Satura rādītājs
10 attiecības: Alberts II (Rīga), Šabis, Burhards fon Hornhūzens, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261), Kauja pie Lielvārdes (1262), Livonijas ordeņa mestri, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Siguldas komturi, Verners fon Breithauzens.
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Georgs fon Eihštets un Alberts II (Rīga)
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Šabis
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Burhards fon Hornhūzens
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Kauja pie Lielvārdes (1262)
1262.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Kauja pie Lielvārdes (1262)
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Livonijas ordeņa mestri
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Siguldas komturi
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Skatīt Georgs fon Eihštets un Verners fon Breithauzens
Zināms kā Eihštets, Jurje no Eihštetes.