Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hēlijs

Indekss Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

87 attiecības: Alfa daļiņa, Alfa sabrukšana, Arhimēda spēks, Astronomija, Atmosfēra, Atoma kodols, Atomfizika, Atomu emisijas spektroskopija, Automated Transfer Vehicle, Ūdeņradis, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Ļevs Landaus, Blok D, Bozoni, Brūnais punduris, British Airways, Cēlgāzes, Dabasgāze, Dirižablis, E numurs, Eksosfēra, Elektronegativitāte, Emisijas miglājs, Explorer 8, Fullerēns, Gaisa balons, Gaiss, Galileo (starpplanētu zonde), Galileo 5, Galileo 6, Galvenās secības zvaigzne, Gāzizlādes stabilitrons, Gāzu planēta, Hēlijs-3, Heike Kamerlings Oness, Hercšprunga—Rasela diagramma, Hromosfēra, Jonizējošais starojums, Jonu mikroskops, Jupiters (planēta), Karstie jupiteri, Keivorīts, Kodolenerģija, Kodolreakcija, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Merkurs (planēta), Miglājs, Milzu zvaigzne, Molekula, ..., Molekulāri kinētiskā teorija, Nemetāli, Neons, Neptūns (planēta), Nobela prēmijas laureāti fizikā, Normans Lokjers, Orbitāle, Pauli princips, Periodiskās tabulas grupa, Periodiskās tabulas periods, Persefone, Piepūšama konstrukcija, Pjērs Žansēns, Pjotrs Kapica, Radioaktivitāte, Sarkanais milzis, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Saules vējš, Sēra heksafluorīds, Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums, Skaņa, Skaņas ātrums, Skābeklis, Starpzvaigžņu vide, Uraninīts, Urāns (planēta), Vakuums, Venera (planēta), Viela, Visums, Zemes atmosfēra, Zvaigzne, 18. augusts, 2 (skaitlis), 51 Pegasi. Izvērst indekss (37 vairāk) »

Alfa daļiņa

Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.

Jaunums!!: Hēlijs un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »

Alfa sabrukšana

Alfa sabrukšana - atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols.

Jaunums!!: Hēlijs un Alfa sabrukšana · Redzēt vairāk »

Arhimēda spēks

spēki atrodas līdzsvarā. Fizikā Arhimēda spēks jeb cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kas iegremdēts šķidrumā vai atrodas gāzē.

Jaunums!!: Hēlijs un Arhimēda spēks · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Hēlijs un Astronomija · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Hēlijs un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Hēlijs un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Hēlijs un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Atomu emisijas spektroskopija

Atomu emisijas spektroskopija (AES) ir atomu spektroskopijas apakšnozare, kas pēta elektroniskās pārejas atomos, kuras notiek ar gaismas kvanta izstarošanu (emisiju).

Jaunums!!: Hēlijs un Atomu emisijas spektroskopija · Redzēt vairāk »

Automated Transfer Vehicle

Jules Verne'' Automated Transfer Vehicle jeb ATV (no "automātiskais pārvadāšanas lidaparāts") ir Eiropas kosmiskās aģentūras (ESA) bezpilota kravas kosmosa kuģu sērija.

Jaunums!!: Hēlijs un Automated Transfer Vehicle · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Hēlijs un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Hēlijs un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Hēlijs un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Ļevs Landaus

Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Hēlijs un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »

Blok D

Blok D Blok D ir PSRS/Krievijas kosmisko velkoņu saime, kas paredzēti kosmisko aparātu ievadīšanai augstākās Zemes orbītās vai arī trajektorijās uz Mēnesi vai citām planētām.

Jaunums!!: Hēlijs un Blok D · Redzēt vairāk »

Bozoni

Bozoni (no indiešu fiziķa Šatendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.

Jaunums!!: Hēlijs un Bozoni · Redzēt vairāk »

Brūnais punduris

L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.

Jaunums!!: Hēlijs un Brūnais punduris · Redzēt vairāk »

British Airways

British Airways (saīsinājumā BA) ir Lielbritānijas lielākā lidsabiedrība.

Jaunums!!: Hēlijs un British Airways · Redzēt vairāk »

Cēlgāzes

Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Hēlijs un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Hēlijs un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Dirižablis

ASV cietais dirižablis'' Los Angeles'' (ZR-3) pie dirižabļu pietauvošanās masta, kas iebūvēts kuģī (1931. gads) Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).

Jaunums!!: Hēlijs un Dirižablis · Redzēt vairāk »

E numurs

E numurs ir Eiropas Savienībā un Šveicē izmantots apzīmējums pārtikas piedevām.

Jaunums!!: Hēlijs un E numurs · Redzēt vairāk »

Eksosfēra

Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.

Jaunums!!: Hēlijs un Eksosfēra · Redzēt vairāk »

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Jaunums!!: Hēlijs un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »

Emisijas miglājs

Viens no emisijas miglājiem - Oriona miglājs Emisijas miglājs ir gaišs miglājs, kuru izgaismo jonizētā gāze.

Jaunums!!: Hēlijs un Emisijas miglājs · Redzēt vairāk »

Explorer 8

Explorer 8 jeb S 30 bija ASV pavadonis programmas Explorer ietvaros.

Jaunums!!: Hēlijs un Explorer 8 · Redzēt vairāk »

Fullerēns

Bakminsterfullerēna molekulas uzbūve Fullerēns ir oglekļa alotropiskais veids - slēgta tipa molekulas C32, C60, C70, C90 u.c. Vispazīstamākais un visplašāk pielietotais fullerēns ir C60, kas savas simetrijas un stabilitātes dēļ ir izraisījis lielu interesi daudzos zinātniekos.

Jaunums!!: Hēlijs un Fullerēns · Redzēt vairāk »

Gaisa balons

Gaisa balons Gaisa balons ir par gaisu vieglāks lidaparāts (aerostats).

Jaunums!!: Hēlijs un Gaisa balons · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Hēlijs un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galileo (starpplanētu zonde)

Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.

Jaunums!!: Hēlijs un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »

Galileo 5

Galileo 5 jeb Galileo FOC FM1, European GNSS apzīmējums GSAT0201, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo "pilnas darbības spēju" sērijas pirmais pavadonis.

Jaunums!!: Hēlijs un Galileo 5 · Redzēt vairāk »

Galileo 6

Galileo 6 jeb Galileo FOC FM2, European GNSS apzīmējums GSAT0202, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo "pilnas darbības spēju" sērijas otrais pavadonis.

Jaunums!!: Hēlijs un Galileo 6 · Redzēt vairāk »

Galvenās secības zvaigzne

Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.

Jaunums!!: Hēlijs un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »

Gāzizlādes stabilitrons

Mirdzizlādes stabilitrons СГ3С ar auksto katodu, pildīts ar argona, hēlija un neona maisījumu. Paredzēts 105 līdz 112 V sprieguma stabilizēšanai. Gāzizlādes stabilitrons ir ar retinātu gāzi pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas paredzēta sprieguma stabilizācijai.

Jaunums!!: Hēlijs un Gāzizlādes stabilitrons · Redzēt vairāk »

Gāzu planēta

Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Jaunums!!: Hēlijs un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Hēlijs un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

Heike Kamerlings Oness

Heike Kamerlings Oness (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Hēlijs un Heike Kamerlings Oness · Redzēt vairāk »

Hercšprunga—Rasela diagramma

Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.

Jaunums!!: Hēlijs un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »

Hromosfēra

Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.

Jaunums!!: Hēlijs un Hromosfēra · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Hēlijs un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Jonu mikroskops

thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).

Jaunums!!: Hēlijs un Jonu mikroskops · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Hēlijs un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri (hot Jupiters)Yount, L. Modern Astronomy: Expanding the Universe.

Jaunums!!: Hēlijs un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »

Keivorīts

1901. gada ilustrācija, kurā attēlots, kā romāna varoņi lido pa gaisu, izmēģinot keivorītu Keivorīts ir fantastisks materiāls, kas aprakstīts Herberta Velsa zinātniski fantastiskajā romānā "Pirmie cilvēki uz Mēness" (publicēts 1901. gadā).

Jaunums!!: Hēlijs un Keivorīts · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Hēlijs un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Hēlijs un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs

Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.

Jaunums!!: Hēlijs un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Hēlijs un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Miglājs

Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Jaunums!!: Hēlijs un Miglājs · Redzēt vairāk »

Milzu zvaigzne

Milzu zvaigzne jeb milzis ir zvaigzne ar lielāku diametru vai starjaudu, salīdzinot ar līdzīgas virsmas temperatūras galvenās secības zvaigznēm Hercšprunga-Rasela diagrammā.

Jaunums!!: Hēlijs un Milzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Hēlijs un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Vielas uzbūves molekulāri kinētiskās teorijas pamatā ir trīs principi, kuri visi ir pierādīti eksperimentāli.

Jaunums!!: Hēlijs un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.

Jaunums!!: Hēlijs un Nemetāli · Redzēt vairāk »

Neons

Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.

Jaunums!!: Hēlijs un Neons · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Hēlijs un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Hēlijs un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Normans Lokjers

Sers Džozefs Normans Lokjers (dzimis, miris) bija britu astronoms.

Jaunums!!: Hēlijs un Normans Lokjers · Redzēt vairāk »

Orbitāle

Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.

Jaunums!!: Hēlijs un Orbitāle · Redzēt vairāk »

Pauli princips

kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.

Jaunums!!: Hēlijs un Pauli princips · Redzēt vairāk »

Periodiskās tabulas grupa

Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Vertikālās kolonnas ir noteiktas grupas Periodiskās tabulas grupa ir vertikāla kolonna ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.

Jaunums!!: Hēlijs un Periodiskās tabulas grupa · Redzēt vairāk »

Periodiskās tabulas periods

Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.

Jaunums!!: Hēlijs un Periodiskās tabulas periods · Redzēt vairāk »

Persefone

Persefones atveidojums Persefone grieķu mitoloģijā ir Zeva un Dēmetras meita, Aīda sieva — pazemes valstības valdniece.

Jaunums!!: Hēlijs un Persefone · Redzēt vairāk »

Piepūšama konstrukcija

Piepūšamā konstrukcija ir objekts, kas tiek piepūsts ar gaisu, bet var tikt izmantots arī ūdeņradis, hēlijs un slāpeklis.

Jaunums!!: Hēlijs un Piepūšama konstrukcija · Redzēt vairāk »

Pjērs Žansēns

Pjērs Žils Cezārs Žansēns (dzimis, miris) bija franču astronoms, kurš vienlaicīgi ar angli Normanu Lokjeru atklāja hēliju.

Jaunums!!: Hēlijs un Pjērs Žansēns · Redzēt vairāk »

Pjotrs Kapica

Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.

Jaunums!!: Hēlijs un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Hēlijs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.

Jaunums!!: Hēlijs un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Hēlijs un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Hēlijs un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Hēlijs un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Hēlijs un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Sēra heksafluorīds

Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Hēlijs un Sēra heksafluorīds · Redzēt vairāk »

Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti.

Jaunums!!: Hēlijs un Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Hēlijs un Skaņa · Redzēt vairāk »

Skaņas ātrums

Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.

Jaunums!!: Hēlijs un Skaņas ātrums · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Hēlijs un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Hēlijs un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Uraninīts

Uraninīts (urāna piķis, nasturāns) ir ar urānu bagāts (88,15%) minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO2 (urāna oksīda), bet satur arī UO3, svina, torija un retzemju elementu oksīdus.

Jaunums!!: Hēlijs un Uraninīts · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Hēlijs un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Hēlijs un Vakuums · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Hēlijs un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Hēlijs un Viela · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Hēlijs un Visums · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Hēlijs un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Hēlijs un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

18. augusts

18.

Jaunums!!: Hēlijs un 18. augusts · Redzēt vairāk »

2 (skaitlis)

Divnieka evolūcija. 2 (divi) ir mazākais pirmskaitlis, tas ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 1 un 3.

Jaunums!!: Hēlijs un 2 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

51 Pegasi

Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Hēlijs un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

E939, He.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »