Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Adrenalīns, Aizkuņģa dziedzeris, Aknas, Šūna, Bilirubīns, Ciete, Endoplazmatiskais tīkls, Gērtija Kori, Glikokortikoīdi, Glikoze, Insulīns, Jūras zīdītāji, Klods Bernārs, Kodola receptori, Maksts, Miokards, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Ogļhidrāti, Plakantārpi, Polisaharīdi, Trombocīti, Urīnizvadkanāls, Virsnieres.
Adrenalīns
Adrenalīna molekulas modelis Adrenalīna ampula, 1 mg (Suprarenīns®) Adrenalīns jeb epinefrīns ir hormons, neiromediators un arī zāles, kas ir iesaistītas iekšējo orgānu funkciju (piemēram, elpošanas) regulēšanā.
Jaunums!!: Glikogēns un Adrenalīns · Redzēt vairāk »
Aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.
Jaunums!!: Glikogēns un Aizkuņģa dziedzeris · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Glikogēns un Aknas · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Glikogēns un Šūna · Redzēt vairāk »
Bilirubīns
Bilirubīna ķīmiskā struktūra Bilirubīna telpiskā struktūra Bilirubīns (— 'žults', ruber - 'sarkans') ir žults pigments, viens no galvenajiem žults komponentiem cilvēka un dzīvnieka organismā.
Jaunums!!: Glikogēns un Bilirubīns · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Glikogēns un Ciete · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Glikogēns un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Gērtija Kori
Gērtija Kori (dzimusi Radnica (Radnitz), mirusi) bija Austroungārijas, vēlāk naturalizēta Amerikas Savienoto Valstu, bioķīmiķe.
Jaunums!!: Glikogēns un Gērtija Kori · Redzēt vairāk »
Glikokortikoīdi
Glikokortikoīdi ir kortikosteroīdi, kas ietekmē galvenokārt ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu.
Jaunums!!: Glikogēns un Glikokortikoīdi · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Glikogēns un Glikoze · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Glikogēns un Insulīns · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Glikogēns un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Klods Bernārs
Klods Bernārs (1813. gada 12. jūlijs — 1878. gada 10. februāris) bija franču fiziologs.
Jaunums!!: Glikogēns un Klods Bernārs · Redzēt vairāk »
Kodola receptori
Kodola receptori jeb nukleārie receptori ir receptori, kas piedalās hormonu izraisīto efektu īstenošanā caur t.s. gēnu transkripciju, jo hormoni ir molekulas, kuras iedarbojas tieši uz cilvēka šūnas ģenētisko materiālu šūnas kodolā.
Jaunums!!: Glikogēns un Kodola receptori · Redzēt vairāk »
Maksts
Maksts, arī vagīna, ir muskuļains cauruļveida zīdītāju mātīšu un līdz ar to arī sieviešu iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
Jaunums!!: Glikogēns un Maksts · Redzēt vairāk »
Miokards
Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.
Jaunums!!: Glikogēns un Miokards · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Glikogēns un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Glikogēns un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Plakantārpi
Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Glikogēns un Plakantārpi · Redzēt vairāk »
Polisaharīdi
Polisaharīdi (poly — daudz,, sakchar — ‘cukurs’) ir lielmolekulāri ogļhidrāti.
Jaunums!!: Glikogēns un Polisaharīdi · Redzēt vairāk »
Trombocīti
No kreisās puses: eritrocīts, trombocīts un leikocīts elektronmikroskopa palielinājumā Trombocīti (thrómbos — ‘pika’, ‘gabals’;, kýtos — ‘šūna’) jeb asins plātnītes ir bezkrāsaini, mazi, neregulāri šūnu fragmenti (tās nav šūnas, jo tiem nav kodolu) aptuveni 2—3 μm diametrā, kas nodrošina asins sarecēšanu traumu gadījumos.
Jaunums!!: Glikogēns un Trombocīti · Redzēt vairāk »
Urīnizvadkanāls
Pirmajā attēlā redzams sievietes urīnizvadkanāls, bet otrajā vīrieša urīnizvadkanāls. Urīnizvadkanāls ir orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa.
Jaunums!!: Glikogēns un Urīnizvadkanāls · Redzēt vairāk »
Virsnieres
Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm un ražo dažādus hormonus, tostarp adrenalīnu un steroīdus aldosteronu un kortizolu.
Jaunums!!: Glikogēns un Virsnieres · Redzēt vairāk »
