Ātrāk nekā pārlūku!
246 attiecības: Adamovičs, Agņeška Hiliņska, AirBaltic lidojumu galamērķi, Aleksandrs Birznieks (diplomāts), Aleksandrs Lagimovs, Aleksandrs Laime, Altmarkas pamiers, Andreass Grifiuss, Ansis Bērziņš, Artūrs Šopenhauers, Artura sēta Dancigā, Arturs Pormals, Astana, Augusts fon Makenzens, Autoceļš 1 (Polija), Autoceļš 6 (Polija), Azartspēles Latvijā, Ščecina, Štumas apriņķis, Štuthofas koncentrācijas nometne, Žešova, Žukovo, Baltijas jūra, Baltijas jūras divīzija, Baltijas—Amerikas līnija, Bēgļu laivas uz Zviedriju, Brīvā ekonomiskā zona, Bruno Kalniņš, Dancigas brīvpilsēta, Daniels Gabriels Fārenheits, Daniels Hermanis, Deruluft, Dornier Wal, Dworzec Gdański, Eduards O'Rurke, Eiropas autoceļš E28, Eiropas autoceļš E67, Eiropas autoceļš E75, Eiropas autoceļš E77, Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita, Elblonga, Elerts Krūze, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Ernsts Johans Bīrons, Ervīns Rommels, Eurolot, Ferdinands Ketlers, Folksšturms, Frīdrihs Canders, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, ..., Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Fromholds fon Fifhūzens, Futbola klubu uzskaitījums, Galvenie autoceļi Polijā, Gdaņskas "Lechia", Gdaņskas apriņķis, Gdaņskas iela, Gdaņskas līcis, Gdaņskas rātsnams, Gdiņa, Georgs fon Kihlers, Georgs Forsters, Georgs Veinblūms, Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads), Ginters Grass, Goldwasser, Gregors fon Bergs, Guldenis, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Gustavs Rogmans, Hanss fon Krannhalss, Hanzas savienība, Hela, Herberts Cukurs, Hermanis Balks, Hermanis no Vartberges, Igors Graps, Ilmārs Reinholds Drēziņš, Indriķis Blankenburgs, Jastšembe Zdroja, Jānis Augškalns, Jānis Kurelis, Jānis Puriņš (kara ārsts), Jelgavas vēsture, Jirgens fon Fārensbahs, Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas, Johanness Hevēlijs, Johans Benjamins Kope, Johans Hāzentēters, Johans Tīrgarts, Johans Valentīns Mēders, Jozefs fon Eihendorfs, Kartuzi, Kartuzu apriņķis, Kārlis Frīdrihs Šinkels, Kārlis Rēbergs, Kārlis Vīķis, Ketleru dzimta, Klaipēda, Klaipēdas apgabals, Klaipēdas osta, Kokle, Konstantīns Čakste, Koscežina, Kruīza prāmis, Kuldīgas pils, Kuršu kāpas, Kureļa grupa, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latviešu policijas pulki, Latvijas Centrālā padome, Latvijas vēsture, Lehs Valensa, Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Ludvigs Sēja, Maija Tabaka, Marija Kačiņska, Martins Heinrihs Klaprots, Mārtins Grūnevegs, Mūrmuižas kauja, Meško I Pjasts, Meža opera, Mežaparks (Rīga), Meinhards Marnics, Menca, Misliboža, Moricsala, Nida (Latvija), Nobela prēmijas laureāti literatūrā, Nomierināšanas politika, Nordkalk, Novi Dvora Mazovecka, Novi Dvoras apriņķis (Pomože), Olivas miera līgums, Oskars Štāfenhāgens, Osvalds Meija, Otrais Ziemeļu karš, Otrā pasaules kara hronoloģija (1939), Otto Zeltiņš, Pasaules Esperanto kongress, Pavels Adamovičs, Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams, Pēteris Lasī, Pjotrs Ježijs Pšebendovskis, Pjotrs Murdzja, Poļu koridors, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas mantojuma karš, Polijas Olimpiskā komiteja, Polijas pilsētu uzskaitījums, Polijas vēsture, Polijas vojevodistes, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Pomerānija, Pomerānijas baltu valoda, Pomerānijas valdnieku uzskaitījums, Pomožes vojevodiste, Prūsijas Konfederācija, Prūsijas krusta kari, Prušča Gdaņska, Ramon Sanchez Pizjuan, Rīdigers fon der Golcs, Rīgas aplenkums (1812), Rīgas Doma ērģeles, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas vēsture, Reinis Bērziņš, Rietumprūsija, Roberts Kempiņskis, Romowe Rikoito, Salcietības zona, Senlatvijas tautu kristianizēšana, SMS Emden, Solaris Bus & Coach, Sopota, Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls, Spilves lidosta, Staņislavs Leščiņskis, Stargarda, Starogarda Gdaņska, Stēfans Līvs, Stefans Batorijs, Tallina, Tamperes Pirkalas lidosta, Toruņa, Trīspadsmitgadu karš, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā, Valdis Kalnāre, Valters Jons, Varšavas Šopēna lidosta, Varšavas hercogiste, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Veimāras Republika, Ventas—Dubīsas kanāls, Versaļas līgums, Vesterplate, Viļņa, Viļņas Franciska katoļu baznīca, Vilis Valdmanis, Visla, Vislas strēle, Vladislavovo, Vladislavs Gomulka, Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija, Zenta Ozola, .pl, 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 13. janvāris, 15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks, 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 15. ieroču SS prettanku divizions, 15. ieroču SS sapieru bataljons, 15. novembris, 15. SS lauka papildinājumu bataljons, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons, 1642. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1663. gads Latvijā, 1920. gads, 2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 2. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons, 2. septembris, 20-E. Rīgas policijas bataljons, 2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 2012. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2019. gads, 2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona, 2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona, 266-E. Rēzeknes policijas bataljons, 30. marts, 32. ieroču SS grenadieru pulks, 34. ieroču SS grenadieru pulks, 76. gvardes gaisa desanta divīzija, 997. gads. Izvērst indekss (196 vairāk) »
Adamovičs
Adamovičs (sieviešu uzvārds Adamoviča) var būt.
Jaunums!!: Gdaņska un Adamovičs · Redzēt vairāk »
Agņeška Hiliņska
Agņeška Barbara Hiliņska (dzimusi 1976. gada 23. maijā, Gdaņskā) ir poļu dziedātāja un aktrise, autore un televīzijas personība.
Jaunums!!: Gdaņska un Agņeška Hiliņska · Redzēt vairāk »
AirBaltic lidojumu galamērķi
airBaltic lidojumu galamērķi ir saraksts ar Latvijas lidsabiedrības airBaltic galamērķiem no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām.
Jaunums!!: Gdaņska un AirBaltic lidojumu galamērķi · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Birznieks (diplomāts)
Aleksandrs Heinrihs Birznieks (1882—1951) bija latviešu skolotājs un diplomāts.
Jaunums!!: Gdaņska un Aleksandrs Birznieks (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lagimovs
Aleksandrs Lagimovs (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un pedagogs.
Jaunums!!: Gdaņska un Aleksandrs Lagimovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Laime
Aleksandrs Laime (dzimis Rīgā, miris Kanaimā, Venecuēlā) bija latviešu ceļotājs un pētnieks, pirmais cilvēks, kurš ar kājām sasniedzis Anhela ūdenskritumu Venecuēlā.
Jaunums!!: Gdaņska un Aleksandrs Laime · Redzēt vairāk »
Altmarkas pamiers
Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.
Jaunums!!: Gdaņska un Altmarkas pamiers · Redzēt vairāk »
Andreass Grifiuss
Andreass Grifiuss (dzimis kā Anreass Greifs, miris) bija baroka laika vācu dzejnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: Gdaņska un Andreass Grifiuss · Redzēt vairāk »
Ansis Bērziņš
Ansis Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu kinorežisors, producents un scenārists.
Jaunums!!: Gdaņska un Ansis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Artūrs Šopenhauers
Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.
Jaunums!!: Gdaņska un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »
Artura sēta Dancigā
"Karaļa Artura sētas" ēkas fasāde Gdaņskas vecpilsētā. Karaļa Artura sēta ir viens no Gdaņskas greznākajiem namiem pie Garā tirgus (Langer Markt) vecpilsētā.
Jaunums!!: Gdaņska un Artura sēta Dancigā · Redzēt vairāk »
Arturs Pormals
Arturs Pormals (1926–2013) bija latviešu virsnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Arturs Pormals · Redzēt vairāk »
Astana
Astana ( — ‘galvaspilsēta’), īslaicīgi Nursultana (agrāk saukta arī Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati.
Jaunums!!: Gdaņska un Astana · Redzēt vairāk »
Augusts fon Makenzens
Augusts fon Makenzens (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals.
Jaunums!!: Gdaņska un Augusts fon Makenzens · Redzēt vairāk »
Autoceļš 1 (Polija)
| | Autoceļš 1 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem.
Jaunums!!: Gdaņska un Autoceļš 1 (Polija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš 6 (Polija)
| | Autoceļš 6 ir viens no galvenajiem Polijas autoceļiem.
Jaunums!!: Gdaņska un Autoceļš 6 (Polija) · Redzēt vairāk »
Azartspēles Latvijā
Azartspēles Latvijā, kā likmju veikšana pret potenciālu atlīdzību vai zaudējumu, ir atļautas tikai Latvijā licenzētajos kazino un sporta likmju pieņemšanas punktos.
Jaunums!!: Gdaņska un Azartspēles Latvijā · Redzēt vairāk »
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: Gdaņska un Ščecina · Redzēt vairāk »
Štumas apriņķis
Štumas apriņķis ir teritoriāli administratīva vienība Pomožes vojevodistē.
Jaunums!!: Gdaņska un Štumas apriņķis · Redzēt vairāk »
Štuthofas koncentrācijas nometne
Štuthofas koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne no 1939.
Jaunums!!: Gdaņska un Štuthofas koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Žešova
Žešova ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos.
Jaunums!!: Gdaņska un Žešova · Redzēt vairāk »
Žukovo
Žukovo (kašūbu: Żukòwò) - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Gdaņskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Žukovo · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Gdaņska un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras divīzija
Baltijas jūras divīzija Hanko ostā 1918. gada 3. aprīlī Mannerheims Mikeli Baltijas jūras divīzija bija Vācijas Impērijas bruņotā vienība Pirmā pasaules kara beigās, kura piedalījās Somijas pilsoņu karā Balto somu pusē.
Jaunums!!: Gdaņska un Baltijas jūras divīzija · Redzēt vairāk »
Baltijas—Amerikas līnija
''Baltic America Line'' plakāts (pirms 1930). thumb Baltijas—Amerikas līnija jeb Baltijas—Amerikāņu līnija (Baltic American Line) bija transatlantiskās kuģniecības uzņēmums, kas nodrošināja regulāru tvaikoņu satiksmi līnijā Liepāja–Danciga–Hamburga–Ņujorka.
Jaunums!!: Gdaņska un Baltijas—Amerikas līnija · Redzēt vairāk »
Bēgļu laivas uz Zviedriju
Latviešu bēgļu laiva "Centība" Hervikenas ostā Gotlandē 1944. gada 10. novembrī. Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī: Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš. Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944. gada janvārī—1945. gada maijā), vēlāk no Sarkanās armijas okupētās Kurzemes (Latvijas PSR, 1945. gada maijā—augustā).
Jaunums!!: Gdaņska un Bēgļu laivas uz Zviedriju · Redzēt vairāk »
Brīvā ekonomiskā zona
Brīvā ekonomiskā zona ir speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) paveids, kurās saimnieciskajai darbībai netiek piemēroti nodokļi vai arī tie ir ļoti zemi.
Jaunums!!: Gdaņska un Brīvā ekonomiskā zona · Redzēt vairāk »
Bruno Kalniņš
Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš, dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem.
Jaunums!!: Gdaņska un Bruno Kalniņš · Redzēt vairāk »
Dancigas brīvpilsēta
Dancigas brīvpilsēta bija daļēji autonoma pilsētvalsts no 1920.
Jaunums!!: Gdaņska un Dancigas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Daniels Gabriels Fārenheits
Daniels Gabriels Fārenheits (dzimis, miris) bija vācu/nīderlandiešu fiziķis, pazīstams kā Fārenheita temperatūras skalas izgudrotājs.
Jaunums!!: Gdaņska un Daniels Gabriels Fārenheits · Redzēt vairāk »
Daniels Hermanis
Daniels Hermanis (dzimis ap 1543. gadu, miris) bija Prūsijā dzimis humānists un rakstnieks, kas mūža otro pusi pavadīja Rīgā, šeit miris un apglabāts.
Jaunums!!: Gdaņska un Daniels Hermanis · Redzēt vairāk »
Deruluft
''Deruluft'' plakāts pēc lidojumu sākšanas uz Baltijas valstīm (1928). Deruluft bija kopīga Vācijas un Padomju Savienības aviokompānija, ko 1921.
Jaunums!!: Gdaņska un Deruluft · Redzēt vairāk »
Dornier Wal
Dornier Wal (rūpnīcas apzīmējums Dornier Do J) ir Vācijas koncerna Dornier-Werke lidlaiva.
Jaunums!!: Gdaņska un Dornier Wal · Redzēt vairāk »
Dworzec Gdański
Dworzec Gdański ir metro stacija Varšavā, kas atrodas Śródmieście rajonā uz M1 līnijas.
Jaunums!!: Gdaņska un Dworzec Gdański · Redzēt vairāk »
Eduards O'Rurke
Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis miris) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.
Jaunums!!: Gdaņska un Eduards O'Rurke · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E28
| | Eiropas autoceļš E28 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla.
Jaunums!!: Gdaņska un Eiropas autoceļš E28 · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E67
| | Eiropas autoceļš E67, posmā starp Tallinu un Varšavu dēvēts arī par Via Baltica, ir autotransporta koridors, kas šķērso vairākas Austrum- un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī Latviju ziemeļu—dienvidu virzienā.
Jaunums!!: Gdaņska un Eiropas autoceļš E67 · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E75
| | Eiropas autoceļš E75 ir daļa no starptautiskā E ceļu tīkla A klases maršruta, kas savieno Barenca jūras krastā atrodošos Vardi Norvēģijā un Sitijas pilsētu Grieķijā, Krētas salā.
Jaunums!!: Gdaņska un Eiropas autoceļš E75 · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E77
| | E77 ir A klases Ziemeļu-Dienvidu Eiropas autoceļš, kas savieno Pleskavu ar Budapeštu.
Jaunums!!: Gdaņska un Eiropas autoceļš E77 · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita
Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās Eiropas Savienības pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Gdaņska un Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita · Redzēt vairāk »
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Gdaņska un Elblonga · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Gdaņska un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Gdaņska un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Gdaņska un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ervīns Rommels
Ervīns Johanness Eižens Rommels (dzimis, miris), dēvēts arī par "Tuksneša Lapsu" (Wüstenfuchs), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, vērmahta virsnieks, ģenerālfeldmaršals, izcēlās cīņās pret Sabiedrotajiem Āfrikā.
Jaunums!!: Gdaņska un Ervīns Rommels · Redzēt vairāk »
Eurolot
Polijas lidsabiedrības LOT galvenais ofiss, kur ir arī ''Eurolot'' galvenais birojs. ''Eurolot'' ''Dash Q400 New Generation''. Eurolot S.A. (agrāk — EuroLOT) ir lidsabiedrība, kas bāzēta Varšavā, Polijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Eurolot · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Gdaņska un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Folksšturms
granātmetēju ("tanku dūri"). 1945. gada februāris/marts. Folksšturms bija militarizētas vāciešu vienības, kuras Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos (1944. gada oktobris — 1945. gada aprīlis) Trešais reihs saformēja no iepriekš nemobilizētiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem.
Jaunums!!: Gdaņska un Folksšturms · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Canders
Frīdrihs Canders (dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs.
Jaunums!!: Gdaņska un Frīdrihs Canders · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Gdaņska un Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Jaunums!!: Gdaņska un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »
Futbola klubu uzskaitījums
Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.
Jaunums!!: Gdaņska un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Galvenie autoceļi Polijā
Galveno autoceļu tīkls Galvenie Polijas autoceļi ir galvenie autoceļi Polijā, kurus pārvalda Galveno autoceļu un automaģistrāļu pārvalde (Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad).
Jaunums!!: Gdaņska un Galvenie autoceļi Polijā · Redzēt vairāk »
Gdaņskas "Lechia"
Gdaņskas "Lechia" (izrunā) ir Polijas futbola klubs no Gdaņskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Gdaņskas "Lechia" · Redzēt vairāk »
Gdaņskas apriņķis
Gdaņskas apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Gdaņska un Gdaņskas apriņķis · Redzēt vairāk »
Gdaņskas iela
Gdaņskas iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.
Jaunums!!: Gdaņska un Gdaņskas iela · Redzēt vairāk »
Gdaņskas līcis
Gdaņskas līcis ir plašs jūras līcis Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala piekrastē.
Jaunums!!: Gdaņska un Gdaņskas līcis · Redzēt vairāk »
Gdaņskas rātsnams
Gdaņskas rātsnams ir vēsturiska rātsnama ēka, kas atrodas Gdaņskā, Polijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Gdaņskas rātsnams · Redzēt vairāk »
Gdiņa
Gdiņa (kašūbu: Gdiniô) ir pilsēta Polijas ziemeļos pie Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.
Jaunums!!: Gdaņska un Gdiņa · Redzēt vairāk »
Georgs fon Kihlers
Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Gdaņska un Georgs fon Kihlers · Redzēt vairāk »
Georgs Forsters
Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.
Jaunums!!: Gdaņska un Georgs Forsters · Redzēt vairāk »
Georgs Veinblūms
Georgs Veinblūms (dzimis, miris) bija Jaunkalsnavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu inženieris, kuģubūvētājs un pasniedzējs.
Jaunums!!: Gdaņska un Georgs Veinblūms · Redzēt vairāk »
Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)
Gerhards Dēnhofs (ap 1598—1648) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks un diplomāts no Dēnhofu dzimtas.
Jaunums!!: Gdaņska un Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads) · Redzēt vairāk »
Ginters Grass
Ginters Grass pirmskara māja Gdaņskas laikā nelielu sniegputenī. Ginters Vilhelms Grass ( —) bija kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Ginters Grass · Redzēt vairāk »
Goldwasser
Liķieris ''Goldwasser'' Goldwasser (no vācu valodas — 'zelta ūdens') ir augu un garšvielu liķieris, kura pudelē tradicionāli ievietoti 22 vai 23 karātu lokšņu zelta gabaliņi.
Jaunums!!: Gdaņska un Goldwasser · Redzēt vairāk »
Gregors fon Bergs
Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).
Jaunums!!: Gdaņska un Gregors fon Bergs · Redzēt vairāk »
Guldenis
Lībekas guldenis, 1341. gads Nīderlandes guldeņi, 1912. gads Guldenis (no goldgolden — 'zelta zelts') ir novecojusi naudas vienība, kas kādreiz pastāvēja Austrijas impērijā, vairākās vācu valstīs, Šveices kantonos, Dancigas brīvpilsētā, kā arī Nīderlandē un tās kolonijās.
Jaunums!!: Gdaņska un Guldenis · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Jaunums!!: Gdaņska un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gustavs Rogmans
Gustavs Rogmans (— 1947. gada jūlijs) bija Vācijas šahists.
Jaunums!!: Gdaņska un Gustavs Rogmans · Redzēt vairāk »
Hanss fon Krannhalss
Hanss fon Krannhalss (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu vēsturnieks, tulks, rakstnieks un grafiķis.
Jaunums!!: Gdaņska un Hanss fon Krannhalss · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Gdaņska un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Hela
Hela ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē šaurās Helas pussalas virsotnē.
Jaunums!!: Gdaņska un Hela · Redzēt vairāk »
Herberts Cukurs
Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.
Jaunums!!: Gdaņska un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »
Hermanis Balks
Hermanis Balks (dzimis, miris) bija vācu tanku ģenerālis (General der Panzertruppe) Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Gdaņska un Hermanis Balks · Redzēt vairāk »
Hermanis no Vartberges
Hermanis no Vartberges, arī Vartberges Hermanis (dzimis ap 1330. gadu Lejassaksijā, miris ap 1380. gadu Livonijā) bija Vācu ordeņa brālis, Livonijas ordeņa mestra kapelāns.
Jaunums!!: Gdaņska un Hermanis no Vartberges · Redzēt vairāk »
Igors Graps
Igors Gunārs Graps-Grāfs (dzimis, miris) bija latviešu čellists, diriģents un mūzikas pedagogs, kurš daļu no mūža pavadīja Igaunijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Igors Graps · Redzēt vairāk »
Ilmārs Reinholds Drēziņš
Ilmārs Reinholds Drēziņš (dzimis, miris) bija ilggadējs būvniecības nozares eksperts, Atzinības krusta kavalieris.
Jaunums!!: Gdaņska un Ilmārs Reinholds Drēziņš · Redzēt vairāk »
Indriķis Blankenburgs
Indriķis Teodors Blankenburgs (1887—1944) bija latviešu arhitekts.
Jaunums!!: Gdaņska un Indriķis Blankenburgs · Redzēt vairāk »
Jastšembe Zdroja
Jastšembe Zdroja ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē pie Čehijas robežas.
Jaunums!!: Gdaņska un Jastšembe Zdroja · Redzēt vairāk »
Jānis Augškalns
Jānis Augškalns (dzimis, miris) bija latviešu veterinārārsts, farmakologs, zinātnieks, LLA mācību spēks, docents.
Jaunums!!: Gdaņska un Jānis Augškalns · Redzēt vairāk »
Jānis Kurelis
Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Gdaņska un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »
Jānis Puriņš (kara ārsts)
Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Gdaņska un Jānis Puriņš (kara ārsts) · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Gdaņska un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Gdaņska un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas (1708–1760) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.
Jaunums!!: Gdaņska un Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas · Redzēt vairāk »
Johanness Hevēlijs
Johanness (Jans) Hevēlijs (dzimis, miris) bija Žečpospolitas pilsētā Dancigā dzimis un lielāko mūža daļu dzīvojošs astronoms, kā arī Dancigas birģermeistars.
Jaunums!!: Gdaņska un Johanness Hevēlijs · Redzēt vairāk »
Johans Benjamins Kope
Johans Benjamins Kope (Johann Benjamin Koppe, 1750-1791) bija vācu teologs, Jelgavas Academia Petrina sengrieķu valodas profesors (1775).
Jaunums!!: Gdaņska un Johans Benjamins Kope · Redzēt vairāk »
Johans Hāzentēters
Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Johans Hāzentēters · Redzēt vairāk »
Johans Tīrgarts
Johans Tīrgarts (dzimis 1380. gadā, miris) bija Kurzemes bīskaps no 1425.
Jaunums!!: Gdaņska un Johans Tīrgarts · Redzēt vairāk »
Johans Valentīns Mēders
Johans Valentīns Mēders (dzimis, miris 1719. gada jūlijā) bija baroka laika vācu komponists, ērģelnieks un dziedātājs, kurš daļu no mūža pavadījis Rīgā.
Jaunums!!: Gdaņska un Johans Valentīns Mēders · Redzēt vairāk »
Jozefs fon Eihendorfs
Jozefs fon Eihendorfs (dzimis, miris) bija romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Jozefs fon Eihendorfs · Redzēt vairāk »
Kartuzi
Kartuzi ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Gdaņskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Kartuzi · Redzēt vairāk »
Kartuzu apriņķis
Kartuzu apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Gdaņska un Kartuzu apriņķis · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Šinkels
300px Kārlis Frīdrihs Šinkels (dzimis, miris) bija prūšu arhitekts, pilsētplānotājs, gleznotājs, mēbeļu mākslinieks un scenogrāfs.
Jaunums!!: Gdaņska un Kārlis Frīdrihs Šinkels · Redzēt vairāk »
Kārlis Rēbergs
Kārlis Rēbergs Latvijas armijas virsnieka uniformā. Kārlis Rēbergs (1904—1945), bija Latvijas Bruņoto spēku Latgales artilērijas pulka baterijas komandieris, vēlāk Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Kārlis Rēbergs · Redzēt vairāk »
Kārlis Vīķis
Kārlis Vīķis (dzimis 1913. gada 19. jūlijā; miris 1938. gada 13. janvārī) bija latviešu jūrnieks, eksprezidentes Vairas-Vīķes Freibergas tēvs.
Jaunums!!: Gdaņska un Kārlis Vīķis · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Gdaņska un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Gdaņska un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Jaunums!!: Gdaņska un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »
Klaipēdas osta
Klaipēdas osta ir osta Lietuvas pilsētā Klaipēdā.
Jaunums!!: Gdaņska un Klaipēdas osta · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Kokle · Redzēt vairāk »
Konstantīns Čakste
Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 22. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
Jaunums!!: Gdaņska un Konstantīns Čakste · Redzēt vairāk »
Koscežina
Koscežina - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Gdaņskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Koscežina · Redzēt vairāk »
Kruīza prāmis
Sanktpēterburgu Kruīza prāmis ir kuģis, kurš apvieno kruīza kuģa un ROPAX prāmja īpašības.
Jaunums!!: Gdaņska un Kruīza prāmis · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Gdaņska un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Gdaņska un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kureļa grupa
Liepājā pie Ziemeļu fortiem Kureļa grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Gdaņska un Kureļa grupa · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Gdaņska un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Gdaņska un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.
Jaunums!!: Gdaņska un Latviešu landesvēra dumpis (1918) · Redzēt vairāk »
Latviešu policijas pulki
Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu brīvprātīgo vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas, apvienojot pastāvošos policijas bataljonus starp 1943.
Jaunums!!: Gdaņska un Latviešu policijas pulki · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Jaunums!!: Gdaņska un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Gdaņska un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lehs Valensa
Lehs Valensa (dzimis) ir poļu elektriķis, strādnieku kustības aktīvists un politiķis, Polijas prezidents no 1990.
Jaunums!!: Gdaņska un Lehs Valensa · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle
Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Liepājas un Kurzemes bīskapijas bīskapa rezidence.
Jaunums!!: Gdaņska un Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Gdaņska un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Gdaņska un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Ludvigs Sēja
Latvijas sūtnis ASV L. Sēja (1925). Ludvigs Sēja (—) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV.
Jaunums!!: Gdaņska un Ludvigs Sēja · Redzēt vairāk »
Maija Tabaka
Maija Tabaka (dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā) ir latviešu māksliniece, viena no mūsdienu ievērojamākajām latviešu gleznotājām.
Jaunums!!: Gdaņska un Maija Tabaka · Redzēt vairāk »
Marija Kačiņska
Marija Helēna Kačiņska (dzimusi, mirusi) bija poļu ekonomiste, Polijas 8.
Jaunums!!: Gdaņska un Marija Kačiņska · Redzēt vairāk »
Martins Heinrihs Klaprots
Martins Heinrihs Klaprots (dzimis, miris) bija vācu aptiekārs un ķīmiķis, ķīmisko elementu cirkonija (1789) un urāna (1789) atklājējs.
Jaunums!!: Gdaņska un Martins Heinrihs Klaprots · Redzēt vairāk »
Mārtins Grūnevegs
Mārtins Grūnevegs (1562—1615) bija vācu dancigietis, tirgotājs, mūks.
Jaunums!!: Gdaņska un Mārtins Grūnevegs · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Gdaņska un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Meško I Pjasts
Meško I (dzimis starp 922. un 945. gadu, miris, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas.
Jaunums!!: Gdaņska un Meško I Pjasts · Redzēt vairāk »
Meža opera
Meža opera ir amfiteātra formas atvērtā tipa koncertzāle, kas atrodas Sopotā, Polijā, ar ietilpība 5047 sēdvietas.
Jaunums!!: Gdaņska un Meža opera · Redzēt vairāk »
Mežaparks (Rīga)
Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.
Jaunums!!: Gdaņska un Mežaparks (Rīga) · Redzēt vairāk »
Meinhards Marnics
Meinhards Johaness Marnics (dzimis, miršanas datums nezināms) bija Ikšķilē dzimis vācbaltiešu izcelsmes inženieris un SA grupenfīrers (atbilst ģenerālleitnanta dienesta pakāpei).
Jaunums!!: Gdaņska un Meinhards Marnics · Redzēt vairāk »
Menca
Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.
Jaunums!!: Gdaņska un Menca · Redzēt vairāk »
Misliboža
Misliboža ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļrietumiem no Gožovas Velkopolskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Misliboža · Redzēt vairāk »
Moricsala
Moricsala ir neapdzīvota Usmas ezera sala, kas atrodas Moricsalas dabas rezervātā un ir senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Moricsala · Redzēt vairāk »
Nida (Latvija)
Nida (agrāk arī Nidas ciems, Nidasciems) ir vēsturisks zvejnieku ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Nidas tīreli un Baltijas jūru, pie Latvijas—Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Gdaņska un Nida (Latvija) · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti literatūrā
Nobela prēmija literatūrā (zviedru val: Nobelpriset i litteratur) ir ikgadējs Zviedrijas Akadēmijas apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Gdaņska un Nobela prēmijas laureāti literatūrā · Redzēt vairāk »
Nomierināšanas politika
Ādolfu Hitleru, 1938.9.24. Nomierināšanas politika ir politikas stils, kas vērsts uz politisku vai materiālu piekāpšanos agresīvai varai, lai izvairītos no konfliktiem.
Jaunums!!: Gdaņska un Nomierināšanas politika · Redzēt vairāk »
Nordkalk
Somijā Nordkalk Oy Ab Nordkalk.com 2010-09-01 ir Somijas uzņēmums, kas nodarbojas ar kaļķa materiālu ražošanu.
Jaunums!!: Gdaņska un Nordkalk · Redzēt vairāk »
Novi Dvora Mazovecka
Novi Dvora Mazovecka ir pilsēta Mazovijas vojevodistē Polijā, pie Vkras ieteces Narevā, kura savukārt netālu ietek Vislā.
Jaunums!!: Gdaņska un Novi Dvora Mazovecka · Redzēt vairāk »
Novi Dvoras apriņķis (Pomože)
Novi Dvoras apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes austrumos.
Jaunums!!: Gdaņska un Novi Dvoras apriņķis (Pomože) · Redzēt vairāk »
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Jaunums!!: Gdaņska un Olivas miera līgums · Redzēt vairāk »
Oskars Štāfenhāgens
Oskars Štāfenhāgens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vēsturnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Oskars Štāfenhāgens · Redzēt vairāk »
Osvalds Meija
Osvalds Meija (1894—1996) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Osvalds Meija · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Gdaņska un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara hronoloģija (1939)
Šajā lapā ir apkopota Otrā pasaules kara pirmā gada (1939) hronoloģija.
Jaunums!!: Gdaņska un Otrā pasaules kara hronoloģija (1939) · Redzēt vairāk »
Otto Zeltiņš
Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.
Jaunums!!: Gdaņska un Otto Zeltiņš · Redzēt vairāk »
Pasaules Esperanto kongress
Pasaules Esperanto kongress (UK) ir ikgadēja esperanto sanāksme.
Jaunums!!: Gdaņska un Pasaules Esperanto kongress · Redzēt vairāk »
Pavels Adamovičs
Pavels Bogdans Adamovičs (dzimis, miris) bija Polijas politiķis un advokāts, no 1998.
Jaunums!!: Gdaņska un Pavels Adamovičs · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams
Advokāts Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštamms (1749—1820) bija vācbaltu jurists un muižnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Gdaņska un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis (dzimis ap, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1710.
Jaunums!!: Gdaņska un Pjotrs Ježijs Pšebendovskis · Redzēt vairāk »
Pjotrs Murdzja
Pjotrs Murdzja (dzimis Gdaņskā) ir Polijas starptautiskais lielmeistars šaha kompozīciju risināšanā (2002).
Jaunums!!: Gdaņska un Pjotrs Murdzja · Redzēt vairāk »
Poļu koridors
Poļu koridors (1923—1939) Poļu koridors jeb Dancigas koridors bija starpkaru periodā lietots termins, ar kuru apzīmēja Polijai piederošu zemes joslu agrāko Vācijas Impērijas Rietumprūsijas un Pozenes provinču teritorijā, kas tai tika piešķirta pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jūrai.
Jaunums!!: Gdaņska un Poļu koridors · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Gdaņska un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas administratīvais iedalījums
Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Polijas Olimpiskā komiteja
Polijas Olimpiskā komiteja (abreviatūra: PKOl) ir Nacionālā Olimpiskā komiteja, kas pārstāv Poliju un tās sportistus olimpiskajās spēlēs un citos starptautiskajos sporta pasākumos.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Polijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Polijas pilsētas.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas vēsture
Polijas vēsture apkopo notikumus kopš 966.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas vēsture · Redzēt vairāk »
Polijas vojevodistes
Polijas vojevodistes ir pirmā līmeņa Polijas administratīvais iedalījums.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas vojevodistes · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Gdaņska un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Gdaņska un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Pomerānijas baltu valoda
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Pomerānijas kultūra zelta krāsā) Pomerānijas baltu valoda ir mirusi rietumbaltu valoda, ko lietojuši Pomerānijas balti.
Jaunums!!: Gdaņska un Pomerānijas baltu valoda · Redzēt vairāk »
Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Grifs - Pomerānijas valdnieku heraldiskā zīme. Pomerānijas sadalīšanās dalienu valstīs (ap 1400). Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā.
Jaunums!!: Gdaņska un Pomerānijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Pomožes vojevodiste
Pomožes (Pomerānijas) vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļos pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Gdaņska un Pomožes vojevodiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas Konfederācija
Prūsijas konfederācija (vāciski- Preussischer Bund, poliski - Związek Pruski) - nodibināta Prūsijas pilsētu dižciltīgo un klerikālo iedzīvotāju savienība, lai aizstāvētu ekonomiskās intereses.
Jaunums!!: Gdaņska un Prūsijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Gdaņska un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Prušča Gdaņska
Prušča Gdaņska - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē tūlīt uz dienvidiem no Gdaņskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Prušča Gdaņska · Redzēt vairāk »
Ramon Sanchez Pizjuan
Ramon Sanchez Pizjuan ir stadions Seviljā, Spānijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Ramon Sanchez Pizjuan · Redzēt vairāk »
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Jaunums!!: Gdaņska un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1812)
Rīgas aplenkums jeb Rīgas aizsardzība bija militāra operācija Napoleona karu laikā 1812.
Jaunums!!: Gdaņska un Rīgas aplenkums (1812) · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma ērģeles
20. gadsimta sākuma pastkarte, kurā redzamas Rīgas Doma ērģeles Rīgas Doma ērģeles ir otrās lielākās ērģeles Latvijā, kas atrodas Doma baznīcā, Rīgā (vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, atrodas Liepājā, Sv. Trīsvienības baznīcā).
Jaunums!!: Gdaņska un Rīgas Doma ērģeles · Redzēt vairāk »
Rīgas Jēzus baznīca
Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Elijas un Jēzusbaznīcas ielas krustojumā, Rīgā.
Jaunums!!: Gdaņska un Rīgas Jēzus baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Jaunums!!: Gdaņska un Rīgas Svētā Jāņa baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Gdaņska un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Reinis Bērziņš
Reinis Bērziņš (dzimis Rīgā) ir latviešu šorttrekists, dalībnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Reinis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Rietumprūsija
1878. gada karte Rietumprūsija (vācu: Westpreußen) bija Prūsijas province abos Vislas lejteces krastos, kas pastāvēja no 1773.
Jaunums!!: Gdaņska un Rietumprūsija · Redzēt vairāk »
Roberts Kempiņskis
Roberts Kempiņskis (dzimis Gdaņskā) ir Polijas starptautiskais lielmeistars šahā (1996).
Jaunums!!: Gdaņska un Roberts Kempiņskis · Redzēt vairāk »
Romowe Rikoito
Romowe Rikoito ir Glaba Niktorija 1995.
Jaunums!!: Gdaņska un Romowe Rikoito · Redzēt vairāk »
Salcietības zona
Īrijā Salcietības zona ir ģeogrāfiska teritorija, kas noteikta, pamatojoties uz to, vai augs spēj izdzīvot tās apstākļus, it īpaši minimālo gaisa temperatūru šai zonā.
Jaunums!!: Gdaņska un Salcietības zona · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Gdaņska un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
SMS Emden
SMS Emden bija Ķeizariskās kara flotes (Kaiserliche Marine) 1908.
Jaunums!!: Gdaņska un SMS Emden · Redzēt vairāk »
Solaris Bus & Coach
Trolejbuss Solaris Trollino 18 III (GST-18). Autobuss Solaris Urbino 18. Gdaņskā. Solaris Bus & Coach ir autobusu, trolejbusu un tramvaju ražotājuzņēmums Polijā pie Poznaņas.
Jaunums!!: Gdaņska un Solaris Bus & Coach · Redzēt vairāk »
Sopota
Sopota (kašūbu: Sopòtë) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, Baltijas jūras krastā starp Gdaņsku un Gdiņu, ar ko kopā veido tā saukt Trīspilsētu (trojmiasto).
Jaunums!!: Gdaņska un Sopota · Redzēt vairāk »
Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls
Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls, tiek saukta arī par Sopotas festivālu ir ikgadējs starptautisks dziesmu konkurss, kas notiek Sopotā, Polijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls · Redzēt vairāk »
Spilves lidosta
Spilves lidosta (agrākie nosaukumi: Spilves gaisa osta vai Rīgas gaisa osta (1928—1940), vēlāk Rīgas Centrālā lidosta) ir vispārējās aviācijas nesertificēts lidlauks Rīgā.
Jaunums!!: Gdaņska un Spilves lidosta · Redzēt vairāk »
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Jaunums!!: Gdaņska un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »
Stargarda
Stargarda, agrāk Stargarda Ščeciņska ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē.
Jaunums!!: Gdaņska un Stargarda · Redzēt vairāk »
Starogarda Gdaņska
Starogarda Gdaņska ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidiem no Gdaņskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Starogarda Gdaņska · Redzēt vairāk »
Stēfans Līvs
Stēfans Patriks Līvs (dzimis Patriks Šližs; dzimis Gdiņā, Polijā, miris 2011. gada 7. septembrī) bija poļu izcelsmes Zviedrijas hokejists, vārtsargs, Zviedrijas hokeja izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Gdaņska un Stēfans Līvs · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Gdaņska un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gdaņska un Tallina · Redzēt vairāk »
Tamperes Pirkalas lidosta
Tamperes Pirkalas lidosta (IATA: TMP, ICAO: EFTP) atrodas Pirkalā, Somijā, 13 kilometrus no Tamperes centra.
Jaunums!!: Gdaņska un Tamperes Pirkalas lidosta · Redzēt vairāk »
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Jaunums!!: Gdaņska un Toruņa · Redzēt vairāk »
Trīspadsmitgadu karš
Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454.
Jaunums!!: Gdaņska un Trīspadsmitgadu karš · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Polijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Gdaņska un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā · Redzēt vairāk »
Valdis Kalnāre
Valdis Kalnāre (1909. gada 14. augusts—1977. gada 3. janvāris) bija latviešu jurists.
Jaunums!!: Gdaņska un Valdis Kalnāre · Redzēt vairāk »
Valters Jons
Valters Jons (1879. gada janvāris Torna — 1940. gada decembris Berlīne) bija Vācijas šahists.
Jaunums!!: Gdaņska un Valters Jons · Redzēt vairāk »
Varšavas Šopēna lidosta
Varšavas Šopēna lidosta ir starptautiskā lidosta Varšavas dienvidrietumos, Polijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Varšavas Šopēna lidosta · Redzēt vairāk »
Varšavas hercogiste
Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.
Jaunums!!: Gdaņska un Varšavas hercogiste · Redzēt vairāk »
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.
Jaunums!!: Gdaņska un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu studentu korporācijas
Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.
Jaunums!!: Gdaņska un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Veimāras Republika
Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.
Jaunums!!: Gdaņska un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »
Ventas—Dubīsas kanāls
Ventas—Dubīsas kanāls ir pamests kanāls, kas savienoja Dubīsas upi ziemeļos no Baziļoniem Šauļu rajonā ar Ventas upi Kelmes rajonā pie Šaukēnu Tolučiem.
Jaunums!!: Gdaņska un Ventas—Dubīsas kanāls · Redzēt vairāk »
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.
Jaunums!!: Gdaņska un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »
Vesterplate
Vesterplate ir pussala Polijas ziemeļos, Gdaņskā, uz ziemeļiem no Gdaņskas vecpilsētas starp Baltijas jūras Gdaņskas līci un Martva Vislas atteku.
Jaunums!!: Gdaņska un Vesterplate · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Gdaņska un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas Franciska katoļu baznīca
Viļņas Sv.
Jaunums!!: Gdaņska un Viļņas Franciska katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Vilis Valdmanis
Vilis Valdmanis (—) bija latviešu gleznotājs, grafiķa Voldemāra Valdmaņa brālis.
Jaunums!!: Gdaņska un Vilis Valdmanis · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Gdaņska un Visla · Redzēt vairāk »
Vislas strēle
Vislas strēle (vēsturiski) ir Baltijas jūras pussala, kas atdala Vislas līci no Gdaņskas līča.
Jaunums!!: Gdaņska un Vislas strēle · Redzēt vairāk »
Vladislavovo
Vladislavovo - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļiem no Gdaņskas.
Jaunums!!: Gdaņska un Vladislavovo · Redzēt vairāk »
Vladislavs Gomulka
Vladislavs Gomulka (dzimis, miris) bija Polijas Apvienotās strādnieku partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs (faktiski Polijas Tautas republikas vadītājs) no 1956.
Jaunums!!: Gdaņska un Vladislavs Gomulka · Redzēt vairāk »
Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija
2020. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu un sieviešu volejbola turnīram varēja kvalificēties 12 komandas - 1 rīkotājvalsts, 6 labākās komandas FIVB Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā un 1 komanda katrā no pieciem kontinenta kvalifikācijas turnīriem.
Jaunums!!: Gdaņska un Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija · Redzēt vairāk »
Zenta Ozola
Zenta Ozola (dzimusi, mirusi) bija Sarkanās armijas sanitārā instruktore un komjauniete.
Jaunums!!: Gdaņska un Zenta Ozola · Redzēt vairāk »
.pl
.pl ir Polijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Gdaņska un .pl · Redzēt vairāk »
1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
1.
Jaunums!!: Gdaņska un 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »
13. janvāris
13.
Jaunums!!: Gdaņska un 13. janvāris · Redzēt vairāk »
15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks
15.
Jaunums!!: Gdaņska un 15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)
15.
Jaunums!!: Gdaņska un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS prettanku divizions
15.
Jaunums!!: Gdaņska un 15. ieroču SS prettanku divizions · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS sapieru bataljons
15.
Jaunums!!: Gdaņska un 15. ieroču SS sapieru bataljons · Redzēt vairāk »
15. novembris
15.
Jaunums!!: Gdaņska un 15. novembris · Redzēt vairāk »
15. SS lauka papildinājumu bataljons
15.
Jaunums!!: Gdaņska un 15. SS lauka papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons
15.
Jaunums!!: Gdaņska un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Jaunums!!: Gdaņska un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1649. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1649.
Jaunums!!: Gdaņska un 1649. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1660. gads Latvijā
1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.
Jaunums!!: Gdaņska un 1660. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1663. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1663.
Jaunums!!: Gdaņska un 1663. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Gdaņska un 1920. gads · Redzēt vairāk »
2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks
2.
Jaunums!!: Gdaņska un 2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks · Redzēt vairāk »
2. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons
2.
Jaunums!!: Gdaņska un 2. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons · Redzēt vairāk »
2. septembris
2.
Jaunums!!: Gdaņska un 2. septembris · Redzēt vairāk »
20-E. Rīgas policijas bataljons
20-E. Rīgas policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Gdaņska un 20-E. Rīgas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā
2009.
Jaunums!!: Gdaņska un 2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »
2012. gada Eiropas čempionāts futbolā
2012.
Jaunums!!: Gdaņska un 2012. gada Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »
2019. gads
2019.
Jaunums!!: Gdaņska un 2019. gads · Redzēt vairāk »
2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona
2019.—2020.
Jaunums!!: Gdaņska un 2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona · Redzēt vairāk »
2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona
2020.—2021.
Jaunums!!: Gdaņska un 2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona · Redzēt vairāk »
266-E. Rēzeknes policijas bataljons
266-E. Rēzeknes policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Gdaņska un 266-E. Rēzeknes policijas bataljons · Redzēt vairāk »
30. marts
30.
Jaunums!!: Gdaņska un 30. marts · Redzēt vairāk »
32. ieroču SS grenadieru pulks
32.
Jaunums!!: Gdaņska un 32. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
34. ieroču SS grenadieru pulks
34.
Jaunums!!: Gdaņska un 34. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
76. gvardes gaisa desanta divīzija
Divīzijas uzšuve 76.
Jaunums!!: Gdaņska un 76. gvardes gaisa desanta divīzija · Redzēt vairāk »
997. gads
997.
Jaunums!!: Gdaņska un 997. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Danciga, Danzig, Gdansk, Gdańsk, Gdańska.
