Komunikācija

710 attiecības: Akmeņčakstīte, Akmeņkuitala, Akmeņkuitalu dzimta, Akmeņtārtiņš, Akmeņu čipste, ALH 84001, Alpu kovārnis, Alpu vārna, Amūras čebačeks, Amūras ezis, Amerikas cauna, Amerikas grifi, Amerikas melnais lācis, Amerikas upes tilbīte, Amerikas vālodžu dzimta, Amerikas vālodzes, Andu kondors, Apaļais jūrasgrundulis, Apenīnu brūnais lācis, Apkakles stērste, Apkakles strazds, Apodziņš, Arktikas stērstu dzimta, Arlekīnpīle, Asspalvainās zemes vāveres, Astats, Atlantijas tuklītis, Atommasas vienība, Ausainais cīrulis, Ausainā pūce, Ausainie cīruļi, Ausleja, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālijas ehidna, Austrumu ūbele, Austrumu ķauķīši, Austrumu burunduks, Austrumu dzeltenā cielava, Austrumu lopu gārnis, Autopsija, Avogadro skaitlis, Šķīdums, Šrilankas zilā žagata, Švarca ķauķītis, Ģirliči, Ģirlicis, Ūdeņradis, Ūdeņu čipste, Ūdens, ..., Ūdensstrazdi, Ūdensstrazds, Ūdensvistiņas, Ūdri, Īlenknābju dzimta, Ūpis, Īspirkstu cīrulis, Īspirkstu mizložņa, Ķauķi, Ķīķis, Ķīmisko elementu saraksts, Ķīnas čakste, Ķīnas tīģeris, Ķīsis, Ķīvīte, Ķeģi, Ķeģis, Ķerra (putns), Ķivulis, Žagata, Žubīšu dzimta, Žubīte, Žurkas, Čakstes, Četema salas mušķērājs, Čipstes, Čivava (suņu šķirne), Čuņčiņš, Ēre (monēta), Ērgļi (putni), Āfrikas jakāns, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āfrikas zeltainais kaķis, Āfrikas zilzīlīte, Āzijas leopardkaķis, Āzijas tuksneša ķauķis, Bafina zoss, Baložu dzimta, Baltacis, Baltastes truši, Baltausu gaura, Baltā cielava, Baltā sniedze, Baltgalvas grifs, Baltgalvas zilknābis, Baltirbe, Baltkakla mušķērājs, Baltkrūtainais ezis, Baltmugurdzenis, Baltrīkles žagatsīlis, Baltspārnu žagata, Baltsvītru krustknābis, Baltvaigu garkaklis, Baltvēdera erickiņš, Baltvēderis, Bandikutveidīgie, Bārdzīlīte, Bēdrozis, Bengālijas tīģeris, Bezdelīga, Bezdelīgu dzimta, Bezdelīgu piekūns, Bišu dzenis, Bikšainais apogs, Bikšainais klijāns, Birztalu stērste, Boče, Brazīlijas gaura, Brūnais ibiss, Brūnais sīlis, Brūnā čakste, Brūnā koku žagata, Brūnkaklis, Brūnkrūtainais ezis, Brūnspārnu ķauķis, Brētliņa, Briļļainais lācis, Bruņrupuči, Burunduki, Cīruļu dzimta, Ceļotājbalodis, Ceļotājpūcīte, Cekulainais cīrulis, Cekulainais jakāns, Cekulpīle, Cekulzīlīte, Cekulzīlītes, Centners, Ceru ķauķis, Cielavu dzimta, Ciršļu dzimta, Citroncielava, Dadzīši, Dadzītis, Daglā čakstīte, Daglā vārna, Daurijas čakste, Daurijas bezdelīga, Daurijas kovārnis, Dārza ķauķis, Dārza stērste, Dārza susuris, Dūkuri, Dūkurpīle, Dūkuru dzimta, Dūmakainais leopards, Degu, Degunragputnu dzimta, Deimoss (pavadonis), Despoina (pavadonis), Dižknābis, Dižknābja vārna, Dižraibais dzenis, Diēta, Dienvidlidvāvere, Dins (mērvienība), Diona (pavadonis), Dumbrvistiņu dzimta, Dzegužu dzimta, Dzeguze, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā cielava, Dzeltenā stērste, Dzeltenknābja klija, Dzeltenpieres jakāns, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājstrazds, Dzilnīši, Dzilnītis, Dzilnu dzimta, Dzilnveidīgie, Ežu dzimta, Edipa cekulainais tamarīns, Egļu krustknābis, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas eži, Eirāzijas kurmji, Eirāzijas lūsis, Eirāzijas sloka, Eiropa (pavadonis), Eiropas kāmis, Eiropas kurmis, Eleotriss, Emu, Erickiņš, Ezeru ķauķis, Fazānu dzimta, Fidži lori, FIFA Pasaules kauss, Floridas sīlis, G (nozīmju atdalīšana), Gaišais ķauķis, Gaišais ķeģis, Gaišzilais sīlis, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Galateja (pavadonis), Ganimēds (pavadonis), Garastīšu dzimta, Garastīte, Garastītes, Garastes zebiekste, Garkaklis, Garknābja gaura, Garneles, Garstilbis, Garstilbji, Gārņu dzimta, Gepards, Glodenes, Goferi, Grauds, Grīšļu ķauķis, Gredzenūbele, Grieze, Gugatnis, Hēlijs-3, Hjūma ķauķītis, Hokejs, Humusvielas, Ibērijas lūsis, Ideālas gāzes likums, Iedzeltenais ķauķis, Imperatorpingvīns, Indijas vārna, Indonēzijas kalnu zebiekste, Inerce, Inku sīlis, IPhone 4S, ISO 216, Jamaikas zilknābis, Japānas lidvāvere, Japānas susuris, Japets (pavadonis), Jaunkaledonijas vārna, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Jaunzēlandes papagaiļi, Javas cekulsīlis, Jūras šņibītis, Jūras žagata, Jūras žagatas, Jūras kraukļi, Jūras zīriņš, Jūrascūciņa, Jūrascūciņu dzimta, Jūrasstagars, Jo (pavadonis), Jupiters LXIV, Jupiters LXVIII, Jupiters LXX, Kašalots, Kaņepītis, Kadjakas lācis, Kaiju apakšdzimta, Kajaks, Kakadu, Kalipso (pavadonis), Kalnu ķauķi, Kalnu ķeģis, Kalnu bebrs, Kalnu melnsejas ķauķis, Kalnu zebiekste, Kambodžas šuvējputns, Kamerūnas zvīņastvāvere, Kanādas bēdrozis, Kapucīnskunkss, Karakals, Karaliskais pingvīns, Karošknābis, Kaviārs, Kaze, Kāmji, Kāmju dzimta, Kāpzemes slaidkājis, Kārklu ķauķis, Kea, Kilograms, Kinkažu, Kirī, Klijāni, Klijkaijas, Klinšu balodis, Klinšuvārnas, Klusais ķauķis, Kodolenerģija, Koku čipste, Koku pīle, Koku svīres, Kolibri, Kolumbijas zebiekste, Kovārņi, Kovārnis, Krastu čurkste, Krauķis, Krāšņā pūkpīle, Krāšņgalvīši, Krīklis, Krūmu ķauķis, Krūmu sīlis, Krūmu vārna, Krustknābji, Kuitala, Kukaiņu piekūns, Kurkulis, Kurmju dzimta, Kvadriljons, Kvintiljons, Lakstīgala, Lapzemes stērste, Latvijas naudas vēsture, Latvijas vietējā kaza, Lauči, Laucis, Laukirbe, Lauku balodis, Lauku cīrulis, Lauku lija, Lauku piekūns, Lauku zvirbulis, Lāsainais ķauķis, Lāsumainais sesks, Lentastes astrāpija, Lidvāvere, Lielais alks, Lielais ķīris, Lielais baltais gārnis, Lielais dumpis, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais piekūns, Lielais susuris, Lielā čakste, Lielā čipste, Lielā polārkaija, Lielā stērste, Lielā zīlīte, Lielās bezdelīgas, Lielgalvis (putns), Lietenes, Lietuvainis, Lopu gārnis, Lukstu čakstīte, Mailīte, Mainas, Mandarīnpīle, Mandarīnpīles, Mangustu dzimta, Manuls, Marmora krīklis, Masa, Maurīcijas fodijs, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Maurīcijas pelēkā baltactiņa, Maurīcijas piekūns, Mazais alks, Mazais ķeģis, Mazais ērglis, Mazais baltais gārnis, Mazais dūkuris, Mazais dumpis, Mazais dzenis, Mazais mušķērājs, Mazais plankumainais skunkss, Mazais susuris, Mazais svilpis, Mazais trušbandikuts, Mazā ausainā pūcīte, Mazā gaura, Mazā sīga, Mazā stērste, Mazie dūkuri, Mazie dumpji, Mazie dzeņi, Mājas čurkste, Mājas sesks, Mājas vista, Mājas zvirbulis, Mārciņa (mērvienība), Mārka (masas mērvienība), Mārka (naudas vienība), Mērkaziņa, Mērvienība, Meža balodis, Meža cauna, Meža kaķis, Meža pūce, Meža sesks, Meža sicista, Meža stērste, Meža susuris, Meža zīlīte, Meža zīlītes, Mežirbe, Mežirbes, Medību piekūns, Mega, Melnais akmeņtārtiņš, Melnais alks, Melnais erickiņš, Melnais garstilbis, Melnais lori, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Melnā žagata, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnā vārna, Melnās dzilnas, Melngalvas ķauķis, Melngalvas stērste, Melnpieres čakste, Melnrīkles žagatsīlis, Melnrīkles strazds, Metriskie priedēkļi, MG, Mimass (pavadonis), Mizložņa, Mizložņas, Mizložņu dzimta, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Molekulu masa, Mols, Moluku kakadu, Montserratas vālodze, Mušķērāju dzimta, Musketieris, Najāda (pavadonis), Nakts gārnis, Nambats, Niedru lija, Niedru stērste, Niedru strazds, Nokia 2610, Nokia 2690, Oberons, Ocelots, Ogleklis, Oktanitrokubāns, Olbaltumvielas, Paceplīši, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Paipala, Paipalas, Pakalnu maina, Palieņu ķauķis, Pallasa ķauķis, Palmu žagata, Pandora (pavadonis), Papagaiļi, Papuasijas lorikets, Parastais jenots, Parastais zalktis, Parastā ūbele, Parastā maina, Parastā odze, Parastā pūkpīle, Parastā vāvere, Patagonijas zebiekste, Pavīķe, Pārpilnības jūra, Pūčveidīgie, Pīļu dzimta, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Pērļvistu dzimta, Peļkājīte, Peļkājītes, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais strazds, Pelēkā cielava, Pelēkā dzilna, Pelēkā koku žagata, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā vāvere, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zīlītes, Pelēkcekula zīlīte, Peles, Piekūni, Piekūnu dzimta, Piekūnveidīgie, Pireneju zilspārnu žagata, Plankumainā salamandra, Plankumainie skunksi, Platknābis, Platknābja pūslītis, Plīvurpūce, Plēsīgie somaiņi, Plēsēji, Plēsējsomaiņu dzimta, Plukšķis, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Prusaki, Pundurērglis, Pundurnīlzirgs, Pundursīlis, Pupuķi, Pupuķis, Purva ķauķis, Purva pūce, Purva piekūns, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Ragainais cīrulis, Raibais fazāns, Raibās mizložņas, Raibie dzeņi, Raudze, Rūsganais lūsis, Reņģe, Reja (pavadonis), Resnknābja kaira, Riekstrozis, Rietumu goferi, Rietumu lakstīgala, Rietumu plankumainais skunkss, Rodrigesas fodijs, Rotans, Rubeņi, Rubeņu apakšdzimta, Rudastes čakste, Rudā dižpīle, Rudsānu zilastīte, Rudsejas ķauķis, S/2000 J 11, Sabulis, Sahāras svītrainais sesks, Saksaulu sīlis, Samta cekula sīlis, Sarkanais fodijs, Sarkanais tirānmušķērājs, Sarkanā klija, Sarkanā panda, Sarkanā puskuitala, Sarkanie svilpji, Sarkankakla tītiņš, Sarkanknābja zilā žagata, Sarkanrīklīte, Sarkanrīkles čipste, Saules sistēmas planētas, Sauszemes bruņurupuču dzimta, Sāļūdens, Sājūdens, Sālsezers, Sāmsalas dižpīle, Sārtais balodis, Sārtais strazds, Sārtgalvas pīle, Sārtgalvītis, Sīlis, Seišelu piekūns, Seivi ķauķis, Sekstiljons, Septiljons, Sermuļi, Sermulis, Servals, Sičuaņas bēdrozis, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas kolonoks, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sibīrijas stirna, Sicistas, Sikspārņi, Sila strazds, Skaņuplate, Sloku dzimta, Smiltāju čakstīte, Smiltāju čakstītes, Sniedze, Sniega leopards, Sniega vētrasputns, Somzīlīšu dzimta, Somzīlīte, Somzīlītes, Spidiļķis, Sprogainā cekula sīlis, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stellera sīlis, Stepes čipste, Stepes piekūns, Strauss, Strazdu dzimta, Sudrabkaija, Suns, Surikats, Susuri, Svīre, Svīru dzimta, Svīrveidīgie, Svītrainais ķauķis, Svītrainā pūce, Svilpējzaķi, Svilpis, Svirlītis, Taira, Taivānas zilā žagata, Talasa (pavadonis), Tanagru dzimta, Tarsiji, Tīrradņa elements, Tītiņš, Tētija (pavadonis), Telesto (pavadonis), Temnurus temnurus, Tievknābja kaira, Tievknābja kuitala, Tilbītes, Tirāniņu dzimta, Titānija, Titāns (pavadonis), Tonna, Trīsadatu stagars, Trīspirkstu dzeņi, Trīspirkstu dzenis, Triljons, Tritons (pavadonis), Tropu pigmejvāvere, Tukānu dzimta, Tuklīši, Tuksneša čakstīte, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, Upes ķauķis, Upes tārtiņš, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Urālpūce, Vakarlēpis, Vanagērgļi, Vanagi, Vanagu dzimta, Vanagveidīgie, Varāni, Vālodze, Vārnu dzimta, Vāveres, Vīķe, Vītītis, Vēbera-Fehnera likums, Vētrasputni, Vidējais dzenis, Vidējie dzeņi, Vidusamerikas kakomiclijs, Vienmuļais strazds, Vistilbe, Vistu vanags, Vistveidīgie, Zaķu dzimta, Zaļais ķauķītis, Zaļais pāvs, Zaļais sīlis, Zaļā žagata, Zaļā dzilna, Zaļā savvaļas vista, Zaļā vārna, Zaļās dzilnas, Zaļžubīte, Zaļvārnveidīgie, Zaļzoda kolibri, Zīdaste, Zīlīšu dzimta, Zīlītes, Zīriņu apakšdzimta, Zeltgalvītis, Zeltknābja žagata, Ziemas žubīte, Ziemeļamerikas dižknābji, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļpūce, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu olings, Ziemeļu svilpis, Zilais krūmu sīlis, Zilais sīlis, Zilrīklīte, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zilzīlītes, Zivjērglis, Zivju dzenīšu apakšdzimta, Zivju dzenīšu dzimta, Zivju dzenītis, Zivjudzenīšveidīgie, Zosveidīgie, Zvīņnešu dzimta, Zvirbuļi, Zvirbuļu dzimta, Zvirbuļu vanags, 22 Kalliope, 433 Eross, 52 Eiropa. Izvērst indekss (660 vairāk) » « Shrink indekss

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitalu dzimta

Akmeņkuitalu dzimta jeb lielaču dzimta (Burhinidae) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas divās ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Akmeņkuitalu dzimta · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Grams un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

ALH 84001

Allan Hills 84001 (plašāk pazīstams kā ALH 84001) ir meteorīts, kas tika atrasts Elana kalnu pakājē Antarktīdā.

Jaunums!!: Grams un ALH 84001 · Redzēt vairāk »

Alpu kovārnis

Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Grams un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »

Alpu vārna

Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Grams un Alpu vārna · Redzēt vairāk »

Amūras čebačeks

Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu.

Jaunums!!: Grams un Amūras čebačeks · Redzēt vairāk »

Amūras ezis

Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Grams un Amūras ezis · Redzēt vairāk »

Amerikas cauna

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Grams un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »

Amerikas grifi

Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.

Jaunums!!: Grams un Amerikas grifi · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Grams un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Amerikas upes tilbīte

Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) ir neliela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Grams un Amerikas upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodžu dzimta

Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodzes

Amerikas vālodzes (Icterus) ir viena no Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) ģintīm, kas apvieno 33 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Amerikas vālodzes · Redzēt vairāk »

Andu kondors

Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Grams un Andu kondors · Redzēt vairāk »

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Jaunums!!: Grams un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Apenīnu brūnais lācis

Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Grams un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Apkakles stērste

Apkakles stērste (Rhynchophanes mccownii) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Apkakles stērste · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Grams un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstu dzimta

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Grams un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Astats

Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85.

Jaunums!!: Grams un Astats · Redzēt vairāk »

Atlantijas tuklītis

Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.

Jaunums!!: Grams un Atlantijas tuklītis · Redzēt vairāk »

Atommasas vienība

Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.

Jaunums!!: Grams un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Grams un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Ausainā pūce

Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.

Jaunums!!: Grams un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »

Ausainie cīruļi

Ausainie cīruļi (Eremophila) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Ausainie cīruļi · Redzēt vairāk »

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Jaunums!!: Grams un Ausleja · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Grams un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas sarkanrīklītes

Austrālāzijas sarkanrīklītes, Austrālāzijas sarkanrīklīšu ģints (Petroica) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Austrālāzijas sarkanrīklītes · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Grams un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Austrumu ķauķīši

Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.

Jaunums!!: Grams un Austrumu ķauķīši · Redzēt vairāk »

Austrumu burunduks

Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Grams un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »

Austrumu dzeltenā cielava

Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Austrumu dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Austrumu lopu gārnis

Austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Austrumu lopu gārnis · Redzēt vairāk »

Autopsija

Bartolomeja Angļa traktāta "Par lietu īpašībām" Autopsija (autos — ‘pats’,, opsis — ‘skats’) vai līķa sekcija, arī obdukcija ir līķa uzšķēršana patologanatomiskās izmeklēšanas nolūkos, nāves cēloņa noskaidrošanai.

Jaunums!!: Grams un Autopsija · Redzēt vairāk »

Avogadro skaitlis

Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.

Jaunums!!: Grams un Avogadro skaitlis · Redzēt vairāk »

Šķīdums

Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.

Jaunums!!: Grams un Šķīdums · Redzēt vairāk »

Šrilankas zilā žagata

Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Grams un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ģirliči

Ģirliči, ģirliču ģints (Serinus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Grams un Ģirliči · Redzēt vairāk »

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Ģirlicis · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Grams un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdeņu čipste

Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Ūdeņu čipste · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Grams un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazds

Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Grams un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņas

Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.

Jaunums!!: Grams un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Ūdri · Redzēt vairāk »

Īlenknābju dzimta

Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Grams un Īlenknābju dzimta · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Grams un Ūpis · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Grams un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Jaunums!!: Grams un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »

Ķauķi

Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Ķauķi · Redzēt vairāk »

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Jaunums!!: Grams un Ķīķis · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Grams un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Ķīnas čakste

Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Grams un Ķīnas čakste · Redzēt vairāk »

Ķīnas tīģeris

Ķīnas tīģeris (Panthera tigris amoyensis) ir viena no tīģera pasugām, kas mūsdienās, iespējams, sastopama tikai nebrīvē.

Jaunums!!: Grams un Ķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »

Ķīsis

Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Grams un Ķīsis · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Grams un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Ķeģi

Ķeģi, ķeģu ģints (Acanthis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Grams un Ķeģi · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Grams un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Grams un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Grams un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Žagata · Redzēt vairāk »

Žubīšu dzimta

Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Grams un Žubīte · Redzēt vairāk »

Žurkas

Žurkas, žurku ģints (Rattus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzēji.

Jaunums!!: Grams un Žurkas · Redzēt vairāk »

Čakstes

Čakstes, čakstu ģints (Lanius) ir čakstu dzimtas (Laniidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 30 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Čakstes · Redzēt vairāk »

Četema salas mušķērājs

Četema salas mušķērājs jeb melnais mušķērājs (Petroica traversi) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Četema salās.

Jaunums!!: Grams un Četema salas mušķērājs · Redzēt vairāk »

Čipstes

Čipstes, čipstu ģints (Anthus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Čipstes · Redzēt vairāk »

Čivava (suņu šķirne)

Čivava ir mazākā suņu šķirne pasaulē, kas izveidota Meksikā un nosaukta Čivavas štata vārdā par godu faktam, ka rietumu pasaule 1850.

Jaunums!!: Grams un Čivava (suņu šķirne) · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Grams un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Ēre (monēta)

Zviedrijas 1 ēres monēta (1724). Dānijas 2 ēru monēta (1948—1972). Zviedrijas 5 ēru monēta (1879). Ēre jeb ēra ir Ziemeļeiropas valstu monēta, ko agrāk lietoja arī Livonijas konfederācijas un Zviedru Vidzemes teritorijā.

Jaunums!!: Grams un Ēre (monēta) · Redzēt vairāk »

Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.

Jaunums!!: Grams un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāns

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Grams un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »

Āfrikas svītrainā zebiekste

Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).

Jaunums!!: Grams un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais kaķis

Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.

Jaunums!!: Grams un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »

Āfrikas zilzīlīte

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Grams un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Āzijas leopardkaķis

Āzijas leopardkaķis (Prionailurus bengalensis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Āzijas leopardkaķis · Redzēt vairāk »

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Grams un Āzijas tuksneša ķauķis · Redzēt vairāk »

Bafina zoss

Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Grams un Bafina zoss · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Grams un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltacis

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Baltacis · Redzēt vairāk »

Baltastes truši

Baltastes truši (Sylvilagus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas trušu sugas, kuras sastopamas Amerikas kontinentos un kurām ir plaša izplatība Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Grams un Baltastes truši · Redzēt vairāk »

Baltausu gaura

Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Baltausu gaura · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Grams un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltā sniedze

Baltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) putnu suga, kas pieder pie sniedžu ģints (Plectrophenax).

Jaunums!!: Grams un Baltā sniedze · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Grams un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltgalvas zilknābis

Baltgalvas zilknābis jeb baltgalvas pīle (Oxyura leucocephala) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Grams un Baltgalvas zilknābis · Redzēt vairāk »

Baltirbe

Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).

Jaunums!!: Grams un Baltirbe · Redzēt vairāk »

Baltkakla mušķērājs

Baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Baltkakla mušķērājs · Redzēt vairāk »

Baltkrūtainais ezis

Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Grams un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »

Baltrīkles žagatsīlis

Baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Baltrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Baltspārnu žagata

Baltspārnu žagata (Urocissa whiteheadi) ir vidēja auguma, reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Grams un Baltspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Grams un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »

Baltvaigu garkaklis

Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Grams un Baltvaigu garkaklis · Redzēt vairāk »

Baltvēdera erickiņš

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Grams un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Grams un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Bandikutveidīgie

Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Grams un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »

Bārdzīlīte

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.

Jaunums!!: Grams un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »

Bēdrozis

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.

Jaunums!!: Grams un Bēdrozis · Redzēt vairāk »

Bengālijas tīģeris

Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), saukts arī par karalisko tīģeri, ir viena no tīģera pasugām, kas mājo Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Grams un Bengālijas tīģeris · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu dzimta

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Grams un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu piekūns

Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Grams un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Jaunums!!: Grams un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »

Bikšainais klijāns

Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Bikšainais klijāns · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Grams un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Boče

Boče (IPA: /ˈbɒtʃə/) (latviski nosaukums tiek atveidots arī kā boccia, boccio, bočija, bočia, bočio, bokio, bokia) ir bumbu ripināšanas sporta spēle, kas izveidota uz boči (En) spēles pamata, pielāgojot tās noteikumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Jaunums!!: Grams un Boče · Redzēt vairāk »

Brazīlijas gaura

Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Brazīlijas gaura · Redzēt vairāk »

Brūnais ibiss

Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Brūnais ibiss · Redzēt vairāk »

Brūnais sīlis

Brūnais sīlis (Psilorhinus morio) ir liels Ziemeļamerikā dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga brūno sīļu ģintī (Psilorhinus).

Jaunums!!: Grams un Brūnais sīlis · Redzēt vairāk »

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Jaunums!!: Grams un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »

Brūnā koku žagata

Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta).

Jaunums!!: Grams un Brūnā koku žagata · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Grams un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Grams un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Grams un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »

Brētliņa

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.

Jaunums!!: Grams un Brētliņa · Redzēt vairāk »

Briļļainais lācis

Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino lāču ģintī (Tremarctos).

Jaunums!!: Grams un Briļļainais lācis · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Grams un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Grams un Burunduki · Redzēt vairāk »

Cīruļu dzimta

Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Grams un Cīruļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļotājbalodis

Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).

Jaunums!!: Grams un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »

Ceļotājpūcīte

Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).

Jaunums!!: Grams un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Cekulainais jakāns

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.

Jaunums!!: Grams un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Grams un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Cekulzīlīte

Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.

Jaunums!!: Grams un Cekulzīlīte · Redzēt vairāk »

Cekulzīlītes

Cekulzīlītes, cekulzīlīšu ģints (Lophophanes) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Grams un Cekulzīlītes · Redzēt vairāk »

Centners

Centners ir smaguma mērvienība, kas metriskajā sistēmā atbilst 100 kilogramiem jeb 100 000 gramiem.

Jaunums!!: Grams un Centners · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Cielavu dzimta

Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Grams un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »

Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Grams un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Grams un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Dadzīši

Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Grams un Dadzīši · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Grams un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Daglā čakstīte

Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Daglā čakstīte · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Daurijas čakste

Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Grams un Daurijas čakste · Redzēt vairāk »

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »

Daurijas kovārnis

Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Daurijas kovārnis · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Grams un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dārza stērste

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Dārza stērste · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Grams un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dūkuri

Dūkuri (Podiceps) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 9 sugas, no kurām viena — Kolumbijas dūkuris (Podiceps andinus) ir izmirusi 20. gadsimta beigās.

Jaunums!!: Grams un Dūkuri · Redzēt vairāk »

Dūkurpīle

Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder dūkurpīļu apakšdzimtai (Thalassorninae).

Jaunums!!: Grams un Dūkurpīle · Redzēt vairāk »

Dūkuru dzimta

Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.

Jaunums!!: Grams un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »

Dūmakainais leopards

Dūmakainais leopards jeb mākoņainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).

Jaunums!!: Grams un Dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Grams un Degu · Redzēt vairāk »

Degunragputnu dzimta

Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Degunragputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Deimoss (pavadonis)

Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.

Jaunums!!: Grams un Deimoss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Despoina (pavadonis)

Despoina, arī Neptūns V, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Despoina (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Jaunums!!: Grams un Dižknābis · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »

Diēta

Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.

Jaunums!!: Grams un Diēta · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).

Jaunums!!: Grams un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Dins (mērvienība)

Dins ir CGS sistēmas spēka mērvienība.

Jaunums!!: Grams un Dins (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Diona (pavadonis)

Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.

Jaunums!!: Grams un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Dumbrvistiņu dzimta

Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) dzimta, kas apvieno 156 mazu un vidēji lielu putnu sugas un kuras iedala 41 ģintī.

Jaunums!!: Grams un Dumbrvistiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzegužu dzimta

Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Grams un Dzegužu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeguze

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Dzeguze · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Grams un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenā cielava

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja klija

Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.

Jaunums!!: Grams un Dzeltenknābja klija · Redzēt vairāk »

Dzeltenpieres jakāns

Dzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Grams un Dzeltenpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Jaunums!!: Grams un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Jaunums!!: Grams un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Dzilnītis · Redzēt vairāk »

Dzilnu dzimta

Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Grams un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnveidīgie

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).

Jaunums!!: Grams un Dzilnveidīgie · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Grams un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Edipa cekulainais tamarīns

Edipa cekulainais tamarīns (Saguinus oedipus) ir primātu suga, kas pieder kalitriksu dzimtai.

Jaunums!!: Grams un Edipa cekulainais tamarīns · Redzēt vairāk »

Egļu krustknābis

Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).

Jaunums!!: Grams un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Grams un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas eži

Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Eirāzijas eži · Redzēt vairāk »

Eirāzijas kurmji

Eirāzijas kurmji, Eirāzijas kurmju ģints (Talpa) ir kurmju dzimtas (Talpidae) ģints, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae).

Jaunums!!: Grams un Eirāzijas kurmji · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Grams un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Grams un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Grams un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Eiropas kāmis

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs.

Jaunums!!: Grams un Eiropas kāmis · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Grams un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Eleotriss

Eleotriss (Micropercops swinhonis) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu areālu Austrumāzijā — Ķīnas austrumus, Korejas pussalas rietumus un Japānu.

Jaunums!!: Grams un Eleotriss · Redzēt vairāk »

Emu

Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).

Jaunums!!: Grams un Emu · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »

Fidži lori

Fidži lori (Phigys solitarius) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas endēma Fidži.

Jaunums!!: Grams un Fidži lori · Redzēt vairāk »

FIFA Pasaules kauss

1978. gada FIFA Pasaules kauss FIFA Pasaules kauss, bieži vienkārši Pasaules kauss, ir starptautisks futbola turnīrs, ko organizē FIFA un tajā piedalās nacionālās futbola izlases.

Jaunums!!: Grams un FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Grams un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

G (nozīmju atdalīšana)

G ir latīņu alfabēta septītais burts.

Jaunums!!: Grams un G (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Grams un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Grams un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »

Gaišzilais sīlis

Gaišzilais sīlis jeb pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga gaišzilo sīļu ģintī (Gymnorhinus).

Jaunums!!: Grams un Gaišzilais sīlis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Gaigala · Redzēt vairāk »

Galateja (pavadonis)

Galateja, arī Neptūns VI, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Galateja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ganimēds (pavadonis)

Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Grams un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Grams un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Grams un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garastītes

Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Garastītes · Redzēt vairāk »

Garastes zebiekste

Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Grams un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garneles

Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Grams un Garneles · Redzēt vairāk »

Garstilbis

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Garstilbis · Redzēt vairāk »

Garstilbji

Garstilbji, garstilbju ģints (Himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Garstilbji · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Grams un Gepards · Redzēt vairāk »

Glodenes

Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).

Jaunums!!: Grams un Glodenes · Redzēt vairāk »

Goferi

Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Goferi · Redzēt vairāk »

Grauds

Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.

Jaunums!!: Grams un Grauds · Redzēt vairāk »

Grīšļu ķauķis

Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Grīšļu ķauķis · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Grams un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Grams un Grieze · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Grams un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Grams un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Grams un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Hokejs

Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.

Jaunums!!: Grams un Hokejs · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Grams un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Ibērijas lūsis

Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Grams un Ibērijas lūsis · Redzēt vairāk »

Ideālas gāzes likums

Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.

Jaunums!!: Grams un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »

Imperatorpingvīns

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Grams un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »

Indijas vārna

Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Indijas vārna · Redzēt vairāk »

Indonēzijas kalnu zebiekste

Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Indonēzijas kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.

Jaunums!!: Grams un Inerce · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Grams un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

IPhone 4S

iPhone 4S ir Apple Inc. ražots viedtālrunis ar skārienjutīgu ekrānu.

Jaunums!!: Grams un IPhone 4S · Redzēt vairāk »

ISO 216

ISO 216 nosaka starptautisku standartu (ISO) papīra izmēriem, kurus izmanto vairums pasaules valstu, izņemot ASV, Kanādu un vēl dažas valstis.

Jaunums!!: Grams un ISO 216 · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Grams un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Japānas lidvāvere

Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Grams un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »

Japānas susuris

Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).

Jaunums!!: Grams un Japānas susuris · Redzēt vairāk »

Japets (pavadonis)

Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.

Jaunums!!: Grams un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).

Jaunums!!: Grams un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes papagaiļi

Jaunzēlandes papagaiļi, Jaunzēlandes papagaiļu dzimta (Strigopidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes papagaiļu virsdzimtā (Strigopoidea).

Jaunums!!: Grams un Jaunzēlandes papagaiļi · Redzēt vairāk »

Javas cekulsīlis

Javas cekulsīlis (Platylophus galericulatus) ir reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga Javas cekulsīļu ģintī (Platylophus).

Jaunums!!: Grams un Javas cekulsīlis · Redzēt vairāk »

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Grams un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Jūras žagata · Redzēt vairāk »

Jūras žagatas

Jūras žagatas (Haematopus) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) ģints, kas ir vienīgā jūras žagatu dzimtā (Haematopodidae).

Jaunums!!: Grams un Jūras žagatas · Redzēt vairāk »

Jūras kraukļi

Jūras kraukļi, jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax) ir vienīgā pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) ģints.

Jaunums!!: Grams un Jūras kraukļi · Redzēt vairāk »

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņa

Jūrascūciņa (Cavia porcellus) ir viena no deviņām jūrascūciņu ģints sugām.

Jaunums!!: Grams un Jūrascūciņa · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņu dzimta

Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Jūrascūciņu dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrasstagars

Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).

Jaunums!!: Grams un Jūrasstagars · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Grams un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jupiters LXIV

Jupiters LXIV ir neliels Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Jupiters LXIV · Redzēt vairāk »

Jupiters LXVIII

Jupiters LXVIII ir neliels Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Jupiters LXVIII · Redzēt vairāk »

Jupiters LXX

Jupiters LXX ir neliels Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Jupiters LXX · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Grams un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kaņepītis

Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Kaņepītis · Redzēt vairāk »

Kadjakas lācis

Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Grams un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »

Kaiju apakšdzimta

Kaiju apakšdzimta (Larinae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputnu apakšdzimtām, kas apvieno 52 sugas un kas tiek iedalītas 10 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Kaiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Kajaks · Redzēt vairāk »

Kakadu

Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).

Jaunums!!: Grams un Kakadu · Redzēt vairāk »

Kalipso (pavadonis)

Kalipso (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Kalipso (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kalnu ķauķi

Kalnu ķauķi (Abroscopus) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Kalnu ķauķi · Redzēt vairāk »

Kalnu ķeģis

Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).

Jaunums!!: Grams un Kalnu ķeģis · Redzēt vairāk »

Kalnu bebrs

Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).

Jaunums!!: Grams un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »

Kalnu melnsejas ķauķis

Kalnu melnsejas ķauķis (Abroscopus schisticeps) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Kalnu melnsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Kalnu zebiekste

Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Kambodžas šuvējputns

Kambodžas šuvējputns (Orthotomus carduelis) ir dienvidu ķauķu dzimtas (Cisticolidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Kambodžas šuvējputns · Redzēt vairāk »

Kamerūnas zvīņastvāvere

Kamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis) ir endēma Centrālās Āfrikas rietumdaļas zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) grauzēju suga, kas ir vienīgā suga Kamerūnas zvīņastvāveru ģintī (Zenkerella).

Jaunums!!: Grams un Kamerūnas zvīņastvāvere · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Grams un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Kapucīnskunkss

Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Grams un Kapucīnskunkss · Redzēt vairāk »

Karakals

Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.

Jaunums!!: Grams un Karakals · Redzēt vairāk »

Karaliskais pingvīns

Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Grams un Karaliskais pingvīns · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Kaviārs

perlamutra karotītēs Kaviārs (no, kas savukārt no) ir 3% vārāmā sāls šķīdumā iesālīti storveidīgo vai lašveidīgo zivju ikri.

Jaunums!!: Grams un Kaviārs · Redzēt vairāk »

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Jaunums!!: Grams un Kaze · Redzēt vairāk »

Kāmji

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Grams un Kāmji · Redzēt vairāk »

Kāmju dzimta

Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Grams un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »

Kāpzemes slaidkājis

Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Grams un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »

Kārklu ķauķis

Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Kārklu ķauķis · Redzēt vairāk »

Kea

Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.

Jaunums!!: Grams un Kea · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Grams un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kinkažu

Kinkažu (Potos flavus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kinkažu ģintī (Potos).

Jaunums!!: Grams un Kinkažu · Redzēt vairāk »

Kirī

Kirī (saīsinājums Ci) ir novecojusi radioaktivitātes mērvienība.

Jaunums!!: Grams un Kirī · Redzēt vairāk »

Klijāni

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Klijāni · Redzēt vairāk »

Klijkaijas

Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.

Jaunums!!: Grams un Klijkaijas · Redzēt vairāk »

Klinšu balodis

Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.

Jaunums!!: Grams un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Grams un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Klusais ķauķis

Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Klusais ķauķis · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Grams un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Koku čipste

thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.

Jaunums!!: Grams un Koku čipste · Redzēt vairāk »

Koku pīle

thumb Koku pīle (Aix sponsa) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.

Jaunums!!: Grams un Koku pīle · Redzēt vairāk »

Koku svīres

Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Grams un Koku svīres · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Kolibri · Redzēt vairāk »

Kolumbijas zebiekste

Kolumbijas zebiekste (Mustela felipei) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Kolumbijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Kovārņi

Kovārņi jeb kovārņu ģints (Coloeus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Kovārņi · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krastu čurkste

Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).

Jaunums!!: Grams un Krastu čurkste · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Grams un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Krāšņgalvīši

Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Grams un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Grams un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krūmu vārna

Krūmu vārna jeb Etiopijas krūmu vārna (Zavattariornis stresemanni) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga krūmu vārnu ģintī (Zavattariornis).

Jaunums!!: Grams un Krūmu vārna · Redzēt vairāk »

Krustknābji

Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Krustknābji · Redzēt vairāk »

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Kuitala · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kurkulis

Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.

Jaunums!!: Grams un Kurkulis · Redzēt vairāk »

Kurmju dzimta

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Grams un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »

Kvadriljons

1 000 000 000 000 000 jeb viens kvadriljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Grams un Kvadriljons · Redzēt vairāk »

Kvintiljons

1 000 000 000 000 000 000 jeb viens kvintiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Grams un Kvintiljons · Redzēt vairāk »

Lakstīgala

Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Grams un Lakstīgala · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Grams un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vietējā kaza

Latvijas vietējā kaza ir viena no mājas kazas (Capra aegagrus hircus) piena šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LVK.

Jaunums!!: Grams un Latvijas vietējā kaza · Redzēt vairāk »

Lauči

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Grams un Lauči · Redzēt vairāk »

Laucis

Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Grams un Laucis · Redzēt vairāk »

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Jaunums!!: Grams un Laukirbe · Redzēt vairāk »

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Jaunums!!: Grams un Lauku balodis · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Lauku piekūns

Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Grams un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Grams un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Lentastes astrāpija

Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpijaČetrkājainie austrālieši.

Jaunums!!: Grams un Lentastes astrāpija · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Grams un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Lielais alks

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Lielais alks · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Grams un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Grams un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Grams un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielais dzeltencekula kakadu

Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.

Jaunums!!: Grams un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Grams un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielā čakste

Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Grams un Lielā čakste · Redzēt vairāk »

Lielā čipste

Lielā čipste (Anthus richardi) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos (no Kirgizstānas līdz Krievijas dienvidaustrumiem un Ķīnas dienvidaustrumiem), bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā.

Jaunums!!: Grams un Lielā čipste · Redzēt vairāk »

Lielā polārkaija

Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Grams un Lielā polārkaija · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Grams un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Grams un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Lielās bezdelīgas

Lielās bezdelīgas, lielo bezdelīgu ģints (Cecropis) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Lielās bezdelīgas · Redzēt vairāk »

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Jaunums!!: Grams un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »

Lietenes

Lietenes jeb aklie dunduri (Haematopota) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.

Jaunums!!: Grams un Lietenes · Redzēt vairāk »

Lietuvainis

Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Lietuvainis · Redzēt vairāk »

Lopu gārnis

Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Lopu gārnis · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Grams un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Mailīte

Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Mailīte · Redzēt vairāk »

Mainas

Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Mainas · Redzēt vairāk »

Mandarīnpīle

Mandarīnpīle (Aix galericulata) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.

Jaunums!!: Grams un Mandarīnpīle · Redzēt vairāk »

Mandarīnpīles

Mandarīnpīles jeb koku pīles, mandarīnpīļu ģints (Aix) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Jaunums!!: Grams un Mandarīnpīles · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Grams un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Manuls

Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.

Jaunums!!: Grams un Manuls · Redzēt vairāk »

Marmora krīklis

Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.

Jaunums!!: Grams un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Grams un Masa · Redzēt vairāk »

Maurīcijas fodijs

Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Grams un Maurīcijas fodijs · Redzēt vairāk »

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Grams un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »

Maurīcijas pelēkā baltactiņa

Maurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae).

Jaunums!!: Grams un Maurīcijas pelēkā baltactiņa · Redzēt vairāk »

Maurīcijas piekūns

Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Grams un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais ērglis

Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Grams un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »

Mazais baltais gārnis

Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).

Jaunums!!: Grams un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Mazais dūkuris

Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »

Mazais dumpis

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).

Jaunums!!: Grams un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »

Mazais dzenis

Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Jaunums!!: Grams un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Grams un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Grams un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Grams un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazais trušbandikuts

Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.

Jaunums!!: Grams un Mazais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Mazā gaura · Redzēt vairāk »

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Jaunums!!: Grams un Mazā sīga · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Grams un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazie dūkuri

Mazie dūkuri (Tachybaptus) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 5 maza auguma dūkuru sugas, no kurām viena - pundurdūkuris (Tachybaptus rufolavatus) 2010.

Jaunums!!: Grams un Mazie dūkuri · Redzēt vairāk »

Mazie dumpji

Mazie dumpji, mazo dumpju ģints (Ixobrychus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).

Jaunums!!: Grams un Mazie dumpji · Redzēt vairāk »

Mazie dzeņi

Mazie dzeņi (Dryobates) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Mazie dzeņi · Redzēt vairāk »

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Jaunums!!: Grams un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »

Mājas sesks

Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.

Jaunums!!: Grams un Mājas sesks · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Grams un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Grams un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mārciņa (mērvienība)

Mārciņa (simbols: lb, lbm, lbm vai ℔) ir masas mērvienība, kuru plaši izmanto valstīs ar oficiālo angļu valodu.

Jaunums!!: Grams un Mārciņa (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Mārka (masas mērvienība)

Mārka tika izmantota kā masas mērvienība dažādās Eiropas valstīs no 9.

Jaunums!!: Grams un Mārka (masas mērvienība) · Redzēt vairāk »

Mārka (naudas vienība)

Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.

Jaunums!!: Grams un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Grams un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Mērvienība

Mērvienība ir izvēlēta kāda mērāma lieluma vērtība, kurai mērīšanas procesā noskaidro, cik reižu tā ietilpst mērāmajā lielumā.

Jaunums!!: Grams un Mērvienība · Redzēt vairāk »

Meža balodis

Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Grams un Meža balodis · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Grams un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Grams un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Grams un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Meža sesks

Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Meža sesks · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Grams un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Grams un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Jaunums!!: Grams un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »

Meža zīlītes

Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Grams un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Mežirbes

Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Grams un Mežirbes · Redzēt vairāk »

Medību piekūns

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Medību piekūns · Redzēt vairāk »

Mega

Mega (pieraksta ar lielo burtu M), viens no metriskās sistēmas mērvienību daudzkārtņiem, kas rāda, ka pamatmērvienība ir reizināta ar vienu miljonu (106 jeb). Piemēram: MPa (megapaskāls, jeb miljons paskālu), Mg (megagrams, jeb miljons gramu; šajā gadījumā biežāk lieto mērvienību tonna) Informācijas tehnoloģijās ar "mega" arī apzīmē miljonu, piemēram MB (megabaits, jeb baitu), lai gan agrāk (dažkārt arī tagad) 1 megabaits bija (220).

Jaunums!!: Grams un Mega · Redzēt vairāk »

Melnais akmeņtārtiņš

Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Grams un Melnais akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Melnais alks · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais garstilbis

Melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae) ir liela auguma īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Melnais garstilbis · Redzēt vairāk »

Melnais lori

Melnais lori (Chalcopsitta atra) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas apdzīvo Doberai pussalu Jaungvinejas rietumos un vairākās tai pieguļošās salās.

Jaunums!!: Grams un Melnais lori · Redzēt vairāk »

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Jaunums!!: Grams un Melnais mežastrazds · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Grams un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Melnā žagata

Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus).

Jaunums!!: Grams un Melnā žagata · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Jaunums!!: Grams un Melnā vārna · Redzēt vairāk »

Melnās dzilnas

Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Jaunums!!: Grams un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Grams un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Jaunums!!: Grams un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »

Melnrīkles žagatsīlis

Melnrīkles žagatsīlis (Calocitta colliei) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) Meksikas ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Melnrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Melnrīkles strazds

Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Grams un Melnrīkles strazds · Redzēt vairāk »

Metriskie priedēkļi

Metriskie priedēkļi vai SI vienību priedēkļi ir vienības priedēkļi, kas tiek izmantoti, lai veidotu decimālos daudzkārtņus un decimāldaļas.

Jaunums!!: Grams un Metriskie priedēkļi · Redzēt vairāk »

MG

MG, Mg vai mg var apzīmēt vairākus jēdzienus.

Jaunums!!: Grams un MG · Redzēt vairāk »

Mimass (pavadonis)

Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.

Jaunums!!: Grams un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Grams un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Mizložņas

Mizložņas jeb tipiskās mizložņas (Certhia) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 9 neliela auguma tipisko mizložņu sugas.

Jaunums!!: Grams un Mizložņas · Redzēt vairāk »

Mizložņu dzimta

Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Grams un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.

Jaunums!!: Grams un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Molekulu masa

Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas.

Jaunums!!: Grams un Molekulu masa · Redzēt vairāk »

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.

Jaunums!!: Grams un Mols · Redzēt vairāk »

Moluku kakadu

Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.

Jaunums!!: Grams un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »

Montserratas vālodze

Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.

Jaunums!!: Grams un Montserratas vālodze · Redzēt vairāk »

Mušķērāju dzimta

Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Grams un Mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Musketieris

Mūsdienu musketieru rekonstrukcija, kur šaušanas procesā tiek izmantotas stobra balsta dakšas un kvēldegļu musketes, kas Eiropā samērā aktīvi tika pielietotas no 15. gadsimta vidus līdz aptuveni 17./ 18. gadsimta mijai. Musketieris ir karavīrs, kurš galvenokārt ir apbruņots ar musketi, šāda veida kaujinieki lielākoties tika izmantoti Eiropas un citu pasaules daļu agrīno jauno laiku armijās.

Jaunums!!: Grams un Musketieris · Redzēt vairāk »

Najāda (pavadonis)

Najāda, arī Neptūns III, ir Neptūnam tuvāk esošais pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Najāda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Nakts gārnis

Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax).

Jaunums!!: Grams un Nakts gārnis · Redzēt vairāk »

Nambats

Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).

Jaunums!!: Grams un Nambats · Redzēt vairāk »

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Niedru lija · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Niedru strazds · Redzēt vairāk »

Nokia 2610

Nokia 2610 ir GSM mobilais telefons, kuru ražoja Nokia.

Jaunums!!: Grams un Nokia 2610 · Redzēt vairāk »

Nokia 2690

Nokia 2690 ir Nokia GSM mobilais telefons ar Series 40 programmatūras platformu.

Jaunums!!: Grams un Nokia 2690 · Redzēt vairāk »

Oberons

Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Oberons · Redzēt vairāk »

Ocelots

Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).

Jaunums!!: Grams un Ocelots · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Grams un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Oktanitrokubāns

Oktanitrokubāns (C8(NO2)8, ONC) ir ļoti spēcīga sprāgstviela, kas ir 2,7 reizes jaudīgāka nekā trinitrotoluols.

Jaunums!!: Grams un Oktanitrokubāns · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Grams un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Paceplīši

Paceplīši (Troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu ģints, kas apvieno 12 sugas.

Jaunums!!: Grams un Paceplīši · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Grams un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Paipala · Redzēt vairāk »

Paipalas

Paipalas, paipalu ģints (Coturnix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno septiņas sugas.

Jaunums!!: Grams un Paipalas · Redzēt vairāk »

Pakalnu maina

Pakalnu maina (Gracula religiosa) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Pakalnu maina · Redzēt vairāk »

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »

Pallasa ķauķis

Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Pallasa ķauķis · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Grams un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Pandora (pavadonis)

Pandora ir dabiskais Saturna pavadonis, pazīstams arī kā Saturn XVII.

Jaunums!!: Grams un Pandora (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Papagaiļi

Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Grams un Papagaiļi · Redzēt vairāk »

Papuasijas lorikets

Papuasijas lorikets (Charmosyna papou) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Jaungvinejā.

Jaunums!!: Grams un Papuasijas lorikets · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Grams un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Grams un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Grams un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Grams un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Grams un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Parastā vāvere

Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.

Jaunums!!: Grams un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »

Patagonijas zebiekste

Patagonijas zebiekste (Lyncodon patagonicus) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Patagonijas zebiekstu ģintī (Lyncodon).

Jaunums!!: Grams un Patagonijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Grams un Pavīķe · Redzēt vairāk »

Pārpilnības jūra

Pārpilnības jūra jeb Mare Fecunditatis ir Mēness jūra Mēness redzamajā pusē.

Jaunums!!: Grams un Pārpilnības jūra · Redzēt vairāk »

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Jaunums!!: Grams un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »

Pīļu dzimta

Pīļu dzimta (Anatidae) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Pīļu dzimta · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »

Pērļvistu dzimta

Pērļvistu dzimta (Numididae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu dzimtām, kas pieder pie fazānu virsdzimtas (Phasianoidea).

Jaunums!!: Grams un Pērļvistu dzimta · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Peļkājītes

Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Peļkājītes · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »

Pelēkā cielava

Pelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Pelēkā cielava · Redzēt vairāk »

Pelēkā dzilna

Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »

Pelēkā koku žagata

Pelēkā koku žagata jeb Himalaju koku žagata (Dendrocitta formosae) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Pelēkā koku žagata · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Grams un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Grams un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Grams un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Grams un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Grams un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Pelēkcekula zīlīte

Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.

Jaunums!!: Grams un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Grams un Peles · Redzēt vairāk »

Piekūni

Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Piekūni · Redzēt vairāk »

Piekūnu dzimta

Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Piekūnu dzimta · Redzēt vairāk »

Piekūnveidīgie

Piekūnveidīgie, piekūnveidīgo putnu kārta (Falconiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Grams un Piekūnveidīgie · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Plankumainā salamandra

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.

Jaunums!!: Grams un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »

Plankumainie skunksi

Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.

Jaunums!!: Grams un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Grams un Platknābis · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Grams un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Grams un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Plēsīgie somaiņi

Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).

Jaunums!!: Grams un Plēsīgie somaiņi · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Grams un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Plēsējsomaiņu dzimta

Plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) ir viena no divām mūsdienās dzīvojošām plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimtām, kas apvieno apmēram 75 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 21 ģintī un divās apakšdzimtās.

Jaunums!!: Grams un Plēsējsomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Priežu krustknābis

Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Grams un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Grams un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Grams un Prusaki · Redzēt vairāk »

Pundurērglis

Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Pundurērglis · Redzēt vairāk »

Pundurnīlzirgs

Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.

Jaunums!!: Grams un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »

Pundursīlis

Pundursīlis (Cyanolyca nanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Pundursīlis · Redzēt vairāk »

Pupuķi

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).

Jaunums!!: Grams un Pupuķi · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva ķauķis

thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Grams un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Purva zīlīte

Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »

Ragainais cīrulis

Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).

Jaunums!!: Grams un Ragainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Grams un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Raibās mizložņas

Raibās mizložņas (Salpornis) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Raibās mizložņas · Redzēt vairāk »

Raibie dzeņi

Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »

Raudze

Zelta raudze Raudze ir skaitlis, kas norāda tīro dārgmetālu — platīna, zelta, sudraba un dažās valstīs pallādija — procentuālo daudzumu noteiktā sakausējumā.

Jaunums!!: Grams un Raudze · Redzēt vairāk »

Rūsganais lūsis

Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Grams un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »

Reņģe

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Grams un Reņģe · Redzēt vairāk »

Reja (pavadonis)

Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.

Jaunums!!: Grams un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Rietumu goferi

Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.

Jaunums!!: Grams un Rietumu goferi · Redzēt vairāk »

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Grams un Rietumu lakstīgala · Redzēt vairāk »

Rietumu plankumainais skunkss

Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Grams un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Rodrigesas fodijs

Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Grams un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »

Rotans

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.

Jaunums!!: Grams un Rotans · Redzēt vairāk »

Rubeņi

Rubeņi, rubeņu ģints (Lyrurus) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Grams un Rubeņi · Redzēt vairāk »

Rubeņu apakšdzimta

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Grams un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Grams un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Rudsejas ķauķis

Rudsejas ķauķis (Abroscopus albogularis) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Rudsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

S/2000 J 11

Dia, arī Jupiters LIII ir neliels Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Grams un S/2000 J 11 · Redzēt vairāk »

Sabulis

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).

Jaunums!!: Grams un Sabulis · Redzēt vairāk »

Sahāras svītrainais sesks

Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Grams un Sahāras svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Saksaulu sīlis

Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir tuvu radniecīgs Irānas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.

Jaunums!!: Grams un Saksaulu sīlis · Redzēt vairāk »

Samta cekula sīlis

Samta cekula sīlis (Cyanocorax chrysops) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Grams un Samta cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Sarkanais fodijs

Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru.

Jaunums!!: Grams un Sarkanais fodijs · Redzēt vairāk »

Sarkanais tirānmušķērājs

Sarkanais tirānmušķērājs jeb sarkanais tirāniņš, arī rubīna tirāniņš (Pyrocephalus rubinus) ir neliels tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Sarkanais tirānmušķērājs · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Grams un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Grams un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanie svilpji

Sarkanie svilpji, sarkano svilpju ģints (Carpodacus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Grams un Sarkanie svilpji · Redzēt vairāk »

Sarkankakla tītiņš

Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Sarkankakla tītiņš · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »

Sarkanrīkles čipste

Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Grams un Sarkanrīkles čipste · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Jaunums!!: Grams un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »

Sauszemes bruņurupuču dzimta

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.

Jaunums!!: Grams un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Sāļūdens

Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.

Jaunums!!: Grams un Sāļūdens · Redzēt vairāk »

Sājūdens

Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.

Jaunums!!: Grams un Sājūdens · Redzēt vairāk »

Sālsezers

Bonevilas sāls līdzenumi (ASV) - kādreizējais sāls ezers Sālsezers ir ezers, kura ūdenim ir augstāka sāļu (gk. nātrija hlorīds) un citu minerālu koncentrācija nekā vairumam ezeru.

Jaunums!!: Grams un Sālsezers · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Grams un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sārtais balodis

Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Grams un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Jaunums!!: Grams un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »

Sārtgalvas pīle

Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas, visticamākais, kopš 1950.

Jaunums!!: Grams un Sārtgalvas pīle · Redzēt vairāk »

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Sīlis · Redzēt vairāk »

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.

Jaunums!!: Grams un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »

Sekstiljons

1 000 000 000 000 000 000 000 jeb sekstiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Grams un Sekstiljons · Redzēt vairāk »

Septiljons

1 000 000 000 000 000 000 000 000 jeb viens septiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Grams un Septiljons · Redzēt vairāk »

Sermuļi

Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).

Jaunums!!: Grams un Sermuļi · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Sermulis · Redzēt vairāk »

Servals

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).

Jaunums!!: Grams un Servals · Redzēt vairāk »

Sičuaņas bēdrozis

Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Sičuaņas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Grams un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas kolonoks

Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Grams un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Grams un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas stirna

Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Grams un Sibīrijas stirna · Redzēt vairāk »

Sicistas

Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae).

Jaunums!!: Grams un Sicistas · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Grams un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Sila strazds

Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Sila strazds · Redzēt vairāk »

Skaņuplate

Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (sākotnēji no šellakas), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.

Jaunums!!: Grams un Skaņuplate · Redzēt vairāk »

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstīte

Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstītes

Smiltāju čakstītes, smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Grams un Smiltāju čakstītes · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Sniedze · Redzēt vairāk »

Sniega leopards

Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).

Jaunums!!: Grams un Sniega leopards · Redzēt vairāk »

Sniega vētrasputns

Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).

Jaunums!!: Grams un Sniega vētrasputns · Redzēt vairāk »

Somzīlīšu dzimta

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Grams un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Grams un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Somzīlītes

Somzīlītes, somzīlīšu ģints (Remiz) ir viena no somzīlīšu dzimtas (Remizidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Somzīlītes · Redzēt vairāk »

Spidiļķis

Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).

Jaunums!!: Grams un Spidiļķis · Redzēt vairāk »

Sprogainā cekula sīlis

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Grams un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Stellera sīlis

Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Grams un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »

Stepes čipste

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Stepes čipste · Redzēt vairāk »

Stepes piekūns

Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.

Jaunums!!: Grams un Stepes piekūns · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Strauss · Redzēt vairāk »

Strazdu dzimta

Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Grams un Strazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Sudrabkaija

Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Grams un Sudrabkaija · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Grams un Suns · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Grams un Surikats · Redzēt vairāk »

Susuri

Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Grams un Susuri · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Svīre · Redzēt vairāk »

Svīru dzimta

Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Grams un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »

Svīrveidīgie

Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Grams un Svīrveidīgie · Redzēt vairāk »

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Grams un Svītrainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Grams un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Grams un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Grams un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Grams un Taira · Redzēt vairāk »

Taivānas zilā žagata

Taivānas zilā žagata jeb Formozas zilā žagata (Urocissa caerulea) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Taivānas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Talasa (pavadonis)

Talasa, arī Neptūns IV, ir Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Talasa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tanagru dzimta

Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Tanagru dzimta · Redzēt vairāk »

Tarsiji

Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).

Jaunums!!: Grams un Tarsiji · Redzēt vairāk »

Tīrradņa elements

Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.

Jaunums!!: Grams un Tīrradņa elements · Redzēt vairāk »

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Tītiņš · Redzēt vairāk »

Tētija (pavadonis)

Tētija (grieķu Τηθύς) ir Saturna pavadonis, kuru atklāja Džovanni Domeniko Kasīni 1684.

Jaunums!!: Grams un Tētija (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Telesto (pavadonis)

Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.

Jaunums!!: Grams un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Temnurus temnurus

Temnurus temnurus ir viena no koku žagatu sugām un vienīgā suga Temnurus ģintī.

Jaunums!!: Grams un Temnurus temnurus · Redzēt vairāk »

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »

Tievknābja kuitala

Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.

Jaunums!!: Grams un Tievknābja kuitala · Redzēt vairāk »

Tilbītes

Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Tilbītes · Redzēt vairāk »

Tirāniņu dzimta

Tirāniņu dzimta (Tyrannidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).

Jaunums!!: Grams un Tirāniņu dzimta · Redzēt vairāk »

Titānija

Nav apraksta.

Jaunums!!: Grams un Titānija · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Grams un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Grams un Tonna · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Grams un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzeņi

Trīspirkstu dzeņi (Picoides) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Trīspirkstu dzeņi · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »

Triljons

100 triljonu Zimbabves dolāru banknote (2009) 1 000 000 000 000 jeb viens triljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 un 1 000 000 000 001.

Jaunums!!: Grams un Triljons · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Grams un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tropu pigmejvāvere

Tropu pigmejvāvere (Sciurillus pusillus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga ģintī (Sciurillus) un arī tropu pigmejvāveru apakšdzimtā (Sciurillinae).

Jaunums!!: Grams un Tropu pigmejvāvere · Redzēt vairāk »

Tukānu dzimta

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Tukānu dzimta · Redzēt vairāk »

Tuklīši

Tuklīši, tuklīšu ģints (Fratercula) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Tuklīši · Redzēt vairāk »

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.

Jaunums!!: Grams un Tuksneša čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Grams un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Grams un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

Upes ķauķis

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »

Upes tārtiņš

Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Grams un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Grams un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Grams un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Vanagērgļi

Vanagērgļi, vanagērgļu ģints (Hieraaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).

Jaunums!!: Grams un Vanagērgļi · Redzēt vairāk »

Vanagi

Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas.

Jaunums!!: Grams un Vanagi · Redzēt vairāk »

Vanagu dzimta

Vanagu dzimta (Accipitridae) ir vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgo putnu dzimta.

Jaunums!!: Grams un Vanagu dzimta · Redzēt vairāk »

Vanagveidīgie

Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Grams un Vanagveidīgie · Redzēt vairāk »

Varāni

Varāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Varāni · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vārnu dzimta

Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).

Jaunums!!: Grams un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Grams un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vīķe

Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.

Jaunums!!: Grams un Vīķe · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Grams un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vēbera-Fehnera likums

Vēbera-Fehnera likums apraksta sakarību, ka dzirdes sajūtu izmaiņa ir proporcionāla skaņas stipruma logaritma izmaiņai.

Jaunums!!: Grams un Vēbera-Fehnera likums · Redzēt vairāk »

Vētrasputni

Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Grams un Vētrasputni · Redzēt vairāk »

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Grams un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »

Vidējie dzeņi

Vidējie dzeņi (Dendrocoptes) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Vidējie dzeņi · Redzēt vairāk »

Vidusamerikas kakomiclijs

Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Grams un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Vienmuļais strazds

Vienmuļais strazds jeb vienkrāsainais strazds (Sturnus unicolor) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Vienmuļais strazds · Redzēt vairāk »

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Jaunums!!: Grams un Vistilbe · Redzēt vairāk »

Vistu vanags

thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Vistu vanags · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Grams un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Zaķu dzimta

Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.

Jaunums!!: Grams un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Grams un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļais pāvs

Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.

Jaunums!!: Grams un Zaļais pāvs · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Grams un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Grams un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļā dzilna

Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »

Zaļā savvaļas vista

Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Grams un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļās dzilnas

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »

Zaļžubīte

Zaļžubīte (Chloris chloris) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Jaunums!!: Grams un Zaļžubīte · Redzēt vairāk »

Zaļvārnveidīgie

Zaļvārnveidīgie jeb krāšņvārnveidīgie (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 6 dzimtas ar 175 sugām.

Jaunums!!: Grams un Zaļvārnveidīgie · Redzēt vairāk »

Zaļzoda kolibri

Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) ir Centrālamerikas kalnu mežu kolibri dzimtas (Trochilidae) suga,Steve N. G. Howell A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. — U.S.A.: Oxford University Press, 1995.

Jaunums!!: Grams un Zaļzoda kolibri · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zīlīšu dzimta

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Grams un Zīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zīlītes

Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas mūsdienās apvieno 4 zīlīšu sugas.

Jaunums!!: Grams un Zīlītes · Redzēt vairāk »

Zīriņu apakšdzimta

Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Grams un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zeltknābja žagata

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Grams un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas dižknābji

Ziemeļamerikas dižknābji, Ziemeļamerikas dižknābju ģints (Hesperiphona) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Grams un Ziemeļamerikas dižknābji · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Grams un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Grams un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Grams un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Grams un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu olings

Ziemeļu olings, arī kuplastes olings (Bassaricyon gabbii) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).

Jaunums!!: Grams un Ziemeļu olings · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Grams un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zilais krūmu sīlis

Zilais krūmu sīlis (Aphelocoma unicolor) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Grams un Zilais krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Grams un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Grams un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Grams un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagatas

Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Grams un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »

Zilzīlītes

Zilzīlītes, zilzīlīšu ģints (Cyanistes) ir zvirbuļveidīgo kārtas zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Grams un Zilzīlītes · Redzēt vairāk »

Zivjērglis

Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).

Jaunums!!: Grams un Zivjērglis · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu apakšdzimta

Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae) ir viena no trijām zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 4 ģintis ar 35 sugām.

Jaunums!!: Grams un Zivju dzenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu dzimta

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).

Jaunums!!: Grams un Zivju dzenīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.

Jaunums!!: Grams un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Grams un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Zosveidīgie

Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Grams un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »

Zvīņnešu dzimta

Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.

Jaunums!!: Grams un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļi

Zvirbuļi jeb īstie zvirbuļi (Passer) ir zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 28 sugas.

Jaunums!!: Grams un Zvirbuļi · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu dzimta

Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Grams un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu vanags

thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Jaunums!!: Grams un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »

22 Kalliope

Kalliope, arī 22 Kalliope ir asteroīds ar diametru apmēram 166 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai.

Jaunums!!: Grams un 22 Kalliope · Redzēt vairāk »

433 Eross

433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds.

Jaunums!!: Grams un 433 Eross · Redzēt vairāk »

52 Eiropa

Eiropa, arī 52 Eiropa ir asteroīds ar diametru apmēram 315 ± 7 km.

Jaunums!!: Grams un 52 Eiropa · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā