Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Heincs Guderians

Indekss Heincs Guderians

Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.

18 attiecības: Barbarosa (plāns), Bjalistokas—Minskas kauja, Bresta (Baltkrievija), Dzelzsdivīzija, Erihs fon Manšteins, Folksšturms, Ginters fon Klūge, Helmno, Kauja par Franciju, Kauja par Maskavu, Kurzemes cietoksnis, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Vācu-padomju militārā parāde Brestā, Vladislavs Raginis, 14. maijs, 17. jūnijs, 1888. gads, 1954. gads.

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Bjalistokas—Minskas kauja

Kaujas Bjalostokas apkaimē Kaujas Minskas apkaimē Bjalistokas—Minskas kauja bija Vērmahta Armiju grupas "Centrs" veikta stratēģiska operācija Vācijas uzbrukuma PSRS sākumpomā no 1941.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Bjalistokas—Minskas kauja · Redzēt vairāk »

Bresta (Baltkrievija)

Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Erihs fon Manšteins

Erihs fon Manšteins (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Erihs fon Manšteins · Redzēt vairāk »

Folksšturms

granātmetēju ("tanku dūri"). 1945. gada februāris/marts. Folksšturms bija militarizētas vāciešu vienības, kuras Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos (1944. gada oktobris — 1945. gada aprīlis) Trešais reihs saformēja no iepriekš nemobilizētiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Folksšturms · Redzēt vairāk »

Ginters fon Klūge

Ginters Ādolfs Ferdinands "Hanss" fon Klūge (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Ginters fon Klūge · Redzēt vairāk »

Helmno

Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Helmno · Redzēt vairāk »

Kauja par Franciju

Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »

Kauja par Maskavu

Kauja par Maskavu ir padomju vēsturnieku dots nosaukums stratēģiski svarīgai cīņai, kas notika 600 km lielā sektorā Otrā pasaules kara Austrumu frontē.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Kauja par Maskavu · Redzēt vairāk »

Kurzemes cietoksnis

Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Vācu-padomju militārā parāde Brestā

Vācu-padomju militārā parāde Brestā bija oficiāla ceremonija 1939.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Vācu-padomju militārā parāde Brestā · Redzēt vairāk »

Vladislavs Raginis

Vladislavs Raginis (1908—1939) bija Polijas armijas virsnieks, kas krita varoņa nāvē, aizstāvot robežas nocietinājumus pret Vācijas armijas iebrukumu Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā.

Jaunums!!: Heincs Guderians un Vladislavs Raginis · Redzēt vairāk »

14. maijs

14.

Jaunums!!: Heincs Guderians un 14. maijs · Redzēt vairāk »

17. jūnijs

17.

Jaunums!!: Heincs Guderians un 17. jūnijs · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: Heincs Guderians un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: Heincs Guderians un 1954. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Guderian, Guderians, Guderians Heincs, Heinz Guderian.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »