35 attiecības: Šaaņsji, Ķīna, Ķīnas administratīvais iedalījums, Ķīnas laiks, Ķīnas lazda, Ķīnas pilsētu uzskaitījums, Ķīnas vēsture, Beišaņs, Cjiņlins, Cjinhai, Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs, Farže lazda, Fazāns, Fei Dzunluns, Haņu dinastija, Iņčuaņa, Karojošo valstu periods, Laņdžou, Lielais Ķīnas mūris, Lielā panda, Ninsjas Hueju autonomais reģions, Olivera liepa, Otrais Ķīnas—Japānas karš, Priežu stērste, Sičuaņa, Sičuaņas bēdrozis, Siņdzjana, Sjaņjana, Sjinina, Takins, Tans Šendzje, Tibetas impērija, Uiguri, Zemestrīce, Ziemeļu Vei dinastija.
Šaaņsji
Šaaņsji province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.
Jaunums!!: Gaņsu un Šaaņsji · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Gaņsu un Ķīna · Redzēt vairāk »
Ķīnas administratīvais iedalījums
Ķīnas novietojums Ķīnas administratīvo iedalījumu veido 22 provinces, 5 autonomie rajoni, 4 municipalitātes un 2 īpašie administratīvie rajoni.
Jaunums!!: Gaņsu un Ķīnas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Ķīnas laiks
Ķīnas laiks jeb Pekinas laiks (CST) ir viens no UTC+8 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Gaņsu un Ķīnas laiks · Redzēt vairāk »
Ķīnas lazda
Ķīnas lazda ir lazdu dzimtas suga.
Jaunums!!: Gaņsu un Ķīnas lazda · Redzēt vairāk »
Ķīnas pilsētu uzskaitījums
Šajā tabulā ir uzskaitītas visas Ķīnas Tautas Republikas pilsētas tipa apdzīvotās vietas, kurās pēc 2010.
Jaunums!!: Gaņsu un Ķīnas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ķīnas vēsture
Dažādo Ķīnas dinastiju pakļautībā esošo teritoriju izmaiņas. Mūsdienu Ķīnas Tautas Republikas teritorija ir šūpulis vienai no vecākajām pasaules civilizācijām, kuras saknes sniedzas 5000 gadus senā pagātnē.
Jaunums!!: Gaņsu un Ķīnas vēsture · Redzēt vairāk »
Beišaņs
Beišaņs (Běishān — ‘Ziemeļu kalniene’) ir kalniene Ķīnas ziemeļos.
Jaunums!!: Gaņsu un Beišaņs · Redzēt vairāk »
Cjiņlins
Cjiņlins (Qín Lǐng) ir kalnu grēda Ķīnas vidienē, Huanhes un Jandzi baseinu ūdensšķirtne.
Jaunums!!: Gaņsu un Cjiņlins · Redzēt vairāk »
Cjinhai
Cjinhai province ir viena no Ķīnas 22 provincēm.
Jaunums!!: Gaņsu un Cjinhai · Redzēt vairāk »
Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs
Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs (Jiǔquán Wèixīng Fāshè Zhōngxīn) ir Ķīnas Tautas Republikas vecākais kosmodroms.
Jaunums!!: Gaņsu un Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs · Redzēt vairāk »
Farže lazda
Farže lazda ir lazdu dzimtas suga.
Jaunums!!: Gaņsu un Farže lazda · Redzēt vairāk »
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Jaunums!!: Gaņsu un Fazāns · Redzēt vairāk »
Fei Dzunluns
Fei Dzunluns (dzimis) ir Ķīnas haņu tautības kosmonauts, Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku lidotājs, ģenerālmajors.
Jaunums!!: Gaņsu un Fei Dzunluns · Redzēt vairāk »
Haņu dinastija
Haņu valsts pamatteritorija ap mūsu ēras 2. gadu Haņu impērijas karagājieni Haņu impērijas pamatteritorija un ietekmes sfēras Haņu dinastija (no 206. gada p.m.ē. līdz 220. gadam) bija senās Ķīnas dinastija un Ķīnas vēstures posms, kas sākās ar Cjiņu dinastijas gāšanu un beidzās ar vienotas valsts sabrukumu četrus gadsimtus vēlāk.
Jaunums!!: Gaņsu un Haņu dinastija · Redzēt vairāk »
Iņčuaņa
Iņčuaņa ir prefektūras līmeņa municipalitāte Ķīnas vidienē, Ninsjas Hueju autonomā reģiona galvaspilsēta.
Jaunums!!: Gaņsu un Iņčuaņa · Redzēt vairāk »
Karojošo valstu periods
Stāvoklis perioda sākumā Karojošo valstu periods ir posms senās Ķīnas vēsturē, kas sekoja Pavasara un Rudens periodam un beidzās ar pirmās impērijas izveidošanu Ķīnā.
Jaunums!!: Gaņsu un Karojošo valstu periods · Redzēt vairāk »
Laņdžou
Laņdžou, arī Laņdžova, Gaolaņa, ir pilsēta Gaņsu provincē, Ķīnā.
Jaunums!!: Gaņsu un Laņdžou · Redzēt vairāk »
Lielais Ķīnas mūris
Daļa no Lielā Ķīnas mūra Lielā Ķīnas mūra karte Lielais Ķīnas mūris (— ‘10 000 li garais mūris’) ir ļoti garš no zemes, ķieģeļiem un akmeņiem celts mūris, kuru Senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem.
Jaunums!!: Gaņsu un Lielais Ķīnas mūris · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Gaņsu un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Ninsjas Hueju autonomais reģions
Ninsjas Hueju autonomais reģions ir viens no Ķīnas 5 autonomajiem reģioniem.
Jaunums!!: Gaņsu un Ninsjas Hueju autonomais reģions · Redzēt vairāk »
Olivera liepa
Olivera liepa ir malvu dzimtas suga.
Jaunums!!: Gaņsu un Olivera liepa · Redzēt vairāk »
Otrais Ķīnas—Japānas karš
Japānas karaspēka parāde ieņemtajā Nankinā Otrais Ķīnas—Japānas karš bija Japānas Impērijas iebrukums Ķīnas Republikā.
Jaunums!!: Gaņsu un Otrais Ķīnas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Priežu stērste
Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.
Jaunums!!: Gaņsu un Priežu stērste · Redzēt vairāk »
Sičuaņa
Sičuaņas teritorija Ķīnā. Sičuaņa (piņjiņs: Sìchuān) ir Ķīnas province valsts centrālajā un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Gaņsu un Sičuaņa · Redzēt vairāk »
Sičuaņas bēdrozis
Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.
Jaunums!!: Gaņsu un Sičuaņas bēdrozis · Redzēt vairāk »
Siņdzjana
Siņdzjana (Xīnjiāng) vai Šindžana (Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū;, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.
Jaunums!!: Gaņsu un Siņdzjana · Redzēt vairāk »
Sjaņjana
Sjaņjana ir prefektūras līmeņa municipalitāte Šaaņsji provincē Ķīnas vidienē.
Jaunums!!: Gaņsu un Sjaņjana · Redzēt vairāk »
Sjinina
Sjinina ir prefektūras līmeņa municipalitāte Ķīnas centrālajā daļā, Cjinhai provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Gaņsu un Sjinina · Redzēt vairāk »
Takins
Takins (Budorcas taxicolor) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga takinu ģintī (Budorcas).
Jaunums!!: Gaņsu un Takins · Redzēt vairāk »
Tans Šendzje
Tans Šendzje (dzimis 1989. gada decembrī) ir Ķīnas kosmonauts, Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku lidotājs, pulkvežleitnants.
Jaunums!!: Gaņsu un Tans Šendzje · Redzēt vairāk »
Tibetas impērija
Tibetas impērijas teritorija ap 790. gadu. Tibetas impērija ir vēsturnieku dots nosaukums tibetiešu lielvalstij, kas Tibetā pastāvēja no aptuveni 600.
Jaunums!!: Gaņsu un Tibetas impērija · Redzēt vairāk »
Uiguri
Uiguri ir tjurku tauta Centrālajā Āzijā.
Jaunums!!: Gaņsu un Uiguri · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Gaņsu un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Vei dinastija
Ziemeļu Vei valsts (gaišzilā) ap 440. gadu Ziemeļu Vei valsts ap 500. gadu Ziemeļu Vei dinastija, ilgstošākā un spēcīgākā no Ziemeļu un Dienvidu dinastiju perioda ziemeļu dinastijām, kas pastāvēja no 386.
Jaunums!!: Gaņsu un Ziemeļu Vei dinastija · Redzēt vairāk »