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Galīcijas-Volīnijas kņazi un Ziemeļu krusta kari
Zināms kā Galīcijas kņazi, Galīcijas kņazs, Galīcijas-Volīnijas kņazs, Haličas kņazs.