Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, Ūnartokekertaka, Īvars Jēvers, Baltijas jūra, Baltijas pogainais ronis, Beringa jūra, Bioloģiskā daudzveidība, Brūnais lācis, Bronksas Zooloģiskais dārzs, Dabiskā vide, Diena pēc rītdienas, Efektīvais altruisms, Enerģija, Gaisa piesārņojums, Gaiss, Holocēna termālais maksimums, Islande, Jakobshavnas šļūdonis, Jaungvineja, Jūras zīdītāji, Jēkabpils, Karību jūra, Kioto protokols, Kiribati, Klimata pārmaiņas, Kotiks, Lapu krāsu maiņa rudenī, Larga ronis, Larsena šelfa ledājs, Lāču dzimta, Lietus mežs, Madonna (mūziķe), Mainava, Milzu Soļi, Neaugsme, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs, Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Pasterce, Peldētāju nieze, Pogainais ronis, Ronas ledājs, Saimā pogainais ronis, Siltumnīcas gāze, Tāna, Vācija, Years of Living Dangerously, Zemes klātne (transports), 2000. gadi, 2007. gads, ..., 2010. gadi. Izvērst indekss (1 vairāk) »
ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi
269x269px ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir 17 globāli mērķi, ko 2015.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi · Redzēt vairāk »
Ūnartokekertaka
Ūnartokekertaka, tulkojumā Brīdinājuma sala, ir sala Grenlandes austrumos, uz ziemeļiem no Skorsbija līča.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Ūnartokekertaka · Redzēt vairāk »
Īvars Jēvers
Īvars Jēvers, pazīstams arī kā Aivers Džaijevers (Ivar Giæver, dzimis Bergenā) ir norvēģu izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Īvars Jēvers · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas pogainais ronis
Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Beringa jūra
Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Beringa jūra · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Bronksas Zooloģiskais dārzs
Bronksas Zooloģiskais dārzs ir zooloģiskais dārzs Bronksas centrālajā daļā Ņujorkā, ASV.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Bronksas Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »
Diena pēc rītdienas
"Diena pēc rītdienas" ir 2004.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Diena pēc rītdienas · Redzēt vairāk »
Efektīvais altruisms
Efektīvais altruisms ir filozofiska teorija un sociāla kustība, kas izmanto pierādījumus un rūpīgu analīzi, lai atrastu efektīvākos veidus, kā uzlabot pasauli.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Efektīvais altruisms · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Enerģija · Redzēt vairāk »
Gaisa piesārņojums
230px Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Gaisa piesārņojums · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Gaiss · Redzēt vairāk »
Holocēna termālais maksimums
Temperatūras holocēnā dažādos reģionos; par 0 tiek pieņemta 20. gadsimta vidus vidējā temperatūra. Visaugstākās smailes ir gaiši zilajai Grenlandei un tumši zilajai Antarktīdai. Eiropa iezīmēta oranžā krāsā. Holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija laika posms holocēnā, kuram bija raksturīga 2—3°C augstāka gaisa temperatūra nekā pirms un pēc tā.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Holocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Islande · Redzēt vairāk »
Jakobshavnas šļūdonis
Jakobshavnas šļūdonis arī Sermekujaleks ir ledājs Grenlandes rietumos.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Jakobshavnas šļūdonis · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Karību jūra
Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Karību jūra · Redzēt vairāk »
Kioto protokols
Kioto protokols ir ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols, kas tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Kioto protokols · Redzēt vairāk »
Kiribati
Kiribati (kiribatiešu un), pilns nosaukums Kiribati Republika ir salu valsts Klusā okeāna centrālajā daļā.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Kiribati · Redzēt vairāk »
Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas vai klimata maiņa ir izmaiņas klimatu raksturojošos rādītājos (piemēram, vidējā gaisa temperatūrā, vidējā nokrišņu daudzumā, ekstrēmu laikapstākļu biežumā), kas novērotas ilgākā laika posmā — vismaz vairākos gadu desmitos.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Klimata pārmaiņas · Redzēt vairāk »
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Kotiks · Redzēt vairāk »
Lapu krāsu maiņa rudenī
Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »
Larga ronis
Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Larga ronis · Redzēt vairāk »
Larsena šelfa ledājs
Larsena šelfa ledājs ir šelfa ledājs Antarktīdā, Vedela jūras rietumu daļā.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Larsena šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »
Lietus mežs
Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Lietus mežs · Redzēt vairāk »
Madonna (mūziķe)
Madonna Luīze Čikone (Madonna Louise Ciccone, dzimusi), plašākai publikai zināma kā Madonna, ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore, modes pasaules ikona.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Madonna (mūziķe) · Redzēt vairāk »
Mainava
Mainava ir privātīpašumā esoša Bodenezera sala, kas ar tiltu savienota ar cietzemi.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Mainava · Redzēt vairāk »
Milzu Soļi
Milzu Soļi ir bezpeļņas mākslas projekts, kas sastāv no liela mēroga instalācijas milzu pēdas formā un kultūras festivāla.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Milzu Soļi · Redzēt vairāk »
Neaugsme
Neaugsme ir sociāla, politiska un ekonomiska kustība, kas kritizē ekonomisko izaugsmi kā sabiedrības mērķi un aicina samazināt attīstīto valstu ražošanu un patēriņu.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Neaugsme · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs
Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs · Redzēt vairāk »
Paleocēna-eocēna termālais maksimums
Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Pasterce
Pasterce ir lielākais Austrijas ledājs valsts dienvidaustrumos, Karintijā.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Pasterce · Redzēt vairāk »
Peldētāju nieze
Peldētāju nieze, arī cerkarioze, cerkariālais dermatīts un šistosomu dermatīts, ir īslaicīga alerģiska reakcija, kas rodas cilvēku ādā, kuri ir inficējušies ar mikroskopiskām ūdenī esošām šistosomām, vienu no plakantārpu dzimtām.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Peldētāju nieze · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Ronas ledājs
Ronas ledājs ir ledājs Šveices dienvidos, Valē kantonā un ir Ronas upes sākums.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Ronas ledājs · Redzēt vairāk »
Saimā pogainais ronis
Saimā pogainais ronis jeb Saimā ronis (Pusa hispida saimensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Saimā pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Siltumnīcas gāze
Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Siltumnīcas gāze · Redzēt vairāk »
Tāna
Tāna jeb Teno ir 361 kilometru gara upe Norvēģijas un Somijas ziemeļos, Lapzemē.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Tāna · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Vācija · Redzēt vairāk »
Years of Living Dangerously
Years of Living Dangerously ir ASV dokumentāls seriāls par globālo sasilšanu.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Years of Living Dangerously · Redzēt vairāk »
Zemes klātne (transports)
Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »
2000. gadi
Eiropas Savienība pēc 2004. gada paplašināšanās. 2000.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un 2000. gadi · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2010. gadi
Bēgļu laiva Vidusjūrā Eiropas migrantu krīzes laikā (2015). 2010.
Jaunums!!: Globālā sasilšana un 2010. gadi · Redzēt vairāk »
