Ātrāk nekā pārlūku!
326 attiecības: AAUSAT3, Adriens de Žerlašs de Gomerī, Air Greenland, Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām, Akilija, Akmeņčakstīte, Akmeņtārtiņš, Akrotira (pilsēta), Akuminīts, Aleksandra rags (Grenlande), Aleksandrs Melderis, Alfrēds Vēgeners, Allargentums, Alona quadrangularis, Alumīnijs, Amazonas Nexus, Amerikas pamatiedzīvotāju valodas, Ammasalika, Antarktīda, Anticiklons, Apaļlapu rasene, Arctic Umiaq Line, Arktika, Arlekīnpīle, Atkarīgo teritoriju ģerboņu galerija, Atkarīgo teritoriju karogu galerija, Atlantic Airways, Atlantijas okeāns, Atlantijas siļķe, Atlantijas slieksnis, Atlantijas tuklītis, ATOW1996, Avotenes, Šelfa ledājs, Šenonas sala, Špicbergena, Ģeogrāfiskās biedrības sala, Ūmannakas fjords, Īmira sala, Ūnartokekertaka, Īsknābja zoss, Ķeģis, Žans Batists Šarko, Ērihs fon Drigalskis, Ēriks Rudais, Ādolfs Ēriks Nordenšelds, Āsiātas lidosta, Āsivisuita — Nipisata, Bafina jūra, Bafina zoss, ..., Baltā cielava, Baltā nakts, Baltā pūce, Baltpieres zoss, Baltvaigu zoss, Baltvalis, Bothriolepis ciecere, Bratalida, Brāļu draudze, Cūkdelfīns, Dāņu šaurums, Dāņu valoda, Dānija, Dānija—Norvēģija, Dānijas administratīvais iedalījums, Dānijas Karaliste, Dānijas karogs, Dānijas krona, Džeimss Van Allens, Džons Jēvers, Džordžs Delongs, Deivisa šaurums, Devons, Disko līcis, Dornier Wal, Dzeltenais tārtiņš, Dzelzs, Egejas civilizācija, Eiropas Savienība, Ellas sala, Elsmīra sala, Eocēns, EPICA, Etnolingvistika, Farvelas rags, Fēru Salas, Finns Ronne, Fjords, Forela kalns, Franča Jozefa Zeme, Franklina sala, Fredericija, Fritjofs Nansens, Futbols Grenlandē, Gaišais ķeģis, Gardara, Garknābja gaura, GL, Glacioloģija, Grenlandes jūra, Grenlandes nacionālais parks, Grenlandes Publiskā un Nacionālā bibliotēka, Grenlandes Universitāte, Grenlandiešu valoda, Gunnars Īsaksens, Gunnbjerna kalns, Hansa Egedes statuja, Hansa sala, Hākons IV Vecais, Heiga-Tomasa sala, Hendrika sala, Henrijs Hadsons, Hola baseins, Holocēna termālais maksimums, Iņupiati, ICAO valstu un teritoriju kodi, Ilulisatas ledus fjords, Ilulisatas lidosta, Independensas fjords, Inuīti, Inuītu valodas, Irmingera jūra, Islande, ISO 3166-1, ISO 4217, Jakobshavnas šļūdonis, Jaungvineja, Jūliuss fon Pajers, Jūras šņibītis, Jūras ērglis, Jūras krauklis, Jūras zīdītāji, Jūras zīriņš, Jūrasvēdzele, Jorkas rags (Grenlande), Juris Ulmanis, Kafeklubena, Kaitslēpošana, Kalaallit Nunaata Radioa, Kaledonijas krokojums, Kalmāras ūnija, Kanāda, Kanādas administratīvais iedalījums, Kanādas Arktiskais arhipelāgs, Kanādas provinces un teritorijas, Kangerlusuakas lidosta, Karalienes Elizabetes salas, Karalienes Modas Zeme, Karls Antons Larsens, Karls Veiprehts, Katabatiskais vējš, Katuaq, Kaulpūsles, Kānākas lidosta, Kārsutas lidosta, Keina baseins, Kekertarsuaka, Kenedija šaurums, Kepena klimata klasifikācija, Kilakitsoka, Kleiveringa sala, Klusā okeāna gārgale, KN, Krauklis, Krāšņā pūkpīle, Krīts (periods), Kristīna Kouka, Kristofors Kolumbs, Kujatā, Kulusukas lidosta, Labradoras jūra, Lapzemes stērste, Ledāja vairogs, Ledājs, Ledus dziļurbums, Ledus laikmets, Leduslācis, Leifs Eriksons, Lielais alks, Lielais šņibītis, Lielais ķīris, Lielais piekūns, Lielā polārkaija, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Linkolna jūra, Luīze Arnere Boida, Magelāna mākonis (romāns), Magnuss IV, Manītsokas lidosta, Mazais alks, Mēness aptumsums 2007. gada augustā, Meža pīle, Medību piekūns, Mellenes, Melnais alks, Melnais rumpucis, Melnā pīle, Melngalvas zoss, Melvila līcis, Menca, Meteora medības, Milna Zeme, Milzu alks, Milzu Soļi, Morisa Džesepa rags, Muskusvērsis, Narsarsuakas lidosta, Narvalis, Nūka, Nūkas katedrāle, Nūkas lidosta, Nūkas stadions, Nūsuakas pussala, Neirsa šaurums, Nerleritinātas lidosta, Nipisatas sala, Norvēģijas vēsture, Nunataks, Odāka, Operācija "Highjump", Ordoviks, Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts, Oto Nordenšelds, Oto Sverdrups, Paleocēns, Paleogēns, Parastā pūkpīle, Pasaules lielākās salas, Pāmiutas lidosta, Pīrija Zeme, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Pektusans, Penumbra: Overture, Piekūni, Piekūnu dzimta, Pikša, Plankumainais ronis, Pliocēns, Plukšķis, Pogainais ronis, Pogainie roņi, Polārais loks, Polārais valis, Polārā gārgale, Polārā nakts, Polārlapsa, Polārpētniecība, Polārstacija, Polārzaķis, Rabdofans-(Ce), Rasmuss Lerdorfs, Resnknābja kaira, Rietumeiropas laiks, Roberts Pīrijs, Robsona šaurums, Saida, Sala, Salomons Augusts Andrē, Sīkžokļaiņi, Sennorvēģu valoda, Sisimiutas lidosta, Skorsbija līcis, Smailīte, Smiltāju čakstītes, Smita šaurums, Sniega zoss, Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi, Starptautisko tālsarunu kodu saraksts, Storekoldeveja, Subkontinents, Svalbāra, Tievknābja kaira, Trīsadatu stagars, Treila sala, Tule, Tules aviobāze, Umberto Nobile, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļeiropā, Upernavikas lidosta, Upernivika, Vaļu medības, Valsaja, Valsajas baznīca, Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa, Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta, Valstu vēlēšanu kalendārs 2013. gadā, Valzirgs, Vandas ezers, Vandela jūra, Vidusatlantijas grēda, Vikingi, Vikingu laiki, Viviens Fukss, Votkinsa kalni, Zīriņu apakšdzimta, Zebiekste, Zeltači, Ziemeļamerika, Ziemeļamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Ziemeļaustrumu rags, Ziemeļbriedis, Ziemeļeiropa, Ziemeļpols, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļvalstis, Zilais valis, Zobenvalis, .gl, 1. maijs, 10. gadsimts, 1000. gads, 1397. gads, 1728. gads, 1875. gads, 1970. gada laikapstākļi Latvijā, 1979. gads, 1981. gada laikapstākļi Latvijā, 1987. gada laikapstākļi Latvijā, 2008. gads, 2009. gads, 875. gads, 981. gads, 984. gads, 985. gads. Izvērst indekss (276 vairāk) »
AAUSAT3
AAUSAT3 (NLS-8.3) ir Dānijas studentu pavadonis.
Jaunums!!: Grenlande un AAUSAT3 · Redzēt vairāk »
Adriens de Žerlašs de Gomerī
Adriens Viktors Žozefs de Žerlašs de Gomerī (dzimis Haseltā, miris Briselē) bija beļģu polārpētnieks un kara flotes virsnieks, vadījis 1897.—1899.
Jaunums!!: Grenlande un Adriens de Žerlašs de Gomerī · Redzēt vairāk »
Air Greenland
Air Greenland ir 1960.
Jaunums!!: Grenlande un Air Greenland · Redzēt vairāk »
Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām
Amerikas kolonizēšanas gaitā četru gadsimtu garumā starp dažādu eiropiešu un indiāņu valodu lietotājiem izveidojās cieši ekonomiski, politiski un kultūras sakari.
Jaunums!!: Grenlande un Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām · Redzēt vairāk »
Akilija
Akilija ir neliela sala Grenlandes dienvidrietumos, apmēram 22 kilometrus uz dienvidiem no Nūkas.
Jaunums!!: Grenlande un Akilija · Redzēt vairāk »
Akmeņčakstīte
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Grenlande un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »
Akmeņtārtiņš
Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.
Jaunums!!: Grenlande un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »
Akrotira (pilsēta)
Akrotira bija bronzas laikmeta kiklādiešu pilsēta Santorinē, Grieķijā, kur mūsdienās zem seguma ir izveidota arheoloģiskā ekspozīcija.
Jaunums!!: Grenlande un Akrotira (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Akuminīts
Akuminīts (nosaukums no latīņu valodas — acumen — 'šķēpa uzgalis' — pēc kristālu formas) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Grenlande un Akuminīts · Redzēt vairāk »
Aleksandra rags (Grenlande)
Aleksandra rags jeb Ullersuaks ir zemesrags Grenlandes ziemeļrietumos, Smita šaurumā.
Jaunums!!: Grenlande un Aleksandra rags (Grenlande) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Melderis
Aleksandrs Melderis (1909—1986) bija latviešu botāniķis, Latvijas Universitātes privātdocents, Britu muzeja Eiropas herbārija vadītājs.
Jaunums!!: Grenlande un Aleksandrs Melderis · Redzēt vairāk »
Alfrēds Vēgeners
Alfrēds Lotārs Vēgeners (dzimis, miris 1930. gada novembrī) bija vācu polārpētnieks, ģeofiziķis un meteorologs.
Jaunums!!: Grenlande un Alfrēds Vēgeners · Redzēt vairāk »
Allargentums
Allargentums (no (all) — 'cits' un — 'sudrabs') ir antimonīdu klases minerāls.
Jaunums!!: Grenlande un Allargentums · Redzēt vairāk »
Alona quadrangularis
Alona quadrangularis ir ūdensblusu suga.
Jaunums!!: Grenlande un Alona quadrangularis · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Grenlande un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amazonas Nexus
Amazonas Nexus ir Spānijas uzņēmuma Hispasat sakaru pavadonis.
Jaunums!!: Grenlande un Amazonas Nexus · Redzēt vairāk »
Amerikas pamatiedzīvotāju valodas
Čičenicā atrasts maiju jukateku valodā ap 11.—12. gadsimtu sarakstītais Drēzdenes kodekss Amerikas pamatiedzīvotāju valodas ir valodas, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Grenlande un Amerikas pamatiedzīvotāju valodas · Redzēt vairāk »
Ammasalika
Ammasalika ir sala Grenlandes dienvidaustrumos, Sermersokas pašvaldības teritorijā, pie Sermilika fjorda (rietumos) un Ammasilakas fjorda (austrumos) ieejām.
Jaunums!!: Grenlande un Ammasalika · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Grenlande un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Anticiklons
Anticiklons, augsta spiediena apgabals, Austrālijas dienvidos 2012. gada septembrī Anticiklons ir liels atmosfēras veidojums ar augstu atmosfēras spiedienu.
Jaunums!!: Grenlande un Anticiklons · Redzēt vairāk »
Apaļlapu rasene
Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.
Jaunums!!: Grenlande un Apaļlapu rasene · Redzēt vairāk »
Arctic Umiaq Line
Arctic Umiaq Line ir 2006.
Jaunums!!: Grenlande un Arctic Umiaq Line · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Grenlande un Arktika · Redzēt vairāk »
Arlekīnpīle
Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Grenlande un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »
Atkarīgo teritoriju ģerboņu galerija
Šajā Atkarīgo teritoriju ģerboņu galerijā ir visu atkarīgo teritoriju ģerboņu attēli.
Jaunums!!: Grenlande un Atkarīgo teritoriju ģerboņu galerija · Redzēt vairāk »
Atkarīgo teritoriju karogu galerija
Šajā Atkarīgo teritoriju karogu galerijā ir attēloti visu atkarīgo teritoriju karogi.
Jaunums!!: Grenlande un Atkarīgo teritoriju karogu galerija · Redzēt vairāk »
Atlantic Airways
Atlantic Airways ir 1987.
Jaunums!!: Grenlande un Atlantic Airways · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Grenlande un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Atlantijas siļķe
Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.
Jaunums!!: Grenlande un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »
Atlantijas slieksnis
Atlantijas slieksnis ir okeāna dibena pacēlums starp Grenlandi, Islandi, Fēru salām un Šetlendi, kas veido robežu starp Atlantijas okeānu dienvidos un salīdzinoši aukstākajām Norvēģu jūru un Grenlandes jūru ziemeļos.
Jaunums!!: Grenlande un Atlantijas slieksnis · Redzēt vairāk »
Atlantijas tuklītis
Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.
Jaunums!!: Grenlande un Atlantijas tuklītis · Redzēt vairāk »
ATOW1996
ATOW1996 ir 108 metrus gara un metru augsta saliņa Grenlandes galējos ziemeļos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un ATOW1996 · Redzēt vairāk »
Avotenes
Avotenes ir augu ģints graudzāļu dzimtā, savvaļā tā sastopama Eirāzijas mērenajā klimata joslā, Amerikā un dažās vietās Āfrikā.
Jaunums!!: Grenlande un Avotenes · Redzēt vairāk »
Šelfa ledājs
border.
Jaunums!!: Grenlande un Šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Šenonas sala
Šenonas sala ir neapdzīvota Grenlandes jūras sala Grenlandes austrumu piekrastē Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Šenonas sala · Redzēt vairāk »
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Jaunums!!: Grenlande un Špicbergena · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskās biedrības sala
Ģeogrāfiskās biedrības sala ir neapdzīvota sala Grenlandes austrumos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Ģeogrāfiskās biedrības sala · Redzēt vairāk »
Ūmannakas fjords
Ūmannakas fjords ir fjordu sistēma Grenlandes rietumu piekrastē, Bafina jūrā.
Jaunums!!: Grenlande un Ūmannakas fjords · Redzēt vairāk »
Īmira sala
Īmira sala ir neapdzīvota sala Grenlandes austrumos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Īmira sala · Redzēt vairāk »
Ūnartokekertaka
Ūnartokekertaka, tulkojumā Brīdinājuma sala, ir sala Grenlandes austrumos, uz ziemeļiem no Skorsbija līča.
Jaunums!!: Grenlande un Ūnartokekertaka · Redzēt vairāk »
Īsknābja zoss
Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.
Jaunums!!: Grenlande un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Grenlande un Ķeģis · Redzēt vairāk »
Žans Batists Šarko
Žans Batists Etjēns Ogists Šarko (dzimis Neijī pie Sēnas, miris jūrā pie Islandes krastiem) bija franču zinātnieks, mediķis un polārpētnieks, devis lielu ieguldījumu Arktikas un Antarktikas izpētē.
Jaunums!!: Grenlande un Žans Batists Šarko · Redzēt vairāk »
Ērihs fon Drigalskis
Ērihs Dagoberts fon Drigalskis (dzimis Kēnigsbergā, miris Minhenē) — vācu ģeogrāfs, ģeofiziķis un polārpētnieks.
Jaunums!!: Grenlande un Ērihs fon Drigalskis · Redzēt vairāk »
Ēriks Rudais
Arngrimura Džonsona ''Gronlandia''. Ēriks Rudais, saukts arī par Ēriku Sarkano (950–ap 1003) nodibināja pirmās skandināvu kolonijas Grenlandē.
Jaunums!!: Grenlande un Ēriks Rudais · Redzēt vairāk »
Ādolfs Ēriks Nordenšelds
Ādolfs Ēriks Nordenšelds (dzimis, miris) bija Somijas zviedru izcelsmes polārpētnieks, botāniķis, ģeologs un mineralogs.
Jaunums!!: Grenlande un Ādolfs Ēriks Nordenšelds · Redzēt vairāk »
Āsiātas lidosta
Āsiātas lidosta ir lidosta Grenlandes rietumos, Āsiātas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Āsiātas lidosta · Redzēt vairāk »
Āsivisuita — Nipisata
Āsivisuita — Nipisata: inuītu medību vietas starp ledājiem un jūru jeb Rietumgrenlandes medību apgabali ir apvidus Grenlandes rietumos, no Sisimiutas uz rietumiem līdz Grenlandes ledus vairogam.
Jaunums!!: Grenlande un Āsivisuita — Nipisata · Redzēt vairāk »
Bafina jūra
Bafina jūra jeb Bafina līcis ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga iekšējā jūra starp Grenlandi un Kanādas Arktisko arhipelāgu.
Jaunums!!: Grenlande un Bafina jūra · Redzēt vairāk »
Bafina zoss
Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Grenlande un Bafina zoss · Redzēt vairāk »
Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.
Jaunums!!: Grenlande un Baltā cielava · Redzēt vairāk »
Baltā nakts
Baltā nakts Helsinkos 2005. gadā Baltā nakts ir nakts, kuras laikā nesatumst, un visu nakti ir tikai krēsla.
Jaunums!!: Grenlande un Baltā nakts · Redzēt vairāk »
Baltā pūce
Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Jaunums!!: Grenlande un Baltā pūce · Redzēt vairāk »
Baltpieres zoss
Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.
Jaunums!!: Grenlande un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »
Baltvaigu zoss
Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Grenlande un Baltvaigu zoss · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Grenlande un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Bothriolepis ciecere
Bothriolepis ciecere ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā famenas laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ketleru svītas nogulumos Cieceres upes krastos pie Pavāriem, kā arī Ventas krastos pie Ketleriem.
Jaunums!!: Grenlande un Bothriolepis ciecere · Redzēt vairāk »
Bratalida
Bratalida bija vikinga Ērika Rudā mājvieta Grenlandes galējos dienvidos Tunulliarfikas fjorda rietumu krastā.
Jaunums!!: Grenlande un Bratalida · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Grenlande un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīns
Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.
Jaunums!!: Grenlande un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »
Dāņu šaurums
Dāņu šaurums jeb Dānijas šaurums, arī Grenlandes šaurums, ir 290 km plats jūras šaurums, kas atdala Islandi no Grenlandes un savieno Grenlandes jūru ziemeļaustrumos ar Irmingera jūru dienvidrietumos.
Jaunums!!: Grenlande un Dāņu šaurums · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Grenlande un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Grenlande un Dānija · Redzēt vairāk »
Dānija—Norvēģija
Dānijas un Norvēģijas karaļvalsts teritorija 1780. gadā Dānija—Norvēģija bija Dānijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes personālūnija no 1380.
Jaunums!!: Grenlande un Dānija—Norvēģija · Redzēt vairāk »
Dānijas administratīvais iedalījums
Dānijas novietojums Dānijas administratīvo iedalījumu veido 5 reģioni.
Jaunums!!: Grenlande un Dānijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Dānijas Karaliste
Dānijas Karaliste Dānijas Karaliste, arī Dānijas Karaļvalsts (Danmarks Rige), ir konstitucionālā monarhija, kuru veido Dānija, kas atrodas Ziemeļeiropā, un divas autonomas teritorijas Atlantijas okeāna ziemeļos — Grenlande un Fēru Salas.
Jaunums!!: Grenlande un Dānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Dānijas karogs
Dānijas karogs jeb Danebrogs ir sarkans karogs ar baltu skandināvu krustu, kura vertikālā daļa atrodas tuvāk masta daļai.
Jaunums!!: Grenlande un Dānijas karogs · Redzēt vairāk »
Dānijas krona
Dānijas krona ir Dānijas, Grenlandes un Fēru Salu oficiālā valūta.
Jaunums!!: Grenlande un Dānijas krona · Redzēt vairāk »
Džeimss Van Allens
Džeimss Van Allens (James Alfred Van Allen; dzimis —) bija ASV kosmosa pētnieks no Aiovas Universitātes.
Jaunums!!: Grenlande un Džeimss Van Allens · Redzēt vairāk »
Džons Jēvers
Džons Šelderups Jēvers (dzimis Tromsē, miris Oslo) bija norvēģu polārpētnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Grenlande un Džons Jēvers · Redzēt vairāk »
Džordžs Delongs
Džordžs Vašingtons Delongs (dzimis, miris) bija ASV flotes virsnieks, jūrasbraucējs un polārpētnieks.
Jaunums!!: Grenlande un Džordžs Delongs · Redzēt vairāk »
Deivisa šaurums
Deivisa šaurums ir līdz 300 km plats jūras šaurums Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos, kas atdala Grenlandi no Bafina salas un savieno Labradoras jūru dienvidos ar Bafina jūru ziemeļos.
Jaunums!!: Grenlande un Deivisa šaurums · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Grenlande un Devons · Redzēt vairāk »
Disko līcis
Disko līcis jeb Kekertasūptunua ir līcis Grenlandes rietumu piekrastē, Bafina jūrā.
Jaunums!!: Grenlande un Disko līcis · Redzēt vairāk »
Dornier Wal
Dornier Wal (rūpnīcas apzīmējums Dornier Do J) ir Vācijas koncerna Dornier-Werke lidlaiva.
Jaunums!!: Grenlande un Dornier Wal · Redzēt vairāk »
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Grenlande un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Grenlande un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Grenlande un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Grenlande un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Ellas sala
Ellas sala ir neapdzīvota sala Grenlandes austrumos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā, Karaļa Oskara fjorda ziemeļu galā.
Jaunums!!: Grenlande un Ellas sala · Redzēt vairāk »
Elsmīra sala
Elsmīra sala jeb Uminmaknuna (Umingmak Nuna — ‘Muskusvēršu zeme’) ir liela sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Jaunums!!: Grenlande un Elsmīra sala · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Grenlande un Eocēns · Redzēt vairāk »
EPICA
Eiropas projekts ledus vairoga dziļurbšanai Antarktīdā (akronīms EPICA no) ir starptautisks Eiropas projekts Antarktīdas ledus vairoga dziļurbumiem.
Jaunums!!: Grenlande un EPICA · Redzēt vairāk »
Etnolingvistika
Etnolingvistika ir valodniecības nozare, kas pēta attiecības starp valodu un kultūru, kā arī dažādu etnisko grupu pasaules uztveres īpatnības.
Jaunums!!: Grenlande un Etnolingvistika · Redzēt vairāk »
Farvelas rags
Farvelas rags jeb Ūmmannarsuaks ir Grenlandes tālākais dienvidu punkts.
Jaunums!!: Grenlande un Farvelas rags · Redzēt vairāk »
Fēru Salas
Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.
Jaunums!!: Grenlande un Fēru Salas · Redzēt vairāk »
Finns Ronne
Finns Ronne (dzimis Hortenā, Norvēģijā, miris Betesdā, ASV) bija norvēģu izcelsmes amerikāņu polārpētnieks un jūrnieks.
Jaunums!!: Grenlande un Finns Ronne · Redzēt vairāk »
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Jaunums!!: Grenlande un Fjords · Redzēt vairāk »
Forela kalns
Forela kalns ir 3383 metrus augsta virsotne Grenlandes austrumos, Šveicerlandes kalnos uz ziemeļiem no Ammasalikas salas.
Jaunums!!: Grenlande un Forela kalns · Redzēt vairāk »
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zeme ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras.
Jaunums!!: Grenlande un Franča Jozefa Zeme · Redzēt vairāk »
Franklina sala
Franklina sala ir neapdzīvota sala Grenlandes ziemeļos, Kāsuitsupas pašvaldībā.
Jaunums!!: Grenlande un Franklina sala · Redzēt vairāk »
Fredericija
Fredericija ir pilsēta Dienviddānijas reģionā, Dānijā.
Jaunums!!: Grenlande un Fredericija · Redzēt vairāk »
Fritjofs Nansens
Fritjofs Nansens (—) bija norvēģu polārpētnieks, zoologs, okeanogrāfijas pamatlicējs, pēc tam diplomāts un politiķis, par ieguldījumu Pirmā pasaules kara bēgļu jautājumu risināšanā 1922.
Jaunums!!: Grenlande un Fritjofs Nansens · Redzēt vairāk »
Futbols Grenlandē
Grenlandē. Futbols ir samērā plaši izplatīts sporta veids Grenlandē, kur aptuveni 10% no kopējiem 57 000 salas iedzīvotājiem spēlē futbolu vai ir citādā veidā saistīti ar to ikdienā, kas tādējādi to padara par populārāko nacionālo sporta veidu salas teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Futbols Grenlandē · Redzēt vairāk »
Gaišais ķeģis
Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Grenlande un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »
Gardara
Gardara bija Grenlandes vikingu bīskapa rezidence salas galējos dienvidos.
Jaunums!!: Grenlande un Gardara · Redzēt vairāk »
Garknābja gaura
Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Grenlande un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »
GL
GL var nozīmēt:;gl.
Jaunums!!: Grenlande un GL · Redzēt vairāk »
Glacioloģija
ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
Jaunums!!: Grenlande un Glacioloģija · Redzēt vairāk »
Grenlandes jūra
Grenlandes jūra (dāņu un) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Jaunums!!: Grenlande un Grenlandes jūra · Redzēt vairāk »
Grenlandes nacionālais parks
Grenlandes nacionālais parks ir 1974.
Jaunums!!: Grenlande un Grenlandes nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Grenlandes Publiskā un Nacionālā bibliotēka
Grenlandes Publiskā un Nacionālā bibliotēka ir publiskā un nacionālā bibliotēka Grenlandes galvaspilsētā Nūkā.
Jaunums!!: Grenlande un Grenlandes Publiskā un Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »
Grenlandes Universitāte
Grenlandes Universitāte ir 1987.
Jaunums!!: Grenlande un Grenlandes Universitāte · Redzēt vairāk »
Grenlandiešu valoda
Grenlandiešu valoda jeb kalāhlisuta (kalaallisut) ir eskimosu—aleutu valodu saimes valoda, kurā runā aptuveni 57 tūkstoši cilvēku.
Jaunums!!: Grenlande un Grenlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Gunnars Īsaksens
Gunneriuss Ingvalds Īsaksens (dzimis Drebakā, miris Askerā) bija norvēģu virsnieks un polārpētnieks.
Jaunums!!: Grenlande un Gunnars Īsaksens · Redzēt vairāk »
Gunnbjerna kalns
Gunnbjerna kalns ir 3694 metrus augsts fjelds un nunataks Grenlandes austrumos, Votkinsa kalnos.
Jaunums!!: Grenlande un Gunnbjerna kalns · Redzēt vairāk »
Hansa Egedes statuja
Hansa Egedes statuja ir bronzas skulptūra, kas paceļas pār Grenlandes galvaspilsētu Nūku.
Jaunums!!: Grenlande un Hansa Egedes statuja · Redzēt vairāk »
Hansa sala
Hansa sala jeb Tartupaluka ir neapdzīvota sala 1,3 km² platībā Kenedija šaurumā.
Jaunums!!: Grenlande un Hansa sala · Redzēt vairāk »
Hākons IV Vecais
Hākons Hākonsons (saukts arī Hākons Vecais; dzimis ap 1204. gada martā/aprīlī, miris) bija Norvēģijas karalis 1217.
Jaunums!!: Grenlande un Hākons IV Vecais · Redzēt vairāk »
Heiga-Tomasa sala
Heiga-Tomasa sala ir neliela neapdzīvota sala Kanādas ziemeļos Karalienes Elizabetes salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Grenlande un Heiga-Tomasa sala · Redzēt vairāk »
Hendrika sala
Hendrika sala ir neapdzīvota sala Grenlandes ziemeļos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā, Linkolna jūras piekrastē.
Jaunums!!: Grenlande un Hendrika sala · Redzēt vairāk »
Henrijs Hadsons
Henrijs Hadsons, arī Henrijs Hudzons (dzimis, iespējams,, pēdējoreiz redzēts pavasarī) bija angļu jūrasbraucējs Anglijas un Nīderlandes dienestā.
Jaunums!!: Grenlande un Henrijs Hadsons · Redzēt vairāk »
Hola baseins
Hola baseins ir Nersa šaurumā ietilpstošs baseins starp Kanādas Elsmīra salu ziemeļrietumos un Grenlandi dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Grenlande un Hola baseins · Redzēt vairāk »
Holocēna termālais maksimums
Temperatūras holocēnā dažādos reģionos; par 0 tiek pieņemta 20. gadsimta vidus vidējā temperatūra. Visaugstākās smailes ir gaiši zilajai Grenlandei un tumši zilajai Antarktīdai. Eiropa iezīmēta oranžā krāsā. Holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija laika posms holocēnā, kuram bija raksturīga 2—3°C augstāka gaisa temperatūra nekā pirms un pēc tā.
Jaunums!!: Grenlande un Holocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Iņupiati
Iņupiati (pašnosaukums: Iñupiat) ir viena no Ziemeļamerikas eskimosu tautām.
Jaunums!!: Grenlande un Iņupiati · Redzēt vairāk »
ICAO valstu un teritoriju kodi
pasaules karte ar iedalījumu reģionos pēc koda pirmā burta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas valstu un teritoriju kodi ir četru burtu un ciparu kods, kas tiek lietots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu lidlauku un gaisa telpas identificēšanai.
Jaunums!!: Grenlande un ICAO valstu un teritoriju kodi · Redzēt vairāk »
Ilulisatas ledus fjords
Ilulisatas ledus fjords ir fjords Grenlandes rietumu krastā, no 2004.
Jaunums!!: Grenlande un Ilulisatas ledus fjords · Redzēt vairāk »
Ilulisatas lidosta
Ilulisatas lidosta ir starptautiska lidosta Grenlandes rietumos, Ilulisatas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Ilulisatas lidosta · Redzēt vairāk »
Independensas fjords
Independensas fjords ir fjords Grenlandes ziemeļu piekrastē, Vandela jūrā.
Jaunums!!: Grenlande un Independensas fjords · Redzēt vairāk »
Inuīti
Inuīti ir Arktikā (Grenlandē, Kanādā un Aļaskā) dzīvojošu cilvēku grupa, šī reģiona pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Grenlande un Inuīti · Redzēt vairāk »
Inuītu valodas
Inuītu valodas ir eskimosu—aleutu valodu saimes eskimosu valodu grupas lielākais atzars, kas izplatītas Ziemeļamerikas ziemeļos — Aļaskas ziemeļu un rietumu piekrastē ASV, Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijās, Nunavutā, Kvebekā un Labradorā, kā arī Grenlandē.
Jaunums!!: Grenlande un Inuītu valodas · Redzēt vairāk »
Irmingera jūra
Irmingera jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Grenlande un Irmingera jūra · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Grenlande un Islande · Redzēt vairāk »
ISO 3166-1
Standarts ISO 3166-1, kas ir daļa no ISO 3166 standarta, nodrošina valstu un teritoriju nosaukumu kodus un to izplata Starptautiskā standartu organizācija (ISO).
Jaunums!!: Grenlande un ISO 3166-1 · Redzēt vairāk »
ISO 4217
ISO 4217 ir starptautisks standarts, kas ar trīs burtu kodu palīdzību apraksta naudas vienības.
Jaunums!!: Grenlande un ISO 4217 · Redzēt vairāk »
Jakobshavnas šļūdonis
Jakobshavnas šļūdonis arī Sermekujaleks ir ledājs Grenlandes rietumos.
Jaunums!!: Grenlande un Jakobshavnas šļūdonis · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Grenlande un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jūliuss fon Pajers
Jūliuss Johanness Ludoviks fon Pajers (dzimis, miris) bija Austroungārijas armijas virsnieks, alpīnists, polārpētnieks, kartogrāfs un gleznotājs, Terezijas militārās akadēmijas profesors.
Jaunums!!: Grenlande un Jūliuss fon Pajers · Redzēt vairāk »
Jūras šņibītis
Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.
Jaunums!!: Grenlande un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »
Jūras ērglis
Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Grenlande un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »
Jūras krauklis
Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.
Jaunums!!: Grenlande un Jūras krauklis · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Grenlande un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūras zīriņš
Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.
Jaunums!!: Grenlande un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »
Jūrasvēdzele
Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).
Jaunums!!: Grenlande un Jūrasvēdzele · Redzēt vairāk »
Jorkas rags (Grenlande)
Jorkas rags jeb Perlernerits ir zemesrags Grenlandes ziemeļrietumos, Bafina jūrā.
Jaunums!!: Grenlande un Jorkas rags (Grenlande) · Redzēt vairāk »
Juris Ulmanis
Juris Ulmanis (dzimis 1959. gada 7. jūlijā Ņujorkā, ASV) ir latviešu uzņēmējs, augstskolas pasniedzējs, profesors, alpīnists un ceļotājs, zemessargs, grāmatu autors, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Jaunums!!: Grenlande un Juris Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kafeklubena
Kafeklubena, Kafijas kluba sala jeb Inuitkekertāta ir neliela, neapdzīvota sala Grenlandes galējos ziemeļos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Kafeklubena · Redzēt vairāk »
Kaitslēpošana
Kaitslēpošana uz ledus Kaitslēpotājs Kaitslēpošana vai pūķslēpošana ir slēpošanas paveids, kur pārvietošanās notiek ar vēja dzīta pūķa palīdzību.
Jaunums!!: Grenlande un Kaitslēpošana · Redzēt vairāk »
Kalaallit Nunaata Radioa
Kalaallit Nunaata Radioa ir 1958.
Jaunums!!: Grenlande un Kalaallit Nunaata Radioa · Redzēt vairāk »
Kaledonijas krokojums
Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.
Jaunums!!: Grenlande un Kaledonijas krokojums · Redzēt vairāk »
Kalmāras ūnija
Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.
Jaunums!!: Grenlande un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Grenlande un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kanādas administratīvais iedalījums
Kanādas novietojums Kanādas administratīvais iedalījums ir Kanādas valsts administratīvi teritoriālais iedalījums no viena (Jukona) līdz pat četriem līmeņiem.
Jaunums!!: Grenlande un Kanādas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Kanādas Arktiskais arhipelāgs ir arhipelāgs Kanādas ziemeļos.
Jaunums!!: Grenlande un Kanādas Arktiskais arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Kanādas provinces un teritorijas
Kanādas provinces un teritorijas ir pirmā līmeņa Kanādas administratīvais iedalījums.
Jaunums!!: Grenlande un Kanādas provinces un teritorijas · Redzēt vairāk »
Kangerlusuakas lidosta
Kangerlusuakas lidosta ir lidosta Grenlandes dienvidrietumos, Kangerlusuakas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Kangerlusuakas lidosta · Redzēt vairāk »
Karalienes Elizabetes salas
Karalienes Elizabetes salas ir Kanādai piederoša mazapdzīvotu salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Jaunums!!: Grenlande un Karalienes Elizabetes salas · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Grenlande un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Karls Antons Larsens
Karls Antons Larsens (dzimis Estre Halsenā, miris Rosa jūrā) bija norvēģu polārpētnieks un kuģotājs.
Jaunums!!: Grenlande un Karls Antons Larsens · Redzēt vairāk »
Karls Veiprehts
Karls Georgs Ludvigs Vilhelms Veiprehts (—) bija vācu izcelsmes Austroungārijas flotes virsnieks, ģeofiziķis un polārpētnieks.
Jaunums!!: Grenlande un Karls Veiprehts · Redzēt vairāk »
Katabatiskais vējš
No ledāja "noplūstošs" katabatiskais vējš. Katabatiskais vējš (no — nolaišanās) ir blīva un auksta gaisa plūsma, kas veidojas, atdzisušām gaisa masām gravitācijas ietekmē nolaižoties pa zemes virsmas nogāzēm.
Jaunums!!: Grenlande un Katabatiskais vējš · Redzēt vairāk »
Katuaq
Katuaq ir 1997.
Jaunums!!: Grenlande un Katuaq · Redzēt vairāk »
Kaulpūsles
Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām.
Jaunums!!: Grenlande un Kaulpūsles · Redzēt vairāk »
Kānākas lidosta
Kānākas lidosta ir civilā lidosta Grenlandes ziemeļrietumos, Kānākas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Kānākas lidosta · Redzēt vairāk »
Kārsutas lidosta
Kārsutas lidosta ir civilā lidosta Grenlandes rietumos, Kārsutas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Kārsutas lidosta · Redzēt vairāk »
Keina baseins
Keina baseins ir Nersa šaurumā ietilpstošs baseins starp Kanādas Elsmīra salu ziemeļrietumos un Grenlandi dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Grenlande un Keina baseins · Redzēt vairāk »
Kekertarsuaka
Kekertarsuaka jeb Disko sala ir pēc platības otrā lielākā sala Grenlandes arhipelāgā aiz pašas Grenlandes salas.
Jaunums!!: Grenlande un Kekertarsuaka · Redzēt vairāk »
Kenedija šaurums
Kenedija šaurums ir Nersa šaurumā ietilpstošs jūras šaurums starp Kanādas Elsmīra salu ziemeļrietumos un Grenlandi dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Grenlande un Kenedija šaurums · Redzēt vairāk »
Kepena klimata klasifikācija
Kepena klimata klasifikācija ir viena no plašāk lietotajām klimata klasifikācijas sistēmām.
Jaunums!!: Grenlande un Kepena klimata klasifikācija · Redzēt vairāk »
Kilakitsoka
Kilakitsoka ir arheoloģiskais piemineklis Grenlandes rietumos, Nūsuakas pussalā, Ūmannakas fjorda krastā.
Jaunums!!: Grenlande un Kilakitsoka · Redzēt vairāk »
Kleiveringa sala
Kleiveringa sala ir neapdzīvota sala Grenlandes austrumos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā, Gēla Hamkesa līcī (Gael Hamkes Bugt).
Jaunums!!: Grenlande un Kleiveringa sala · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna gārgale
Klusā okeāna gārgale (Gavia pacifica) ir vidēji liels gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Ziemeļamerikas Arktiskajā reģionā un ziemo galvenokārt Klusā okeāna piekrastēs.
Jaunums!!: Grenlande un Klusā okeāna gārgale · Redzēt vairāk »
KN
KN var būt.
Jaunums!!: Grenlande un KN · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Grenlande un Krauklis · Redzēt vairāk »
Krāšņā pūkpīle
Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Grenlande un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Grenlande un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Kristīna Kouka
Kristīna Hemmoka Kouka (Christina Hammock Koch; dzimusi) ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronaute, inženiere.
Jaunums!!: Grenlande un Kristīna Kouka · Redzēt vairāk »
Kristofors Kolumbs
Kristofors Kolumbs (1451—1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.
Jaunums!!: Grenlande un Kristofors Kolumbs · Redzēt vairāk »
Kujatā
Kujatā ir apvidus Grenlandes galējos dienvidos, kurā līdz ar vikingu ierašanos 10.
Jaunums!!: Grenlande un Kujatā · Redzēt vairāk »
Kulusukas lidosta
Kulusukas lidosta ir lidosta Grenlandes dienvidaustrumos, Kulusukas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Kulusukas lidosta · Redzēt vairāk »
Labradoras jūra
Labradoras jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra Ziemeļamerikas piekrastē starp Labradoras pussalu un Grenlandi.
Jaunums!!: Grenlande un Labradoras jūra · Redzēt vairāk »
Lapzemes stērste
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Grenlande un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Grenlande un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Grenlande un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Jaunums!!: Grenlande un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Grenlande un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Grenlande un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Leifs Eriksons
Leifs Eriksons (Leifr Eiríksson, 970 — 1020) bija islandiešu atklājējs un pirmais zināmais eiropietis, kurš atklāja Ziemeļameriku, precīzāk, tās ziemeļaustrumu piekrastes daļu — Ņūfaundlendas salu, Labradoras pussalu un Bafina salu mūsdienu Kanādā.
Jaunums!!: Grenlande un Leifs Eriksons · Redzēt vairāk »
Lielais alks
Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Grenlande un Lielais alks · Redzēt vairāk »
Lielais šņibītis
Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.
Jaunums!!: Grenlande un Lielais šņibītis · Redzēt vairāk »
Lielais ķīris
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Grenlande un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Grenlande un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »
Lielā polārkaija
Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Grenlande un Lielā polārkaija · Redzēt vairāk »
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.
Jaunums!!: Grenlande un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »
Linkolna jūra
Linkolna jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra ziemeļos no Grenlandes un Elsmīra salas.
Jaunums!!: Grenlande un Linkolna jūra · Redzēt vairāk »
Luīze Arnere Boida
Luīze Arnere Boida (1887. gada 16. septembris – 1972. gada 14. septembris) bija amerikāņu pētniece, kura pētījusi Grenlandi, Arktiku un Ziemeļu Ledus okeānu.
Jaunums!!: Grenlande un Luīze Arnere Boida · Redzēt vairāk »
Magelāna mākonis (romāns)
"Magelāna mākonis" ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Grenlande un Magelāna mākonis (romāns) · Redzēt vairāk »
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Jaunums!!: Grenlande un Magnuss IV · Redzēt vairāk »
Manītsokas lidosta
Manītsokas lidosta ir lidosta Grenlandes dienvidrietumos, Manītsokas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Manītsokas lidosta · Redzēt vairāk »
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Grenlande un Mazais alks · Redzēt vairāk »
Mēness aptumsums 2007. gada augustā
2007.
Jaunums!!: Grenlande un Mēness aptumsums 2007. gada augustā · Redzēt vairāk »
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Grenlande un Meža pīle · Redzēt vairāk »
Medību piekūns
Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Grenlande un Medību piekūns · Redzēt vairāk »
Mellenes
Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.
Jaunums!!: Grenlande un Mellenes · Redzēt vairāk »
Melnais alks
Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Grenlande un Melnais alks · Redzēt vairāk »
Melnais rumpucis
Melnais rumpucis, agrāk arī ādainais rumpucis (Helvella corium, agrāk arī Cyathipodia corium) ir Latvijā ļoti reti sastopama rumpuču ģints sēne, kuras augļķermeņi informācijas trūkuma vai sugas retuma un aizsargājamības dēļ tiek uzskatīti par neēdamiem.
Jaunums!!: Grenlande un Melnais rumpucis · Redzēt vairāk »
Melnā pīle
Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Grenlande un Melnā pīle · Redzēt vairāk »
Melngalvas zoss
Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Grenlande un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »
Melvila līcis
Melvila līcis jeb Kimuseriarsuaks ir atklāts līcis Grenlandes ziemeļrietumu piekrastē, Bafina jūrā.
Jaunums!!: Grenlande un Melvila līcis · Redzēt vairāk »
Menca
Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.
Jaunums!!: Grenlande un Menca · Redzēt vairāk »
Meteora medības
Meteora medības ir Žila Verna romāns.
Jaunums!!: Grenlande un Meteora medības · Redzēt vairāk »
Milna Zeme
Milna Zeme jeb Ilimanannipa ir pēc platības trešā lielākā sala Grenlandes arhipelāgā pēc pašas Grenlandes un Disko salas.
Jaunums!!: Grenlande un Milna Zeme · Redzēt vairāk »
Milzu alks
Milzu alks jeb dižais alks, arī bezspārnu gārgale (Pinguinus impennis) ir izmirusi alku dzimtas (Alcidae) nelidojoša jūras putnu suga, kas bija vienīgā suga milzu alku ģintī (Pinguinus).
Jaunums!!: Grenlande un Milzu alks · Redzēt vairāk »
Milzu Soļi
Milzu Soļi ir bezpeļņas mākslas projekts, kas sastāv no liela mēroga instalācijas milzu pēdas formā un kultūras festivāla.
Jaunums!!: Grenlande un Milzu Soļi · Redzēt vairāk »
Morisa Džesepa rags
Morisa Džesepa rags ir Grenlandes tālākais ziemeļu punkts.
Jaunums!!: Grenlande un Morisa Džesepa rags · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Grenlande un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Narsarsuakas lidosta
Narsarsuakas lidosta ir lidosta Grenlandes galējos dienvidos, Narsarsuakas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Narsarsuakas lidosta · Redzēt vairāk »
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Jaunums!!: Grenlande un Narvalis · Redzēt vairāk »
Nūka
Nūka jeb Gothoba ir Grenlandes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Grenlande un Nūka · Redzēt vairāk »
Nūkas katedrāle
Nūkas katedrāle ir luterāņu katedrāle Grenlandes galvaspilsētā Nūkā.
Jaunums!!: Grenlande un Nūkas katedrāle · Redzēt vairāk »
Nūkas lidosta
Nūkas lidosta ir lidosta Grenlandē, kas apkalpo tās galvaspilsētu Nūku.
Jaunums!!: Grenlande un Nūkas lidosta · Redzēt vairāk »
Nūkas stadions
Nūkas stadions ir stadions Grenlandes galvaspilsētā Nūkā.
Jaunums!!: Grenlande un Nūkas stadions · Redzēt vairāk »
Nūsuakas pussala
Nūsuakas pussala ir kalnaina pussala Grenlandes rietumos Bafina jūrā.
Jaunums!!: Grenlande un Nūsuakas pussala · Redzēt vairāk »
Neirsa šaurums
Neirsa šaurums ir jūras šaurums starp Kanādas Elsmīra salu ziemeļrietumos un Grenlandi dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Grenlande un Neirsa šaurums · Redzēt vairāk »
Nerleritinātas lidosta
Nerleritinātas lidosta ir lidosta Grenlandes austrumos, Džeimsona Zemē pie Skorsbija līča.
Jaunums!!: Grenlande un Nerleritinātas lidosta · Redzēt vairāk »
Nipisatas sala
Nipisatas sala ir neliela, neapdzīvota sala Grenlandes rietumos uz dienvidiem no Sisimiutas, Deivisa šauruma krastā.
Jaunums!!: Grenlande un Nipisatas sala · Redzēt vairāk »
Norvēģijas vēsture
Novgorodas kņazu kopīgi pārvaldītā Ziemeļu Ledus okeāna piekraste (ap 1265). Norvēģijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Norvēģijas teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Norvēģijas vēsture · Redzēt vairāk »
Nunataks
Nunataki Grenlandes austrumu piekrastē Nunataks (no) ir sniega un ledus brīvs klints atsegums, kas no visām pusēm ieskauts ar ledājiem.
Jaunums!!: Grenlande un Nunataks · Redzēt vairāk »
Odāka
Odāka ir 15 x 18 metrus liela sala vai sēklis Grenlandes galējos ziemeļos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Odāka · Redzēt vairāk »
Operācija "Highjump"
Zemūdene ''Sennet'' (SS-408) operācijas "Highjump" laikā Operācija “Highjump” (“Augstais lēciens”), oficiāli saukta par Savienoto Valstu Jūras spēku Antarktiskās attīstības programmu, bija ASV Jūras spēku operācija Antarktikā.
Jaunums!!: Grenlande un Operācija "Highjump" · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Grenlande un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Osmaņu impērija (1683). Osmaņu impērija nopietni apdraudēja Eiropas lielvaras ar nepārtrauktu tuvošanos cauri Balkāniem līdz pat 1683.
Jaunums!!: Grenlande un Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts · Redzēt vairāk »
Oto Nordenšelds
Nils Oto Gustafs Nordenšelds (dzimis Šēgelē, miris Gēteborgā) bija zviedru ģeologs un polārpētnieks, Gēteborgas tirdzniecības augstskolas profesors un rektors, pirmās Zviedrijas antarktiskās ekspedīcijas (1901—1903) vadītājs.
Jaunums!!: Grenlande un Oto Nordenšelds · Redzēt vairāk »
Oto Sverdrups
Oto Neimans Knofs Sverdrups (dzimis Bindālē, miris Sannvikā) bija norvēģu polārpētnieks un jūrasbraucējs.
Jaunums!!: Grenlande un Oto Sverdrups · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Grenlande un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Grenlande un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Parastā pūkpīle
Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Grenlande un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Pasaules lielākās salas
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².
Jaunums!!: Grenlande un Pasaules lielākās salas · Redzēt vairāk »
Pāmiutas lidosta
Pāmiutas lidosta ir civilā lidosta Grenlandes dienvidos, Pāmiutas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Pāmiutas lidosta · Redzēt vairāk »
Pīrija Zeme
Pīrija Zeme ir pussala Grenlandes galējos ziemeļos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Pīrija Zeme · Redzēt vairāk »
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Jaunums!!: Grenlande un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Grenlande un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Pektusans
Pektusans (Paektusan) vai Čanbaišaņs (Chángbáishān) ir aktīvs stratovulkāns Austrumāzijā uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
Jaunums!!: Grenlande un Pektusans · Redzēt vairāk »
Penumbra: Overture
Penumbra: Overture ir pirmā zviedru kompānijas Frictional Games izstrādātās sērijas daļa.
Jaunums!!: Grenlande un Penumbra: Overture · Redzēt vairāk »
Piekūni
Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Grenlande un Piekūni · Redzēt vairāk »
Piekūnu dzimta
Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.
Jaunums!!: Grenlande un Piekūnu dzimta · Redzēt vairāk »
Pikša
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).
Jaunums!!: Grenlande un Pikša · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Grenlande un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Grenlande un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Grenlande un Plukšķis · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Grenlande un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Pogainie roņi
Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Grenlande un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Jaunums!!: Grenlande un Polārais loks · Redzēt vairāk »
Polārais valis
Polārais valis jeb Grenlandes valis (Balaena mysticetus) ir polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vaļu suga polāro vaļu ģintī.
Jaunums!!: Grenlande un Polārais valis · Redzēt vairāk »
Polārā gārgale
Polārā gārgale jeb melngalvas gārgale (Gavia immer) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo galvenokārt Ziemeļamerikā un ziemo Atlantijas un Klusā okeāna krastos.
Jaunums!!: Grenlande un Polārā gārgale · Redzēt vairāk »
Polārā nakts
Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.
Jaunums!!: Grenlande un Polārā nakts · Redzēt vairāk »
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Grenlande un Polārlapsa · Redzēt vairāk »
Polārpētniecība
Antarktīdā Polārpētniecība ir zinātniskās metodēs balstīta Zemes polāro apvidu — Arktikas un Antarktikas kompleksa izpēte.
Jaunums!!: Grenlande un Polārpētniecība · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Grenlande un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Polārzaķis
Polārzaķis (Lepus arcticus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kas ir pielāgojusies polāriem un kalnu apgabaliem.
Jaunums!!: Grenlande un Polārzaķis · Redzēt vairāk »
Rabdofans-(Ce)
Rabdofans-(Ce) (no grieķu rhabdos — 'stienis' un phainesthai — 'šķist' raksturīgo spektra joslu dēļ) ir diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Grenlande un Rabdofans-(Ce) · Redzēt vairāk »
Rasmuss Lerdorfs
Rasmuss Lerdorfs Rasmuss Lerdorfs (dzimis Grenlandē) ir dāņu/kanādiešu programmētājs, programmēšanas valodas PHP autors.
Jaunums!!: Grenlande un Rasmuss Lerdorfs · Redzēt vairāk »
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Grenlande un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »
Rietumeiropas laiks
Rietumeiropas laiks (WET, UTC±00:00) ir laika josla, ko izmanto Eiropas rietumu un ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Grenlande un Rietumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Roberts Pīrijs
Roberts Edvīns Pīrijs (dzimis Kresonā, Pensilvānijas štatā, miris Vašingtonā) bija amerikāņu polārpētnieks, viens no ievērojamākajiem Arktikas atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis Ziemeļpolu.
Jaunums!!: Grenlande un Roberts Pīrijs · Redzēt vairāk »
Robsona šaurums
Robsona šaurums ir Nersa šaurumā ietilpstošs jūras šaurums starp Kanādas Elsmīra salu ziemeļrietumos un Grenlandi dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Grenlande un Robsona šaurums · Redzēt vairāk »
Saida
Saida (Pollachius virens) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.
Jaunums!!: Grenlande un Saida · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Grenlande un Sala · Redzēt vairāk »
Salomons Augusts Andrē
Salomons Augusts Andrē (dzimis Grennā, miris 1897. gadā, domājams, oktobrī Svalbāras arhipelāgā) bija zviedru inženieris, gaisa kuģotājs un polārpētnieks, kurš gāja bojā, mēģinot sasniegt Ziemeļpolu gaisa balonā.
Jaunums!!: Grenlande un Salomons Augusts Andrē · Redzēt vairāk »
Sīkžokļaiņi
Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994.
Jaunums!!: Grenlande un Sīkžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Grenlande un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Sisimiutas lidosta
Sisimiutas lidosta ir lidosta Grenlandes dienvidrietumos, Sisimiutas apdzīvotajā vietā, kas aiz Nūkas ir otra lielākā pilsēta Grenlandē.
Jaunums!!: Grenlande un Sisimiutas lidosta · Redzēt vairāk »
Skorsbija līcis
Skorsbija līcis jeb Kanertitivaks ir fjordu sistēma Grenlandes austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Grenlande un Skorsbija līcis · Redzēt vairāk »
Smailīte
Aļaskas zēni smailītē. 1930. gads. Smailīte vai kajaks (iniktuts: qajaq; alueutu: iqyax) — augšēji slēgta laiva, kurā airētājs sēž ar seju braukšanas virzienā un, izmantojot divlāpstiņu airi, virza to uz priekšu tikai ar savu spēku.
Jaunums!!: Grenlande un Smailīte · Redzēt vairāk »
Smiltāju čakstītes
Smiltāju čakstītes, smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Grenlande un Smiltāju čakstītes · Redzēt vairāk »
Smita šaurums
Smita šaurums ir Nersa šaurumā ietilpstošs jūras šaurums starp Kanādas Elsmīra salu ziemeļrietumos un Grenlandi dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Grenlande un Smita šaurums · Redzēt vairāk »
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Grenlande un Sniega zoss · Redzēt vairāk »
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti.
Jaunums!!: Grenlande un Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi · Redzēt vairāk »
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
Jaunums!!: Grenlande un Starptautisko tālsarunu kodu saraksts · Redzēt vairāk »
Storekoldeveja
Storekoldeveja jeb Lielā Koldeveja sala ir neapdzīvota sala Grenlandes ziemeļaustrumos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Storekoldeveja · Redzēt vairāk »
Subkontinents
Indijas plātne saskaras ar Eirāzijas, Āfrikas un Arābijas plātnēm. Tā atbilst Indijas subkontinentam. Subkontinents ir liela daļa no kontinenta.
Jaunums!!: Grenlande un Subkontinents · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Grenlande un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Tievknābja kaira
Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Grenlande un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »
Trīsadatu stagars
Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.
Jaunums!!: Grenlande un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »
Treila sala
Treila sala ir neapdzīvota sala Grenlandes austrumos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Treila sala · Redzēt vairāk »
Tule
Tule ir leģendāra sala vai zeme Eiropas ziemeļos, ko pirmais aprakstījis Senās Grieķijas ceļotājs Pītejs (ap 380—310 p.m.ē.) savā sacerējumā «Par Okeānu» (Περί τού Ωκεανού).
Jaunums!!: Grenlande un Tule · Redzēt vairāk »
Tules aviobāze
Tules aviobāze ir ASV karabāze Dānijai piederošās salas Grenlandes ziemeļrietumu piekrastē.
Jaunums!!: Grenlande un Tules aviobāze · Redzēt vairāk »
Umberto Nobile
Umberto Nobile (izrunā:; dzimis, miris) bija itāļu aviators, aviācijas inženieris un Arktikas pētnieks, kas pasaules ievērību guvis kā pirmais, kas ar lidaparātu pārlidoja Ziemeļpolam.
Jaunums!!: Grenlande un Umberto Nobile · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Dānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Grenlande un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļeiropā
Ziemeļeiropa Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti, kas atrodas Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Grenlande un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļeiropā · Redzēt vairāk »
Upernavikas lidosta
Upernavikas lidosta ir civilā lidosta Grenlandes rietumos, Upernavikas apdzīvotajā vietā.
Jaunums!!: Grenlande un Upernavikas lidosta · Redzēt vairāk »
Upernivika
Upernivika ir neapdzīvota, kalnaina sala Grenlandes rietumos Ūmmannakas fjordā.
Jaunums!!: Grenlande un Upernivika · Redzēt vairāk »
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Jaunums!!: Grenlande un Vaļu medības · Redzēt vairāk »
Valsaja
Valsaja ir Grenlandes vikingu apmetnes drupas salas dienvidos uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Kakortokas.
Jaunums!!: Grenlande un Valsaja · Redzēt vairāk »
Valsajas baznīca
Valsajas baznīca ir vikingu 14.
Jaunums!!: Grenlande un Valsajas baznīca · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa
Pasaules valstu bezdarba līmeņa karte Šajā rakstā uzskaitītas visas valstis un to bezdarba līmenis.
Jaunums!!: Grenlande un Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta
Mirstības koeficients pasaules valstīs Šeit uzskaitītas valstis ir lielāko mirstības koeficientu pasaulē.
Jaunums!!: Grenlande un Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta · Redzēt vairāk »
Valstu vēlēšanu kalendārs 2013. gadā
Valstīs, kurās notikušas valsts vēlēšanas vai referendumi: ■ – Prezidenta (Valsts vadītāja) vēlēšanas ■ – Parlamentārās/Likumdošanas vēlēšanas ■ – Prezidenta un Parlamentārās/Likumdošanas vēlēšanas ■ – Referendums ■ – Referendums and Parlamentārās/Likumdošanas vēlēšanas Šajā sarakstā apkopots valstu vēlēšanu kalendārs 2013.
Jaunums!!: Grenlande un Valstu vēlēšanu kalendārs 2013. gadā · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Grenlande un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vandas ezers
Vandas ezers ir beznoteces ezers Raita ielejā Antarktīdas Rosa Teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Vandas ezers · Redzēt vairāk »
Vandela jūra
Vandela jūra, arī Makinlija jūra, ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra ziemeļos no Grenlandes.
Jaunums!!: Grenlande un Vandela jūra · Redzēt vairāk »
Vidusatlantijas grēda
Vidusatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, kas veido tektonisko plātņu nobīdes zonu.
Jaunums!!: Grenlande un Vidusatlantijas grēda · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Grenlande un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Grenlande un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Viviens Fukss
Viviens Ernests Fukss (Sir Vivian Ernest Fuchs, dzimis, miris) bija britu ģeologs un polārpētnieks, Karaliskās biedrības prezidents (1982-1984), pirmais cilvēks, kas šķērsojis kontinentālo Antarktīdu.
Jaunums!!: Grenlande un Viviens Fukss · Redzēt vairāk »
Votkinsa kalni
Votkinsa kalni ir Grenlandes augstākā kalnu grēda salas austrumos.
Jaunums!!: Grenlande un Votkinsa kalni · Redzēt vairāk »
Zīriņu apakšdzimta
Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Grenlande un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zebiekste
Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Grenlande un Zebiekste · Redzēt vairāk »
Zeltači
Zeltači (Chrysops) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.
Jaunums!!: Grenlande un Zeltači · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Ziemeļamerika Šajā sarakstā apkopotas visas Ziemeļamerikas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ziemeļaustrumu rags
Ziemeļaustrumu rags ir zemesrags Grenlandes ziemeļaustrumos, Grenlandes nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļaustrumu rags · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Grenlande un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Grenlande un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Grenlande un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
.gl
.gl ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Grenlandi.
Jaunums!!: Grenlande un .gl · Redzēt vairāk »
1. maijs
1.
Jaunums!!: Grenlande un 1. maijs · Redzēt vairāk »
10. gadsimts
10.
Jaunums!!: Grenlande un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »
1000. gads
1000.
Jaunums!!: Grenlande un 1000. gads · Redzēt vairāk »
1397. gads
1397.
Jaunums!!: Grenlande un 1397. gads · Redzēt vairāk »
1728. gads
1728.
Jaunums!!: Grenlande un 1728. gads · Redzēt vairāk »
1875. gads
1875.
Jaunums!!: Grenlande un 1875. gads · Redzēt vairāk »
1970. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1970.
Jaunums!!: Grenlande un 1970. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Grenlande un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1981. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1981.
Jaunums!!: Grenlande un 1981. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
1987. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1987.
Jaunums!!: Grenlande un 1987. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Grenlande un 2008. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Grenlande un 2009. gads · Redzēt vairāk »
875. gads
875.
Jaunums!!: Grenlande un 875. gads · Redzēt vairāk »
981. gads
981.
Jaunums!!: Grenlande un 981. gads · Redzēt vairāk »
984. gads
984.
Jaunums!!: Grenlande un 984. gads · Redzēt vairāk »
985. gads
985.
Jaunums!!: Grenlande un 985. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
GRL.
