Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Aizputes apriņķis, Aizputes virspilskunga iecirknis, Aizteres pagasts, Aleksandrs III Romanovs, Augusts Annuss, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Dmitrijs fon Felkerzāms, Durbes draudzes novads, Durbes kokle, Elza Grundmane, Firksi, Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Grothusi, Jānis Pieče, Jānis Vierpe, Jons Hāns, Kārlis Gothards Elferfelds, Klāvs Lorencs, Krotes pagasts, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes sapulce, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas vācieši, Latvijas—Vācijas robeža, Lejaskurzeme, Liepājas apriņķis, Medzes-Vērgales pagasts, Miķelis Valters, Mirbahi, Mirdza Ķempe, Nestors Henko, Oskars Kalpaks, Oto fon Mirbahs, Otto Rolavs, Palanga, Palangas pagasts, Pērkones pagasts, Priekules Ikars, Priekules vēsture, Rāvas pagasts, Sventāja, Tāšu pagasts, Virgas pagasts, 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana.
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Aizputes virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Aizteres pagasts
Aizteres pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā austrumos.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Aizteres pagasts · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Augusts Annuss
Augusts Annuss ( —) bija latviešu gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem figurālistiem.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Augusts Annuss · Redzēt vairāk »
Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »
Dmitrijs fon Felkerzāms
Dmitrijs fon Felkerzāms (1846-1905) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas kontradmirālis no Felkerzāmu dzimtas.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Dmitrijs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »
Durbes draudzes novads
Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Durbes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Durbes kokle
„Durbes kokle” jeb „kuršu kokle” ir 1895.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Durbes kokle · Redzēt vairāk »
Elza Grundmane
Elza Grundmane (1891—1931) bija latviešu komuniste, Viskrievijas Ārkārtas komisijas (čekas) (1918—1919), vēlāk PSRS GPU darbiniece.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Elza Grundmane · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Firksi · Redzēt vairāk »
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Grobiņas apriņķis · Redzēt vairāk »
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Grobiņas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Grothusi
Grothusu dzimtas ģerbonis Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Grothusi · Redzēt vairāk »
Jānis Pieče
Jānis Pieče (Peče) (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Jānis Pieče · Redzēt vairāk »
Jānis Vierpe
Jānis Vierpe (1896—1959) bija Liepājas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Jānis Vierpe · Redzēt vairāk »
Jons Hāns
Jons Kārlis Hāns (dzimis, visdrīzāk miris 1945. gadā) bija vācbaltiešu politiķis.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Jons Hāns · Redzēt vairāk »
Kārlis Gothards Elferfelds
Kārlis Gothards Elferfelds, arī Elverfelds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, filozofs, publicists, literāts, izdevējs un grāmatu izplatītājs.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Kārlis Gothards Elferfelds · Redzēt vairāk »
Klāvs Lorencs
Klāvs Lorencs (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Klāvs Lorencs · Redzēt vairāk »
Krotes pagasts
Krotes pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā austrumos.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Krotes pagasts · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes sapulce
Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Kurzemes Zemes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Latvijas—Vācijas robeža
Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Latvijas—Vācijas robeža · Redzēt vairāk »
Lejaskurzeme
Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Lejaskurzeme · Redzēt vairāk »
Liepājas apriņķis
Liepājas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Liepājas apriņķis · Redzēt vairāk »
Medzes-Vērgales pagasts
Medzes-Vērgales pagasts bija Grobiņas apriņķa pagasts, ko Pirmā pasaules kara laikā sadalīja patstāvīgos Medzes un Vērgales pagastos.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Medzes-Vērgales pagasts · Redzēt vairāk »
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »
Mirbahi
Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Mirbahi · Redzēt vairāk »
Mirdza Ķempe
Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi Liepājā, mirusi Rīgā) bija latviešu dzejniece.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Mirdza Ķempe · Redzēt vairāk »
Nestors Henko
Nestors Henko (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas mežkopis.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Nestors Henko · Redzēt vairāk »
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »
Oto fon Mirbahs
Oto fon Mirbahs (Otto Johann Heinrich von Mirbach, 1766?—1855) bija vācbaltiešu muižnieks un vēsturnieks, Kurzemes bruņniecības Jelgavas apriņķa maršals.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Oto fon Mirbahs · Redzēt vairāk »
Otto Rolavs
Otto Rolavs, Oto Rolavs jeb Atis Rolavs (1897—1969) bija latviešu filozofs, šahists, pirmais Kanta darbu tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Otto Rolavs · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Palanga · Redzēt vairāk »
Palangas pagasts
Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Palangas pagasts · Redzēt vairāk »
Pērkones pagasts
Pērkones pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā rietumos, Baltijas jūras kratā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Pērkones pagasts · Redzēt vairāk »
Priekules Ikars
Priekules novada ģerbonī. Priekules Ikars ir iesauka teiksmainajam kalējam, kas 17.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Priekules Ikars · Redzēt vairāk »
Priekules vēsture
Priekules muižas kungu māja (pēc 1900). Priekules skats ar baznīcu (ap 1909). Korfu dzimtas kapi. Priekules pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Priekules pilsētas galva Ernests Dreimanis. Priekules vēsture aptver laika periodu kopš Priekules pilsmuižas izveidošanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Priekules vēsture · Redzēt vairāk »
Rāvas pagasts
Rāvas pagasts bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Rāvas pagasts · Redzēt vairāk »
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Sventāja · Redzēt vairāk »
Tāšu pagasts
Tāšu pagasts (līdz 1925. gadam Talsu pagasts) bija viena no Liepājas apriņķa (līdz 1920. gadam Grobiņas apriņķa) pašvaldībām tā vidusdaļā.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Tāšu pagasts · Redzēt vairāk »
Virgas pagasts
Virgas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un Virgas pagasts · Redzēt vairāk »
1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
Aptaujas lapas A forma (''Переписной лист формы «А»'') zemnieku saimniecībām lauku kopienās. 1897.
Jaunums!!: Grobiņas apriņķis un 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Grobiņas pilskunga iecirknis, Grobiņas pilskunga tiesa.
